Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija
Forums
 Saraksts/Par un ap kristietību/Un ko Baznīca var teikt par šo ??
 
armanda
pievienojies: 20.06.2007
Komentāri: 63
Un ko Baznīca var teikt par šo ??
10.10.2008 19:47
Svētais Bernards (1091 – 1153) savā sacerējumā „Jaunā karaspēka godam” rakstīja: „Nav tāda likuma, kas aizliegtu kristietim pacelt zobenu. ... Evanģēlijs ir aizliedzis tikai netaisnus karus kristiešu starpā. Priekš tiem, kas izvēlējušies sev karavīra taku nav cēlāka uzdevuma, kā nogalināt pagānus,...Lai ticības bērni ņem katrā rokā pa zobenam un ceļ tos pret ienaidnieku! ”
1104. gads grāfa Igo de Šampaņa pils. Notiek slepena tikšanās , kurā piedalās no 1. krusta kara atgriezušies dižciltīgākie Francijas bruņinieki. Dzīmst pārdrošs plāns – atrast svēto Grālu Jeruzālemē Zālamana tempļa drupās, vietā kur kadreiz atradies Derības šķirsts. Pēc šīs apspriedes grāfs Igo kopā ar savu brāļa dēlu dodas uz Svēto zemi, kur piecus gadus veic priekšdarbus projektam „Templis” Pēc 5 gadiem viņš atgriežas ar blāķi vecu dokumentu, no kuriem daudzi rakstīti ebreju un aramiešu valodā. Francijā tie tiek nodoti pirms septiņiem gadiem dibinātā cisterciešu ordeņa abatam Etjēnam Hardingam. Ordenis uzsāk ebreju tekstu rūpīgu tulkošanu, šajā darbā pēc padoma griežoties pat pie Augšburgundijas rabīniem – neparasts solis tikai 10 gadus pēc lielajiem ebreju grautiņiem. Tulkojuma rezultātā rodas vairāk jautājumu nekā atbilžu. Un Igo brāļadēlam nojauna jāmēro ceļš līdz Jeruzālemei.1114. gadā viņš no turienes atgriežas, šķiet atradis kāroto. Grāfs Igo bagātīgi atalgo cisterciešu mūkus dāvinot tiem Barsiboras mežu. Klervo tiek dibināta otrā cisterciešu abatija. Par abatu ieceļ jaunu mūku Bernardu – vēlāk pazīstamu kā Bernardu no Klervo vai svēto Bernardu - pāvesta HonorijaII uzticības personu.
1118.gadā Jeruzālemē 9 franču bruņinieki apvienojās „ lai aizsargātu svētceļiniekus un ūdens cisternas no laupītājiem.” Viņus vadīja nabadzīgs augstmanis no Šampaņas Hugo de Peins un kopā ar viņu Gotfrīds de Sentomērs, Andrē de Monbārs ( svētā Bernarda tēvocis), Penjēns de Mondibjē, Ašambā de Sentamāns, Gotfrīds Bizols un kāds vārdā nenosaukts bruņinieks. Viņiem pievienojās divi cisterciešu mūki Konrāds un Gundemārs. Jertuzālemes karalis Balduīns otrais deva viņiem pajumti savā pilī , bet jau nākošajā gadā atvēlēja kanoniķa māju, kura bija uzcelta uz Zālamana tempļa drupām. Jeruzālemes patriarham bruņinieki paziņoja par savu apvienību , kas domāta garīgiem meklējumiem un deva solījumu dzīvot nabadzībā, pazemībā un tikumā, kā arī nepagurstoši cīnieties ar neticīgajiem. Tā radās Templiešu ordenis. Pilns šī ordeņa nosaukums ir: „Tempļa kareivju brālība, tempļa bruņinieki, nabadzīgie no Zālamana tempļa, kuri cīnās kopā.” Viņi bija zvērējuši 9 gadus neuzņemt jaunus bruņiniekus savā ordenī. Kad noliktais laiks bija pagājis Hugo devās uz Franciju pēc jauniem brāļiem ordenim. Francijā viņš saņēma atbalstu no tā laika garīgajiem līderiem sv. Bernarda un Klervo un no laicīgās varas, pirmām kārtām no Šampaņas grāfa. Kā rezultātā viņš atgriezās Palestīnā 300 bruņinieku priekšgalā. Tajos laikos tas bija ievērojams spēks – jāņem vērā ka tajos laikos bruņinieka zelta pieši kotējās kā mūsdienu īpašo uzdevumu vienību kapteiņa pakāpe. Un reāli prast viņiem vajadzēja ne mazāk. Jeruzālemes karaļa armijā tai laikā bija ap 300 bruņinieku un 2000 kājnieku. Pateicoties jaunpienācējiem ordenis vienā mirklī pārvērtās par spēcīgu militāro organizāciju. Atbilstoši paplašinājās viņu darbības sfēra: kristiešu valsts robežu apsardze, tuvāko musulmāņu valstu iekarošana, iedzīvotāju dumpju apspiešana jauniekarotajās zemēs.
Templieši kopā ar Joanītiem ( Hospitaljēriem, vēlākais Maltas ordenis) sāka spēlēt nopietnu lomu visos kristiešu militārajos pasākumos. Šie 300 jaunpienācēji patiesi devās visgrūtākajos uzdevumos – uzbrukumā pirmie, bet atkāpjoties – pēdējie.
