Kāpēc tāda muļļāšanās starp koalīcijas pārtneriem un partijām sakarā ar vienošanos ar SVF? Tas šķiet ļoti aizdomīgi. Tagad kad nauda saņemta no EK, viss varēs būt kā agrāk: izzagšanas mehānismi, korupcija, bagātāgo cilvēku iedzīvošanās utt. istās postpadomju kroplības. Kāda ir Latvija slava visā civilizētā pasaulē!!! Kauns. Tauta to nav pelnījusi.
Žēl, ka Banīcas gani turpina klusēt...
Siguce runā par ebreju tautu tuksnesī. Viņiem bija Mozus, kas viņus audzināja, bet mums nav ganu, kas sludinātu Baznīcas sociālo mācību, kas ir aktuālāka nekā jebkad!!!
Alberts pievienojies: 07.07.2009 Komentāri: 42
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
28.07.2009 12:37
Jaaiet virsuu kaadam no ganiem!Pie neta jau vini neseed!Vilhelm,Jani.ja esi gans, tak dari kaut ko,tauta gaida darbus!!!Mees nevaram kluseet un ljaut izputinaat Latviju!Mees nevaram ari mest akmenjus uz Valdiibu,bet jaapanaak lai Valdiibaa buutu izgliitoti,gudri, godiigi,apziniigi, cilveeki,bet tas nav iespeejams uz sitiena.Kaa notika apveersums?3dienas un ar upuriem!Arii starp ganiem nav Mozus!Maari, Varbuut Juus!
Vilhelms pievienojies: 28.07.2009 Komentāri: 2
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
28.07.2009 13:02
Sveicieni vIsiem Kristu!Macaties no manis teica Kristus un nemiet manu juugu,tas ir viegls!Ko vel gribet?Maize,piens un medus!Ogas,senes lasiet,beidziet te tuseties pa netu,paskatieties visapkaart!T
Māris pievienojies: 10.06.2009 Komentāri: 83
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
28.07.2009 13:15
Paldies par sveicieniem un ieteikumiem, bet Baznīca mums arī prasa uzņemties savu atbildību un runāt...
Ja visiem būtu skaidri zināma Baznīcas nostāja sociālajomos jautājumos (kā piemēram abortu jautājumā), diez vai politiķi tā varētu uzvesties. Baznīcai jāuzņemas sava atbildība un jāsludina visa Baznīcas mācība, savādāk tas ir subjektīvisms.
Mūsu piemērs ir pāvests Benedikts XVI. Kaut mūsu gani no viņa kaut ko mācītos!
Vilhelms pievienojies: 28.07.2009 Komentāri: 2
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
28.07.2009 14:11
Musu piemers ir Kristus un Pavests vadas no Kristus macibas!Paldies par ieteikumiem,uzmundrinajumiem!Saksim ar priesteriem!Cik priesteru tik viedoklju!Vienam patik mate,otram meita,tresham kleita!Izlaid govi labaas ganiibaas un aizsien muti!Gandriiz katra meitene naak pie mums un raud,ka ir piekraapta un neveelas beernus,nav darba ,naudas u.t.t.Ko dariit beernu teeviem,kas ir taada pat situaacijaa?Lietojiet uzmavinjas un nebus abortu!
Māris pievienojies: 10.06.2009 Komentāri: 83
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
28.07.2009 14:26
Nenovirzīsimies no diskusijas. Vai tad SVF ir tik slikts???
SVF misija ir panākusi vienošanos ar Latvijas valdību par nepieciešamajiem soļiem, kas palīdzēs Latvijai pārvarēt sarežģīto ekonomisko situāciju, garantējot aizņēmuma racionālu izmantošanu un aizsardzību sociāli vājākajām grupām, savienojumā ar Latvijas stratēģiju, kas paredz pēc iespējas ātrāku pāriešanu uz eiro.
Wiskas pievienojies: 20.07.2009 Komentāri: 27
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
29.07.2009 12:45
Vilhelms, pseido garīgums ir nevietā tad, kad jārunā par konkrētām lietām. Garīgā papļāpāšana dažreiz izskatās smieklīgi un ir nevietā.
Māris pievienojies: 10.06.2009 Komentāri: 83
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
29.07.2009 12:50
Tad, kad mūsu politiķi, biznesmeņi un postpadomju Latvijas kroplības vairs netiek aizskarti , tad diskusija apstājas. Postpadomju Latvijas sargsuņi klusē...
Būsim taču brīvi cilvēki, kā Kristus mums to prasa!!! Baznīcai jāciena Valsts bet jāpaliek brīvai savā darbībā un Kristus sludināšanā.
