Konsekrācija Rīgas Domā - vajadzība pēc atbilstošām telpām
Tas, ka arhibīskapa konsekrācijas svinības nenotiks kādā no konfesijas galvenajām baznīcām, bet luterāņu dievnamā tam ir gan vēsturisks, gan tīri tehnisks pamatojums, Dienai paskaidroja nominētais arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs.
Jau tika ziņots, ka nominētā Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča kosekrācija notiks Rīgas Doma baznīcā nevis kādā no Romas katoļu Baznīcas dievnamā.
Šādu izvēli nominētais arhibīskaps Dienai skaidro ar to, ka "Svētā Jēkaba katedrāle ir par mazu šim notikumam, tāpēc bija jāmeklē plašākas telpas".
Izvēle par labu Doma baznīcai bija arī tāpēc, ka tā līdz reformācijai vienojusi visus latviešus un šajā dievnamā atrodas Latvijas pirmā apustuļa un bīskapa Svētā Meinarda kaps, kā arī baptistērijs no Ikšķiles, kur notikusi pirmā latviešu kristīšana.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags pastāstīja, ka šādi gadījumi, kad katoļu bīskapi ir iesvētīti luterāņu baznīcās, ir bijuši. Iemesls visos gadījumos ir viens un tas pats - vajadzība pēc atbilstošas telpas.
Nominētais arhibīskaps Z. Stankevičs, kurš patreiz gatavojas konsekrācijas svinībām norādīja, ka "ir vēlēšanās arī turpmāk sadarboties ar luterāņiem ekumēniskajā jomā".
Konsekrācijas svinības notiks 2010.gada 8.augustā pl.15.00 Rīgas Doma baznīcā.Nedomāju gan,ka mums katoļiem vajadzētu tā zemoties protestantu priekšā!Nepietiek jau ar to,ka visi kas tur iet un dod solījumus ir vieni vienīgi meli!!!Atceraties,cik daudzi tur ir devuši solījumus,bet galu galā visu izlaupīja savām personīgām iegribām,aplaupīja Dievu tas ir Valsti un joprojām to turpina darīt,ne kauna ,ne goda ne pret Dievu,ne savu tuvāko!Jānis Vanags tos ir svētījis un iestiprinājis!Jeb,kā to varētu nosaukt?Mums Katoļiem ir savas baznīcas un šādām svinībām ir jānotiek tikai un vienīgi savas konf.baznīcā un punkts!Pilnīgs absudrs,ka kaut ko tādu vēlas darīt Rigas Doma baznīcā,ko ir iemantojuši protestanti!Katoļi ņemieties prāta'un nedariet tādas mūļķības,tas nenesīs svētumu,ne mums ne viņiem!Mēs esam Māte un mums ir savas telpas Aglonas bazilikā!Un tās svinības jāorganizē Aglonā un punkts!Manas domas!15.augustā,tas nestu daudz Dievišķo Svētību katru gadu!Īpaši jauki būtu iziet kopā krusta ceļu jau 14.augusta vakarā un pirms rīta Mises kopā ar māti Mariju,visiem eņģeļiem un svētajiem,apustuļiem,priesteriem un lajiem būt kopā uz visu atlikušo mūžu,kā līgavainim Jēzum Kristum piņemt savu nopelnīto amatu un pildot to,kā paredz katoļu kanoniskās tiesības un punkts!Tas ir mans vienīgais un patiesais lūgums,ja to nevar izpildīt,tad labāk nedarīt neko!!!Paldies...
com light pievienojies: 01.04.2010 Komentāri: 93
Re:
27.07.2010 23:56
Aplūkojot galvenos punktus atjaunotajās normās, tēvs Federiko Lombardi aicina pievērst uzmanību arī tiem jauninājumiem, kas attiecas arī uz citāda veida pārkāpumiem. Arī šais gadījumos nav ietvertas būtiskas izmaiņas līdz šim spēkā esošajās 2001. gada normās. Tā piemēram, noziegumos pret ticību, tādos, kā herēzija, apostāzija un shizma, kompetence gulstas uz diecēžu ordinārijiem...
Ingars pievienojies: 24.07.2009 Komentāri: 71
Re:
28.07.2010 01:44
nav jau te ko satrakoties,jo viss jau ir izlemts un atpakaļ ceļa nav,ir jāiet tikai uz priekšu!Ko tad mēs īsti gribam?Dzīvo Kristu vai māti Mariju ar visiem enģeļiem,svētajiem u.t.t?To ari mēs dabūsim!