1187.g. pēc Jeruzālemes krišanas Templieši vispār bija palikuši kā vienīgā kaujas spējīgā vienība arābu Austrumos. Nav brīnums ka viņu pārvaldē nonāca daudzas nocietinātās vietas, īpaši pierobežā. Tā 1150. gadā Templiešiem uz mūžu tika piešķirts Gazas cietoksnis. 1152.g. – Tortozu cietokšņa drupas. Viņu īpašumos nonāca pilis : Bet Žibelina un Toron de Ševaljē. Templiešu skaļā militārā slava pulcināja zem viņu karogiem daudzus bruņiniekus. 1306. gadā Templiešu bija jau 30 000 . Tas ir gads, kad Ordeņa vadība atgriezās Francijā. Templiešu īpašumi un ordeņa brāļi bija izklīduši pa visu Eiropu. Ordeņa vadībā bija Lielmaģistrs, kuru izvēlēja 13 vēlētāju kolēģija. Lielmaģistra tuvākie palīgi veidoja ģenerāl kapitulu. Tiem bija pakļauti reģionālo nodaļu maģistri. Maģistriem pakļāvās priori – vietējo nodaļu priekšnieki, bet prioriem – komutori ( pils vai cietokšņa komendanti). Visus no Lielmaģistra līdz vienkāršajam bruņiniekam savā starpā saistīja dzels disciplīna un noslēpums. Bet par šo noslēpumu – mazliet vēlāk.
Eiropā Templiešiem piederēja simtiem piļu un desmitiem tūkstošu citu ēku (dzīvojamās ēkas, noliktavas, tirgi, dzirnavas, darbnīcas), milzīgi zemes īpašumi. Austrumos templiešu garnizoni atradās gandrīz visās Jeruzālemes, Antiohijas, Tripoles un Edaessas pilsētās. Tāpat viņiem piederēja daudzi ciemi ar visiem zemniekiem – dzīmtļaudīm. Ordenim piederēja desmitiem kuģu ar kuriem par maksu tie pārvadāja preces un svētceļiniekus. Uz templiešu ordeni kā no pārpilnības raga no visām pusēm bira dāvanas, ziedojumi, atvieglojumi. Romas pāvests Inokentijs II 1135. gadā ieviesa nodokli – visiem Eiropas bīskapiem un abatiem ik gadus par labu Templiešiem bija jāmaksā viena marka zeltā vai sudrabā. Viņiem nebija jāmaksā muita un nodokļi, pat no desmitās tiesas un jebkuras citas baznīcas nodevas viņi bija atbrīvoti kopš 1139.gada. ( Šādas privilēģija, bet tikai attiecībā uz desmito tiesu vēlāk tikusi piešķirta arī divām tagadējās Latvijas pilsētām – Rīgai un Kuldīgai – interesanti kāpēc?). Vēl templieši drīkstēja paturēt pilnībā bez nodevām jebkuru kara laupījumu. Francijas karalis Ludviķis VII 1138. gadā atbrīvo Templiešu ordeni no jebkurām nodevām Francijas valstij. Aragonas valdnieks Raimunds IV dāvā Templiešiem veselu piļu virteni un desmito daļu no saviem ienākumiem. Anglijas karalis Henrijs II 1217. gadā dāvā ordenim dāvā 42 000 markas sudrabā un 500 markas zeltā. No valdniekiem savā dāsnumā neatpalika arī mazāki feodāļi. Un tas vēl nav viss! Turīgie svētceļinieki dodoties svētceļojumā uzticēja Templiešiem iegādāties priekš viņiem zemes īpašumus Jeruzālemē un atgriežoties mājās viņi šo īpašumu dāvināja ordenim.
Uzkrājuši sākuma kapitālu Templieši sāka nodarboties ar augļošanu aizdodot naudu pret lieliem procentiem. Bagātāku par viņiem kristīgajā pasaulē toreiz nebija. 1191. gadā Templieši par 100 000 bezantiem nopirka no Ričarda Lavassirds Kipras salu. ( Par vienu bezantu varēja nopirkt jaunu un spēcīgu vergu). Bet 1306. gadā – laikā kad viņi atgriezās Francījā viņu gada ienākums bija 112 miljoni franku (!) tam laikam neaptverama summa.
Kāpēc Templiešiem bija tik vajadzīgs zelts? Kā sv. Bernars raksturoja tos pirmos 300 bruņiniekus, kuri devās uz Jeruzālemi? Priekš ticības bruņiniekiem diezgan dīvains raksturojums no viņu garīgā aizgādņa puses: „Bezgoži, svētuma zaimotāji, zvēresta lauzēji, izvirtuļi, laupītāji un slepkavas! ” Viņš atklāti priecājās, ka attīrījis Franciju no tik nevēlamiem elementiem un atradis viņu „talantiem” cienīgu pielietojumu Austrumos. Jo pēc viņa vārdiem nogalinot neticīgos un sagrābjot viņu zemes bruņinieki veikuši Dievam tīkamu darbu. Ordenim nostiprinot savas pozīcijas tam pievienojās daudzi bruņinieki no visa Eiropas. Arī starp viņiem netrūka neliešu. Kristīgā ticība tos interesēja vismazāk. Piederība pie Templiešu ordeņa ļāva nogalināt, laupīt, izvarot un spīdzināt ļaudis soda vietā par to saņemot vispārēju atzinību. Neticīgie ir sliktāki par suņiem! Nekādi žēlsirdības likumi uz viņiem nevar tikt attiecināti!
Ja gūstā nokļuva laicīgais bruņinieks musulmāņi par to labprāt ņēma izpirkumu, vai mainīja pret saviem sagūstītajiem tautiešiem. Templiešus gūstā vienmēr sagaidīja tikai lēna nāve pēc ilgstošas spīdzināšanas, jo paši viņi bija sliktāki par zvēriem.
„Lepns kā templietis” – templiešu raksturīgākā īpašība bija neaprakstāma lepnība. Viņi labi apzinājās, ka ir pirmklasīgi cīnītāji – labākie no labākajiem. Viņi bija pārāki par laicīgajiem bruņiniekiem, jo cīnījās disciplinēti plecu pie pleca un viņu intereses – tās bija ordeņa intereses. „Kalpošana augstāk par visu!” Kalpošana ordenim tika stādīta augstāk par karaļu un baznīcas interesēm. Ordeņa dzīlēs bija sākusi veidoties pašiem sava ideoloģija visai atšķirīga no tās, kura tika ņemta par pamatu ordeņa pirmsākumos. Protams, ka šim faktam bija jāpaliek stingrā slepenībā no visiem, kuri nepiederēja pie ordeņa.
