Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Francisks: klosterļaudis ir Baznīcas neredzamais spēks
27.04.2023 pl. 21:10
Trešdienas, 26. aprīļa, vispārējās audiences laikā pāvests turpināja katehēžu ciklu par apustulisko dedzību. Iepriekšējās reizēs viņš pievērsās svētā Pāvila un mocekļu paraugam, bet šoreiz – klosterļaužu liecībai.

“Viņu sirds ir kā antena, kas uztver notiekošo pasaulē un par to lūdzas”, sacīja Svētais tēvs.

Uzrunas sākumā Francisks izvirzīja jautājumus: “Kā cilvēki, kuri dzīvo klosteros, var palīdzēt sludināt Evaņģēliju? Vai nebūtu labāk, ja tie novirzītu savu enerģiju misijā? Izietu no klostera un sludinātu Evaņģēliju ārpusē? Taču īstenībā mūki ir “sludināšanas pulsējošā sirds” – viņš uzsvēra. Viņu lūgšana ir skābeklis visiem Kristus Miesas locekļiem. Viņu lūgšana ir neredzamais spēks, kas balsta misiju. Ne velti misiju aizbildne ir kāda mūķene – svētā Terēze no Bērna Jēzus. Kā viņa atklāja savu aicinājumu? Pāvests citēja viņas pašas vārdus:

“Es sapratu, ka Baznīcai ir sirds, un, ka šī sirds deg mīlestībā. Es sapratu, ka vienīgi mīlestība liek darboties Baznīcas locekļiem un, ja mīlestība izdzistu, apustuļi vairs nesludinātu Evaņģēliju, mocekļi atteiktos izliet savas asinis. Es sapratu, ka mīlestība ietver sevī visus aicinājumus (..). Tad ar vislielāko prieku un dvēseles pacilātību es saucu: Ak, Jēzu, mana mīlestība, beidzot esmu atradusi savu aicinājumu! Mans aicinājums ir mīlestība! (..) Manas Mātes, Baznīcas, sirdī es būšu mīlestība!” (Manuskripts B, 1896. gada 8. septembris).

Francisks piebilda, ka kontemplatīvie ļaudis, mūki, mūķenes ir cilvēki, kas lūdzas un strādā. Viņi klusībā lūdzas par visu Baznīcu, un tā ir mīlestība. Viņu mīlestība izpaužas lūgšanā par Baznīcu un darbā Baznīcas labā. Klosterļaudis mīl visus, un šī mīlestība dzīvina viņu dzīvi un izpaužas viņu aizlūgšanā.

Šajā kontekstā pāvests kā piemēru minēja Baznīcas doktoru, svēto Gregoru no Narekas. Viņš bija armēņu mūks, kurš dzīvoja 10. gs. otrajā pusē, 11. gs. sākumā. Svētais mums atstājis lūgšanu grāmatu, kurā atklāta armēņu tautas ticība. Šī tauta ir piedzīvojusi lielas ciešanas. Gregors gandrīz visu savu dzīvi pavadīja Narekas klosterī, kur iemācījās izzināt cilvēka dvēseles dziļumus. Viņš īpaši izcēlās ar universāla līmeņa solidaritāti – norādīja Francisks, piebilstot, ka šāda solidaritāte ir atrodama starp klosterļaudīm, proti, visam, kas notiek pasaulē, ir vieta viņu sirdī, un viņi par to lūdzas. “Mūku un mūķeņu sirds ir kā antena, kas uztver notiekošo pasaulē un par to lūdzas”, teica pāvests. “Tā tie dzīvo, vienoti ar Kungu un ar visiem cilvēkiem”.

Klosterļaudis ir kā Jēzus. Viņi uzņemas uz sevis pasaules problēmas, grūtības, slimības… un lūdzas par visiem. Viņi ir izcili evaņģelizētāji. Viņi ar savu vārdu, piemēru, lūgšanām, ikdienas darbu un asarām ir kā tilts starp Dievu un cilvēkiem. Konsekrētie ļaudis ir Baznīcas spēks. Satiekot kādu konsekrēto personu, cilvēki parasti saka: “Palūdzies par mani”. Vēršoties pie Svētā Pētera laukumā sanākušajiem vispārējās audiences dalībniekiem un ticīgajiem visā pasaulē, pāvests ieteica, ja ir iespējams, apmeklēt kādu klosteri. Katrā klosterī, protams, valda sava regula, bet visos to iemītnieki ir ar “aizņemtām rokām”. Viņi ir aizņemti ar darbu un lūgšanu. Konsekrētie ļaudis lūdzas un strādā. Viņi atbalsta Baznīcu un pasauli ar savām lūgšanām.

Pēc katehēzes mācības, vēršoties pie atsevišķām svētceļnieku grupām, Francisks kārtējo reizi mudināja visus lūgties par karā izmocīto Ukrainu.

Uzrunājot poļu ticīgos, viņš atgādināja, ka pēc dažām dienām Kališā, Svētā Jāzepa nacionālajā sanktuārijā, tiks atzīmēta Polijas klēra moceklības diena. Runa ir par garīdzniekiem, kuri tika nogalināti Otrā pasaules kara laikā. “Lai poļu mocekļu liecība pamudina priesterus, konsekrētās personas, ticīgos lajus, īpaši jauniešus, būt drosmīgiem un nesavtīgi kalpot Dievam un brāļiem,” vēlēja pāvests.

Vaticannews.va