Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Pāvests KDR: izbeigt vardarbību un ekonomisko koloniālismu
01.02.2023 pl. 12:21
Pirmā pāvesta uzruna, tūlīt pēc ierašanās kādā zemē un sagaidīšanas ceremonijas, parasti ir adresēta valsts vadītājiem, diplomātiskā korpusa locekļiem, pilsoniskās sabiedrības, kultūras pasaules un Baznīcas pārstāvjiem. Tā tas bija arī Kongo Demokrātiskajā Republikā.

Tikšanās ar šīs plašās zemes autoritātēm un sabiedrības eliti notika Nācijas pilī “Sakhir”.

Francisks pateicās valsts prezidentam par viesmīlīgajiem vārdiem un apliecināja prieku atrasties šai plašajā un skaistajā zemē, šai, gandrīz “kontinentā iekš Āfrikas kontinenta”, kas ir bagāta ar kalniem, vulkāniem, ezeriem, ekvatoriālo mežu, Kongo upi, kas ietek okeānā un daudz ko citu. Taču, pretēji, dabas dāsnumam, Kongo Demokrātiskās Republikas vēsture ir bijusi mazāk dāsna. Pāvests pieminēja konfliktus, piespiedu migrāciju un briesmīgas cilvēku ekspluatācijas formas, kas ir iezīmējušas šo dimantiem tik piesātināto zemi. Runājot par dimantiem, Svētais tēvs teica, ka Kongo iedzīvotāji, sievietes un vīrieši, ir dārgāki par jebkuru dārgumu, kas slēpjas šīs zemes dzīlēs. “Esmu šeit, lai jūs apskautu un atgādinātu, ka jums ir neizmērojama vērtība, ka Baznīca un pāvests jums uzticas, tic jūsu nākotnei, nākotnei, kas ir jūsu rokās, un pār kuru jūs esat pelnījuši ieguldīt savas intelekta, vieduma un darbīguma dāvanas,” teica Francisks.

Pāvests norādīja, ka miers un attīstība ir iespējami, sākot no sirdīm, jo ar Dieva palīdzību cilvēki spēj piedot, izlīgt un likt lietā savus talantus. Svētais tēvs par traģisku nosauca faktu, ka daudzviet Āfrikā un visā kontinentā kopumā gan pagātnē, gan joprojām cilvēki cieš no dažādām verdzības formām. Pēc politiskā koloniālisma ir izplatījies ekonomiskais koloniālisms, kas ir tikpat paverdzinošs. Tāpēc arī Kongo Demokrātiskā Republika, kas tiek pamatīgi izlaupīta, nespēj pietiekami baudīt savus milzīgos resursus. “Alkatības inde tās dimantus ir padarījusi asiņainus. Tā ir drāma, kuras priekšā ekonomiski attīstītākā pasaule bieži aizver acis, ausis un muti,” teica pāvests. Viņš nāca klajā ar uzsaukumu, lai šī zeme un šis kontinents tiktu respektēts un uzklausīts. “Rokas nost no Kongo Demokrātiskās Republikas! Rokas nost no Āfrikas!” sauca Francisks. “Āfrikai ir jābūt par sava likteņa kaldinātāju!” Pāvests pateicās tām zemēm un organizācijām, kuras palīdz Āfrikai  cīņā pret nabadzību un slimībām, veicina cilvēktiesību ievērošanu.

Atgriežoties pie dimanta tēla, viesis atzīmēja, ka pēc apstrādes tas iegūst daudzas formas un daudzas harmoniskas šķautnes. Arī šai zemei ir daudzveidīgs, poliedrisks raksturs. Tā ir bagātība, ko pāvests aicināja rūpīgi sargāt, nekrītot etniskā sašķeltībā, atsakoties no naida un vardarbības jūtām. “Dārgie draugi, Debesu Tēvs vēlas, lai protam pieņemt cits citu kā brāļus un māsas vienotā ģimenē un strādāt tādas nākotnes labā, kur esam kopā ar citiem, nevis pret citiem,” teica Francisks. Viņš pieminēja kongoliešu parunu “Bintu bantu”, kas atgādina, ka patiesā bagātība ir cilvēki un labas attiecības viņu vidū. Labu attiecību veicināšanā īpaša loma pieder reliģijām, kas ar savu gudrības mantojumu ir aicinātas atteikties no agresivitātes, prozelītisma un jebkādas piespiedu formas, kas ir pretrunā ar cilvēka brīvību. Ja reliģija tiek uzspiesta, meklējot sev sekotājus pat ar viltu un spēku, tad tiek sadragāta cilvēka sirdsapziņa un tiek pagriezta mugura Dievam – brīdināja pāvests.