Saliksim tagad kopā visu par ko minēju augstāk – personīgo, no citām organizācijām atšķirīgu, prioritāšu radīšana; augstprātīgs nicinājums pret visiem – izņemot ordeņa brāļus; kristīgo ideālu noliegšana (!); nežēlība līdz atklātai asinskārei; personīgā spēka un neatkarības apziņa.
Ar to ir pietiekami, lai ordeņa dzīlēs izveidotos pašiem sava reliģija, kura tam piederīgos pašu acīs pacēla pāri visiem atlikušajiem. Tā arī notika. Augsne bija sagatavota vajadzēja tikai sēklu. Par šo sēklu kļuva Templiešu tikšanās ar šeihu Hasanu as- Sabahu un viņa asasīniem. Nebūtu pareizi uzskatīt viņus par musulmāņiem, tāpat kā nav pareizi uzskatīt Templiešus par kristiešiem. Kā vienus, tā otrus iedvesmoja pavisam citas idejas...
Ir zināms ka daži asasīni, sava vadoņa uzdevumā pieņēma kristietību, lai iefiltrētos franku valsts struktūrās Tuvajos Austrumos. Templiešu rezidencē bieži varēja dzirdēt arābu un persiešu valodu, redzēt viņu melnīgsnējās sejas. Tie bija vakarējie musulmāņi, kas pieņēmuši kristietību. Daudzi no viņiem sasniedza augstus amatus ordeņa hirarhijā un viens pat kļuva par Lielmaģistru. Vēsturniekus vienmēr pārsteigusi Templiešu un asasīnu organizātoriskā līdzība. Vai Templieši kļuva par asasīnu kopiju vai vienkārši par filiāli? Par ko liek aizdomāties dažas detaļas parādes formā? Asasīni svinīgos brīžos tērpās baltās drēbēs un apjozās ar sarkanu jostu. Templieši nēsāja baltus apmetņus, sarkanas jostas un sarkanu krustu apmetņa kreisā pusē uz krūtīm. Šādas tiesības viņiem piešķīra pāvests Jevgenijs III 1147. gadā. Starp citu vai Latvijas vēsturniekiem šī forma neko neatgādina? – Pareizi! Zobenbrāļu ordeni! Zobenbrāļu ordenis pēc dažām ziņām ir bijis tieši saistīts ar Templiešiem. Vieni saka – ordeņa filiāle. – Otri saka – elitārā vienība, kura Latvijā meklējusi kaut ko tādu, ko nav spējusi atrast Jeruzalemes Zālamana tempļa drupās... Fašisma teorētiķis un artefaktu mednieks Rozenbergs Kurzemē meklēja sv. Grālu... Vilksim paralēles ar tagad populāro grāmatu „Davinči kods”, kurā ne visi fakti ir rakstnieka fantāzijas augļi...
Un atgriežamioes pie Templiešiem! Tie paši asasīni, kuri nevienam nepakļāvās un nevienam nemaksāja nodevas nodeva Templiešiem ievērojamas naudas summas. Interesanti kāpēc?
Ticamu ziņu par Templiešu ticību un rituāliem ir ļoti maz. Daži fragmenti no aculiecinieku stāstījuma. Dati kas iegūti inkvizīcijas moku kambaros pēc ordeņa sagrāves par objektīviem diez vai ir nosaucami. Šo to var restaurēt pēc paralēlēm ar citām slepenajām organizācijām. Jo šķiet uz Templiešiem savu iespaidu varēja atstāt dažas Eiropas vai Āzijas slepenās biedrības. Vispirms – tas ir skaitlis 7 . – 7 iesvētības pakāpes tāpat kā senajā Ēģiptē, Bābelē, Persijas Mitraismam un asasīniem. 7 – Templiešiem, masoniem, rozenkreiceriem.
Iesvētīšana slepenajā biedrībā vienmēr ietvēra neofīta simbolisku nāvi. Nāvi un atdzimšanu jaunā kvalitātē. Dionisa un Ozirisa mistērijas.
Afrikas slepenajas brālībās, Spartā un Hitlera laikā Vācijā – tika piekopts rituālā slepkavība. Kandidātam bija jānogalina cilvēks. Atsevišķos gadījumos cilvēku aizstāja ar lelli vai upurdzīvnieku.
Un visbeidzot divu patiesību – ārējās un iekšējās doktrīna. Viena patiesība priekš neiesvētītajiem, otra – priekš iesvētītajiem. Piemēram asasīni priekš apkārtējiem bija musulmāņi – ismailīti. Kā tādi viņi pieturējās pie islama ticības un šeriata tradicionālajām normām, dalīja visus cilvēkus musulmāņos un neticīgajos. Taču tā bija patiesība tikai tiem, kuri atradās uz organizācijas zemākajām pakāpēm – profāniem. Paceļoties augstākā pakāpē viņiem paskaidroja, ka visas reliģijas ir vienādi melīgas, to dogmām var sekot, ja ir tāda vēlme vai aizmirst tās uz visiem laikiem. Nav nozīmes kas ir kristietis, jūds vai musulmānis. Cilvēkus šķirot pēc ticības ir muļķīgi. Nav atšķirības starp labo un ļauno. Jeb kurā slepenajā biedrībā ir tikai divas patiesi svarīgas lietas – klausīt herarhijai un neizpaust noslēpumu. Indiešu dievietes Kali sekotājiem nācās apgūt sarežģītus psihofiziskus komleksus, iemācīties pareizi upurēt cilvēkus šai bargajai un nežēlīgajai dievietei, lai sava ceļa galā uzzinātu ka dievietes Kali nemaz nav – ar šo vārdu tiek apzīmēta noteikta veida enerģija...