Ingars pievienojies: 24.07.2009 Komentāri: 71
Re:
28.07.2010 02:01
Ienāca prātā tādi vārdi:Pavēli Kungam savu ceļu un ceri uz to Kungu,gan jau Viņš tā darīs!Dieva ceļi ir neprognozējami un negrozāmi!Te Tu esi ķēniņš un te tu esi nabagmājas sētnieks!un ko izvēlētos Tu???
Ingars pievienojies: 24.07.2009 Komentāri: 71
Re:
28.07.2010 02:31
Matejs (Mt 13;1-58)
....vēl “Debesu valstība līdzinās tīklam,izmestam jūrā, kas savilka visādas zivis.Un,kad tas bija pilns,tad viņi izvilka to malā,nosēdās un labās salasija traukos,bet sapuvušās izmeta laukā...vai mēs to saprotam?...vai mēs to visu esam sapratuši?...
Tad Viņš tiem sacīja: “Tāpēc ikkatrs Rakstu zinātājs,mācīts Debesu valstībai,ir līdzīgs nama kungam, namatēvam, kas izdod no sava krājuma jaunas un vecas lietas....tāpat notiks ari ar mums!Tur šaubu nav!Ko darīt ar sapuvušām lapām?Komposā,vēlāk labs mēslojums var rasties?!
maasa pievienojies: 09.01.2005 Komentāri: 63
Re:
28.07.2010 11:30
>com light
Par ko Tu ta satrakijies? Doms ir sena Maras baznica, tur ir sv.Meinarda pisli, baznica liela, skaista, plasa... Luteranu katedrale? Nu un tad? Kosekres pr.Zbignevu katolu, nevis luteranu biskapi... Necepies, labak ludzies par to, lai Sv.Gars ir tas, kurs vada jauno arhibiskapu. Atbalsti, nevis kritize:)
Mums ir atļauts pielūgt tikai un vienīgi Dievu - Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, jo nav cita Dieva; vienīgi Viņam pieder viss gods un tikai. Viņš dzird mūsu lūgšanas un var mums palīdzēt. Tādēļ arī kopīgas lūgšanas ar tiem, kuri pielūdz eņģeļus, cilvēkus vai citus dievus, ir tā Kunga acīs negantība.
Tad Jēzus uz to saka: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts: tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un viņam vien kalpot.” [Mt.4:10]
.. kas Tu uzklausi lūgšanas! [Ps.65:3]
Kas novērš savu ausi, lai nebūtu jāuzklausa bauslības vārdi, tā lūgšana ir negantība. [Sal.pam.28:9]
Bet pasaules mūžu valdniekam, neiznīcīgajam, neredzamajam vienīgajam Dievam lai ir gods un slava mūžu mūžos. Āmen. [1.Tim.1:17]
Tu taču patiesi esi mūsu Tēvs. Ābrahāms nekā nezina par mums, Israēls mūs nepazīst. Tu, Kungs, esi mūsu Tēvs, mūsu Pestītājs: jau no seniem laikiem tas ir tavs vārds. [Jes.63:16]
Es, Jānis, to visu dzirdēju un redzēju. Un, kad es to dzirdēju un redzēju, es kritu pie kājām eņģelim, kas man to rādīja, un gribēju viņu pielūgt. Bet viņš man saka: “Nedari to! Es esmu tāds pat kalps kā tu, kā tavi brāļi pravieši un visi tie, kas tur šīs grāmatas vārdus. Pielūdz Dievu!” [Atkl.22:8-9]
“Īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā..” [Jņ.4:23]
Pēteri tavs spriedums arī nav nekas vairāk, kā viens "acīmredzot" vai "es tā domāju". Un nav runa par to, ka Marija ir vai nav īpaša sieviete starp visām citām (protams, ka viņa ir īpaša), bet gan runa ir par to - vai Jēzus viņu iecēla par visu ticīgo māti, vai arī vienkārši palūdza Jānim, lai viņš par Mariju parūpējas?
Anton Pavlovič pievienojies: 18.03.2010 Komentāri: 29
Par ko Tu ta satrakijies? Doms ir sena Maras baznica, tur ir sv.Meinarda pisli, baznica liela, skaista, plasa... Luteranu katedrale? Nu un tad? Kosekres pr.Zbignevu katolu, nevis luteranu biskapi... Necepies, labak ludzies par to, lai Sv.Gars ir tas, kurs vada jauno arhibiskapu. Atbalsti, nevis kritize:)
Lai Dievs Tevi sarga un sveti!
