Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. (1. Mozus grāmata, 1. nodaļa, 27. pants)
Un tie abi - cilvēks un viņa sieva - bija kaili, bet tie nekaunējās viens otra priekšā. (1. Mozus grāmata, 2. nodaļa, 25. pants)
Un Dievs Tas Kungs sauca cilvēku, sacīdams: "Kur tu esi?" Tas atbildēja: "Es dzirdēju Tavu balsi dārzā, un mani pārņēma bailes, jo es esmu kails, un es paslēpos." Bet Viņš sacīja: "Kas tev ir teicis, ka tu esi kails? Vai tu neesi ēdis no koka, no kura Es tev aizliedzu ēst?" Un cilvēks sacīja: "Tā sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu." Un Dievs Tas Kungs sacīja sievai: "Ko tu esi darījusi?" Un sieva sacīja: "Čūska mani pievīla, un es ēdu." (1. Mozus grāmata, 3. nodaļa, 9.-13. pants)
Baznīca līdz pat šai dienai lolo Ādama un Ievas grēku. Kailums, kas gan šajā Bībeles stāstā par Ādamu un Ievu, gan pagānismā simbolizē šķīstumu un bezgrēcību, baznīcas interpretācijā ir pretējais. Kristietības un citu lielo reliģiju attieksme pret ķermeni ir tik ļoti saasināta un baiļpilna, ka vēl mūsdienās baznīcās nav gaidīti cilvēki šortos vai ar atkailinātu ķermeņa augšdaļu, nemaz nerunājot par islāma likumiem.
No kā baidās reliģijas? Kādi ir to iebildumi pret Dieva radīto cilvēka ķermeni? Spriežot pēc reliģiju darbiem un to ieviestajām normām, jāsecina, ka Dievs ir radījis kaut ko tik nešķīstu un briesmīgu, ka tas jāslēpj no visu acīm, un Bībelē teiktais, ka „Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla”, ir pārpratums. Bet, ja tas nav pārpratums, tad atliek secināt, ka Dievs ir tikpat nešķīsts kā viņa radītais cilvēks. Tā tas ir arī tad, ja pieņem, ka frāze „Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla” attiecas uz cilvēka garu, nevis fizisko ķermeni, jo ielikt dievišķu garu nešķīstā ķermenī, kas nozīmē nepārtrauktu konfliktu un mierīgas dzīves neiespējamību, spētu vien muļķis.
Acīmredzot reliģiju noraidošajai attieksmei pret cilvēka miesu nav saistības ar Dievu. Šī nostāja ir sekas neprātam un, iespējams, cilvēku kontroles līdzeklis un ierocis cīņā par varu un naudu.
Bailes no kaila ķermeņa, kas raksturīgas reliģijām, ir cieši saistītas ar celibātu un attieksmi pret seksu. Celibāts ir nostāšanās pret dabas jeb Dieva nolikto kārtību, savu dabisko instinktu apspiešana. Dzimumdziņa ir cilvēkos, tāpat kā visos dzīvniekos, ielikts dabas mehānisms, kas ir dzīvības pamatā. Vajadzību pēc seksa nosaka hormoni, bioķīmiski procesi cilvēka ķermenī, pār kuriem prātam un gribai nav lielas varas. Tāpat kā sirds pukst bez cilvēka prāta līdzdalības, tāpat kā barība tiek sašķelta bez cilvēka gribas līdzdalības, tā arī cilvēkā ieliktie instinkti nosaka vajadzību pēc seksa.
Celibāts ir tāda pati instinktu apspiešana kā gavēnis. Cilvēka ķermenim ir savas vajadzības, kuras tas ar instinktu palīdzību cenšas apmierināt. Kad organismam vajag barības vielas, tas nosūta signālus uz smadzenēm, un cilvēks sajūt izsalkumu. Apmierināt izsalkumu ir dabiski; ja cilvēks ilgstoši ignorē ķermeņa prasību pēc barības, viņš zaudē spēku, dzīvesprieku un spēju pilnvērtīgi dzīvot, galu galā tiek zaudēta dzīvība. Ja atbilde uz izsalkumu ir adekvāta, t.i., cilvēks paēd, tad rodas sāta sajūta, un cilvēks var turpināt pilnvērtīgi dzīvot.