Templieši uz āru bija īstena kristieša ideāls – dievbijīgi, askētiski, paklausīgi. Apmeklēja baznīcas un skaitīja lūgšanas, gāja pie Dievgalda un nožēloja grēkus, bet priekš iesvētītajiem eksistēja citi rituāli...
1307. gada 13. oktobrī – piektdienā pēc Francijas karaļa Filipa IV ( saukta Skaistais) pavēles tika arestēti visi templieši viņa karalistes robežās. Visi viņu īpašumi konfiscēti. Sākās tiesas prāvas, kurās ar spīdzināšanu piespieda Templiešus atzīties, ka viņi novērsušies no Kristus ticības un piekopj elkdievību. 1312. 2. maijā pāvests Kliments V paraksta bullu par Templiešu ordeņa likvidāciju. 1314. gadā uz sārta tiek sadedzināts pēdējais ( oficiālais) pēc skaita 23. Templiešu ordeņa lielmaģistrs Žaks de Molē. Ordeņa filiāle Anglījā tiek iznīcināta, attaisnotas un pašlikvidējās filiāles Vācijā, Spānijā, Kiprā. Portugāles Templieši apvienojās Kristus ordenī, Skotijā – paslēpās kā Ērkšķu ( nav skaidrs vai domāts ērkšķu kronis vai Skotijas simbols dadzis) ordenī. Tā vai citādi - bet Templiešu ordenis oficiāli pasaules vēstures arēnu bija pametis.
Bet neoficiāli? Varam tikai minēt vai starp tā saucamā „Bernu krusta kara” iedvesmotājiem nav bijuši templieši? Pēc šī kara Eiropas pagāniskās kustības bagātinās ar kabalistisko tradīciju un plašiem aizguvumiem no katoļu rituāliem. Pie kam skaidri redzams, ka šos „melnās maģijas” rituālus izstrādājuši cilvēki, kuri labi pārzin katoļu rituālu un tīši to parodē. Tā sv. Antonija mesas pārtop „Melnajā mesā”. Arī simtgadu karš nav nejaušība – ekonomiski atpalikusī Anglija pēkšņi tiek pie lieliem finansiāliem līdzekļiem, lai apmācītu un noalgotu spēcīgu armiju, kas atļauj tai uzbrukt ekonomiski un militāri daudz stiprākai Francijai. Tiesa Francijai trūkst vienotības. Vai tas nav tas pats Templiešu zelts, kuru nedabūja Filips Skaistais? Šveicē pēkšņi parādās attīstīta banku sistēma. – Varbūt izmantojot Templiešu pieredzi?
Kāpēc pēc izrakumiem Zālamana tempļa drupās Templiešu/ Zobenbrāļu ordeņa trieciens pavērsās pret Latviju? Kāpēc tai pašā laikā no Austrumiem cauri Krievijai uz Latviju laužas hans Batijs? Kāpēc Batija un Zobenbrāļu karogi ir tik aizdomīgi līdzīgi? Kādus noslēpumus glabā Latvijas zeme? Vai Krievija kā valsts vispār nav tikusi radīta tikai (!?!) lai pasargātu Latviju no austrumu iebrukuma?
ARM
pievienojies: 29.05.2007
Komentāri: 185
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
10.10.2008 21:54
Gan Baznīca gan vēsturnieki teiks, ka tas ir sazvērestības teoriju savirknējums bez jebkāda pamatojuma. Nezinu, kas tas par avotu, taču ar tādām blēņām mūsu sabiedrību pēdējā laikā bieži aplaimo.
Nemese
pievienojies: 21.02.2007
Komentāri: 26
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
11.10.2008 10:31
Vai Baznicai vispar ir jasaka sis un tas - par so un to?... Ja Baznica saks atbildet uz visam  vesturisku ""rakstibu"" lietam, kuras izgudrojis kartejais nezin kadu ""vesturisko liecibu mekletajs un atklajejs"" - tad Ta vairs nebus Baznica, bet automatiskais atbildetajs...:)) nesaprotu, kapec vispar kaut kur ""jaraknajas"" un kaut kas ""jamekle""? ...vai tiesam Tagad un Sodien trukst problemu - manuprat, to ir simts reizes vairak. ..bet pat tas visas ir tikai tuksiba, salidzinot ar Dieva Godibu...
armanda
pievienojies: 20.06.2007
Komentāri: 63
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
12.10.2008 12:16
No tā izriet, ka Baznīcai nav nekādu pienākumu paskairot un atbildēt, bet tā SPIEŽ UZ AKLU PAKLAUSĪBU TAI ! Nožēlojami !!!
Nemese
pievienojies: 21.02.2007
Komentāri: 26
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
12.10.2008 12:31
Uztveri manis rakstito parak emocionali, bet tas nebija domats ka apvainojums. Drizak ar to gribeju pateikt, ka Baznicai NAV pienakuma atbildet pilnigi uz visu, kas saja pasule rakstits, pateikts vai izdarits. Ar to gribeju pateikt, ka tadu ""rakstisku liecibu"" ir tukstosiem par vis kaut ko un ja Baznica fiziski nevar reaget uz to visu, ka ari tas nemaz nav vajadzigs. Pietiek, ja Ta reage uz Patiesam, Butiskam lietam, no ka tiesam ir daudz kas nozimigi un svarigi atkarigs. 