Pareizi <maasa soka,kad nav kō par itō Zbigneva nominōciju itō izacaptīs,kod tis nōtiks Dōma bozneicā,vusos ticeibas tōpot beigōs nōnok pī dīva,i tis ir tikai viens,nav tok jis Luterōņiem savs,i Katōļiem savs....
com light pievienojies: 01.04.2010 Komentāri: 93
Re:
31.07.2010 20:31
Anton,neķer kreņķi,īsti nesapratu kur ir problēma,ja Dievs ir viens,tad arī ceļam jābūt vienam?Kā tur īsti ir?Kam bruģēts,kam bez bruģa,Pečori...
Anton Pavlovič pievienojies: 18.03.2010 Komentāri: 29
Re:
31.07.2010 21:06
Anton,neķer kreņķi,īsti nesapratu kur ir problēma,ja Dievs ir viens,tad arī ceļam jābūt vienam?Kā tur īsti ir?Kam bruģēts,kam bez bruģa,Pečori...
<com light
Nav nikaidu kreņķu ite,i problemu,ceļš kōds jau īt arī uz Pečori,kam voirōk tō grāku,tim jau bez bruģa nōteikti....
com light pievienojies: 01.04.2010 Komentāri: 93
Re:
31.07.2010 21:38
* Ej savu ceļu un lai cilvēki runā, ko vien vēlas.
* Mums nekad nav dāvāti sapņi bez iespējām tos piepildīt!'(Remarks)
Anton Pavlovič pievienojies: 18.03.2010 Komentāri: 29
Re:
31.07.2010 21:49
<com light
Katrs jau mēs eimam sovu ceļu,tikai katrs,ko nu mōk jū nōiet,i pa ceļam vēl pozasapņōt ...
com light pievienojies: 01.04.2010 Komentāri: 93
Re:
31.07.2010 22:08
Lk 14, 25-35.Lk 15, 1-32 Labi pateikts,tā tik darīt vajadzētu!
MVeide pievienojies: 20.01.2007 Komentāri: 250
Re:
01.08.2010 01:16
LAI ARĪ CIK jĒKABA KATEDRĀLE MAZA UN KĀDA Domam vēsture-tie'\si šis vēstures dēl konsekrācija tur ir-ZAIMOŠANA-JO TĀ IR HERĒTIĶU APGĀNĪTA BAZNĪCA
Anton Pavlovič pievienojies: 18.03.2010 Komentāri: 29
Re:
01.08.2010 10:34
MZGD jau 1.KM
Ingars pievienojies: 24.07.2009 Komentāri: 71
Re:
01.08.2010 22:15
Ir cilvēki, kas mēdz runāt sliktu par priesteriem un kas viņus nicina. Uzmanieties, mani bērni! Priesteri ir Dieva pārstāvji, tāpēc viss, ko par viņiem sakāt, skar pašu Dievu. Jūs rīkosieties daudz pareizāk, ja par priesteriem lūgsiet. Ir cilvēki, kas nekad nelūdz par saviem priesteriem, – tā ir liela nepateicība. Priesteris taču nemitīgi aizlūdz par jums – velta dievišķo Upuri, turēdams mūsu Kungu savās rokās. Saprotiet taču, cik ļoti jums jābūt ieinteresētiem lūgt labo Dievu par priesteriem, – jo svētāki viņi būs, jo vairāk žēlastību saņems jums! Ir daudz jālūdzas, lai labais Dievs mums dāvā labus priesterus. Ja viņi ir svēti, cik daudz laba tie spēj paveikt! Bet, lai kādi tie būtu, nekad nerunājiet par priesteriem sliktu! Jūs sakāt: “Priesteris ir tāds pats cilvēks kā visi citi...” Protams! Viņš ir veidots no miesas un dvēseles kā jebkurš. Bet ir jāuzlūko viņa kalpojums. Priesteris jums ir kā māte, kā zīdītāja dažus mēnešus vecam bērnam: tā dod viņam barību, bērnam atliek vien atvērt muti. Māte saka savam bērnam: “Ņem, mans mazulīt, ēd!” Priesteris jums saka: “Ņemiet un ēdiet, lūk, Jēzus Kristus Miesa! Lai tā jūs pasargā un vada jūs uz mūžīgo dzīvi!” Cik skaisti vārdi!
