Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Pasaulē

Diskrētums: aizmirsts tikums?
02.05.2023 pl. 08:16
Pat mūsdienu sociālo mediju vadītajā pasaulē, kur viss mūs mudina sevi izstādīt, komunicēt un paust savu noskaņojumu un visslepenākās domas, tiklīdz tās piedzīvojam, joprojām ir cilvēki, kas prot būt diskrēti.

Tie ir cilvēki, kas joprojām pacietīgi un prātīgi vēro pasauli.

Bet izdzīvot šo tikumu ne vienmēr ir viegli.

Patiešām, mūsdienās kādu, kurš nevēlas izcelties no pūļa, varētu uzskatīt par aizdomīgu. "Tieši to es piedzīvoju savā darbā," saka Magali, 33 gadus veca grafikas dizainere. Pēc dabas atturīgā Magali savā komandā nevēlas pievērst sev uzmanību. “Mans apģērbs ir neuzkrītošs, un esmu diskrēta. Es arī ievēroju pieklājības normas. Izrunāšanās vai cita cilvēka pārtraukšana, lai pievērstu sev uzmanību un "pārdotu sevi", mani biedē! Tātad, jā, daudzi cilvēki domā, ka esmu vecmodīga,” viņa atklāj.

Acīmredzot nav nekā novecojušāka par diskrētumu? Un ja nu pieticība un atturība, spēja paklusēt, lai neaizēnotu citus, sniedz prieku un iekšēju mieru? Diskrētums un pazemība var būt vai nu dabiskas rakstura iezīmes, vai uzticība ieaudzinātām vērtībām, kas prasa atturību gan attieksmē, gan izskatā, bet tas var būt arī Svētā Gara aktīvs darbs.

Priesterim Rafaelam Buīzam (Raphaël Buyse) diskrētums ir īpašs tikums, ko mēs realizējam attiecībās ar citiem un kas pauž “mīlošu cieņu pret katru cilvēku, sākot ar tuvākajiem un vājākajiem”.

Tas ir “uzmanīgs skatiens, kas spēj detalizēti izšķirt apkārtējo cilvēku dziļās vajadzības, kas var būt ļoti smalkas. Mērenības tikums, kas ienes dzīvē nianses un līdzsvaru un caurvij to ar noslēpumainu smalkjūtību,” viņš raksta, ieskicējot dižā benediktiešu mūka, beļģa Frederika Debuista (1922-2017) portretu.

Debuists, Saint-André de Clerlande klostera (atrodas Ottignies-Louvain-la-Neuve, Beļģijā) dibinātājs, bija ļoti maigs cilvēks un daudziem bija paraugs diskrētuma mākslā. “Viņa dzīve bez vērienīgām runām parādīja, ka sekošana Kristum nekad nedrīkst tikt pārspīlēta ar vardarbīgiem pūliņiem, bet gan ar lielu pacietību ikdienas dzīvē, regulāru lūgšanu un darba ritmu, spēju panest savus un citu trūkumus,” raksta pr. Buīzs.

Tādējādi diskrētums ir gudrības Gars, kas mūs iedvesmo no “cieņas pret godājamiem” pāriet uz “cieņu pret vājākajiem”. Tā ir labestība, kas “maz runā, neizvirza sevi priekšplānā, neizplatās organizācijās un statistikā”, viņš turpina.

Tāpēc, iespējams, pirms sākam izmantot sociālos tīklus, lai dalītos ar saviem selfijiem, meklētu atzīmes “patīk” un sekotājus un piedalītos mūsu laikmeta vispārinātajā ekshibicionismā, mums vajadzētu pajautāt sev, vai mūs nesavaldzina narcisms un lepnums, tā vietā, lai praktizētu veselīgu diskrētumu, kas ļauj mums koncentrēties uz citiem. Tas prasa upurēšanos un patiesu labdarību.

Tādējādi evaņģēliskais diskrētuma tikums ir ceļš uz sirds atgriešanos un atdzimšanu Garā, kā Jēzus atklāja Nikodēmam: “Dari to, un tu dzīvosi.”

*"Katoliskās Baznīcas katehisms" 2489 - Atbildi uz jebkuru lūgumu pēc informācijas vai ziņām pienākas sniegt, vadoties no tuvākmīlestības un cieņas pret patiesību. Citu cilvēku labums un drošība, respekts pret privāto dzīvi, kopējais labums - tie ir pietiekami svarīgi motīvi, lai noklusētu to, kas nav jāizpauž, vai arī - lai izteiktos diskrēti. Pienākums nevienu neieļaunot bieži prasa stingru atturību. Nevienam nav jāatklāj patiesība tam cilvēkam, kuram nav tiesību to zināt.

Aleteia.org
Foto: Pixabay.com/stocksnap