Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Francisks: "Es gribu iestāties to labā, kuriem nav teikšanas"
02.02.2023 pl. 13:56
Vizītes Kongo Demokrātiskās Republikas otrās dienas vakarā pāvests Kinšasas apustuliskajā nunciatūrā tikās ar labdarības organizāciju pārstāvjiem. Viņš pateicās klātesošajiem par tuvākmīlestības kalpojumu saviem brāļiem un māsām un mudināja neatlaidīgi kalpot nabagiem.

Šajā zemē, kur ir izplatīta liela vardarbība (…), jūs esat kā mežs, kas ik dienas aug klusumā un attīra gaisu, padara to elpojamu – teica Francisks, uzsverot, ka Kungu jāmeklē un jāmīl trūkumcietējos. “Es esmu šeit ieradies, jo gribu iestāties to labā, kuriem nav teikšanas,” viņš sacīja. “Es gribu veicināt izaugsmi un cerību Kongo Demokrātiskajā Republikā un šajā kontinentā. Cik ļoti es gribētu, lai mediji pievērš lielāku uzmanību šai zemei un visai Āfrikai!” Pāvests atgādināja, ka Āfrika ir “jauns nākotnes kontinents. Viņš atzina, ka tas, kas tiek darīts trūkumcietēju labā, ir brīnišķīgs, taču ne viegls darbs.

“Nabadzība un atstumšana ir cilvēka apvainojums, kas izkropļo viņa cieņu,” turpināja Francisks. “Tie ir kā pelni, kas apdzēš uguni (…). Jā, tā kā katra persona ir radīta pēc Dieva attēla, tad tā mirdz ar spožu uguni, taču tikai mīlestība atbrīvo šo uguni no pelniem: tikai atgriežot cilvēkam cieņu, tiek atjaunota viņa cilvēcība. Man bija skumji dzirdēt, ka arī šeit, tāpat kā daudzviet pasaulē, bērni un veci cilvēki tiek atmesti kā nekam nederīgi. Tas ir ne tikai skandalozi, bet arī kaitīgi visai sabiedrībai, kas veidojas tieši sākot ar rūpēm par sirmgalvjiem un bērniem, ar rūpēm par saknēm un nākotni. Atcerēsimies: patiesi cilvēciska attīstība nevar būt bez atmiņas un nākotnes”.

Uzrunas turpinājumā pāvests pārdomāja divus jautājumus. Vai tam ir jēga? Vai ir jēga pūlēties, ja tāpat ir vesels okeāns ar vajadzībām, kuras turklāt drastiski palielinās? – bija pirmais jautājums. Francisks norādīja, ka Dievs, kurš pats ir mīlestība, mums sagādā necerētus pārsteigumus ar cilvēku, kuri mīl, starpniecību. Labais izplatās – viņš uzsvēra. Tas neļauj mums sastīvēt un nolaist rokas. To, ko mēs esam par velti saņēmuši, esam aicināti dot citiem. Svarīgi, lai jaunieši to saskata. Lai viņi redz cilvēkus, kuri neļaujas vienaldzībai un skatās citiem acīs. Lai tie redz rokas, kas atturas ķerties pie ieročiem un neņemas ar naudu, bet tur tās izstieptas pretī tiem, kuri atrodas gar zemi, palīdz viņiem piecelties un atgriež cilvēka cieņu, Dieva bērnu cieņu. Tātad, ir vērts nodarboties ar labdarību un veikt žēlsirdības darbus.

Kristiešiem jāsniedz tuvākmīlestības liecība, kas ir liecība par Dievu. Pāvests piebilda, ka nabadzību izraisa ne tik daudz materiālo labumu un iespēju trūkums, cik šo labu netaisnīga sadale. Tam, kurš dzīvo labklājībā, īpaši, ja viņš ir kristietis, ir jādalās savos labumos ar to, kuram trūkst nepieciešamā. Tas nav labestības jautājums, bet ir taisnīguma jautājums. Tā nav filantropija, bet ir ticība, jo, kā saka Raksti, “ticība bez darbiem ir mirusi” (Jēk 2, 26).

Otrais jautājums, ko izvirzīja pāvests, bija šāds: Kādā veidā darīt labu? Kā veikt žēlsirdības darbus? Kādus kritērijus ņemt vērā? Šajā sakarā viņš norādīja uz trīs vienkāršiem punktiem: piemēra rādīšana, tālredzība, saikne. Labi tos atcerēties, lai kalpošana Jēzum nabagos būtu aizvien dziļāka liecība.

Pirmkārt, tuvākmīlestība pieprasa piemēra rādīšanu. Runa ir par dzīves veidu, par Evaņģēlija izdzīvošanu. Tāpēc ir vajadzīga ticamība un caurspīdīgums, piemēram, finanšu pārvaldīšanā un projektu administrēšanā, kā arī tanī, lai tiktu sniegti atbilstoši un kvalitatīvi pakalpojumi. Tieši šādā garā arī darbojas labdarības organizācijas, un tās ir iezīmējušas vēsturi.

Otrais aspekts – tālredzība, kas ir māka skatīties uz priekšu. Ir ļoti svarīgi, lai labie darbi un iniciatīvas ne tikai atbildētu tūlītējām vajadzībām, bet būtu ilgtspējīgas un varētu pastāvēt.

Trešais elements – saikne. Šeit pāvests atgādināja, ka ir jāveido tīkls – ne tikai virtuāli, bet pavisam konkrēti. Tas nozīmē strādāt kopīgiem spēkiem, atrasties nemitīgā savstarpējā sinerģijā, vienotībā ar vietējām Baznīcām un teritoriju. Šādā audeklā katrs var darboties ar savām harizmām, taču visi kopā, būdami saistīti, var dalīties ar to, kas ir steidzams, ar prioritātēm, vajadzībām, esot gataviem sadarboties ar citu kristīgo konfesiju un citu reliģiju locekļiem, kā arī ar daudzām humanitārajām institūcijām. Tas viss ir nabagu labā – uzsvēra Francisks.

Vaticannews.va
Foto: Vatican Media