Svētais Jānis Marija Vianejs, Arsas prāvests
Ingars pievienojies: 24.07.2009 Komentāri: 71
Re:
04.08.2010 00:45
Un citu pamatu neviens nevar ielikt kā to, kas jau ir ielikts un kas ir Jēzus Kristus. (1 Kor 3, 11) Karalis nevar mājot namā, kurā trūkst kāda labuma, – viņš tajā nedzīvos. Namā, kurā jādzīvo karalim, ir nepieciešams atbilstīgs iekārtojums, lai viņam nekā netrūktu. Līdzīgi ir ar cilvēku, kas kļuvis par mājvietu Kristum–Mesijam, – viņam ir jārūpējas par to, lai namā būtu viss Kungam nepieciešamais, viss, kas Viņam patīkams. Tāpēc vispirms šis cilvēks ceļ savu namu uz klints, un šī klints ir pats Mesija. Uz klints tiek likta ticība, un uz ticības ceļas viss nams. Lai celtne kļūtu par Kunga mājvietu, ir nepieciešams tīrs gavēnis, ticībā balstīts. Ir prasīta arī tīra lūgšana, ticībā saņemta. Ir vajadzīga mīlestība, ticībā augusi. Ir nepieciešami arī žēlsirdības darbi, ar ticību paveikti. Tam visam klāt lai cilvēks lūdz pazemību, ar ticību iemīlētu. Lai viņš izvēlas nevainību, ticībā lolotu. Lai tuvina sev svētumu, ticībā sakņotu. Lai pārdomā gudrību, ticībā atrastu. Lai lūdz sev arī spēju būt kā svešiniekam, kas ticībā noderīga. Viņam būs vajadzīga arī vienkāršība, ar ticību savijusies. Lai viņš lūdz arī pacietību, ticībā īstenotu. Lai pieaug uzmanībā ar maigumu, kas sasniegts ticībā. Lai iemīl gandarīšanu, kas ticībā atklājas. Lai lūdz arī šķīstību, ticībā nosargātu. Lūk, kādus darbus no mums prasa Karalis–Mesija, kas ienāk cilvēkā, kurš Viņam sagatavojis šādu mājvietu. Ticība patiesībā sastāv no tik daudzām lietām un greznojas ar daudzām krāsām, jo tā līdzinās celtnei, kas būvēta no visdažādākajiem materiāliem un paceļas pretī augstumiem. Tā ir arī ar mūsu ticību: tās pamati ir patiesā klints, mūsu Kungs Jēzus Kristus, Mesija. Šī klints ir visas celtnes pamats. Ja kāds ir ieguvis ticību, viņš ir atradis klinti, tas ir, mūsu Kungu Jēzu, Mesiju. Un nekādas straumes viņa celtni nesatricinās, ne vēji sabojās, ne vētras spēs sagāzt, jo viņa celtne būs būvēta uz klints, uz patiesā pamata.
Svētais Afrāts
Ingars pievienojies: 24.07.2009 Komentāri: 71
Re:
04.08.2010 01:09
Bernards atzīst, ka nezina, vai kāds šajā dzīvē ir sasniedzis ceturto pakāpi – mīlēt pašam sevi tikai Dieva dēļ. Ja kāds to ir sasniedzis, Bernards provokatīvi aicina, lai piesakās pie viņa, jo viņam tas šķiet neiespējami.RE,mēs jau piesakamies,tīši,tiešām tā ir.Bernarda retorika vienmēr bija vērsta uz to, lai lasītāju ievestu Dieva pieredzē, un to viņš darīja, izmantojot Līgavas un Līgavaiņa mīlestības valodu.
Četras mīlestības pakāpes sagatavo klausītājus un lasītājus Klervo abata mācībai par mīlestību pret Dievu kā laulāto attiecībām. Dievam nevis pieder mīlestība, bet Dievs pats pilnībā ir mīlestība. Neviena radība nevar sasniegt šo transcendento identifikāciju, bet Līgava tam nonāk vistuvāk, jo viņa mīl, negaidot atalgojumu. Lai mīlētu šādi, ir jābūt laulātiem.
Laulāto mīlestība ir tīra mīlestība, bet tai ir arī citas dimensijas. Tā ir augstākā Dieva redzēšanas jeb kontemplācijas forma. Tā sakārto visas citas dvēseles pieķeršanās. Tīra mīlestība ir brīva no jebkādām domām par pašlabumu. No Līgavas viedokļa – mīlestība, ja tā ir tīra, pati ir atalgojums: “Mīlestībai nav iemesla vai augļu ārpus sevis: tās auglis ir to lietot. Es mīlu, jo es mīlu. Es mīlu, lai mīlētu.”
