Vispirms Francisks dalījās atmiņās par saviem studiju gadiem Čīlē, kur 60. gados saticis vairākus ungāru jezuītus. Komunisma laikā tiem bija nācies atstāt Ungāriju. Vēlāk, Buenosairesā, Horhe Mario Bergoljo saticis arī ungāru tautības reliģiskās, kā arī lajus, kas strādāja ungāru kolēģijā. Bergoljo juties pārsteigts par ungāru augsto kultūras līmeni, kas piemitis ne tikai sastaptajiem intelektuāļiem, bet arī pavisam vienkāršiem darba darītājiem. Turpinājumā tika pārrunāts par “miera kanāliem” un par vienlīdzīgu migrantu sadalīšanu pa Eiropas zemēm. Pāvests pieminēja labās attiecības ar metropolītu Hilarionu, kurš piedalījās arī Svētajā Misē Budapeštā, atcerējās sarunu ar patriarhu Kirilu kara sākumā, augstu novērtēja līdzšinējā Krievijas vēstnieka pie Svētā Krēsla darbu. Viņa kalpošanas laiks Vatikānā ievērojami atvieglojis attiecību uzturēšanu ar Krieviju. Pāvests žurnālistiem atgādināja, ka viņš ir gatavs darīt visu, kas viņa spēkos, lai tiktos ar Krievijas valsts autoritātēm un runātu par mieru. Svētais tēvs ieminējās, ka šobrīd šajā sakarā tiek gatavota misija, par kuru plašākai publikai tiks pavēstīts vēlāk. Lidojuma gaitā saruna ievirzījās par pāvesta veselības stāvokli un viņa gaidāmo ceļojumu uz Lisabonu, lai piedalītos Pasaules Jauniešu dienās. Atskatoties uz savu nokļūšanu slimnīcā, Francisks pastāstīja, ka vispārējās audiences beigās sajuties slikti, bijusi augsta temperatūra. Ticis konstatēts akūts pneimonīts plaušu lejasdaļā. Attiecībā uz piedalīšanos Jauniešu dienās Lisabonā, pāvests ir apņēmības pilns turp doties. Viņš pieminēja arī ceļojumus, kas tiek plānoti vēlāk – Marsiļu Francijā, Mongoliju... . “Programma man liek vēl kustēties, redzēsim” teica Francisks. “Associated Press” žurnāliste Nikole Vinfīlda, uzdodot jautājumu, pieminēja nesen izdarīto pāvesta žestu, Grieķijai atgriežot Partenona fragmentus, kas līdz šim glabājās Vatikāna muzejos. Žurnāliste jautāja, vai līdzīgi žesti sekos arī turpmāk, piemēram, koloniālajā laikā Amerikas indiāņiem atņemto artefaktu atgriešana to likumīgajiem īpašniekiem. Pāvests atgādināja, ka septītais bauslis prasa: “Ja esi kaut ko nozadzis, tad tev tas ir jāatdod!” Tai pašā laikā Francisks atzīmēja, ka dažreiz kari un kolonizācijas ved pie lēmuma paņemt labās lietas, kas pieder otram. Attiecībā uz Partenona fragmentu atgriešanu Grieķijai, pāvests apliecināja, ka tas ir bijis taisnīgs lēmums. “Taču, ko darīsim, ja rīt ēģiptieši, piemēram, nāks pieprasīt obelisku?” jautāja Francisks. Atbildot, viņš sacīja, ka ikreiz ir jāveic izšķiršanās. Tik lielā mērā, cik tas ir iespējams, šādu žestu ir labāk paveikt un tas nāks par labu visiem. Dažreiz, tomēr, to īstenot nav iespējams politisku, vai kādu reālu un konkrētu iesmeslu dēļ. Preses konferences noslēgumā tika atzīmēts, ka Ukrainas premjerministrs ir lūdzis pāvesta palīdzību, lai Ukrainā atgriestu bērnus, kas ar spēku tika aizvesti uz Krieviju. Francisks pastāstīja, ka Svētais Krēsls ir bijis par vidutāju dažās gūstekņu apmaiņas situācijās. Ar Krievijas vēstniecības palīdzību šī apmaiņa varējusi netraucēti notikt. Pāvests cer, ka arī šoreiz nebūs problēmu. “Ir jāpalīdz, jo šis nav “casus belli” – karošanas, bet gan cilvēcisks gadījums,” teica pāvests. “Visi cilvēciski žesti palīdz, bet cietsirdības žesti nepalīdz. Ir jādara viss, kas cilvēciski ir iespējams,” apgalvoja Francisks. Viņš pieminēja arī ukraiņu sievietes, kas ar bērniem ierodas Itālijā, Spānijā, Polijā, Ungārijā, un kuru vīri ir miruši, vai cīnās karā. Pāvests aicināja nezaudēt entuziasmu palīdzēt, “jo kad zūd entuziasms, šīs sievietes paliek bez aizsardzības un nokļūst maitasputnu nagos, kas vienmēr ir nomodā, meklējot upurus.” Svētais tēvs aicināja visus labas gribas cilvēkus nepazaudēt bēgļus no redzesloka un steigties tiem palīgā. Vaticannews.va
Foto: Vatican Media | 
