“Pasaulē jums būs apspiešana, bet esiet droši – es uzvarēju pasauli!” – tie ir vieni no pēdējiem vārdiem, ko Jēzus adresē saviem mācekļiem pirms atvadīšanās no viņiem. Jēzus piebilst, ka neatstās viņus bāreņus un nāks pie viņiem (sal. Jņ 14, 18). Kardināls Kantalamessa atgādināja, ka Jēzus iekāpa Baznīcas laivā un atrodas tajā. Mums nopietni jāņem vērā Viņa pēdējie vārdi: “Lūk, es esmu ar jums visās dienās, līdz pat pasaules beigām” (Mt 28, 20). Katrā vētrā, ieskaitot tajās, kas notiek šodien, Viņš atkārto to, ko, nomierinājis jūru, teica apustuļiem: “Kāpēc jūs baidījāties, jūs, mazticīgie?” (Mt 8, 26). Vai tad es neesmu ar jums? Vai tad es varu nogrimt? Vai tad var jūrā noslīkt tas, kurš radīja jūru? Kardināls paskaidroja, ka Jēzus garīgā klātbūtne nav maznozīmīgāka par fizisku klātbūtni. Tā pat ir daudz reālāka un efektīvāka. Kad kāds mūs uzaicina piedalīties kādā pasākumā, bet mēs nevaram ierasties, tad parasti sakām: “Es būšu kopā ar jums garīgi!”. Ielūdzējam no šādas atbildes diez ko labāk nekļūst. Taču Jēzus ir augšāmcēlies un darbojas sava Gara spēkā. Viņš darbojas katrā laikā un vietā, un darbojas mūsos. Pāvesta nama sprediķotājs atzina, ka īstenībā Baznīcai ir neizsmeļamas enerģijas avots, jo Jēzus tai apsolīja “spēku no augšienes” – Svēto Garu. Kungs iedrošina Baznīcu un apliecina, ka pavada to ar savu Garu. Kardināls Ranjero Kantalamessa, citējot dažus fragmentus no Vecās Derības pravieša Hagaja grāmatas, norādīja, ka tas nav vispārīgs un bezjēdzīgs iedrošinājums. Dieva vārds ir dzīvs un iedarbīgs katru reizi, kad tas atkal un atkal tiek sludināts. Tas nav tikai Bībeles citāts. Mēs esam šī tauta, kurai ir adresēts Dieva vārds. Pravietis runā par “glītiem namiem” (sal. Hag 1, 2-8). Šodien mums ir kārdinājums mierīgi dzīvot šādos namos. Kardināls saskata trīs veidu namus, no kuriem mums būtu jāiziet, lai “kāptu kalnos un atjaunotu Dieva namu”. Pirmais “glītais nams” ir mans “es” – manas ērtības, mans gods, mana vieta Baznīcā un sabiedrībā. Tas ir mūris, kuru ir visgrūtāk nojaukt. Mums ir tik viegli sajaukt Dieva un Baznīcas godu ar savu godu, pievēršanos patiesībai ar pieķeršanos savām idejām. “Tas, kurš šobrīd runā”, pazemīgi atzina kardināls Kantalamessa, “nedomā, ka ir izņēmums”. Otrais “glītais nams”, no kura vajadzētu iziet, lai varētu strādāt Kunga nama labā, ir mana draudze, mans reliģiskais ordenis, ekleziālā kustība vai asociācija, mana vietējā Baznīca, mana diecēze. Protams, nedrīkstam to pārprast. Bēdas mums, ja mēs nemīlēsim šīs vietas, kurās Kungs mūs ir novietojis un par kurām varbūt esam atbildīgi. Taču problēma sākas tad, kad mēs tās uzskatām par kaut ko absolūtu un vairs neredzam neko citu ārpus tām, kad interesējamies tikai par to, kas ir mūsu un kritizējam un nicinām tos, kuri domā citādāk. Tas nozīmē pazaudēt no sava redzesloka Baznīcas katoliskumu. Kā saka pāvests Francisks, tas nozīmē aizmirst, ka veselums ir lielāks par daļu. Mēs esam viena miesa, Kristus miesa. Un “ja cieš viens tās loceklis, tad cieš visa miesa” – raksta apustulis Pāvils (1 Kor 12, 26). Kardināls Kantalamessa piebilda, ka Sinodei vajadzētu kalpot arī šajā ziņā, proti, pateicoties tai, mums vajadzētu labāk apzināties visas katoliskās Baznīcas problēmas un priekus, un kļūt par to līdzdalībniekiem. Runājot par trešo “glīto namu”, sprediķotājs atzina, ka iziešana no tā ir grūtāka, jo gadsimtu garumā mums tika iestāstīts, ka tas būtu grēks un nodevība. Viņš pastāstīja, ka nesen lasījis kādas katoļticīgas sievietes liecību, kurai jaunībā prāvests mācīja, ka pietiek tikai spert fizisku soli pāri protestantu baznīcas slieksnim, lai kristu nāvīgā grēkā. Tātad, trešais “glītais nams” ir mūsu kristīgā konfesija, kurai mēs piederam – norādīja Kantalamessa. “Mēs visi esam pārliecināti”, viņš sacīja, runājot par šodienu, “ka mūsu evaņģelizācijas un mūsu darbības pasaulē vājo rezultātu iemesls ir kristiešu savstarpējā šķelšanās un cīņa”. Jēzus teica Pēterim, ka “uz šīs klints” Viņš uzcels “savu Baznīcu”, nevis “savas Baznīcas”. Viņš runāja par visiem ticīgajiem un visiem, kuri tiks kristīti. Kardināls piebilda, ka tas, kas mūs vieno, ir svarīgāks par to, kas mūs šķir. Beigās viņš iedrošināja visus savas uzrunas adresātus, sakot: “Esiet drošs, pāvest Francisk! Esiet droši, brāļi kardināli, bīskapi, priesteri un katoliskās Baznīcas ticīgie un ķerieties pie darba, jo es esmu ar jums – saka Kungs. Mans Gars būs ar jums!” Vaticannews.va |