Kopš 2000 gadiem Baznīcu vienmēr apdraudēja sapīšanās ar varas struktūrām. Vatikāna II koncils parādīja, kādai jābūt Baznīcas autonimijai...
bebris pievienojies: 26.06.2007 Komentāri: 79
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
29.07.2009 13:48
To Māris. Diskusija ir atrāvusies nedaudz no dzīves. Ir ciniski slavināt SVF un valdību, pēc tā, kas jau ir noticis un kas vēl notiks rudenī un ziemā. Nav jāņem rokā pat statistika, varu atsaukties uz saviem paziņāmu un radiem, kas jau jūt sekas uz savas ādas un visai pamatīgi, lai gan – tie ir cilvēki, kas bija izdarījuši visu, kā bija ieteikuši cienītie ekonomisti (arī no Dienas) un valdības vīri (un nebija darījuši to, ko Diena u. c. ieteica nedarīt – piem. neņēma kredītus); izņemot varbūt punktā par bērnu radīšanu, ja būtu bijuši arī bērni, tad pašreizējā situācija jau būtu traģēdija.
Es nezinu, kur Māris var saskatīt solidaritāti, man tas neizdodas, jo:
valdība jau speciāli sakropļoja ideju par progresīvo nodokli un pat tagad šis nodoklis būt vien 25% (parastā likme ir 23%). Un kā redzam Justas komentāra – pat tas daudziem liekas daudz – tāda ir tā solidaritāte, uz kuru pāvests aicina!
Arī kapitāla pieauguma nodokļa nozīme liek domāt, ka tas ir vien solidaritātes notēlojums (PR pasākums tautas nomierināšanai) – Latvijā tuvākos gados ražošanā izvietotā kapitāla pieaugums ir apšaubāms (drīzāk kapitāls tiks ņemts ārā), bet tie kas nogulda depozītos un fondos – nabadzīgākie maksās nodokļus, bagātākie pārnesīs līdzekļus uz kādu beznodokļu valsts anonīmo kontu – tāpat kā to pēdējās desmitgadēs darīja ASV bagātākie pilsoņi (par summām, kurām vajadzdēja dot 300 miljardus$ nodokļus – resp. - vajadzēja ļoti lielu ignoranci, lai šos noziegumus neredzētu) un labējā Buša administrācija to vienkārši ignorēja. Kapitāla pieaguma nodoklis dos arī priekšrocības jau esošajiem 'uzņēmējiem', kuru darbības sava kapitāla uzkrāšanā dažkārt ir apšaubāmas. Taisnīgāk būtu bijis ieviest nodokli par pašu kapitālu un nevis kapitāla pieaugumu, tas motivētu īpašniekus izmantot kapitālu un nevis tikai to turēt labākiem laikiem.
Par NĪ nodokli nav zināms, ko īsti prasīja SVF, bet agrākos valdības priekšlikumos bija redzams, ka arī šis nodoklis tika padarīts par izsmieklu. NĪ nodoklis varēja būt fiskālās politikas instruments (jā, jā – ir tāda fiskālā politika – ar nodokļiem vadīt ekonomiskos procesus un nevis tikai raudzīties uz nodokļiem, kā uz iespēju gūt ienākumus. Fiskālo politiku plaši īsteno arī tāda brīvā tirgus valsts kā ASV, kuras nodokļu likumdošana daudzo atlaižu dēļ ir kļuvusi grūti apgūstama), lai kapitālu no ieguldījumiem NĪ pārvirzītu uz ieguldījumiem eksportspējīgā ražošanā (kas uzreiz būtu atbalsts arī vietējiem zinātniekiem, kuru darbs kļūtu pieprasītāks), utt, utt. Diemžēl tas tā nenotiks – jo, ja nodoklis visiem NĪ objektiem ir viens un tas pats, tad nabadzīga ģimene nu nekādi nevarēs pardot savu īpašumu (jādzīvo taču ir kaut kur), bet bagātiem cilvēkiem nebūs nekādas inicitīvas vēl ko mainīt. Jāņem vērā, ka ir iegājies, ka pašvaldībām ir tiesības piemērot NĪ nodokļu atlaides – tā nu ir mežonīga iespēja korupcijai.
Nav runāts, bet var ieviest PVN nodokli (vai sales tax) luksus precēm, un līdz ar to varētu samazināt likmi pirmās nepieciešamības precēm.
Es personīgi atbalstu progresīvo, kapitāla pieaugumu un NĪ nodokli – tā ir iespēja īstenot pāvesta aicinājumu uz solidaritāti, tikai – pašlaik izskatās, ka šo nodokļu ieviešana būs vien PR pasākums, bet – kā parasti – visu smagumu nāksies iznest vienkāršajai tautai. Protams, SVF aizdevums nāk līdzi ar noteikumiem un daži no tiem ir labi, piem. attiecibā uz uzraudzību, bet ir ļoti grūti ieraudzīt, kā SVF nodrošina solidaritāti (un tas arī būtu bijis brīnums, ka SVF sāktu piekopt kreisu ideoloģiju) – tā ir ne vairāk par tautas nomierināšanu, bet tur nevar saskatīt rūpes (caritas) un taisnīgumu.
