Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija

Kas notiek?  Ziņas no Vatikāna

Misionāra Mateo Riči panākumu atslēga – dialogs un draudzība
31.05.2023 pl. 21:07
Turpinot katehēžu ciklu par apustulisko dedzību, pāvests trešdienas, 31. maija, vispārējās audiences laikā pievērsās itāļu misionāram, zinātniekam un jezuītam, Mateo Riči, kurš ar lieliem panākumiem sludināja Evaņģēliju tālajā Ķīnā.

Mateo Riči piedzima 1552. gadā Itālijas pilsētā Mačeratā, Markes apgabalā, bet nomira 1610. gadā Pekinā, 57 gadu vecumā. Viņš visu savu dzīvi veltīja misiju darbam, un ir izcils Evaņģēlija inkulturācijas paraugs. Būdams jezuīts un dzirdēdams iedvesmojošus misionāru stāstus, Riči lūdza vadībai sūtīt viņu uz Tālajiem Austrumiem. Pēc Franciska Ksavera arī citi 25 jezuīti mēģināja iekļūt Ķīnā, taču neveiksmīgi. Turpretī Riči un vēl viens viņa ordeņa brālis tam ļoti cītīgi gatavojās – viņi mācījās valodu un iepazinās ar ķīniešu paražām, un visbeidzot viņiem izdevās ierasties valsts dienvidos. Taču lai nokļūtu līdz Pekinai, bija nepieciešami neskaitāmi mēģinājumi 18 gadu garumā. Ar neatlaidību un pacietību, nesatricināmas ticības vadīts, Mateo Riči pārvarēja visas grūtības, briesmas un šķēršļus – norādīja pāvests Francisks. “Iedomājieties”, viņš sacīja, “tajā laikā vajadzēja garu garos ceļus mērot kājām vai ar zirgu…, bet viņš virzījās uz priekšu”. “Kāds bija Mateo Riči noslēpums? Pa kādu ceļu viņu skubināja viņa dedzība?” jautāja Svētais tēvs.

Uzrunas turpinājumā pāvests paskaidroja, ka Riči vienmēr gāja dialoga un draudzības ceļu ar visiem cilvēkiem, kurus sastapa, un tas viņam pavēra daudzas durvis kristīgās ticības sludināšanai. Viņa pirmais darbs ķīniešu valodā bija tieši traktāts Par draudzību, kas ieguva lielu popularitāti. Viņš studēja vietējo literatūras klasiķu darbus un ģērbās kā universitāšu profesori un literāti. Tādā veidā viņš iepazīstināja ar kristietību, izmantojot konfūcisma gudrību un balstoties uz ķīniešu sabiedrības tradīcijām. To sauc par inkulturāciju. Līdzīgi rīkojās Baznīcas pirmo gadsimtu tēvi, kuri prata “inkulturēt” kristīgo ticību, veicot tās dialogu ar grieķu kultūru.

Francisks norādīja, ka Mateo Riči teicamā zinātniskā sagatavotība izraisīja interesi un apbrīnu izglītoto ļaužu vidū. Pateicoties savām zināšanām matemātikā un astronomijā, viņš un viņa sekotāji veicināja dialogu starp Rietumu un Austrumu kultūru un zinātni. Tas bija dialoga un draudzības uzplaukuma laiks. Taču Mateo Riči darbība nebūtu bijusi iespējama bez sadarbības ar viņa lielajiem ķīniešu draugiem.

Tomēr Riči kā zinātnieka slavai nevajadzētu aizēnot viņa pūliņu visdziļāko motivāciju, proti, Evaņģēlija sludināšanu – sacīja pāvests. Viņš uzturēja dialogu ar zinātniekiem, taču reizē bija savas ticības, Evaņģēlija liecinieks. Pateicoties ticamībai, ko misionārs iemantoja ar zinātnisko dialogu, viņš ieguva autoritāti un varēja piedāvāt ticības un kristīgās morāles patiesības, par kurām viņš padziļināti runā savos lielākajos darbos ķīniešu valodā, piemēram: Debesu Kunga patiesā nozīme.

Mateo Riči ne tikai mācīja, bet bija reliģiskās dzīves, tikumu un lūgšanas paraugs. Svētais tēvs uzsvēra, ka šie misionāri lūdzās un bija pazemīgi tuvākmīlestības liecinieki, kuri palīdzēja citiem un veltīja sevi savu tuvāko labā. Ķīnieši redzēja, ka viņu vārdi saskan ar darbiem, un tāpēc daudzi no viņiem pieņēma kristīgo ticību. Tu vari no galvas skaitīt Credo, runāt par visām ticības patiesībām, bet ja tu nedzīvo saskaņā ar to, tad tam nav nekādas jēgas – atgādināja Francisks. Cilvēkus piesaista liecība, vārdu saskaņa ar darbiem. Mums, kristiešiem, jādzīvo saskaņā ar to, ko sakām, un nav jāizliekas, ka dzīvojam kā kristieši, kad īstenībā dzīvojam pasaulīgi. Pāvests aicināja ņemt piemēru no šiem misionāriem un atgādināja, ka mūsu spēka avots ir dzīves un vārdu saskaņa.

Izcilā misionāra Mateo Riči misiju gars kalpo par paraugu mūsdienu kristiešiem. Viņš ar savu mīlestību pret ķīniešu tautu un savu konsekvenci ir piemērs mums. Pāvests uzsvēra, ka viņš ir izcils, protams, tāpēc, ka bija izcils zinātnieks, tāpēc, ka bija drosmīgs, tāpēc, ka sarakstīja daudzas grāmatas, taču pāri visam viņš ir izcils tāpēc, ka dzīvoja saskaņā ar savu aicinājumu un sekoja Jēzum. Noslēdzot katehēzi, Svētais tēvs aicināja ikvienu no mums uzdot sev jautājumu: Vai es esmu konsekvents”, tas ir, vai dzīvoju kā īsts kristietis, “vai – mazliet tā tā”.

Vispārējās audiences noslēgumā pāvests kārtējo reizi aicināja visus ticīgos neatlaidīgi lūgties par Ukrainu.

Vaticannews.va