p.s. Centies neztvert visu tik saasinati un emocionali( ne tikai Baznicas lietas) - jo no ta rodas loti daudz slimibu, saku to- velot tikai visu labvelibu tev.
armanda
pievienojies: 20.06.2007
Komentāri: 63
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
12.10.2008 15:38
Bet man liekas, ka nav viss Baznīcā balts un pūkains. Nu nav dūmu bez uguns ! To pašu Žannu dArku izcepa, pēc tam pasludināja par svēto. Tā mierīgi cildināja viņas varonību ciešanās, KURAS PAŠI TAI SAGĀDĀJA  ! Vai nav liekulība ? Par Inkvizīcijas briesmām vispār nerunājot ...

Man ir radies iespaids, ka viduslaikos tai tiešām piederēja neierobežota vara un tā atļāvās pārāk daudz ! Kas būtu mūsdienās ? Droši vien , piemēram, homoseksuāli cilvēki arī tiktu likvidēti ..
Nemese
pievienojies: 21.02.2007
Komentāri: 26
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
12.10.2008 18:28
Man ir prieks, ka tevi Baznica satrauc daudzas un dazadas lietas, un varetu teikt, ka tagad tev laikam notiek sis Patiesibas Meklejuma laiks. No tava rakstita, cik noprotu, vel nav lielas dzives un ticibas pieredzes, ka ari dzilakas izpratnes par teologiskam lietam, kas ir loti normali. Tas viss nak ar laiku, gadiem un pieredzi un tagad varu dalities ar savam atzinam, ta ka KB esmu jau  krietni ilgu laiku. Lasot vai dzirdot daudz dazadas domas un apgalvojumus(lidzigi ka paslaik to uztver tu) esmu sapratusi, ka cilveki diemzel neizprot daudzas lietas, no kuram tad rodas parparatumi, nesaprasana un tt. Un proti, Baznica nav, nebija un nebus NEKAD viss balts un pukains- neviena no bijusiem, esosiem un nakosiem gs. Seit ir jasaprot viena butiska un svariga lieta- Baznica nav, nebija un nebus Debesis. tapat ka Svetais tevs, garidznieciba nekad nebija, nav un nebus Dievs un engeli. Loti biezi, cilveki jaucot sis lietas, velas, grib, doma, izprot un tt, ka Baznicai tacu jabut Baltai, Svetai, Skaistai un tt, t.i. - jabut tacu ta, ka ir Debesis. (neparpratisim tikai seit- rakstu loti saura limeni) Bet, kas izradas- Baznica ir inkvizicijas, simonija, indulgences, kari, cietsirdiga nezeliba, homoseksualisms, pedofilisms un tt. Vai ari, Tapat ka ari - laicigie cilveki mums parmet- ko nu jus tur, ticigie, kristiesi- jus tacu grekojat vel vairak neka mes, bet mes vismaz neejam Baznica - ""mes varam atlauties tadi but"", bet jus- ejat Baznica un ""esat tadi pasi ka mes. "" Ja, mes esam gandriz tadi pasi ka vini- GRECINIEKI , Tomer, ne gluzi, tadi pasi,  jo mes savus grekus varam nozelot no sirds un lugt Dievam piedosanu. Seit, virs zemes, tiesam ir ""bedu ieleja"" un Dievs Nesolija, ka virs zemes bus Paradize. To Vins solija kaut kur citur- Debesis. Seit bija, ir un bus Grecigums, netaisniba, kari, nezeligums, cietsirdiba, slimibas bedas un tt, ka ari katram ""Savs Krusts nesams""... Svarigakais un butiskakais ir tas, lai mana, tava un jebkura ticiga (Sveto tevu ieskaitot) dzive sis savs grecigums tiktu apzinats, no sirds nozelots un tad mes Tiesam busim TUR- pie VINA...