Manā iepriekšējā postā bija minēta ASV un Ruzvelta (vai pareizāk sakot – ekonomista Keinsa) New Deal tāpēc, ka tas ir viens no piemēriem, ko darīt krīzes laikā. Un varu ar pārliecību apgalvot, ka to atdzīvošanos, kas pasaules tirgos ir bijusi no marta līdz šai dienai, noteica galvenokārt divi pasākumi – š.g. februāra vidū Obamas valdības vairāk kā 700 miljardus$ vērtā stimulu paka un Londonas sammits aprīļa sakumā, kur izdevās vienoties, ka arī citas valstis atbalsts līdzīgus ekonomikas atbalsta pasākumus. Lieki teikt, ka Latvija ir ārpus šīs pieejas krīzei (un SVF to atbalsta, kas ir atšķirīgi no ES komisijas nostājas) un tāpēc situācija ir samērā bezcerīga.
Man ir maz ticības arī par skaļi piesaukto 'iekšējo devalvāciju' – jo nu jau drīz cenas būs zem līzsvara stāvokļa (un NĪ tirgū tas ir jau tagad, droši vien) un tas nozīmē nežēlīgu inflāciju tikko ekonomika sāks atdzīvoties (papildus spiedienu uz inflāciju radīs gan samazinātās ražošanas jaudas, gan arī NAIRU bezdarba līmenis, ka parasti pieaug liela bezdarba laikā). Papildus spiediens būt no procentu likmēm (sevišķi jau īsajā termiņā – jo reāli jau tikai to centrālās bankas var vadīt ar konvencionāliem līzekļiem, arī 3 mēn.), kas neizbēgami kāps, tikko ekonomika sāks atdzīvoties pārējā pasaulē.
Ar šo visu gribu teikt – pirmkārt – mums nav pamata uzslavēt vai atbalstīt šo valdību; tautai būtu jāsaprot, ka kreisa valdība šājos laikos var izdarīt daudz, daudz vairāk – tā spētu atrast līdzekļus, kā solidāri samazināt valsts izdevumus (skat. nosauktos nodokļus) un kreisa valdība varētu arī dabūt SVF akceptu šādam attīstības ceļam, ja jau bez SVF neiztikt. Un otrkārt – varam jau te daudz spriedelēt kuram ir taisnība un varam aizstavēt SVF, bet būtu labi apzināties – ka priekš daudziem cilvēkiem sekas ir briesmīgas, dažkārt arī – nepanesamas.
Māris pievienojies: 10.06.2009 Komentāri: 83
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
29.07.2009 14:06
Kreisa valdība var būt laba, ja tā ir lojāla pret Latvijas valsti un necīnās pret Latvijas kultūras glābšanu.
Taču mūsdienās vairs nevar sadalīt partijas starp kreisajām vai labējām jeb konservatīvajām. Runa ir par ētiku, kas stāv pāri visam. Diemžēl liberālās konservatīvās partijas bieži pakļauj ētiku ekonomikai un kreisās partijas sludina relatīvismu morāles un izglītības jomā un bieži atbalsta korupciju.
Latvijā jānostiprina neatkarīgu arodbiedrību darību un Baznīcai jābūt par sabiedrības dvēseli arī sociālajā un ekonomiskajā jomā. Bet vai tas ir iespējams ja Baznīcas finanses nav godīgi sakārtotas. Tad jau daudz kas slēpjams un labāk klusēt...
bebris pievienojies: 26.06.2007 Komentāri: 79
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
29.07.2009 14:34
Diemžēl tā tas arī notiek – labējās partijas iegulda PR, lai tikai notēlotu, ka tās ir nacionālo un konvervatīvo vērtību sargātājas un ar to arī bieži vien pieteik, lai cilvēki atteiktos no savām sociālām tiesībām. Un galu galā - kā tad izmērīt lojalitāti pret Latvijas valsti - var skaitīt politiķu vārdus, var skatīties uz viņu darbiem.
Kreisās partijas šajā ziņā zaudē, izvēloties humānisma ceļu. Nacionālās vērtības ir grūti likt par prioritātēm, ja atrodas citi, kas etniskos konfliktus izmantot darba tautas sašķelšanai, tāpēc kreisās partijas uzskata, ka ir jāspēj pārkāpt nacionālisma slieksni. Šajā ziņā īpaši grūti ir kreisajām partijām ASV un Dienvideiropā, kurā ir lielas imigrantu plūsmas – kreisām partijām ir grūti atteikties no atbalsta sniegšanas imigrantiem (un arī ASV katoļu bīskapu konference atbalsta humānu attieksmi pret imigrantiem, arī tādēļ, ka daudz no tiem ir katoļticīgie latīņamerikāņi). Bet – galu galā, manā skatījumā, sociāldemokrātiskā sabiedrībā ir lielākas iespējas kultūras (t.sk. arī nacionālās kultūras) attīstībai, jo lielākai tautas daļai ir vairāk brīva laika un līdzekļu, kurus atvēlēt kultūrai. Šajā ziņā mazlietiņ personisks jautājums Mārim – cik daudz pēdējā laikā ir lasīta latviešu oriģinālliteratūra – mūsu pašu autoru jaunāka vei vecāka dzeja, proza? Atbilde var norādīt – cik tad patiešām mums šī nacionālā kultūra ir nepieciešama un cik daudz tās nepieciešamību izmanto citi, lai panāktu savas gribas īstenošanu.
