Svinību Sv. Mise notiks plkst. 12.00 un to svinēs Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankēvičs un citi Latvijas bīskapi un priesteri. Līdz ar svētbildes atkalkronēšanu, Skaistkalnes svētnīca tika pasludināta par Latvijas Ģimeņu Karalienes svētnīcu. Skaistkalnes baznīca ir nozīmīgs katoļticības centrs Zemgalē un Latvijā. Tā ir otra populārākā Dievmātes svētceļojuma apmeklējuma vieta tūlīt pēc Aglonas gan senāk, gan mūsdienās. Skaistkalnes svētnīcā sānu altārī atrodas Dievmātes Brīnumdarītājas svētbilde, pie kuras cilvēki saņem bagātīgas žēlastības. Katru gadu augusta pirmajā svētdienā Skaistkalnes Dievmātes svētnīcā notiek Kanepenes svētki. Šo svētkus iedibināja Jezuītu ordeņa mūki, domājot vienlaicīgi gan par Dievmātes godam veltītiem dievkalpojumiem baznīcā, gan par plašiem ikgadējiem tirgiem tajās dienās. Kāpēc tāds nosaukums? Tas varētu būt cieši saistīts ar tā laika populāro augu kaņepeni, kuru izmantoja pārtikā, saimniecībā kā šķiedru augu. Senos laikos Skaistkalnes lielos svētkos bija tā, ka vispirms ticīgā tauta bija baznīcā uz dievkalpojumiem, lai lūgtu Dievu, pagodinātu Dievmāti, bet pēc tam bija tirgus. Skaistkalnes baznīcas vēsture iesākās ar senākās, domājams, pavisam nelielās ozolkoka baznīcas tapšanu, par ko stāsta leģenda. Poļu karaspēka pulkvedis Johans fon Bergs-Karmels, kurš toreizējo Šēnbergu 1640. gadā ieguva savā īpašumā, esot zaudējis redzi, taču caur lūgšanām to atkal atguvis. Pateicībā Dievam par savu brīnumaino atveseļošanos viņš esot apsolījis par saviem līdzekļiem uzbūvēt baznīcu. Ceļā no medībām, pulkveža zirgs pēkšņi esot nometies ceļos uz kāda pakalna. Muižnieks to sapratis kā Dieva gribu, lai tieši tajā vietā liktu uzcelt baznīcu. Šī pazīstamā leģenda sastopama dažādos pārstāstos, varam ticēt vai nē, taču vēstures avotos katrā ziņā mēs atrodam 1658. gadu, kurš apstiprina pirmās Skaistkalnes Romas katoļu baznīcas būvniecības sākumu. Pulkvedis J. fon Bergs-Karmels pats gan celtniecības nobeigumu nepiedzīvoja, un, atstājis savu darbu dēlam Vladislavam, nomira 1665. gadā. Ozolkoka baznīcas celtniecība tika pabeigta 1666. gadā. Tā atradās uz pakalna apmēram 300 m austrumu virzienā no tagadējās mūra baznīcas. 17. gs. beigās, pēc tam, kad tika uzcelta jaunā baznīca, vecā koka guļbūve esot nojaukta un pārvesta uz Ozolaini, kur tā kalpojusi turienes draudzes vajadzībām līdz pat 19. gs. otrajai pusei. Kopš 1660. gada ozolkoka baznīcu apkalpojuši Jezuītu ordeņa mūki, bet pastāvīgu misiju viņi tur bija ierīkojuši 1666. gadā. Tikai 1677. gadā tur tika dibināts jezuītu klosteris. Apbūves zemes gabalu klosterim dāvājis pulkveža dēls Vladislavs. Ierosmi jaunās un skaistās Skaistkalnes baznīcas celšanai deva jezuītu turpmākie centieni iegūt un nostiprināt savu ietekmi Kurzemē. Lai novērstu protestantisko valdītāju atklātu pretestību šo plānu īstenošanai, jezuīti izšķīrās nevis par Jelgavu, vai kādu citu hercogistes pilsētu, bet gan par šo nomaļo nostūri, kur konfesionālo gaisotni ievērojami stiprināja Lietuva. Jaunās, senās itāļu baroka baznīcas celtniecība sākās 17. gs. 80. gados un 1692. gadā šī, salīdzinājumā ar Kurzemē līdz šim zināmajām sakrālajām celtnēm, milzīgā un greznā baznīca, bija pabeigta. Jezuītu klosteris un rezidence Skaistkalnē darbojās līdz 1773. gadam. No 1774. gada līdz 1929. gadam Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi apkalpoja diecēzes katoļu priesteri. 1929. gada 30. novembrī baznīcu pārņēma svētā Franciska Mazāko Brāļu kapucīnu ordenis (OFMCap), kura mūki ļoti veiksmīgi ar lieliem panākumiem garīgajā aprūpē vadīja Skaistkalnes draudzi līdz klostera likvidēšanai 1949. gadā. No 1949. gada līdz 2001. gadam Skaistkalnes baznīcu atkal apkalpoja diecēzes katoļu priesteri. 2001. gada 31. augustā uz Jelgavas diecēzes V. E. bīskapa Antona Justa lūguma Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi pārņēma Svētā Pāvila I Vientuļnieka ordenis (OSPPE). Kopš paulīniešu ordeņa mūki sāka kalpot Skaistkalnes svētnīcā, katru dienu pie Skaistkalnes brīnumdarītājas Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētbildes tiek lūgts par visām Latvijas ģimenēm un laulātajiem pāriem, lai visus stiprinātu Dievā un savstarpējā mīlestībā. Katru gadu Skaistkalnes svētnīca maija un augusta pirmajā svētdienā pulcē neskaitāmus svētceļniekus (no Jelgavas, Rīgas, Liepājas, Ventspils u. c.), īpaši ģimenes. Kaņepenes svētkos, kurus svin trīs dienas, īpaši lūdz par slimniekiem (piektdienā), laulātajiem pāriem (sestdienā) un visām Latvijas ģimenēm (svētdienā), lai tajās būtu mīlestība uz Dievu un tuvākajiem, lai visiem būtu stipra ticība, laba veselība un lai kristīgās vērtības būtu pirmajā vietā dzīvē. Tas ir gada notikums gan skaistkalniešiem, gan visiem pārējiem, kuri ir ieradušies, jo tad kopā ar Jelgavas diecēzes bīskapu, garīdzniekiem, svētceļniekiem un tautu aizlūdz par visām latviešu ģimenēm. Lai Skaistkalnes Dievmāte – Latvijas Ģimeņu Karaliene aizlūdz pie sava Dēla Jēzus par visām ģimenēm, lai visiem būtu laba veselība, prieks, miers, dienišķā maize uz galda un lai tās sargā no ļauna. 
| 