 
Nemese
pievienojies: 21.02.2007
Komentāri: 26
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
12.10.2008 19:17
Nedaudz padomajot, nak prata viens piemers ""iz dzives"", kurs palicis atmina un ir atbilstoss varbut sim gadijumam. Kad man bija kaut kur 16-18.gadi, vairs isti neatceros,(tas vel bija Padomju laikos)  nacas saskarties ar ""interesantu"" gadijumu. Pazinu vienu sirmagalvi( apm.80-85), kurs regulari gaja Baznica. Kadreiz sanaca ar vinu runat kada lieta un vins man pateica interesantu farzi- ""Esmu daudz reizes lielaks grecinieks neka tu"". Protams, es domaju, ka vins ir jucis- no rita lidz vakaram ""sez"" baznica, rozukroni no rokam ""neizlaiz"", greki...kadi vispar varbut greki- vina vecuma:)) un tt., toties es- jauna, staigaju pa ballem, priecajos, ""baudu dzivi"", kaut kad ari parados baznica( jo ticiga gimene) un varbut ari ticu Dievam(sava veida:)) Tikai tagad es izprotu vina teikto- vinam, (nemot vera vina lielo, dzilo un visaptveroso un izprotosoTicibu) pat domas ""sagrekojot""ar kadu nieku, tas bija ""lielaks greks"", neka man (nemot vera tikai manus pirmos solus Ticiba, izpratni par Dievu ), kura sagrekoju reali, jo man nebija sis apzinas par savu patieso grecigumu, man nebija dzilas Ticibas, Uzticibas un Patiesas Milestibas uz Dievu... bet so sirmgalvi  ievainoja pat  apzina par to, ka vins  ''sikumu"" del ir grekojis pret To, kuru Dzili un Patiesi Mil..