Kreiso partiju attieksme pret morāles jautājumiem patiešām izskatās divdomīga, taču te ir būtiski saprast, ka kreisās partijas nevis atbalsta abortus, bet gan tos neaizliedz (arī sociālā politika nodrošina, ka abortu skaits tiek samazināts) – šī atšķirība ļoti skaudri tika uzsvērta kaut vai Obamas runā Notrdāmā. Līdzīgi ir arī ar citiem “karstajiem” jautājumiem. Protams, šādā diskusijā vienmēr atradīsies kardinājums meklēt pāvesta un citos garīdznieku rakstos atbalstu vienai vai otrai partijai vai politikai, un ar kazuistiku var atrast daudz argumentu, taču būtība šeit būtu viena – cilvēkiem ir jāspēj paskatīties uz dažādām ideoloģijām un partijām un tās vispusīgi izvērtēt un nevis akli ļauties PR kampaņām.
Māris pievienojies: 10.06.2009 Komentāri: 83
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
29.07.2009 14:50
Kā definēt kreisu partiju?
Mūsdienas tas vairs nav aktuāli iedalīt partijas kreisajās vai labējās. Tas ir ideoloģisks iedalījums.
Jāsaprot, vai partijas pieņem, ka virs viņām pastāv augstākas ētiskās vērtības, ar kurām nevar manipulēt kreisie vai labējie iedologi.
Jāseko Baznīcas sociālajai mācībai, lai izvērtētu konkrētās programmas un konkrēto rīcību: vai pirmajā vietā atrodas cilvēkas cieņa, ko pilnībā mums atklājis Kristus? Vai cilvēks paliek arvien brīvāks un vienlaicīgi solidārāks un iesakņojies savā kultūrā. Lai sabiedrība varētu līdzsvaroti pastāvēt, tai jāspēj integrēt sveštautiešus. Tas pieprasa nepārsniegt kaut kādu minimālo sveštautiešus īpatsvaru, kas Latvijā tika mākslīgi pārkāpts padomju pārkrievošanas laikā. Nepieciešami gadi, lai sagremotu pagātni...
Sociāldemokrāti mīl pakļaut cilvēku sabiedrībai vai pat valstij. Konservatīvās partijas mīl izcelt individuālo brīvību, bet pakļauj cilvēku ekonomikai. Tātad nav vienkārša risinājuma, un ikvienam jāizvertē pēc savas sirdsapziņas. Tādēļ arī Baznīca nevar stāvēt aiz nevienas partijas, jo konkrētu risinājumu ir daudz.
Wiskas pievienojies: 20.07.2009 Komentāri: 27
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
29.07.2009 15:36
Lūk, te ir viena laba ziņa. Eiropas Komisija (EK) ir sākusi padziļinātu izmeklēšanu par atbalsta pasākumiem “Parex Bankai”, lai noskaidrotu, vai bankas pārstrukturēšanas plāns ļaus “Parex bankai” atgūt ilgtermiņa dzīvotspēju
Kā definēt kreisu partiju? Elementāri – izmantojot partijas attieksmi pret īpašumu un pret darba devēja/darbinieka attiecībām, protams ir arī daudz citu ideoloģisku nostāju, kas tradicionāli ir katras labējas vai kreisas partijas programmā.
Labējās partijas uzskata, ka jāatbalsta ir darba devējas – līdz ar to – jāpanāk, ka darbinieku prasības pret algu, bonusiem utt. ir pēc iespējas zemākas (tas ir tieši tas, ko cenšas panākt Latvijā) un līdz ar to – katrs, kuram ir kaut nedaudz kapitāla, var uzskt pašu primitīvāko biznesu (nevis ieviešot automatizāciju, bet gan nosēdinot simtiem nelaimīgu cilvēku pie konveijera lentes) un gūt ļoti lielu ienākumu no kapitāla. Dažkart labējās partijas atbalsts sociālos pasākumus – jo, piem., bezdarba apdrošināšana ļauja vieglāk uzņēmumiem veikt darbinieku samazināšanu, bet kopumā – nostāja ir ļoti skaidra – cilvēki tiek spiesti strādāt pat tādu darbu, kas var graut cilvēka cieņu. Labējiem ideologiem līdz ar to nav izdevīga arī pilnīga nodarbinātība, kas, man šķiet, arī ir viens no Baznīcas sociālās macības stūrakmeņiem.
Kreisās partijas uzskata (un tas ir arī kaut vai Saskaņas centra programmā), ka ekonomikas centrā ir jābūt izglītotam darbiniekam, kuram ir augstas prasības pret darba devēju, bet kurš arī spēj radīt lielu vērtību. Šādā sabiedrībā darbinieki nav nospiesti līdz pēdējam, bet darbiniekiem ir iespējas augt (izglītība, rekreācija, kultūra), lai spētu radīt vērtības. Un šādā sabiedrībā nāk un veidojas uzņēmēji, kuriem ir nepieciešami šādi darbinieki un kuri ir paši pietiekami augstu attīstīti, lai sadarbotos ar šādiem darbiniekiem. Protams, vienmēr paliks augstāk un mazāk kvalificēta darba dalījums, bet bezsmadzeņu darba nozīme sociāldemokrātiskā sabiedrībā tiek mazināta ar automatizāciju, kurai mūsdiens ir milzīgs potencionāls. Tas ir tāpat kā antīkā pasaulē – grieķi zināja, kā izgatavot dzinēju, bet tomēr izvēlējās palikt pie vergu darbaspēka (akmeņlauztuvēs, dzirnavās utt.). Šādā sabiedrībā nav dzīšanās pēc atdeves no kapitala par katru cenu.