Tas ir tik dabiski un pašsaprotami. Neapspiežot ēšanas instinktus, cilvēks ir harmonijā ar savu ķermeni. Instinktus var saukt par ķermeņa intelektu – ķermenis zina, ko tam vajag, tas atšķirībā no prāta vienmēr ir vienots ar dabu, Dievu. Ja prāts ir ķermeņa sabiedrotais, nerodas konflikts, netiek izšķiesta enerģija cīņā starp prātu un ķermeņa intelektu, un šo enerģiju tad var ieguldīt citos daudz konstruktīvākos virzienos, piemēram, garīgajā izaugsmē.
Gavēnis, ja tas ir lēmums, ko pieņēmis prāts, balstoties uz reliģiskām idejām vai citiem apsvērumiem, nozīmē iekšēju konfliktu un savu instinktu apspiešanu. Tieši tāpat arī celibāts – prāta lēmums atteikties no dzimumdzīves – ir instinktu apspiešana, kas noved pie iekšējām pretrunām, stresa, depresijas un agresijas. Jāuzsver, ka runa ir par prāta pieņemtu lēmumu, nevis ķermeņa dotiem signāliem: ir situācijas, kad ķermenis pats dod ziņu, ka tas kādu laiku labprāt atturētos no ēšanas (piemēram, slimību gadījumā) vai seksuālās dzīves. Tad to nevar saukt par gavēni vai celibātu, tad tas ir dabisks process, kas norisinās bez jebkādas piespiešanās un kam nav sakara ar reliģiju vai citu ideoloģiju.
Taču reliģijas ignorē saprāta balsi un iestājas par seksuālo dziņu apspiešanu, celibātu vai citas mazliet mazāk ierobežojošas normas pasludinot par Dieva gribu. Un šādas rīcības iemesli ir nojaušami. Ir uzskats, ka vismaz attiecībā uz kristīgo baznīcu celibāts kalpojis kā instruments baznīcas varas un bagātības kā vienota veseluma saglabāšanai. Tāpat nevar noliegt, ka cilvēka dabiskāko un intīmāko vajadzību ierobežošana ir lielisks veids, kā kontrolēt cilvēku masas, - ierobežojumi attiecībā uz seksu skar visus, tāpēc, ja baznīcai izdodas cilvēkiem iedvest pārliecību, ka sekss ar atsevišķiem izņēmumiem ir kaut kas nešķīsts, velnišķīgs un grēcīgs un ka par to gaida visbargākais sods, tad vainas izjūtas un baiļu dēļ cilvēki kļūst viegli manipulējami un kontrolējami.
Instinktu apspiešana prasa lielu piepūli. Bēgšana no saviem instinktiem ir bēgšana no sevis un no patiesības. Bet aizbēgt nav iespējams. Lai kur cilvēks ietu, viņš vienmēr ņem līdzi sevi. Slēpšanās no sevis un patiesības ir ļoti nepateicīga nodarbe, tieši tāpēc ir izgudroti tik daudzi mehānismi, kā to darīt. Lai neļautu seksa instinktiem izlauzties uz āru, reliģijas visā pasaulē ir ieviesušas visabsurdākās normas, sākot ar aizliegumu nodarboties ar seksu, ja tā nolūks nav bērnu radīšana, un beidzot ar aizliegumu mūkiem pieskarties sievietēm un sievietēm skatīties vīriešiem acīs. Ķermeņi tiek slēpti zem bezformīgām drēbēm, sievietes tiek nošķirtas no vīriešiem – tas viss tikai tāpēc, lai apspiestajiem instinktiem neļautu izlauzties uz āru.
Bet, jo vairāk cilvēks apspiež savu dabu, jo vairāk tā liek sevi manīt. Drīz vien viņš visu uzmanību velta domām par seksu. Tieši tāpēc normas, kas reglamentē cilvēku attiecības un ģērbšanās stilu, laika gaitā kļuva tik ierobežojošas. Attieksme pret seksu un ķermeni kļuva ārkārtīgi sakāpināta. Dieva dotais ķermenis ar tā intelektu tika nodēvēts par sātana ieroci. Cilvēks kļuva par ienaidnieku pats sev, šizofrēniķi.
