Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Francisks Ksavers – apustuliskās dedzības paraugs jauniešiem
18.05.2023 pl. 07:31
Trešdienas, 17. maija, vispārējās audiences laikā pāvests atgriezās pie katehēžu cikla par apustulisko dedzību un evaņģelizāciju. Šajā sakarā šoreiz viņš pievērsās svētajam Franciskam Ksaveram, kurš dedzīgi ilgojās iepazīstināt ar Jēzu tādu tālo zemju kā Ķīnas iedzīvotājus.

Pāvests mudināja jauniešus pievērst savu skatienu cilvēkiem, kas cieš un kam ir vajadzīga palīdzība un vajadzīgs Jēzus.

Iesākot katehēzi, Svētais tēvs atgādināja, ka savā laikā ir bijuši daudzi izcili Evaņģēlija vēsts sludinātāji, kuriem rūpēja, lai cilvēki, kuri vēl nepazīst Jēzu, viņu iepazītu. Viens no tādiem bija svētais Francisks Ksavers, ko daži uzskata par moderno laiku visizcilāko misionāru. Mūsdienās arī ir daudz šādu kristiešu. Daudzi no viņiem ir citu acīm apslēpti. Viņi darbojas nemanāmi un dara pat vairāk par Ksaveru.

Francisks Ksavers, tāpat kā svētā Terēze no Bērna Jēzus, ir misiju aizbildnis. Viņš piedzima dižciltīgā ģimenē Spānijā 1506. gadā. Studēja Parīzē, bija pasaulīgs jaunietis, taču ļoti gudrs. Tur viņš satika Ignāciju no Lojolas, sāka garīgos vingrinājumus un viņa dzīve izmainījās. Francisks pameta laicīgo karjeru, lai kļūtu par misionāru. Viņš iestājās Jēzus Sadraudzībā jeb jezuītu ordenī, pēc tam tika iesvētīts par priesteri un nosūtīts misiju darbā uz Tālajiem Austrumiem. Toreiz tas nozīmēja došanos nezināmā pasaulē, un viņš devās, jo bija apustuliskās dedzības pilns priesteris. Viņš bija gatavs panest grūtības un neskaitāmas briesmas, satikt nepazīstamu kultūru un valodu cilvēkus, lai tikai iepazīstinātu viņus ar Jēzu Kristu un Viņa Evaņģēliju. Nepilnu vienpadsmit gadu laikā viņš paveica grandiozu darbu.

Tajā laikā ceļojumi ar kuģiem bija smagi un bīstami. Daudzi gāja bojā kuģu avārijās vai nomira no slimībām. Pāvests piebilda, ka mūsdienās daudzi mirst, diemžēl, tāpēc, ka tiek pamesti nāves varā Vidusjūrā…. Svētais Ksavers uz kuģu klāja pavadīja vairāk nekā trīs ar pusi gadus.

Ieradies portugāļu Austrumu galvaspilsētā Goa (Indijā), viņš tur nostabilizējas, taču ilgojas doties arī vēl tālāk. Viņš sludina Evaņģēliju trūcīgajiem Indijas zvejniekiem, māca bērniem katehismu un lūgšanas, aprūpē slimos un piešķir viņiem Kristības sakramentu. Pēc tam, kādu nakti lūdzoties pie apustuļa Bartolomeja kapa, viņš sajūt pamudinājumu doties tālāk. Atstājis savu iesākto darbu labās rokās, svētais Francisks dodas uz Moluku salām Indonēzijas arhipelāgā. Tur divu gadu laikā izveidojas vairākas kristīgās kopienas. Pāvests norādīja, ka to, kādas bija viņa sajūtas, atklājam no viņa vēstulēm. Ksavers rakstīja:

“Briesmas un ciešanas, kas pieņemtas brīvprātīgi un vienīgi Dieva, mūsu Kunga, mīlestības dēļ un lai Viņam kalpotu, ir bagātīgi lielu garīgo mierinājumu dārgumi. Šeit, lejot pārāk daudz prieka asaru, dažu gadu laikā varētu pazaudēt redzi!”

Pāvests piebilda, ka misionārs no prieka raudāja, redzot, kā Kungs darbojas. Kādu dienu Indijā viņš satika kādu japāni, kurš viņam stāstīja par savu tālo zemi, kur vēl nekad nebija bijis neviens Eiropas misionārs. Tas svētajā Franciskā izraisīja “apustuļa nemieru”, un viņš pieņēma lēmumu doties uz Japānu. Trīs gadi bija smagi, taču auglīgi.

No Japānas viņš devās uz Ķīnu, taču savu mērķi šoreiz nesasniedza. Ķīna izcēlās ar savu kultūru, vēsturi un lielumu. Romas bīskaps atzīmēja, ka Ķīna ar savu bagāto un skaisto vēsturi arī mūsdienās ir “kultūras pols”. Ksavers atgriezās Goa, no kurienes cerēja nokļūt Ķīnā. Tomēr viņa sapnis nepiepildījās. Viņš nomira galīgā pamestībā 1552. gada 3. decembrī pie “Ķīnas vārtiem” – uz mazās Sančanas salas. Viņam līdzās bija tikai kāds ķīnietis.

Svētā Franciska šīszemes svētceļojums noslēdzās 46 gadu vecumā. Viņš paveica grandiozu darbu, ko vienmēr pavadīja lūgšana un vienotība ar Dievu. Misionārs bija kontemplācijas cilvēks, kurš ar lielu mīlestību rūpējās par trūkumcietējiem, slimajiem un bērniem. Pāvests uzsvēra, ka viņš nekad neatstāja novārtā lūgšanu, jo zināja, ka tā ir viņa spēka avots. Kristus mīlestība bija spēks, kas viņu virzīja līdz pat vistālākajām robežām. Viņš nemitīgi piedzīvoja grūtības un briesmas, taču šī mīlestība ļāva viņam pārvarēt neveiksmes, vilšanās un mazdūšību, un sniedza mierinājumu un prieku, sekojot Kristum un Viņam kalpojot līdz galam.

Katehēzes noslēgumā Romas bīskaps vēlēja, lai svētais Francisks Ksavers piešķir arī mums nedaudz dedzības, lai mēs dzīvotu saskaņā ar Evaņģēliju un būtu tā liecinieki. Pāvests mudināja jauniešus, kuros ir nemiers un kuri nezina, ko ar to iesākt, sekot svētā misionāra paraugam, raudzīties uz pasaules apvārsni, ieraudzīt, cik daudzi cilvēki dzīvo trūkumā un cieš, un cik daudziem ir vajadzīgs Jēzus. “Ejiet, esiet drosmīgi”, viņš mudināja, atzīstot, ka arī mūsdienās ir daudz drosmīgu jauniešu. “Lai Kungs mums visiem palīdz ar prieku evaņģelizēt, priecīgi sludināt šo tik ļoti skaisto vēsti, kas nes mums un visiem cilvēkiem laimi”, vēlēja Romas bīskaps. 

Vispārējās audiences noslēgumā pāvests kārtējo reizi aicināja ticīgos lūgties par Ukrainu.

Vaticannews.va