Katram pašam ir iespējas novērtēt, kura no šīm ideoloģijām vairāk atbalsta cilvēka cieņu. Ir simtiem likumu, kas regulē šīs darba devēja / darbinieka attiecības un tikai konskeventa partijas programmas īstenošana var iedzīvināt vienu vai otru ceļu, pa kur valsts var attīstīties.
Attiecibā ir klasu nozīmē zudumu – piezīme itkā ir vietā, daudzi gribēja noticēt, ka klasu mobilitāte ir nogrāvusi klasu robežas. Bet tas ir apšaubāms pieņēmums – pētījumi rāda, ka piem. klasu ietekme joprojām ir jūtama kaut vai uz bērnu un jauniešu panākumiem izglītībā. Te ir jāņem arī vērā atšķirības starp Eiropu un Ameriku. Amerikā līdz pat 1860. gadiem, kad notika ekspansija uz rietumiem, zeme bija pieejama katram par ļoti mazu naudu un daudzi uzskatīja, ka ir pareizi nosodīt tos nabadzīgos, kuri kaut kādu iemeslu dēļ neizmantoja šo iespēju. Tas arī radīja mežonīgā kapitālisma ideoloģiju. Eiropā situācija bija pretēja – kaut vai Nīderlandē vai Vācijas industriālajos reģionos – kur apstrādāta ir katra pēda zemes, cilvēkiem bija jāmācās sadzīvot un pārdalīt iegūtos resursus ne tikai pēc brīvā tirgus principiem. Šī ideoloģija ir skaudri redzama arī kaut vai faktā, ka ASV valdība pārdala tikai 20% no IKP (pārējo nosaka tirgus un labdarība), bet Eiropā tas tradicionāli ir ap 50% no IKP. Latvija šinī ziņā gaja Eiropas ceļu, tas arī noteica savulaik – 1918. un 1919. gadā boļševiku panākumus vēlēšanās un arī trīsdesmitajos gados bija pamats sociāldemokrātu panākumiem Saeimā – piem. īsi pirms apvērsuma Saimā lielāka partija bija Sociāldemokrāti (20 deputāti), 5-6 vietas bija strādnieku un zemnieku partijai (komunistiem, kurus kaunpilnā kārtā Saeima vēlāk piespieda atstāt savas deputātu veitas), kā arī daudz nacionālo, zemniecības un kritīgo partiju, kas aistāvēja progresībās (kreisās) idejas. Mūsdienās zemes loma, protams, ir mazinājusies – kaut vai lauksaimniecības kvotu dēļ (vēl viena nejēdzība – Eiropa maksā susbsīdijas saviem zemniekiem, kas pēc tam izkonkurē un sagrauj trešās pasaules valstu lauksamniecību un pēc tam tā pati Eiropa palīdz trešajai pasaulei, jo, lūk – tur esot smagi ekonomiskis apstākļi), bet tas tikai nozīmē, ka mazinājušās arī cilvēku iespējas izdzīvot naturālā saimniecībā, tas liek cilvēkiem sadarboties un cilvēkiem ir jāizlejm – dzīvot pēc zvēru likumiem vai atbilstoši cilvēka cieņai.
OK – cerams, ka ar šo man izdosies pielikt, vismaz no manas puses, punktu šai diskusijai, jo citādi – ja nekas nav jādara, tad diskutēt var bezgalīgi. Ja kādu tā būs mudinājusi paskatīties uz noteikošo no cita viedokļa, tad ir labi.
Wiskas pievienojies: 20.07.2009 Komentāri: 27
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
29.07.2009 16:02
"Eiropa maksā susbsīdijas saviem zemniekiem, kas pēc tam izkonkurē un sagrauj trešās pasaules valstu lauksamniecību un pēc tam tā pati Eiropa palīdz trešajai pasaulei"
Vai bebris vispār saprot, ko ir uzrakstījis. Lielāku marasmu grūti iedomāties. Es pat nesākšu uzskaitīt piemērus. Bebri, klāj savus palagus citur. Ko ražo Eiropas lauksaimnieks un ko vispār var uzražot Bolīvijā, Čīlē, Taizemē vai Kongo un Sudānā. Tās ir pilnīgi citas lauksaimniecības. Tiešām, labi, ka Tu pieliki punktu. Tas jau aiziet līdz absurdam.
Māris pievienojies: 10.06.2009 Komentāri: 83
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
29.07.2009 16:30
Bebrim jāiepazīst labāk Baznīca sociālā mācība, lai būtu paškritiskāks un objektīvāk izvērtētu vēsturi. Bebris bieži vadās pēc novecojušas ieoloģijas kritērijiem.