Tā kā reliģijas savas normas vēstures gaitā uzspiedušas visai „civilizētajai” sabiedrībai, slimīga attieksme pret ķermeni un seksu ir visas sabiedrības problēma, tā tiek iepotēta jau maziem bērniem. Vairums cilvēku nav harmonijā ar savu ķermeni, attieksme pret to ir ļoti saasināta. Instinktu apspiešana agrāk vai vēlāk noved pie izvirtības. Aizdambētā enerģijas upe kādā brīdī pārplūst, dambis sabrūk, un spēcīgā straume aiznes visu, kas pagadās tās ceļā. Un tāpēc sabiedrībā pastāv tādas parādības kā pedofīlija, zoofīlija, izvarošana, prostitūcija, pornobizness. Daudzas šādas lietas likumsakarīgi visvairāk novērojamas mācītāju un mūku vidū.
Taču kā jau tika minēts iepriekš, baznīcai apspiesti un sevi apspiedoši cilvēki ir vajadzīgi varas uzturēšanai. Un tāpat šie cilvēki ir vajadzīgi pornoindustrijai. Kurš gan skatītos pornofilmas, pirktu erotiskos žurnālus un prostitūtu pakalpojumus, ja nebūtu cilvēku ar apspiestu seksuālo dziņu un ja cilvēku attieksme pret kailu ķermeni nebūtu sakāpināta? Un attieksme pret ķermeni nebūtu sakāpināta, ja tas netiktu slēpts visos iespējamajos veidos, ja sekss cilvēku prātos nebūtu aizliegtais auglis. Taču gan baznīca, gan pornoindustrija balstās uz cilvēku apspiešanu, bez apspiešanas nebūtu ne reliģiju, ne pornoindustrijas.
Kā saka garīgais skolotājs Ošo, „apspied kaut ko, un tas kļūst vērtīgs. Apspied vēl vairāk, un tas kļūst vēl vērtīgāks. Neapspied, un tas zaudēs visu vērtību. Piepildi to, un tas izgaisīs”.
Reliģijas ir atbildīgas par to, ka sekss sabiedrībā tiek uztverts kā liela vērtība. Tā vietā, lai ļautu instinktiem būt un netraucēt cilvēkam dzīvot, reliģijas seksu ir padarījušas par problēmu. Reliģijas kavē cilvēces garīgo izaugsmi, jo cilvēks ir spiests daudz enerģijas veltīt savu dabisko instinktu apkarošanai, bēgšanai no sevis, līdz ar to neatliek laika un spēka patiesām vērtībām.
Par laimi, mūsdienu sabiedrībā reliģijas zaudē savu ietekmi un cilvēki pamazām atgriežas pie harmonijas, pie Dieva. Tiesa, jūtot savu norietu, baznīca protestē ar jaunu sparu un baltu cenšas pataisīt par melnu, apgalvojot, ka baznīcas lomas mazināšanās ir iemesls mūsdienās vērojamajam materiālisma, vardarbības un pornobiznesa uzplaukumam. Taču cīņa par varu, vardarbība un izvirtība ir pastāvējusi arī agrāk. Atšķirība starp mūsdienām un laiku pirms vairākiem desmitiem un simtiem gadu ir tāda, ka tagad ir pieejamas nebijušas tehnoloģijas, kas varaskārei, vardarbībai un cilvēka sakāpinātajai attieksmei pret seksu ļauj izpausties ar nebijušu vērienu.
Ja mūsdienu tehnoloģijas būtu bijušas inkvizīcijas laikā, tad baznīcas īstenoto nežēlīgo cilvēku mocīšanu, tajā skaitā raganu dedzināšanu, cilvēki droši vien vērotu tiešraidē televīzijā vai internetā – šādi šovi lieliski kalpotu baznīcas varas stiprināšanai. Jāņem arī vērā, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj cilvēkiem saņemt vairāk informācijas, - tas, kas agrāk palika šaurā cilvēku lokā, tagad tiek izziņots plašsaziņas līdzekļos visā pasaulē. Turklāt attieksme pret dzīvību un ētikas normas mūsdienās ir daudz augstākas nekā agrāk, nostāja pret vardarbību ir asāka un ziņas par to izceļas uz citu ziņu fona. Reliģijas, lai gan runā par vispārcilvēciskām vērtībām, nav šīs vērtības ieviesušas dzīvē, realitātē tās kalpojušas kā konfliktu avots un varas instruments. Cilvēces garīgā izaugsme notikusi par spīti reliģijām, nevis pateicoties tām.
