Septiņu industriāli attīstītāko valstu vadītāju samits sākās piektdien, 19. maijā, Japānas pilsētā Hirosimā. Tā laikā tiks aplūkotas īpaši tādas tēmas kā Krievijas iebrukums Ukrainā, kodolieroči un valstu savstarpējā sadarbība. G7 samita dalībniekiem jāspēj parādīt sava tālredzība, lai ieliktu ilgtspējīga miera un drošības pamatus – norāda pāvests. Kas attiecas uz karu Ukrainā, viņš jau kopš paša tā sākuma ir simtiem reižu nosodījis Krievijas iebrukumu šajā valstī. “Hirosimas kā tikšanās vietas izvēle ir īpaši nozīmīga”, viņš raksta. “Šodien vairāk nekā jebkad agrāk atomenerģijas izmantošana kara mērķiem ir noziegums ne tikai pret cilvēku un viņa cieņu, bet apdraud jebkādu nākotnes iespēju mūsu kopīgajā namā. Hirosima uzstājīgi vēstī, ka, lai efektīvi stātos pretī mūsdienu lielajiem draudiem, kas apdraud mieru, un lai garantētu nacionālo un starptautisko drošību, kodolieroči nav tam piemēroti”. Francisks atzīst, ka atbildīgi cilvēki raugās uz nākotni ar raizēm – īpaši pēc pandēmijas un Ukrainā notiekošā postošā kara laikā. Pēdējo gadu notikumi labi parādīja, ka cilvēce varēs mēģināt dziedēt ievainojumus un veidot taisnīgāku un mierīgāku pasauli tikai kopā – brālīgi un solidāri. Viņš raksta, ka divdesmit pirmā gadsimta multipolārajā pasaulē miera meklējami cieši saistās ar vajadzību pēc drošības un pārdomām par iespējami efektīvākiem līdzekļiem, lai to nodrošinātu. Šādās pārdomās noteikti ir jāņem vērā tas, ka globālajai drošībai ir jābūt integrālai, spējīgai aptvert tādus jautājumus kā pieeja pārtikai un ūdenim, vides sargāšana, veselības aprūpe, enerģētiskie avoti un vienlīdzīga pasaules labumu sadalīšana. Vēstules noslēgumā Svētais tēvs apliecina, ka lūdzas par G7 samita darbu norisi un pateicas Hirosimas bīskapam par viņa kalpošanu taisnīguma un miera veicināšanas labā. Vaticannews.va | 