Virs darba devēja un darba nēmēja attiecībām ir cilvēka cieņa un vērtība. Tā gaismā var nolikt pie malas novecojušo iedalijumu kreisajās un labējās partijās.
Bebrim būtu jādzīvo 21. gadsimtā un kristīgās sociālās mācības gaismā, kas atbalsta tirgus ekonomiku, kas atbilst cilvēka cieņai, bet vēlas, lai valsts to regulētu. Nav jāaizmirst, ka Baznīca ir norādījusi uz tirgus ekonomikas vājajām pusēm, bet nekad nav teikusi, ka tā savā būtība ir ļauna. Taču komunisms tika nosodīts kā ļauns, pervers savā būtībā. Padomju Savienība to nekad nav piedevusi Pijam XII, tādēļ arī izplatīja ķengas pret viņu, sakot, ka viņš ir antisemīts!!!
ARM pievienojies: 29.05.2007 Komentāri: 185
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
29.07.2009 17:04
Mūsu dienās jau sen neder partiju iedalījums labējās, kreisajās un, pat kristīgajās. Šādi jēdzieni ir saplūduši un dalījums kalpo tikai aizsegam. Latvijā piemērs ir bēdīgi slavenā LPP. Latvija vispār ir izdalāma atsevišķi, ņemot vērā to, kā padomju nomenklatūra veiksmīgi pārkrāsojās un nomainīja simbolus.
Wiskas pievienojies: 20.07.2009 Komentāri: 27
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
29.07.2009 17:20
Piebilde Bebrim.
Kas tad iznīcināja Latvijas lauksaimniecību? Briseles zemnieks? Man, kā cilvēkam, kas laiku pa laikam tajā Briseles vidē apgrozos jāsaka, ir tieši pretēji. Ja Latvija būtu spējīga piedāvāt labu bioloģisko produkciju, viņai būtu milzīgs noiets un piekrišana tajā par Eiropā. Bet mums jau nav smadzeņu. Mums ir postsovjetiska nomenklatūra pie varas. Vienīgā atšķirība, - laiks netiek iedalīts piecgadēs. Līdz ar to nav plāna un nekas netiek izdarīts. Valstī tāpat kā katoļu baznīcā domā tikai par celtniecību. Citām attīstībām prāta nepietiek.
bebris pievienojies: 26.06.2007 Komentāri: 79
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
29.07.2009 17:21
OK, cerams, ka man tiks piedots par šo vēl vienu pēdīgo postu – jo citādi sanāca, ka esmu daudz apgalvojis, bet atsauces nav (šis nav diskusijas turpinājs, diskusija no manas puses ir pabeigta, šīs ir tikai atsauces). Tātad:
Fakti par ASV un Eiropas ideoloģiskām atšķirībām nāk no: Katrougalos G. S. European 'Social States' and the USA: AN Ocean Apart? //European Constitutional Law Review, 4 (2008)-225-250 (var dabūt zem Cambridge University Press). Līdzīgas tematikas raksti – par ASV un Eiropas tiesībā, t.sk. sevisķi jomā par constitutional welfare rights – ir lasīti kaut vai European Law Review, Standford Law Review.
Attiecībā par ideoloģiskām sadursmēm. Pēc asās kritikas pārdomāju vai tiešām savulaik lasītās grāmatas par PSRS varoņiem vai arī LSP programma http://www.latsocpartija.lv/?l=2, http://www.latsocpartija.lv/?sect=65, vai neomarksistu intelektuāļu http://rethinkingmarxism.org/cms/aesa iespaids uz mani ir tiek liels? Varu atzīties, ka nē – piemēri pa lielākai daļai, kurus varu citēt attiecībā uz likumdošanu, man nāk no ASV Senata debatēm, kurām pastāvīgi sekoju līdzi. Un tur ir visi tie jautājumi – par imigrāciju, par darba tiesību likumdošanu, par bezdarbnieku atbalstu, par sociālām programmām, par veselības pieejamību, par trestiem un monopoliem, par atbalstu trešās pasaules valstīm utt. Varbūt jau būt, ka senatori, kas paši pa lielākai daļai ir cilvēki ļoti gados (Kenedijs pastāvīgi slimo, Senāta priekšsēdētājs pro tempore Byrd savā senatora amatā ir kopš Eizenhauera laikiem :))) pārstav ļoti senu ideoloģiju un varbūt sociālo zinātņu pētnieku rīcībā ir ļoti modernas 21. gadsimta idejas, bet nekā es tur nevaru darīt – manis minētie fakti un idejas ir tādas, kādas tās pašreiz ir vienā no ietekmīgākajām demokrātiskajām institūcijām pasaulē – ASV Kongresā un man nav pamata apšaubīt, ka šajā institūcijā (kas ir labi nodrošināts ar padomniekiem un kongresmeņu biroja darbiniekiem un tādām padomdevēja organizācijām ka Congressional Budget Office, Congressional Research Office utt.) tomēr ir apkopots labākais, kas mūsdienu profesionālā politikā ir.
