Uzrunā pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" pāvests uzsvēra, ka Adventa otrās svētdienas liturģija norāda uz Jāni Kristītāju. Evaņģēlijā lasām, ka viņš "nēsāja kamieļspalvas apģērbu" un viņa "barība bija siseņi un meža medus" (Mt 3,4). Jānis aicināja ļaudis atgriezties, sakot: "Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība ir tuvu." Viņš bija stingrs un radikāls cilvēks. Un rodas jautājumi: kāpēc Baznīca tieši viņu izvēlas par galveno ceļa biedru Adventa laikā? Kas slēpjas aiz šī cilvēka stingrības? Kāds ir Jāņa dzīves noslēpums? Pāvests uzsvēra, ka Jānis Kristītājs ir stingra rakstura cilvēks, kam ir alerģija pret liekulību. Piemēram, kad pie viņa nāca farizeji un saduceji, kuru liekulība bija zināma, viņa alerģiskā reakcija bija ļoti spēcīga. Daudzi atnāca ziņkārības vai oportūrisma dēļ, jo Jānis bija kļuvis ļoti populārs. Farizeji un saduceji uzskatīja sevi par pareiziem un, izdzirdot Jāņa Kristītāja aicinājumu, tie centās sevi attaisnot, sakot: "Mums Abrahams ir tēvs." Savas divkosības un iedomības dēļ viņi palaida garām iespēju sākt jaunu dzīvi. Jānis viņus mudina: "Nesiet atgriešanās cienīgus augļus!" Tas ir mīlestības sauciens, kas ir līdzīgs tēva saucienam, kurš, redzot, ka viņa dēls iet postā, lūdz viņu, sakot: "Neiznieko savu dzīvi!" Liekulība ir vislielākās briesmas, jo tā var sagraut pat svētas lietas. Tāpēc Jānis Kristītājs – tāpat kā vēlāk arī Jēzus – ir bargs pret liekuļiem, cenšas satricināt un uzmodināt viņu sirdis. Bet tie, kuri jutās grēcinieki, "nāca pie viņa un, atzīdamies savos grēkos, pieņēma kristību". Lai saņemtu Dieva žēlastību svarīga ir nevis mūsu bravūra, bet pazemība. Tāpēc ir jānokāpj no goda pjedestāla un jāiegremdējas grēku nožēlas ūdenī, – uzsvēra pāvests. "Dārgie brāļi un māsas, Jāņa alerģiskā reakcija mudina mūs aizdomāties. Vai arī mēs dažreiz neesam līdzīgi farizejiem? Varbūt mēs raugāmies no augšas uz citiem, domādami, ka mēs esam labāki par viņiem, ka mēs paši turam dzīvi savās rokās, ka katru dienu mums nav vajadzīgs Dievs, Baznīca, brāļi. Advents ir žēlastības laiks, kad esam aicināti noņemt maskas un nostāties pazemīgo rindas galā, atbrīvoties no iedomības un lepnības, ka esam labāki par citiem, iet un atzīt savus grēkus, saņemt Dieva piedošanu un lūgt piedošanu tiem, kurus esam apvainojuši," teica Svētais tēvs. Tā iesākas jauna dzīve. Un vienīgais ceļš ir pazemība, kas atbrīvo mūs no pārākuma sajūtas, formālisma un liekulības; ieraudzīt brāļus un māsas, ieraudzīt grēciniekus, kā mēs, un Jēzū – mūsu Pestītājā, kas nāk pie mums tādiem, kādi mēs esam, ar savu nabadzību, ciešanām un nepilnībām, bet pirmām kārtām ar vēlmi tikt pieceltiem, samierinātiem un glābtiem. Atcerēsimies vēl vienu lietu: kopā ar Jēzu vienmēr ir iespēja sākt dzīvi no jauna. Vienmēr! Viņš mūs gaida un nekad nenogurst no mums. Pieņemsim mums adresēto Jāņa Kristītāja mīlestības saucienu atgriezties pie Dieva. Neļausim Adventa laikam paiet kā kalendāra dienām, jo tas mums ir žēlastības laiks, tagad un šeit! Lai Jaunava Marija, pazemīgā Kunga kalpone, palīdz mums satikt Jēzu un savus brāļus un māsas pazemības ceļā, sacīja pāvests. Pēc mariāniskās lūgšanas pāvests Francisks apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas no dažādām valstīm. Viņš atgādināja, ka Adventa otrajā svētdienā Polijā tiek atzīmēta Lūgšanas par Baznīcu Austrumeiropā diena. Francisks pateicās visiem, kuri lūdzas par mieru un vāc līdzekļus kristiešu kopienu atbalstam Ukrainā un citās valstīs. Vaticannews.va | 
