Pieredzējuši apbedītāji ir neizpratnē par nesen ekshumētās māsas Vilhelmīnas Lankasteres, 2019. gadā mirušās benediktiešu mūķenes, līķa stāvokli, kas ir negaidīti labi saglabājies. Reakcijas nāk pēc tam, kad viņas dibinātās kopienas abate un Apustuļu karalienes Marijas benediktiešu māsas 18. maijā no klostera kapsētas Goverā, Misūri štatā, atraka 95 gadus vecās afroamerikāņu māsas vienkāršo koka zārku, lai pārvietotu viņas mirstīgās atliekas uz pēdējo atdusas vietu viņu kapelā. Klosteri 22. maijā apmeklēja vietējais Kanzassitijas diecēzes bīskaps Vans Džonstons, lai apskatītu māsas Vilhelmīnas mirstīgās atliekas. Džonstons, kurš par radušos situāciju sazinājās ar Baznīcas iestādēm Romā, tajā pašā dienā izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka nepieciešama “padziļināta izmeklēšana”, lai atbildētu uz “svarīgiem jautājumiem”, ko radīja viņas ķermeņa stāvoklis. Džeks Kleins, apbedīšanas nama īpašnieks Goverā, kurš bija klāt māsas Vilhelmīnas apbedīšanā un izdeva viņas miršanas apliecību, apstiprināja, ka reliģiskās māsas ķermenis nav balzamēts un ka koka zārks nav ticis ievietots nekādā citā ārējā apbedīšanas konteinerā. Kleins sacīja, ka “nevar saprast”, kā māsas Vilhelmīnas neiebalzamētais ķermenis atrodas tādā stāvoklī, kādā tas ir pašlaik, četrus gadus pēc viņas apbedīšanas. Tiek ziņots, ka māsas ķermenis, kas tika izlikts, lai svētceļnieki to varētu apmeklēt, pēdējās dienās ir bez nepatīkamas smakas, kā tas ir gadījumā ar ķermeni, kas ir trūdējis četrus gadus, norāda apbedītāji. Māsa Vilhelmīna Lankastere, OSB, 1995. gadā 70 gadu vecumā nodibināja Apustuļu karalienes Marijas benediktiešu māsas, kas vislabāk pazīstamas ar saviem gregorisko dziedājumu un klasiskajiem katoļu himnu albumiem. Pazīstama ar savu pieķeršanos tradicionālajai latīņu Misei un uzticību benediktiešu kontemplācijai un stundu liturģijai, viņa nomira 95 gadu vecumā 2019. gada 29. maijā, Debesbraukšanas svētkos. Aptuveni četrus gadus vēlāk, Debesbraukšanas svinīgajā latīņu rituālā, abate un māsas nolēma pārvietot viņas ķermeni uz pēdējo atdusas vietu savā klostera kapelā, kas ir sena tradīcija dibinātājiem un dibinātājām. Cerēdamas atrast kaulus, benediktiešu māsas tā vietā atraka zārku ar šķietami neskartu ķermeni, lai gan ķermenis nebija balzamēts un koka zārkam bija plaisa vidū, kas nezināmu laiku ielaida mitrumu un netīrumus. “Mēs domājam, ka viņa ir pirmā afroamerikāniete, kuras ķermeni nav skārusi sadalīšanās,” sacīja pašreizējā kopienas abate Cecīlija, OSB. Būdama klostera vadītāja, viņas uzdevums bija vispirms pārbaudīt, kas atrodas zārkā. Catholicworldreport.com
Foto: CNA | 