ASV katoļu bīskapu konferences viedokļus var lasīt:
On behalf of the United States Conference of Catholic Bishops (USCCB), we call on Congress to
place the needs of poor families and the most vulnerable in our nation and around the world first
in setting priorities in the federal budget resolution. Decisions on how to allocate opportunities
and burdens in setting budget priorities are more than economic policies, they are moral choices.
Meeting essential human needs is a compelling ethical and fiscal priority. A moral measure of
the budget will be how it treats “the least of these.”
Congress should outline and adopt a budget that ensures adequate funding for programs that
offer opportunity and help to poor families in our country and alleviate crushing poverty and
disease in the rest of the world. At home, Congress must address the consequences of the
economic crisis as families lose their homes; retirement savings disappear; workers lose both
their jobs and their health care; and so many people are left without hope or security. Abroad,
our major priority should be a continued and strengthened commitment to effective programs of
relief, development, and health care, particularly in Africa.
Māris pievienojies: 10.06.2009 Komentāri: 83
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
29.07.2009 17:31
> Brebris
Nav jau slikti aizstāvēt savu viedokli, bet nevajag piekabināt ASV bīskapus saviem politiskajiem uzskatiem, kuros tiek diezgan vienkāršota ES un ASV situācija. Bebri pastudē nopietnāk Baznīcas sociālo mācību tad nebūsi tik pašpārliecināts savos politiskajos vērtējumos.
Neaizmirsīsim, ka ES tēvi bija lieli kristieši, kas ES ielika pamatus, kas saskan ar Baznīcas sociālo mācību.
Žēl, ka mūsdienu ES parlaments un EK bieži nav uzticīgi Eiropas vērtībām, kas pamatā ir kristīgas.
ASV īpaši ieteikmēja protestantisms, kas atbalsta mezonīgo kapitālismu. ASV par nav nākusi pie varas kāda partija, kas patiešām būtu sociāli ievirzīta. ASV demokrāti ir tie paši republikāņi, tikai citās drēbēs un ar dažādām niansēm.
bebris pievienojies: 26.06.2007 Komentāri: 79
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
29.07.2009 17:52
Sorry, vēl viens posts tomēr. Māris apgalvoja, ka demokrāti esot tieši republikāņi, bet ar citu kažociņu. Protams, jutos pārsteigts par tādu apgalvojumu, un centos The New York Times arhīvā atrast rakstu, kas man bija palicis atmiņā – par kadu no lielajām debatēm (tātad Kongresā ir laiku pa laikam, pašlaik ir par Veselības apdrošināšanu), tajā bija bilde, kurā bija Kapitolija greznajās zāles sanestas kušetītes, jo procedurāla kārtība paredzēja debates un iespējamus balsojumus visu nakti, lai panāktu kādu lēmumu. Neizdevās atrast, bet tā vietā ir cits raksts un cita bilde
par imigrācijas likumu (kas arī ir viens no piemēriem, kā darbojas sociālā mācība), pie kura bija ilgi strādāts un kas izgāzās 2007. gada jūnijā – balsu likumam pietika, bet pietrūka balsis lai slēgtu debates un rīkotu galīgo balsojumu. Ceru, ka varēsiet paskatīties uz bildi un paturēt šos cilvēkus prātā, kad kāreiz būs svarīgas lietas lemjamas.
kri pievienojies: 15.01.2005 Komentāri: 401
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
29.07.2009 17:57
Māri, visu cieņu Tev, bet par šo Tavu Tekstu man, atvainojos, gribas rupji nolamāties: "Nenovirzīsimies no diskusijas. Vai tad SVF ir tik slikts??? SVF misija ir panākusi vienošanos ar Latvijas valdību par nepieciešamajiem soļiem, kas palīdzēs Latvijai pārvarēt sarežģīto ekonomisko situāciju, garantējot aizņēmuma racionālu izmantošanu un aizsardzību sociāli vājākajām grupām" Da kāda aizsardzība sociāli vājākajām grupām??? Nemaz nerunāšu par pensionāriem, jo tas vēl mani neskar, bet - kāda aizsardzība ir bērniem??? Visi runā par apgrieztajām māmiņualgām, bet par to, ka nonivelētais valsts ģimenes pabalsts - tagad 8 Ls uz bērnu ietekmē tieši un tikai daudzbērnu ģimenes, kurām tāpat uz galviņu sanāk vismazāk (runājot ļoti solīdu, krietnu daudzmammu kompānijā, izrādās, ka viņas sen jau bija iemācījušās iztikt ar vienu latu dienā uz vienu cilvēku pēc komunāl utt. nomaksas). Bet daudzmammas lepnas, nesūdzas, ka, teiksim, ceturtam bērnam nonivelējums atņem 6 dienu iztiku - ja rēķina, kā budžets sabaansēts līdz šim.
