Man dēls ir 1. grupas invalīds. Slimo ar ērču encefalīts jau 23 gadus. Bijām pierakstījušies poliklīnikā pie zobu higiēnista mēnesi iepriekš. Šodien aizgājām pie ārsta. 1/2 stundu nogaidījām rindā. Ieejo kabinetā ārsts viņu nepieņēma. Dakteris palūkojas uz puiku, ka ir invalīds un viņu nepieņēma. Tā ir reāla invalīdu diskriminācija. Puika reāli pārdzīvoja par to, ka viņu nepieņema, jo viņš ir savādāks. Ko darīt šādās situācijās?
Antonija pievienojies: 03.05.2005 Komentāri: 50
Re: Invalīds sabiedrībā
26.02.2009 10:21
Vai Jūs savā dzīvē neesat saskārušies ar diskrimināciju?
core pievienojies: 14.01.2005 Komentāri: 130
Re: Invalīds sabiedrībā
26.02.2009 17:22
Smags jautājums, un, diemžēl, mūsu sabiedrība ir tāda, kāda tā ir. Ko teikt dēlam - mēģini viņu pārliecināt, ka viņš ir nozīmīgs Tev; un, pats galvenais, ka Dievs viņu mīl, ka viņš arī ir Dieva 'mīļais dēls'. Par konkrēto gadījumu - Tev vajadzētu aiziet vienai pašai vēlreiz pie tā ārsta un noskaidrot situāciju. Ideāli būtu, ja ar dēlu varētu vēlreiz aiziet pie tā paša ārsta un sagaidīt no viņa kādu atvainošanos/izskaidrojumu. Ja nesanāk, atrodi kādu normālu ārstu.
Antonija pievienojies: 03.05.2005 Komentāri: 50
Re: Invalīds sabiedrībā
06.03.2009 21:37
Šodien bijām pie cita ārsta, citā poliklīnikā. Ārste tik labi apgājās ar puiku, kā ar savējo dēlu. Samaksu par darbu neņēma. Samaksāju tikai par izmantotiem materiāliem. Pat apraudājos par tādu laipnību.