Tādēļ šobrīd vērojamā reliģiju ietekmes mazināšanās ir cilvēces atveseļošanās pazīme un cerība straujākai izaugsmei, jo, cilvēkam pieņemot sevi, prātam atbrīvojoties no ideoloģiju rāmjiem un kļūstot atvērtākam, paveras plašākas iespējas nonākt tiešā kontaktā ar Dievu – mīlestību, mieru, prieku, harmoniju sevī un visapkārt.
Anti-copyright! Šo tekstu drīkst izmantot bez jebkādiem ierobežojumiem.
Jānis Trallis
ARM pievienojies: 29.05.2007 Komentāri: 185
Re: Baznīca un sekss
10.05.2009 15:19
Armanda, Ko Tu ar šādu garu tekstu gribēji demonstrēt? Varbūt būtu laiks sākt iepazīt Baznīcas mācību par attiecīgo tēmu?
armanda pievienojies: 20.06.2007 Komentāri: 63
Re: Baznīca un sekss
10.05.2009 16:45
Manuprāt, šai rakstā ir daudz taisnības. Jums tā nešķiet ?
armanda pievienojies: 20.06.2007 Komentāri: 63
Re: Baznīca un sekss
10.05.2009 16:57
Man liekas, ka baznīcā kaut kas nav īst kārtībā ar "sex tēmām". Priesteriem uzspiests celibāts. Lasīju par Polijā veiktu priesteru aptauju, tad vairāk nekā trešā daļa no viņiem gribētu veidot ģimeni un daudziem no viņiem ir bijušas un ir mīļākās. Kādēļ cilvēkus mocīt , kādēļ vairot ieļaunojumu? Dabas balsi apklusināt nevar. Kādēļ navar būt precēti priesteri ? Ar ko viņi būtu sliktāki ? Jebšu sex (ģimenes dzīve) kaut kādā veidā cilvēku padara mazāk "svētu" ? Man nav skaidrs, kādēļ tiek nošķirtas šīs divas lietas - aicinājums uz laulību un aicinājums uz priesterību ? Kādēļ navar būt laulāts un reizē priesteris ?
ARM pievienojies: 29.05.2007 Komentāri: 185
Re: Baznīca un sekss
10.05.2009 18:24
Armanda, šis raksts neatspoguļo Baznīcas mācību, kas seksu uztver kā lielu Dieva dāvanu. Par cilvēka ķermeni Baznīca izsakās kā par brīnišķu templi, kurā iemājot Dievam. No mums ir atkarīgs, vai mēs tur ielaižam Dievu.
Tajā pašā laikā Baznīca pamatoti māca cilvēkiem savaldīt savas seksuālās dziņas jo katrs cilvēks ir sociāli atbildīgs sabiedrības priekšā. Piemēram, vai var būt laba ģimenes tēvs, vai ģimenes māte cilvēks, kurš stājas seksuālās attiecības ar jebkuru sastaptu seksuāli pievilcīgu personu.
Tieši lai nodrošinātu sabiedrības mieru un harmoniju, mums jāmācās savaldīt savas dziņas. Ne jau tikai seksuālās dziņas mums jāsavalda.
Karus un konfliktus lielākajā daļā gadījumu ir izraisījuši politiski līderi, kuri reizēm ņēmuši palīgā reliģiju lai maskētu savus savtīgos mērķus. To mēs redzam arī šodien. Latvijas Pirmā partija, patiesībā veikdama nekristīgu, sociāli bezatbildīgu politiku, netieši stiprinādama homoseksuālu pozīcijas, sevi pasludina par kristiešu partiju.