Ingars pievienojies: 24.07.2009 Komentāri: 71
Re: šodien skaista diena...
04.08.2010 19:55
Svētais Jānis Marija Vianejs (1786–1859) ir dzimis Francijā, netālu no Lionas, zemnieku ģimenē. 1815. gadā viņš kļuva par priesteri un 1818. gadā tika iecelts par prāvestu Arsas ciematā, kur kalpoja līdz mūža beigām. Viņš atmodināja draudzes ļaudīs ticību un mīlestību uz Dievu gan ar saviem sprediķiem, gan ar lūgšanām un dzīves piemēru. Jāņa Marijas Vianeja kalpojumam piemita patiesa dedzība. Vadīdams draudzi, prāvests palīdzēja trūcīgajiem, apmeklēja draudzes locekļus mājās, nodibināja skolu un patversmi nabagiem un bāreņiem. Lai dzirdētu Arsas prāvesta sprediķus, kā arī izlīgtu ar Dievu un iegūtu dvēseles mieru Gandarīšanas sakramentā, pie viņa ieradās svētceļnieku pūļi no tuvienes un tālienes. Arsas prāvestu kanonizēja 1925. gadā (vienā gadā ar svēto Terēzi no Bērna Jēzus). Viņu godina kā visu priesteru Debesu aizbildni.
com light pievienojies: 01.04.2010 Komentāri: 93
Re:
04.08.2010 20:52
Telpu jautājums tiešām ir katoļiem sāpīga tēma, jo jaukā un mājīgā Jēkaba katedrāle tomēr ir priekš katedrāles netipiski maziņa un lielu baznīcas notikumu reizēs nespēj uzņemt savās sienās visus, kas vēlas tajos piedalīties. Padomju laikos, kad Doms bija ticīgajiem atņemts, pirmā Latvijas kardināla Juliāna Vaivoda ingress notika Rīgas sv. Alberta baznīcā, kas laikam ir telpiski pats plašākais katoļu dievnams Latvijā. Arī bīskapa Vilhelma Nukša konsekrācija notika turpat. Taču Rīgas V.J.Marijas Doma baznīca jau vēsturiski ir Rīgas arhibīskapa katedrāle nu jau 800 gadus. Nākošgad svinēsim apaļu jubileju, kopš Rīgas pilsētas dibinātājs bīskaps Alberts 1211. gada 25. jūlijā (starp citu - sv. Jēkaba dienā, kuru katoļu Baznīca Latvijā svin kā katedrāles konsekrācijas svētkus) lika pamatakmeni Rīgas Domam kā Svētās Māras zemes jeb Livonijas arhikatedrālei. Tāda tā bija līdz pat Reformācijas izraisītajām jukām. 1524. gadā baznīca smagi cieta t.s. svētbilžu grautiņos - luterāņu pūlis iebruka Rīgas baznīcās, tās izdemolējot. Nemierus uzsāka Rīgas melngalvji, kas sv. Pētera baznīcā sadauzīja savu altāri. Nākamajās dienās altāru un svētbilžu dauzīšana sv. Pētera un sv. Jēkaba baznīcās kļuva masveidīga, bet vēlāk tā pārsviedās uz Doma katedrāli, kur bija divdesmit altāri. Rīgas rāte, izmantojot situāciju, novembrī aizliedza Doma katedrālē rīkot dievkalpojumus, konfiscēja Baznīcas īpašumus, kā arī slēdza katedrāli un klosterus (no izpostīšanas paglābās tikai cisterciešu un franciskāņu sieviešu klosteri). Tad luterāņi vēlreiz izpostīja Domu, iepriekšējā arhibīskapa Jaspera Lindes bronzas kapa pieminekli pārlēja lielgabalos, bet Dievmātes Marijas altāra gleznas nolēma t. s. raganu pārbaudei: peldināja Daugavā un pēc tam sadedzināja. Izdevās izglābt tikai vienu svētbildi "Pieta", kas tagad atrodas Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas galvenajā altārī un ir izcils holandiešu glezniecības šedevrs. Smags trieciens katoļiem bija baznīcas dārglietu konfiskācija, hospitāļu, domkapitula īpašumu pārņemšana, bibliotēkas daļēja izpostīšana, milzuma mākslas darbu iznīcināšana un garīdznieku, mūku un mūķeņu padzīšana no Rīgas. Pēc katoļticīgo iedzīvotāju padzīšanas no pilsētas, ēka ilgu laiku netika izmantota. 