Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Grēksūdze nav tribunāls, bet Dieva apskāviens, kas atnes mieru
19.03.2023 pl. 21:03
Atklājot Lielā gavēņa iniciatīvu “24 stundas Kungam”, pāvests piektdienas, 17. marta, vakarā “Santa Maria delle Grazie al Trionfale” draudzes dievnamā vadīja gandarīšanas dievkalpojumu. Viņš aicināja ticīgos nebaidīties no Grēksūdzes sakramenta un atgādināja, ka tas nav domāts mocīšanai, bet ir sirdsmieram un iepriecinājumam.

Tie, kuri uzskata sevi labākus par citiem, kuri ir pilni ar sevi un dzīvo ar savu “reliģisko bravūru”, Dieva vietu ir aizvietojuši ar savu “es”. Tā rezultātā, pat ja viņi lūdzas un kalpo draudzē, viņiem nav īsta dialoga ar Kungu. Viņi veic monologu – sacīja pāvests. Tikai tas, kurš apzinās, ka viņam ir vajadzīga pestīšana, kurš nelielās ar saviem nopelniem un nāk Dieva priekšā bez pretenzijām, atrod visu, jo atrod Kungu.

Pārdomājot Lūkasa evaņģēlija līdzību par muitnieku un farizeju, kuri iegāja dievnamā Dievu lūgt, Francisks uzsvēra, ka Kungs nāk pie mums tad, kad mēs turamies pa gabalu no sava iedomīgā “es”. Farizejs rīkojas liekulīgi. Viņš mēģina “nomaskēt” savas vājības. Viņš negaida no Kunga pestīšanu kā dāvanu, bet gandrīz vai pretendē uz to savu nopelnu dēļ. “Es daru to un to, tātad man pienākas…”. Turpretī muitnieks neuzdrošinās tuvoties altārim, paliek dievnama aizmugurē, nerunā par sevi, bet lūdz piedošanu. Viņš runā, pievērsies Dievam. Muitnieks atzīst sevi esam grēcinieku.

Šajā kontekstā Svētais tēvs aicināja ticīgos padomāt: “Vai es neesmu iedomīgs? Vai es neuzskatu sevi labāku par citiem? Vai neuzlūkoju citus ar zināmu nicinājumu? ‘Es tev pateicos, Kungs, jo tu mani izglābi, es tev pateicos, ka neesmu kā šie ļaudis, kuri ne nieka nesaprot. Es eju uz baznīcu, piedalos Misē; es esmu laulājies baznīcā, taču šie ir šķīrušies grēcinieki…’”. “Vai tāda ir tava sirds?” jautāja pāvests. “Tu nonāksi ellē. Lai tuvotos Dievam, jāsaka Kungam šādi: ‘Es esmu pirmais no grēciniekiem, un ja es neesmu vēl vairāk sasmērējies, tad tas ir tāpēc, ka Tava žēlsirdība mani paņēma pie rokas. Paldies Tev, Kungs, es dzīvoju; grēks mani nav iznīcinājis, pateicoties Tev, Kungs’”.

Francisks atgādināja, ka Dievs spēj saīsināt distanci starp mums un sevi, ja mēs godīgi un bez izlikšanās nākam pie Viņa ar visām savām vājībām un trauslumu. Ja mēs vaļsirdīgi vēršamies pie Viņa, Viņš izstiepj mums pretī savu roku, lai mūs atkal pieceltu. Dievs mūs gaida līdz galam. Viņš nebaidās nokāpt mūsu dvēseles bezdibenī, pieskarties mūsu ievainojumiem, pieņemt mūsu nabadzību, neveiksmes un kļūdas, ko pieļaujam sava vājuma vai nolaidības dēļ. Dievs mūs gaida. Viņš mūs īpaši gaida tad, kad ar lielu pazemību lūdzam Viņam piedošanu Grēksūdzes sakramentā.

Vēršoties pie minētās draudzes ticīgajiem, Romas bīskaps aicināja viņus veikt sirdsapziņas izmeklēšanu, neļauties liekulībai un neslēpties aiz šķietamībām, neizlikties, bet paļāvīgi uzticēt Kunga žēlsirdībai savus trūkumus un grēkus. Ja mēs nostāsimies “kaili” Dieva priekšā un atzīsim, ka esam grēcinieki, Viņš Izlīgšanas sakramentā ieģērbs mūs svētku drānās. Šis sakraments ir priecīga satikšanās. Caur to Dievs dziedina mūsu sirdi un atnes mums mieru. Grēksūdzes sakraments nav laicīgs tribunāls, no kā būtu jābaidās, bet Dieva apskāviens, kas atnes mierinājumu – uzsvēra pāvests.

Noslēgumā Francisks vērsās pie biktstēviem, sakot: “Lūdzu, brāļi, piedodiet visu, piedodiet vienmēr, pārāk nelienot ar pirkstu dvēselē; ļaujiet, lai cilvēki pasaka savu sakāmo un pieņemiet to tā, kā to pieņem Jēzus: ar savu glāstošo skatienu un klusu sapratni. Lūdzu, Grēksūdzes sakraments nav domāts mocīšanai, bet tam, lai dotu mieru. Piedodiet visu kā Dievs piedos visu jums. Visu, visu, visu”.

Svētais tēvs aicināja ticīgos šajā gavēņa laikā ar nožēlu sirdī atkārtot šo muitnieka lūgšanu: “Dievs, esi man, grēciniekam, žēlīgs”. Caur šo nožēlas un paļāvības aktu mēs atvērsimies priekam par vislielāko dāvanu, proti, Dieva žēlsirdību – viņš piebilda.

Vaticannews.va
Foto: 24 stundas Kungam. Pāvests pieņem grēksūdzi  (VATICAN MEDIA)