Bet starp jums atrodas Viens, ko jūs nepazīstat; šis ir Tas, kas nāks pēc manis “Bija cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi ticētu caur viņu. Viņš nebija gaisma, bet lai liecinātu par gaismu. [..] Un šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzalemes sūtīja pie tā priesterus un levītus, lai jautātu Viņam: Kas tu esi? Un viņš atzinās un neliedzās; un viņš apliecināja: Es neesmu Kristus. Un tie jautāja Viņam: Kas tad? Vai tu esi Elijs? Un viņš sacīja: Es neesmu. Vai tu esi pravietis? Un viņš atbildēja: Nē! Tad tie viņam sacīja: Kas tad tu esi? Mums taču jādod atbilde tiem, kas mūs sūtīja. Ko tu pats par sevi saki? Viņš sacīja: Es esmu saucēja balss tuksnesī. Sataisiet Kunga ceļu, kā to teicis pravietis Isajs! Un atsūtītie bija farizeji. Un tie viņam jautāja: Kāpēc tad tu kristī, ja tu neesi ne Kristus, ne Elijs, ne pravietis? Jānis atbildēja viņiem, sacīdams: Es kristīju ar ūdeni, bet starp jums atrodas Viens, ko jūs nepazīstat. Šis ir Tas, kas nāks pēc manis, kam es neesmu cienīgs atraisīt kurpju siksnas. Tas notika Betānijā, viņpus Jordānas, kur Jānis kristīja.” (Jņ 1, 6-8; 19-28) Iespējams, Kungam uzticīgiem katoļiem, lasot vai klausoties Jēzus aprakstu Evaņģēlijā, kas izraudzīts Adventa 3. svētdienai, ir viegli mazliet piepušķot un teikt, ka mēs neesam tie, kas [Viņu] nepazīstam. Mēs pazīstam Viņu! Mēs ejam uz Sv. Misi katru svētdienu, mēs saprotam Evaņģēliju būtību. Bet Advents izaicina mūs konfrontēties ar ērto pieņēmumu, ka mēs pazīstam Kungu, un mudina mūs padziļināt mūsu personīgās attiecības ar Viņu. Galu galā, mūsu lēmums sadarboties ar Svētā Gara dievišķo spēku un dzīvot, izstarojot un mirdzot nelokāmajā pārliecībā, ka esam Dieva mīlēti, ir saistīts ar pieaugšanu mūsu dzīvajā savienībā ar Jēzu. Mēs šajā Adventa laikā esam uzaicināti atsegt un atklāt mūsu prātu un sirdi atkal no jauna – vai varbūt pat pirmoreiz [dzīvē] – sevi atdodošas mīlestības ekstāzei, pilnīgai vērīgas, smalkjūtīgas pieķeršanās straumei, kas iemiesojusies un ir mums pieejama Jēzus personā. Kristietības garīgā tradīcija māca, ka lūgšanās ar Evaņģēlija vārdiem ir ārkārtīgi efektīvs veids, kā tuvāk iepazīt Jēzu. Sv. Terēzei no Avilas šajā ziņā ir vērtīgas atziņas un gudrība, ko mums piedāvāt. Terēzei Evaņģēliji nozīmē auglīgu, ražīgu kontekstu, kur mums koncentrēt uzmanību uz Jēzu un runāt ar Viņu ticībā. Kā to darīt, viņa mums lieliski nodemonstrē, kad kontemplē par atrašanos kopā ar Jēzu Ģetzemanes dārzā. Viņa, kad rakstīja savām māsām par lūgšanu, pēkšņi izplūst lūgšanā: “Ak, pasaules Kungs, mans patiesais Laulātais draugs! [..] Ak, mans Kungs un mans Labums, vai tad tiešām Tava nepieciešamība pēc mīlestības ir tik liela, ka Tev labpatīk paciest tik nožēlojamu sabiedrību, kāda ir manējā, jo es redzu Tavā sejā, ka esmu Tev sniegusi mierinājumu.” (red. piezīme: Terēze no Avilas, “Pilnības ceļš”) Terēze šeit izsaka satriecošu apgalvojumu, proti, ka mēs varam mierināt Kungu Viņa ciešanās. Kad viņa māca mums par satikšanos ar Jēzu Evaņģēlijos, viņa ne tikai ierosina veikt kādu iztēles vingrinājumu vai mūsu prātā rekonstruēt vēsturiska notikuma ainu. Viņa runā par tikšanos ar dzīvu personu. Terēze domā par patiesību, ka Evaņģēlija epizodes nav beigušās un pabeigtas, neatgriezeniski ieslēgtas pagātnē. Jēzus, kurš dzīvoja tad, dzīvo arī tagad, un visa Viņa zemes dzīve ir dzīva Viņā. Kāds Viņš bija cilvēkiem, ar kuriem tikās pagātnē, tāds pats Viņš ir arī mums tagad. Tādējādi mēs patiesi varam būt cilvēki, kas pieskaras Viņa apmetnim vai lūdz Viņa žēlsirdību, vai lūdz dzīvības ūdeni, vai mierina Viņu. Evaņģēlija epizodes patiešām ir ceļš, kas ved uz mūsu zināšanu padziļināšanu par dzīvo Jēzu. Pārdomām un rīcībai šajā nedēļā: - Šonedēļ velti laiku, lai apcerētu Evaņģēlija aprakstu, kur Jēzus ir kāds, “ko jūs nepazīstat”. Ko tev nozīmētu pazīt Kungu vēl tuvāk, personiskāk? - Padomā par attiecībām savā dzīvē, kurās tu pārgāji no zināšanām par personu uz šī cilvēka pazīšanu personīgi. Kā radās šīs pārmaiņas? Vai tajā ir gūstamas atziņas, ko vari attiecināt uz tavām attiecībām ar Jēzu? - Praktizē sv. Terēzes no Avilas metodi lūgties ar Evaņģēliju vismaz vienreiz šajā nedēļā. Izvēlies Evaņģēlija stāstu un ievieto/ieliec sevi tajā ainā, fragmentā, un izdzīvo to tā, it kā notikumi notiktu šeit un tagad. Terēzei īpaši patika stāsts par samariešu sievieti pie akas (Jņ 4, 1-30), tu arī vari izvēlēties šo stāstu. - Apsveriet iespēju apmeklēt ticības mācības, formācijas kursus pieaugušajiem. Izpēti, kas tiek piedāvāts tavā reģionā, tuvu tavai dzīvesvietai vai attālināti tiešsaistē. Oursundayvisitor.com | 
