Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Vai mēs protam saskatīt labo un pateikties par saņemtajām dāvanām?
21.03.2023 pl. 11:09
Lielā gavēņa ceturtās svētdienas, 19. marta, pusdienlaikā pāvests uzrunā pirms lūgšanas “Kunga eņģelis” pārdomāja Evaņģēlija fragmentu par neredzīgā izdziedināšanu. Vai mēs protam saskatīt labo un pateikties par dāvanām, ko saņemam? Kā mēs izturamies pret cilvēkiem ar dažādiem ierobežojumiem? – jautāja Francisks.

Svētā Pētera laukumā bija ieradušies 25 tk. dažādu zemju ticīgo – ne tikai romieši, bet arī svētceļnieki no Spānijas, Polijas, Kolumbijas, Argentīnas un citām valstīm. Pirms skaidrot Jāņa evaņģēlija fragmentu par neredzīgā izdziedināšanu (sal. 9, 1-41), pāvests aicināja visus paņemt rokās evaņģēlija grāmatu un izlasīt šo skaisto stāstu par Jēzus paveikto brīnumu. Tas atklāj, kā rīkojas Jēzus un kā rīkojas cilvēks. Cilvēka sirds var būt laba, tā var būt remdena vai bailīga, un tā var būt drosmīga. Stāstā redzam, kā cilvēki pieņem šo zīmi jeb kāda ir viņu reakcija, redzot šo brīnumu.

Vispirms redzam Jēzus mācekļu reakciju, kuri jautā vai neredzīgais cilvēks tāds ir jau no dzimšanas, vai tā ir viņa vecāku vai viņa paša vaina. Mācekļi meklē vainīgo. Tā vietā, lai uzdotu daudz svarīgākus dzīves jautājumus, nereti arī mēs meklējam vainīgo, jo tā ir ērtāk – atzīmēja Francisks. Taču ko mums nozīmē šīs personas klātbūtne?

Pēc tam notiek izdziedināšana un redzam jaunas reakcijas. Daži raugās skeptiski, citi, baidoties no reliģiskajiem vadītājiem, neuzdrošinās izteikties. Dažādās reakcijas liecina par cilvēku nocietināto sirdi attiecībā uz Jēzus veikto brīnumu. Tam ir dažādi iemesli: vainīgā meklēšana, nespēja brīnīties, nevēlēšanās mainīties, baiļu izraisītā “paralīze”. Kaut ko līdzīgu redzam arī šodien. Mēs negribam mainīties. Tā vietā, lai pieņemtu patiesību, mēs meklējam kādu “elegantāku” izeju.

Taču vienīgais, kurš reaģēja pareizi, bija neredzīgais – norādīja Svētais tēvs. Viņš, būdams laimīgs, ka spēj redzēt, liecina par notikušo ļoti vienkāršā veidā: “Es biju akls un tagad redzu”. Viņš saka patiesību. Iepriekš viņš bija spiests ubagot un cieta no ļaužu aizspriedumiem, bet tagad ir brīvs miesā un garā, un sniedz liecību par Jēzu. Viņš neko neizgudro un neko neslēpj.

Viņš nebaidās, ko teiks citi: viņš jau piedzīvoja atstumšanas rūgto garšu visu savu dzīvi, izbaudīja uz savas ādas vienaldzību un garāmgājēju nicinājumu. Tagad, kad ir izdziedināts, viņu vairs nebaida nicīgā attieksme, jo Jēzus pilnīgi atgrieza viņam cieņu. Un tas ir skaidrs, tas tā vienmēr notiek – piebilda pāvests. Kad Jēzus mūs dziedina, Viņš atgriež mums cieņu, pilnīgu cieņu, cieņu, kas iziet no sirds dziļumiem un aptver visu dzīvi. Jēzus dāvāja viņam redzi, neko neprasot pretī, pat “paldies” neprasot, un viņš par to sniedz liecību.

Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja mūs visus uzdot sev dažus jautājumus: Kādu pozīciju mēs ieņemtu un ko būtu teikuši? Kā mēs rīkojamies šodien? Vai mēs protam, kā aklais, saskatīt labo un pateikties par dāvanām, ko saņemam? Vai mēs liecinām par Jēzu, vai arī izplatām kritikas un aizdomas? Vai esam brīvi no aizspriedumiem, vai arī pievienojamies tiem, kuri izplata negatīvo? Vai esam laimīgi, ka varam teikt, ka Jēzus mūs mīl un glābj, vai arī dzīvojam kā neredzīgā vecāki, iesprostoti bailēs par to, ko padomās citi? Francisks piebilda, ka tie, kuri ir remdeni, nespēj pieņemt patiesību un baidās pateikt: “Nē, tas ir šitā”. Kā mēs reaģējam pret citu grūtībām un vienaldzību? Kā izturamies pret cilvēkiem ar dažādiem ierobežojumiem – vai tie būtu fiziski ierobežojumi vai sociālie, kā tas ir ar ubagotājiem, kurus sastopam ielās? Vai izmantojam izdevību, lai paustu viņiem savu mīlestību?

Svētais tēvs aicināja ticīgos lūgt žēlastību mācēt katru dienu apbrīnot Dieva dāvanas un saskatīt dažādas dzīves situācijas, pat tās, kuras ir visgrūtāk pieņemt, kā iespēju darīt labu, kā to izdarīja Jēzus ar neredzīgo. Pāvests novēlēja, lai mums palīdz šajā ziņā Jaunava Marija un svētais Jāzeps, kurš bija taisnīgs un uzticīgs vīrs.

Vaticannews.va
Foto: Václav Mánes, “Healing the Blind Man,” 1832 (National Gallery, Prague)