Neuzticēsimies kaut kādās socioloģiskam aptaujām. Tās, lielākājā daļā gadījumu, ir tendenciozas un kalpo kā līdzeklis sabiedriskās domas veidošanai. Nav pamata apgalvot, ka priesteriem tiek uzspiests celibāts. Katrs priesteris, izvēloties savas dzīves ceļu, ir informēts par celibāta esamību. Tātad, tā ir brīvprātīga izvēle. To mēs varam teikt gan par vīriešiem, gan sievietēm, kas izvēlas konsekrēto dzīvi.
Gabriell pievienojies: 11.05.2009 Komentāri: 2
Re: Baznīca un sekss
11.05.2009 02:41
Luugums redakcijai,dzeest Armandas rakstus,te ir Sveetaa gara templis,ne seksa maaja.
Batseba pievienojies: 04.11.2005 Komentāri: 516
Re: Baznīca un sekss
11.05.2009 08:48
> armanda Nesaprotu, kāpēc tieši TEV nedod miera jautājumi, kuros Tu absolūti ne-orientējies, kuri Tevi ne mazākā mērā neskar un kurus Tu nekādi nevari ietekmēt! No psihoterapijas viedokļa ņemot, izskatās, ka Tev ir nopietnas problēmas. Iespējams, ka tādas "tēmas" Tevī rada īpašas sajūtas.
Salamans pievienojies: 20.05.2009 Komentāri: 8
Re: Baznīca un sekss
20.05.2009 13:16
Celibaats ir Sveeta lieta un ne katram ir dots taads aicinaajums.Taa ir Patiesa un Sveeta.Lai katrs paarbauda sevi,jo kas jau bijis veel buus,bet tas kas buus jau ir bijis.
Salamans pievienojies: 20.05.2009 Komentāri: 8
Re: Baznīca un sekss
20.05.2009 13:18
Celibaats ir Sveeta lieta un ne katram ir dots taads aicinaajums.Taa ir Patiesa un Sveeta.Lai katrs paarbauda sevi,jo kas jau bijis veel buus,bet tas kas buus jau ir bijis.
Salamans pievienojies: 20.05.2009 Komentāri: 8
Re: Baznīca un sekss
20.05.2009 13:18
Celibaats ir Sveeta lieta un ne katram ir dots taads aicinaajums.Taa ir Patiesa un Sveeta.Lai katrs paarbauda sevi,jo kas jau bijis veel buus,bet tas kas buus jau ir bijis.
Salamans pievienojies: 20.05.2009 Komentāri: 8
Re: Baznīca un sekss
20.05.2009 13:27
Es Tev visas zvaigznes nomesiishu shovakar no debess dziljumiem,taas liidz riitam Tev par Miilu staastiis.Celibaats tieshaam ir Sveeta lieta un to katrs pats izveelas un cik taa ir jauka un skaista,lai katrs sevi paarbauda.Taa ir dziive mieraa un harmonijaa ar muusu Kungu Jeezu Kristu.Vai var buut kaut kas veertiigaaks?
RaitisL pievienojies: 17.07.2007 Komentāri: 90
Re: Baznīca un sekss
20.05.2009 18:00
Rakstu neizlasiju, bet pirmā doma kas ienāca prātā - praidisti sarosijušies arī šeit, šajā portālā.
itBillijs pievienojies: 16.05.2009 Komentāri: 7
Re: Baznīca un sekss
20.05.2009 20:00
Laikam šajā saitā inkvizīcija tiek pielietota pret homeopātijas piekritējiem. Viņus apsauc, kaunina, velk ārā kādus tur augstskolu pasniedzējus un beigās izdzēš kopā ar visu diskusiju. Toties Armanda, - stāvēs mēnešiem. Laikam jau taisnība, ka tieši Lativjas katoļu garīdzniecības pārstāvji ir īpaši vēlīgi precībām. Vismaz tādas runas apkārt klīst jau ilgi.
Kas ar mani, tad es neesmu par un Armanda man vienkārši liekas paglupa.