Miera un brālīguma nākotnes celtniecībā būtisku lomu spēlē arī pilsoniskās sabiedrības locekļi. Viņi bieži ir apliecinājuši savu spēju pretoties netaisnībai un degradācijai, iestājušies par tiesībām uz izglītību un cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem visiem. Pāvests atzīmēja, ka dimants ir caurspīdīgs un brīnišķīgā veidā atstaro gaismu, ko saņem. Arī tos, kuriem ir uzticēta civilā atbildība un valsts vadība, viņš aicināja strādāt ar kristāltīru caurspīdību, uztverot sev uzticēto amatu kā līdzekli, lai kalpotu sabiedrībai. Francisks norādīja, ka varai ir jēga tikai tad, ja tā kļūst par kalpojumu. Varasvīri un sievas ir aicināti veicināt brīvas, caurskatāmas un ticamas vēlēšanas, dalību miera procesos, tai skaitā sievietēm, jauniešiem un marģinalizētajām grupām, meklēt visu cilvēku kopējo labumu un drošību, nevis personīgās, vai kādas vienas grupas intereses. Pāvests aicināja stiprināt valsts klātbūtni katrā teritorijas daļā, rūpēties par bēgļiem un izkaisītajiem.

Uzrunājot valstiskās autoritātes, Kongo zemes viesis aicināja arī neļauties manipulācijām, vai sevis uzpirkšanai no tiem, kuri vēlas, lai valstī turpinātos vardarbība, lai to izmantotu un veiktu kaunpilnus darījumus. Tas ved tikai pie diskreditācijas un kauna, pie nāves un iznīcības. Savukārt, par labu nāks tuvoties ļaudīm, redzēt, kā viņi dzīvo. Cilvēki uzticas, kad jūt, ka tie, kas vada valsti, ir patiešām tuvi, un nevis aprēķina, bet kalpojuma dēļ.

Pāvests izcēla izglītības nepieciešamību. “Tas ir ceļš uz nākotni, ceļš, pa kuru iet, lai sasniegtu pilnīgu šīs zemes un Āfrikas kontinenta brīvību,” teica Francisks. Viņš aicināja investēt izglītībā, lai sagatavotu tādu sabiedrību, kas ir saliedēta un autonoma. Diemžēl, daudzi bērni šai kontinentā nevar baudīt izglītību. Daudzi, tā vietā, lai mācītos, tiek paverdzināti. Daudzi mirst no smaga darba raktuvēs.  Svētais tēvs aicināja izbeigt mazgadīgo darba izmantošanu.

Franciska uzrunā neizpalika arī aicinājums sargāt vidi. Kongo Demokrātiskā Republika, kas atrodas Āfrikas sirdī, ir bagāta ar mūžzaļiem kokiem un krūmiem. Arī vides aizsardzības jomā ir nepieciešama auglīga sadarbība.

Uzrunas beigās pāvests atzīmēja, ka nemitīgi vardarbīgi uzbrukumi un  nedrošības situācijas varētu vājināt Kongo iedzīvotāju izturību un drosmi. Taču Kristus vārdā, kas ir cerības Dievs, katras iespējas Dievs, kurš vienmēr dod spēku atsākt no jauna, pāvests aicināja visus veicināt drosmīgu un iekļaujošu sociālo atdzimšanu. No savas puses viņš apsolīja lūgties par mierīgu, harmonisku un plaukstošu šīs lielās zemes nākotni.

Vaticannews.va