Izdevums ir veltīts rūpēm par kopējo namu – tematam, kas pāvestam Franciskam ir īpaši dārgs. Uzrunā Romas bīskaps pakavējās pie trim rūpju uzņemšanās aspektiem, ko sievietes var izrādīt lielākas iekļautības un tuvākā cieņas labā, kā arī stājoties pretim jaunajiem izaicinājumiem. Vispirms pāvests minēja lielāku iekļautību. Izdevumā tiek runāts par sieviešu un vājāko sabiedrības kategoriju diskrimināciju. Pāvests aicināja nevienu nediskriminēt, bet integrēt visus, jo īpaši tos, kuri ir vājāki ekonomiskā, kultūras, rasu, reliģijas un dzimuma ziņā. Francisks atgādināja, ka Dieva Radītāja plāns ir iekļaujošs. Centrā tas liek “eksistenciālo perifēriju iemītniekus”. Otrs rūpju uzņemšanās aspekts – lielāka cieņa pret otru. Svētais tēvs norādīja, ka ir jārespektē ikviena cilvēka cieņa un viņa pamattiesības: izglītība, darbs, izteiksmes brīvība utt. Īpaši tas attiecas uz sievietēm, kas vieglāk tiek pakļautas vardarbībai un izmantošanai. Francisks aicināja neklusēt, saskaroties ar šo mūsdienu nelaimi, bet būt viņām par balsi. Tāpat izskanēja aicinājums atvēlēt telpu sieviešu darbībai. Trešais punkts, ko izcēla pāvests, ir stāšanās pretim jaunajiem izaicinājumiem jaunā veidā. “Sieviešu devuma kopējam labumam neaizvietojamā specifika ir nenoliedzama,” teica Francisks. Viņš atgādināja, ka tā ir redzama jau Svētajos Rakstos, kur sievietes bieži vien spēlē nozīmīgu lomu pestīšanas vēstures izšķirīgajos brīžos. Kā piemērus pāvests minēja Sāru, Rebeku, Judīti, Zuzannu, Ruti un galu galā Mariju un tās sievietes, kuras sekoja Jēzum līdz par krustam, pie kura no vīriešiem bija palicis vienīgi Jānis. Paraugoties Baznīcas vēsturē, pāvests pieminēja arī tādas sievietes, kā svēto Katrīnu no Sjēnas, Jozefīni Bakhitu, Edīti Šteinu, Māti Terēzi no Kalkutas. Viņas un daudzas citas sievietes ir izcēlušās ar iespaidīgu drosmi, uzticību, godīgumu, pazemību, neatlaidību, spēju ciest un izstarot prieku. Pasaulē joprojām ir daudz sieviešu – gan plaši pazīstamu, gan tikai Dievam vien zināmu, kuras virza uz priekšu ģimeņu, sabiedrības, Baznīcas dzīvi. Pāvests ar pateicību pieminēja arī tās sievietes, kuras strādā Vatikānā. “Dzīvojam laikmeta izmaiņu brīdī, kas prasa adekvātas un pārliecinošas atbildes,” teica Francisks. Kas attiecas uz sieviešu devumu šajos procesos, viņš aplūkoja jautājumu par mākslīgā intelekta progresīvo attīstību un izmantošanu, un izcēla delikāto problēmu, kas ar to saistīta, proti, jaunu un neaprēķināmu varas dinamiku rašanos. “Šis scenārijs mums lielā mērā vēl nav pazīstams,” sacīja Francisks, norādot, ka sievietēm tomēr šajā jomā ir daudz kas sakāms. Viņas vienreizējā veidā prot saskaņot trīs “valodas” – prāta, sirds un roku valodu. Pāvests apliecināja, ka šī sintēze ir atbilstoša katrai cilvēciskai būtnei, bet sievietes to iemieso visbrīnišķīgākajā veidā, tādā, ko nespēs īstenot neviena darba mašīna, jo mašīnā nevar būt bērna sirds pukstu, ko tā nestu savā klēpī; tā nenokrīt piekususi pie bērnu gultiņas, neraud no sāpēm, vai prieka, nepiedalās savu mīļo cilvēku sāpēs un priekos. Svētais tēvs atzīmēja, ka sieviete, turpretim, šīs lietas dara dabiskā un vienreizējā veidā tieši tāpēc, ka viņai piemīt spēja uzņemties rūpes. Vatikāna II koncila tēvi Vēstījumā sievietēm 1965. gada 8. decembrī rakstīja: “Brīdī, kad cilvēce piedzīvo dziļus pārveidojumus, sievietes var daudz darīt, lai palīdzētu tai izvairīties no dekadences”. Savu uzrunu fonda “Centesimus Annus Pro Pontefice” un Katoļu universitāšu Stratēģiskās alianses locekļiem Francisks vēlējās noslēgt ar citātu no svētā Jāņa Pāvila II Apustuliskās vēstules “Mulieris dignitatem”: “Baznīca pateicas par visām un par ikvienu sievieti: par mātēm, māsām, līgavām, par konsakrētajām sievietēm, par sievietēm, kuras strādā profesionālu darbu, par visām sievietēm visā viņu sievišķības skaistumā un bagātībā” (31). Vaticannews.va | 