Justas pievienojies: 30.12.2004 Komentāri: 213
Re: Baznīca un sekss
21.05.2009 09:46
Armanda,
atsauce uz Ošo jau nu gan ir nevietā, viņš jau nu nebūs nekāda kristīga autoritāte. :)
Tomēr celibātu kā tādu mana nostāja ir, ka celibāts patiešām ir liela Dieva dāvana. Tomēr, ja RKB sāktos reālas diskusijas par obligātā celibāta atcelšanu priesteriem, manuprāt, tas būtu tikai labi. Manuprāt pat ļoti bibliski būtu, ja RKB būtu līdzīga situācija kā austrumu pareizticīgajās baznīcās - topošie priesteri līdz ordinācijai var izvēlēties laulību vai celibātu. Tas būtu pilnīgā saskaņā ar Svētajiem Rakstiem, ja būtu gan precēti priesteri, gan arī tādi, kuri izvēlējušies celibāta ceļu. Tomēr kamēr Baznīca pieturas pie šādas obligātā celibāta prakses, pilnībā to pieņemu.
itBillijs pievienojies: 16.05.2009 Komentāri: 7
Re: Baznīca un sekss
21.05.2009 10:52
Justas, kur tu rāvi, ka priesteru precības atbilst Sv. Rakstiem? Tieši pretēji, Austrumu Baznīcas ir laika gaitā atkāpušās no Evaņģēlija prasībām. Evaņģēlijā ir skaidri redzams, ka priesterim, otram Kristum, ir jābūt neprecējušamies. Man pat grūti iedomāties, kā Latvijas tik nenobriedušie semināristi spētu pirms ordinācijas atrast kādu sievieti visam mūžam. Vispār, kad es padomāju kas sāktos draudzēs! Visas taču saplūktos. Priesteris ir kā aizliegtais auglis, salds, gards, iekārojams. Jau pašlaik daudzām siekalas tek, bet, ja viņš būs seksam atļauts. Dies nedod.
Ja kāds ir kļuvis par priesteri un nevar bez seksa, lai iet prom. Viņam vienkārši nav aicinājuma uz priesterību. Bet, ja kādam paslīd kāja, nav jāpsiho. Tam ir grēksūdzes sakraments. Visi grēko, arī priesteri. Lai nožēlo un mēģina neatkārtot. Bet, ja visu laiku paslīd kāja, tad ir skaidrs, ka aicinājuma nekad nav bijis.
armanda pievienojies: 20.06.2007 Komentāri: 63
Re: Baznīca un sekss
21.05.2009 12:24
(c).. lai iet projām, ja nevar bez sexa..
Viņi jau labprāt aizietu, bet baznīcas vara viņiem neļauj noslēgt laulību. Formāli jā, viņu atstādina no priestera darba, bet precēties viņs vienalga nevar.
KUr šeit loģika ??
itBillijs pievienojies: 16.05.2009 Komentāri: 7
Re: Baznīca un sekss
21.05.2009 13:28
Pie rokas aiz varas neviens netur. Ja par grūtu, lai iet prom no priesterības.
Justas pievienojies: 30.12.2004 Komentāri: 213
Re: Baznīca un sekss
21.05.2009 15:14
ItBillijs,
Pāvila 1. vēstule Timotejam:
"Bīskapam pienākas būt nepeļamam vienas sievas vīram, sātīgam, prātīgam, godīgam, viesmīlīgam, izveicīgam mācīšanā"
Pāvila 1.vēstule korintiešiem:
"Vai mums nav tiesības kādu māsu ņemt par sievu un ar to kopā ceļot, kā to dara citi apustuļi, arī Tā Kunga brāļi un Kēfa. "
kri pievienojies: 15.01.2005 Komentāri: 401
Re: Baznīca un sekss
21.05.2009 16:27
Manā Bībelē gan Pāvila 1.Kor.9, 5 skan tā: "Vai mums nav tiesībās ņemt līdz sievieti - māsu tāpat kā pārējiem apustuļiem un Kunga brāļiem, un Kēfam?" Citādi - hm, sieva ceļošanai izklausās visai divdomīgi...