 
bebris
pievienojies: 26.06.2007
Komentāri: 79
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
12.10.2008 21:08
Ja interesē Baznīcas vēsture, tad iesaku žurnālu The Catholic Historical Review, kuru izdod The Catholic University of America Press, un liekas, ka tas ir vairāk vai mazāk atzīts no Baznīcas puses, cik nu zinātnisks žurnāls var tāds būt. Tas ir arī, ja nekļūdos, peer review izdevums, un tas garantē, ka tajā parādīsies tikai vēstures zinātnes metodēm atbilsotši darbi, kas tiesa, var būt mazāk sensacionāli un interesanti, bet tādēļ tiek izslēgti žurnālistu un amatieru skribelējumi. ASV ir daudz katoļu zinātnisko žurnālu par teologiju, filosofiju un vēsturi, bet šis ir viens no reatjiem, kurš ir online pieejams arī LV bez pasūtīšanas - EBSCO datubāzē, kas ir pieejama lielākajās LV bibliotēkās.

Bet tieši par atbildēšanu/neatbildēšanu - ja šis nu ir vēsturiski būtisks notikums, tad gan jau tas tiek pētīts un rezultāti (ar visām "sensācijām", gan jau ka zinātnieki ir nemazāk kāri uz jauniem un negaitīiem pavērsieniem un tādēļ ja kāds viens kaut ko noklusēs, tad noteikti atradīsies cits, kas neklusēs) būs šājā vai citos žurnālos, bet ja nav būtisks, tad tiek atlikts. Visam savs laiks. Nekas nav tā paslēpts, ka netaptu atklāts.
armanda
pievienojies: 20.06.2007
Komentāri: 63
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
12.10.2008 21:16
Nemese, bebris

Paldies, par komentāriem ! Godīgi atzīstu, esmu katolis kopš dzim;sanas, bet šobrīd manī notiek interesantas lietas. Viss, kas agrāk tika uzņemts no baznīcas mācības, sobrīd tiek aktīvi apstrīdēts un meklētas atbildes pat uz pavisam vienkāršiem jautājumiem, kuriem agrāk nebija vajadzīgs nekāds paskaidrojums. Es vienkārši negribu kļūdīties un ar visu sirdi uzticēties lietām, par kurām MAN PERSONĪGI nav pārliecības.

ļoti priecāšos, ja Jūs man palīdzēsiet patiesības meklējumos !

armanda
opitis
pievienojies: 31.12.2004
Komentāri: 51
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
12.10.2008 23:33
Milie Lasitaji,

jus tagad lasat seit uzrakstito tekstu; saja teksta nav lietotas latviesu valodai ipasas rakstuzimes, tomer jus so tekstu saprotat – kapec? – tapec, ka jus „zinat” ka vajadzetu pareizi lasit. Vesturniekiem ir lidziga „problema” – vini redz kadus faktus un vini „zin” ka sos faktus vajag saprast.

Vestures prieksmetam (daudziem citiem ari) piemit zinama ticamiba. Si ticamiba ir saistita ar faktu interpretaciju (skaidrosanu)  - varbut tiesak nevis ar pasu faktu, bet ar visu to, kas saistits ar kadiem notikumiem. Vesturnieks censas atbildet uz jautajumu - kapec kaut kas notika. Vins saista vairakus faktus un spriez, ka kaut kas notika sadu vai citu iemeslu del. Vai vina spriedums ir pareizs? 100%  - nekad nav pareizs. Pirmkart tapec, ka ir zinami tikai dazi fakti un pie ta ari nav dross vai ta tiesam ir bijis (jo daudz ko var safabricet – ka to piemeram izdarija apgaismibas laikmeta sakara ar inkviziciju), otrkart – nekad nevar zinat, ko saja laika patiesam domaja ar siem faktiem saistiti cilveki, un treskart – katrs no mums skatas uz visu caur savas dzives pieredzes un zinasanu prizmu.

Taisnibu sakot katrai gramatai vai tekstam, kur tiek „skaidroti” kadi vesturiskie notikumi vajadzetu but visrakstam: „manas privatas pardomas par daziem man zinamiem vesturiskiem faktiem”.