Tālāk - nerunājot pat par daudzbērnu - kādā veidā bērnu tiesības aizsargā draudošās milzu klases? Un runas par maksas izglītību - jeb ieteikums skolotājiem pievērsties privātraksei? utt.utt.
kri pievienojies: 15.01.2005 Komentāri: 401
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
29.07.2009 17:57
Māri, visu cieņu Tev, bet par šo Tavu Tekstu man, atvainojos, gribas rupji nolamāties: "Nenovirzīsimies no diskusijas. Vai tad SVF ir tik slikts??? SVF misija ir panākusi vienošanos ar Latvijas valdību par nepieciešamajiem soļiem, kas palīdzēs Latvijai pārvarēt sarežģīto ekonomisko situāciju, garantējot aizņēmuma racionālu izmantošanu un aizsardzību sociāli vājākajām grupām" Da kāda aizsardzība sociāli vājākajām grupām???Nemaz nerunāšu par pensionāriem, jo tas vēl mani neskar, bet - kāda aizsardzība ir bērniem??? Visi runā par apgrieztajām māmiņualgām, bet par to, ka nonivelētais valsts ģimenes pabalsts - tagad 8 Ls uz bērnu ietekmē tieši un tikai daudzbērnu ģimenes, kurām tāpat uz galviņu sanāk vismazāk (runājot ļoti solīdu, krietnu daudzmammu kompānijā, izrādās, ka viņas sen jau bija iemācījušās iztikt ar vienu latu dienā uz vienu cilvēku pēc komunāl utt. nomaksas). Bet daudzmammas lepnas, nesūdzas, ka, teiksim, ceturtam bērnam nonivelējums atņem 6 dienu iztiku - ja rēķina, kā budžets sabaansēts līdz šim.
Tālāk - nerunājot pat par daudzbērnu - kādā veidā bērnu tiesības aizsargā draudošās milzu klases? Un runas par maksas izglītību - jeb ieteikums skolotājiem pievērsties privātraksei? utt.utt.
ARM pievienojies: 29.05.2007 Komentāri: 185
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
29.07.2009 17:59
Jūtams, ka mēs bieži vien pārlieku pievēršamies problēmām, kuras ir atrautas no mūsu pašu šituācijas (ASV u. c.), kas mums nekādi nav saistošas. Daudzi cenšas vainot ES un citas institūcijas bez iedziļināšanās lietas būtībā.
Mūsu problēmu pamatā ir apstāklis, ka tā vietā, lai atjaunotu 1918. gadā dibināto valsti, tika izveidota jauna, 4. maijja valsts, kurā noteikšanu saglabāja tā pati padomju nomenklatūra.
Pēc 4. maija tika darīts viss iespējamais, lai fiziski saglabātu okupācijas sekas (naturalizācija), kā arī, tika darīts viss, lai Latvijā neatjaunotos nacionālā tautsaimniecība.
Rezultātā, "smalkās un kompetentās" aprindas "nošāva divus zaķus", pirmkārt, Latvijā izveidojās etniski sašķelta sabiedrība, kura nespēj apvienoties pret valdošajām nejēdzībām, otrkārt, neizveidojās stabils, ekonomiski neatkarīgs politiski apzinīgs vidusslānis, kurš būtu spējīgs aizstāvēt savas intereses.
Savs ieguvums arī Krievijai. Ir masas, kuras viegli izmantot stāvokļa destabilizācijai un spriedzes uzturēšanai.
To, ka Krievijas ietekme ir milzīga, mēs redzam no tā, ka dominējošais grupējums Latvijā ir prokrieviskais LPP. Taču arī pārējiem ir cieša saikne ar "patriotiskajiem dienestiem". Par to mēs varējām pārliecināties tad, kad notika debates par Abrenes apriņķi.
Nav gudri cerēt uz "partijām". Tās ir tikai ar lozungiem apveltīti oligarhiski grupējumi. Diemžēl Latv ijā nav neviena neatkarīga politiska spēka. Latviešu tautas pārstāvju vārdā uzstājas dažādi provokatori un trakie (Garda, Grantiņš u.c.)!
Lai mūsu tauta izdzīvotu, neatliek nekas cits, kā izlūdzoties Dieva žēlastību un stiprinājumu veidot neatkarīgu politisku spēku.
Wiskas pievienojies: 20.07.2009 Komentāri: 27
Re: Katoliskā ticība un subjektīvisms
29.07.2009 18:20
Kri, man arī gribas nolamāties lasot Tavus tekstus. Kas tad iegrūda Latviju šajā krīzē? Parex banka. Un kas ļāva valsts naudu turēt privātā bankā? Latvijā ir valsts banka. Kādēļ skolotājiem, policistiem utt domātā valsts nauda neiet caur Latvijas Banku vai krājbanku? Kas atļāva šo absurdu, ko neredzam nevienā normālā valstī. Pirmā mana lama, tātad iet viņiem. Kas Tev teica, ka SVF liek apcirpt māmiņu algas un pensionārus. Kādēļ neapcērpam mežonīgo ierēdņu skaitu un viņu algas. Lai visiem maksā līdz 500 Ls, ieskaitot deputātus. Tad nebūs jācērpj citur. Lamājies, Kri, tikai izvēlies pareizo savu dusmu objektu. Vai ES un SVF ir vainīgi pie krīzes Latvijā? Paši ievārījām to putru ļaujot valdīt neliešiem, pašiem arī mums jāatbild.
Un paldies ARM par gudrajām pārdomām. Prieks, ka ir šādi domājoši tautieši.