Slota pievienojies: 23.05.2009 Komentāri: 36
Re: Baznīca un sekss
25.05.2009 03:15
Jā Justas,
tikai tu piemirsi pateikt, ka tajā brīdī, kad Jaunajā Derībā kāds kļūst par bīskapu, viņš atstāja savu sievu un vairs nedzīvoja ar viņu. Svētos Rakstus jāprot lasīt, ne tikai jāiedomājas, ka "prot" skaidrot. Audz, un augs tava atziņa.
emils pievienojies: 30.12.2004 Komentāri: 87
Re: Baznīca un sekss
07.06.2009 23:30
Slota, nesapratu, kuraa vietaa tas ir rakstiits? Konkreeti tas, ka kljuustot par biiskapu iestaajaas celibaats?
Runaajot par rakstu... 1. Siekaloshanaas peec priestera beigtos tanii briidii, kad priesteris kljuutu par kaadas sievietes viiru! :) Jo shii "siekaloshanaas" parasti ir noveerota ne visai sapraatiigaam sievieteem, kas ir, kaa latvieshu tautaa saka, "nogribeejushaas"... :) un te nonaakam liidz otram punktam... jaapiekriit ir tam par taam aizsprostotajaam upeem... ir redzeeti daudzi cilveeki, kas tik ljoti sevi meegjina attureet no pilniigi visa, ka tanii briidii, kad vinji to vairs nespeej - aiziet pilniigaa sviestaa... cilveeki, kas nedzer nekaada veida alkoholu beidzot pie taa tikushi nodzeraas diezgan pamatiigi... cilveeki, kas pilniigi attureejushies no jebkaadiem kontaktiem ar preteejo dzimumu sajuutot seksa garshu paarveershaas ljoti speeciigi sabojaajot sev dziivi... enivej... nepropogandeeju nedz alkoholismu nedz seksu pirms lauliibaam...
Slota pievienojies: 23.05.2009 Komentāri: 36
Re: Baznīca un sekss
08.06.2009 08:06
Labsrīts Emīl,
piemēram, apustuļiem. Neviens no viņiem, lai arī bija precējušies, pēc Kristus augšāmcelšanās ar sievu kopā vairs nedzīvoja. Par to runā visa pēcākā tradīcija. Un arī tradīcija, ka ortodoksālajā un katoliskājā Baznīcā vispār bīskapiem nav sievas.
Par to atteikšanos un pārspīlējumiem grūti teikt vai tā ir patiesība. Nodzerās daudzi un nodzīvojās daudzi. Tamdēļ jau arī Baznīca saka, - tiem, kam celibāts ir par grūtu, nav jākļūst par priesteriem. Bet ir tādi, un es pazīstu daudzus, kam celibāts nekādas grūtības nesagādā. Ja šis jautājums ir tik bieži skarts starp Latvijas katoļiem, tad pēc manām domām, tas ir viņu pašu brieduma un izpratnes trūkums, kas bieži izriet arī no virspusējības un seklas garīgās dzīves. Tie, kas nesaprot celibātu un domā, ka ir katoļi, acīmredzami ir pretrunā ar savu ticību. Nesen internetā lasīju ļoti pamatīgu rakstu par celibātu. Ja atradīšu, iekopēšu šeit. Atradu un pēc manām domām tas ir labākais, kas lasīts jelkad latviešu mēlē:
"Slavenais vēsturnieks jezuītu tēvs Kokīni (Cochini) ļoti nopietni izpētīja ordinēto kalpotāju (bīskapu, priesteru un diakonu) celibātu kopš apustuļu laikiem. (Sal. Apostolic originis of priestly celibacy, Ignatius Press San Francisco, 1990). Līdz šim daudzi vēsturnieki balstījās uz Funka slēdzieniem (1840-1907). Austrumu Baznīcas būtu saglabājušas senāko tradīciju, ļaujot laulātiem vīriešiem kļūt par priesteriem vai diakoniem un turpināt dzīvot ar savu sievu pēc ordinācijas. Bet Kokīni pētījumi (pēc 1980. gada) tagad pārliecina zinātnieku pasauli. Izpētot visus vēsturiskos avotus, viņš pierādīja, ka latīņu rita Baznīca saglabājusi atturības tradīciju, kas nāk no Kristus un no apustuļiem. Šī tradīcija visiem bija skaidra, kad tika sasaukts pirmais ekumeniskais Koncils Nikajā IV gs. Koncils atgādināja, ka par ordinētiem kalpotājiem var kļūt laulāti vīrieši, bet viņiem jāatstāj sava sieva līdz ar ordināciju un jādzīvo atturībā. Austrumu Baznīcas mīkstināja šo prasību, ļaujot vispirms precētiem diakoniem turpināt dzīvot ar savu sievu pēc ordinācijas (VI gs.), bet vēlāk arī precētiem priesteriem (VII gs.).