Sis Armandas ieliktais teksts satur sevi atbildi uz jautajumu vai ta ir patiesiba –
„Ticamu ziņu par Templiešu ticību un rituāliem ir ļoti maz. Daži fragmenti no aculiecinieku stāstījuma. Dati kas iegūti inkvizīcijas moku kambaros pēc ordeņa sagrāves par objektīviem diez vai ir nosaucami. Šo to var restaurēt pēc paralēlēm ar citām slepenajām organizācijām. Jo šķiet...”
– Pasi redzat, ka raksta autoram „skiet” – tatad, lai vinam skiet.

Iespejams, ka dazi vai ari visi saja teksta minetie fakti ir patiesi, bet tas nenozime, ka so faktu interpretacija ir pareiza. Aicinu visus, lai pirms neka sakat sausminaties par kadiem izlasitiem tekstiem, atcereties Kristus vardus – „Netiesajiet un jus netiksiet tiesati, nepazudiniet un jus netiksiet pazudinati” (Lk 6,37). Baznicas dzive ir saistita ar konkretiem cilvekiem un vinu grecigumu, sis grecigums dazreiz loti nopietni aptraipa Baznicas telu. Esam aicinati but zelsirdigiem, bet jo vairak dzivot ta, lai musu pasu dzive nevaretu but par zobosanas vai izsmiekla iemeslu citiem.
can13
pievienojies: 11.10.2008
Komentāri: 6
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
13.10.2008 14:27
Labdien!
Vispirms domāju, ka katolim jābūt aktīvam un zinošam sava laikmeta, savas valsts, savas diecēzes, savas draudzes, savas ģimenes notikumos. Tas nozīmē, ka nepietiek tikai apmeklēt svētdienas Dievkalpojumus un pārējā laikā būt inertam, varbūt pat piekopt materiālistisku dzīves veidu. Kādreiz es tāds biju, bet tad sapratu, ka kristietība prasa dzīvu un aktīvu nostāju.
Ja nu interesējas par to, kas notiek katoļu sabiedrībā šodien, tad arī labāk saprotami senie notikumi un vieglāk izvērtēt, kuri no armanda aprakstā minētajiem varētu būt pilnīgi patiesi un kuri sagrozīti. Bet jautājumi ir patiesi interesanti. Tā ir ne tikai pagātne, bet arī nākotne, kāda mūs sagaida, kad ņemsim jeb neņemsim pagātnes mācības vērā.
Kāda tad precīzi bija sv.Bernarda nostāja, vai viņš patiesi ir priecājies, ka "bezgoži" dodas "atgriezt" pagānus. Armands te nedod itin nekādas atsauces. Bet http://www.the-orb.net/encyclop/religion/monastic/bernard.html var iepazīties ar aptuvenu Bernarda veltījuma Templiešiem tekstu, kur cita starpā teikts, ka "tas nenozīmē, ka pagāni būtu jāslepkavo, ja ir citi veidi, kā tos atturēt no kristiešu vajāšanas un mocīšanas, bet pašreiz šķiet, ka tos labāk ir sagraut nevis ļaut, lai grēcinieka ceļi tiktu stādīti augstāk par taisno ceļu, pie tam varbūt pat sasmērējot viņu rokas nekrietnībās". Man pat ir aizdomas, ka sv.Bernards bija vīlies, kad ieraudzīja, kādi ir šie 300 pirmie regulārie Templiešu bruņinieki. Bet darīt tur vairs neko nevarēja.
Ka Eiropas sabiedrība un Baznīca bija vīlusies - cita vārda tur nav, ja jau 10. gs. visi Eiropā Templiešus atbalstīja, bet 12. gs. iznīcināja. Nekristīgie slepenie rituāli bija pietiekošs iemesls, bet - vai tad līdz tam vajadzēja gaidīt, vai tas jau nebija saprotams sākumā?
Tā arī šodien ir vērojams, ka katoļi nereti lētticīgi pieslienas dažādām politiskām partijām, kuras vada nebūt ne sirdsšķīsti ticīgie. Uzticās, bet pēc tam nākas vilties, un aptraipīts tiek arī Baznīcas gods. "Mācītāju partija" - šādu vārdu bieži ar ironiju var dzirdēt no pasaules cilvēku puses. Bet ko tad darīt - lai kristīgos principus ienestu pasaulē, ir jābūt kādam "nesējam". Žēl, ka nesēja izvēle nav pārāk bagāta. Bet nevajag tikai apstāties pie izvēles, ir jāmeklē vēl un vēl.
Baznīca dažos laikmetos ir bijusi tuvāk pasaulei, citos tālāk. Esot tuvāk, pastāv risks, ka šajā "kuģī" sakāps bezbiļetnieki, kontrabandisti. Uz kuģa būs dumpji, dažus pārsviedīs pār bortu. Bet Kuģis turpina gaitu, tas nav nogremdējams, un kapteiņa tiltiņš vienmer būs rūpīgi aizsargāts - tādus apsolījumus par Baznīcu var atrast Evanģelijos, bet ne to, ka nebūs problēmu.
Tomēr speciāli problēmas nevajag radīt, jo cilvēki ir jāpestī, nevis jaiesaista karos!
Esot tālāk no pasaules, Baznīca nepilda savu misiju.
Jāiziet stap divām klintīm.
Evanģelijos nav tieši teikts, ne, ka zobenu pacelt būtu labi, ne, ka slikti.  Te ir jādomā ar galvu. Piemēram, kad krāsaino metālu zaglis jums ar cirvi uzbruks, kad neļausiet viņam zagt, ko darīsiet?
Dīvaini ir ar to Svēto grālu. Kas tas galu galā ir? Ja tas būtu Pēdējā Vakarēdiena kauss, kādēļ tad to meklēja vietā, kur stāvējis Derības Šķirsts. Kāpēc tam tur būtu jāatrodas???
Batseba
pievienojies: 04.11.2005
Komentāri: 516
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
13.10.2008 16:04
> can13
Komenta sākums tipiski padomiskā stilā ...
ARM
pievienojies: 29.05.2007
Komentāri: 185
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
13.10.2008 22:37
Nesaprotu, kāpēc mums šobrīd būtu jāņemas ar Svēto grālu un dažādām sazvērastības teorijām, kuras mums cenšas piespēlēt dažādi stāstu sacerētāji?
Batseba
pievienojies: 04.11.2005
Komentāri: 516
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
14.10.2008 09:51
> ARM
Kā - priekš kam?! Nu, lai izrādītu savu ne-kompetenci un veiksmīgi piespamotu portālu!
Justas
pievienojies: 30.12.2004
Komentāri: 213
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
15.10.2008 07:53
Kad cilveks ir vajshs un neparliecinats sava ticiba, tad vinam nav vel si stipra pamata, Klints - Jezus Kristus - uz kaa balstitites. Tad visi saubu veji cilveku var metat un visam sazverestibas teorijam, gnostiku pasakam ir vara paar so cilveku. Patiesiba normals ticibas dzives cela posms, ari es sava ticibas dzives sakuma bez zinasanam un izpratnes lasiju visadas gnostiku "misterijas" un saubijos, bailojos bez gala. Svetie Raksti, personiga lugsana, sakramenti un nopietna zinatniski pamatota iedzilinasanas vesture visu izmaina :)
can13
pievienojies: 11.10.2008
Komentāri: 6
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
26.10.2008 15:30
Vispār jau "sazvērestības teorijas" piesaista. Un tajās ir sava patiesība - ja vien mēs tur kaut ko spētu darīt. Piemēram, "zaļajiem" ir zināms viens otrs pierīgas mežu izciršanas plāns un citi bezkaunīgi plāni. Vistīrākās sazvērestības. Ja kas, pāvesta nuncijs vienugad Aglonā komunismu nosauca par "herēzi". Tas jau nu ir pat pagodinājums, tas ir vairāk kā nekas. "Herēze" - patiesās mācības pieņemšana ar izlasi. Komunisms no kristietības bija izknābājis rozīnes, neaiztiekot pamatu. Bet arī šīs rozīnes - vienlīdzība, cilvēku sociālā aizsardzība, aktivitāte - taču vēl jo vairāk ir kristīgās mācības sastāvdaļa.
Ļoti iespējams, ka sātana plāns arī bija radīt sabiedrībā skeptisku attieksmi pret šīm kristīgajām vērtībām tēpēc, ka tās savulaik valkājis komunisms.
Vēsturē daudz sazvērestību bijis. Var, piemēram, izlasīt Juliana kardināla Vaivoda Latvijas katoļu Baznīcas vēsturi, tur ir daudz dokumentēta materiāla par dažādām politiskām spēlēm, protams, ne visām.
Jautājums, vai par to jāinteresējas? Domāju - vairāk vai mazāk atkarībā no specialitātes. Uzkurināta interese var kaitēt. Noslēpumus jārisina kompetentām personām. Bet nelielās devās to apzināšanā varētu arī iesaistīties sabiedrība - lai uzturētu modrību.
Protams, ja tas ir patiesība.
teodors
pievienojies: 15.02.2006
Komentāri: 45
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
26.10.2008 20:58
Man gan šķiet, ka ar to tiekšanos pēc Latvijas nekā noslēpumaina nav. Vienkārši tā bija brīva un salīdzinoši viegli pakļaujama zeme, kas turklāt atradās stratēģiski svarīgā vietā. Tik vien.
Kas attiecas uz templiešiem - protams, viņi nebija nekādi kristieši. Sākotnēja aizraušanās ar mācību un vēlāka šīs mācības izmantošana par aizsegu savām savtīgajām darbībām jau nenozīmē piederību pie draudzes.
ARM
pievienojies: 29.05.2007
Komentāri: 185
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
27.10.2008 14:29
Sazvērestības teorijas cilvēkus piesaista tādēļ, ka tās veido vienkāršotu pasaules norišu ainu, lai gan patiesībā pasaulē notiekošie procesi ir daudz sarežģītāki un sazvērestības teorijas stāv tālu no patiesības. Daudziem tās ir saistošas tāpēc, ka rada iluzoru paša gudrības un zināšanu iespaidu, pie tam, lai tās apgūtu, nav jāpiepūlē prāts. Diemžēl cilvēks apveltīts ar šādu pašgudrības apziņu necenšas izglītoties un parasti paliek šāda politiska muļķa stāvoklī.
Neticīgais Toms
pievienojies: 26.12.2004
Komentāri: 9
Re: Un ko Baznīca var teikt par šo ??
22.11.2008 18:09
Neesmu katolis, bet ieteiktu stāstus par templiešiem un Sv.Grālu neņemt nopietni un neteikt neko. Tas, ka tur ir minēti daudzi vēsturiski fakti, nebūt neliecina par šo stāstu patiesumu...
 
 Saraksts/Par un ap kristietību/Un ko Baznīca var teikt par šo ??