12. gs. latīņu rita Baznīca pieņēma citu lēmumu, kas balstījās uz tradīciju, kas jau bija sen iesakņojusies un kas atspoguļoja to, ko pats Kristus bija jau cildinājis: par ordinēto kalpotāju var kļūt tikai neprecēti vīrieši, kas dzīvo celibātā.
Dziļā saistība starp priesterību un celibātu meklējama tajā, ka Kristus iedibinātā priesterība, kas ļauj Viņa vienīgajai priesterībai būt klātesošai arī šodien, ir eshatoloģiska dāvana. Debesīs vairs nebūs jāprecās, jo vairs nebūs tālāk jānodod dzīvība: Dievs būs visa mūsu laime. Tā arī jāizprot daudzi Svēto Rakstu panti: Mt 19,11-13; Lk 18,28-30; 1 Kor 7,25-40.
Jēzus ir paraugs dzīvei celibātā: Viņš bija pilnīgi veltīts savam Tēvam un Viņa valstības dibināšanai. Viņš bija pirmais, kas nelaulājās debesu Valstības dēļ (sal. Mt 19, 11-13).
Tas nozīmē, ka tagad viss ir noskaidrots ordinēto kalpotāju celibāta jautājumā. No zinātniskā viedokļa un arī no kristīgās ticības viedokļa. Visiem būtu jāpieņem patiesība un godā jātur ordinēto kalpotāju celibāts. Cits viedoklis nav saskaņā ne ar evaņģēlijiem, ne ar vēsturi, ne ar Katoliskās Baznīcas mācību. Jācer, ka visi, kas to studējuši, pieņems patiesību.
Ja runājam par klosterbrāļu un klostermāsu celibātu, tas arī jāiesakņo Kristus Evanģēlija mācībā (Mt 19, 11-13). Varam arī pārliecināties, ka kopš Pāvila laikiem tas bija godā visā Baznīcas vēsturē. Ja tas tiek izdzīvots kā īsts aicinājums, tad tas ļauj cilvēka personībai uzplaukt. Ja ir kādi kristieši, kas par to ņirgājas, tad viņiem jāpārdomā sava ticība un uzticība Kristus. Vai viņi vēl ir īsti katoļi?"
Slota: vairums no mums ir par celibātu, tomēr es nedomāju, ka tev vajadzētu viena vēsturneika darbus uzskatīt par nemaldīgiem.
šādās diskusijās man vienmēr gribas saprast , kur ir tā robeža starp priestera un parasta katoļa pienākumiem. Priesterim ir jācelebrē mise un to nevar parasts cilvēks, bet priesterim nav iespējams, pimēram, evaņģelizēt "parastā cilvēka" radus , kas neiet uz baznīcu.
ja runā par izglītojošām lekcijām par ticību un saimnieciskiem darbiem baznīcā, tad šī robeža jau kļūst pavisam neskaidra. kā tam vajadzētu būt pēc būtības un kā ir patiesībā.
Slota pievienojies: 23.05.2009 Komentāri: 36
Re: Baznīca un sekss
09.06.2009 20:34
Ja šī saita administratori ar tādu pat neatlaidību un dedzību, kā viņi izņem sev nesimpātiskus komentārus, izskaidrotu "prastajai" tautai lietu būtību, mēs sen staigātu daudz gudrāki.
emils pievienojies: 30.12.2004 Komentāri: 87
Re: Baznīca un sekss
14.06.2009 13:50
Sori, es neesmu katolis un arii tradiiciju nelieku augstaak par rakstiem... Dzivee esmu noverojis to, ka gudra sieva blakus maaciitaajam tikai uzlabo vinja kalposhanu, bet tas taapat kaa buut par maaciitaaju ir aicinaajums...