1547. gadā svētdienā pirms Vasarsvētkiem Rīgas iekšpilsētā izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā nodega Doma torņa smaile, kas tolaik bija augstākā Rīgā. 1561. gadā pēdējais Rīgas arhibīskaps markgrāfs Brandenburgas Vilhelms, kurš arī pats jau bija no katoļticības atkritis, pārdeva izpostīto Doma baznīcu ar palīgēkām Rīgas Rātei par 18 000 markām (3,6 t sudraba) - kopš tā laika baznīcas ēka bija Rīgas Rātes īpašumā, kura tur ielaida konkrētu ev. luterāņu draudzi kulta īstenošanai. Tās visas bija vācu draudzes un dievkalpojumi notika tikai vācu valodā. Nodibinoties neatkarīgai Latvijas valstij XX gs. pirmajā pusē, Saeima atsavināja Doma baznīcu vācu draudzei un nodeva to jaunizveidotajai LELB, bet vācu draudzei atdeva Pētera baznīcu. Jāņa Raiņa pārstāvētie sociāldemokrāti gan nāca ar priekšlikumu atdod Domu katoļiem, jo tobrīd Saeimā bija diskusijas, kuru no Vecrīgas baznīcām saskaņā ar Konkordātu atdod par katoļu katedrāli. Taču zociķu deputāti tika apklusināti, aizrādod, ka viņiem, bezdievjiem, ir vismazākās tiesības spriedelēt par baznīcu piederību. Beigās katoļiem piešķīra to mazāko no baznīcām - Jēkaba baznīcu. 1959. gadā padomju vara izdzina luterāņu draudzi no Doma baznīcas un ierīkoja tur koncertzāli. 1991. gadā, atjaunojoties Latvijas Republikai, ēka atkal nonāca LELB rīcībā.
MZGD pievienojies: 04.08.2010 Komentāri: 14
Re:
04.08.2010 23:18
Gan Baznīcā, gan sabiedrībā. Tomēr galvenais iemesls slēpjas indivīdā, kurš vai nu izvēlas līdz galam meklēt patiesību vai arī slēpjas no tās, jo tā viņam ir nepatīkama. Protams, paliek arī izaicinājums mūsu draudzēm, mēs esam aicināti pārdomāt, lūgties, uzdot sev jautājumu - kāpēc manā draudzē cilvēki nenāk? Jo, ja viņi nenāk, ir kaut kādi iemelsi. Ir ārēji iemesli – sabiedrības garīgais stāvoklis un masu mediju ietekme - destruktīvo faktoru ietekme, kuru ir pa pilnam, bet noteikti tur ir arī iekšējie iemesli. Varbūt draudzē klimats ir tāds, kas nepiesaista cilvēkus, varbūt vēsumiņš no tās nāk? Cilvēki uz baznīcu iet, lai sasildītos, bet, ja viņus stindzina, tad viņi negrib tur iet.
- Kādus jūs redzat savus galvenos uzdevumus, kā arhibīskapam pārņemot Rīgas arhidiecēzes vadību?
Viens no būtiskiem uzdevumiem ir sadraudzības nostiprināšana Baznīcā. Mūsu iekšējās sadraudzības nostiprināšana katoļu Baznīcā, t.i., ar bīskapiem, priesteriem, ticīgo tautu. Lai tur varētu dzimt dzīvība. Lai mēs esam uz viena viļņa, lai mēs esam kā viena sirds un viena dvēsele. Tālāk, sadarbība ar citām kristīgajām konfesijām, jo mums jāmēģina darīt tā, lai mēs nonākam rezonansē, lai mums ir kopēji mērķi, kopēja rūpe, lai mūsu starpā ir vienotība. Ja mūsu starpā būs vienotība, tad mēs varam kalnus gāzt.
Tālāk – sabiedrības evaņģelizācija caur atklātu dialogu. Nevis bēgot no problēmām, bet konfrontējoties ar tām un tās risinot. Tā ir atslēga - pārējais konkretizēsies laika gaitā.
- Savā pirmajā atklātajā vēstulē esat pievērsies diviem jautājumiem, kas ik pa brīdim konfrontē Baznīcu ar sabiedrību – Baznīcas attieksme pret homoseksuāļiem un pedofīlijas jautājums. Kāpēc uzsvērāt tieši šos jautājumus?
Tāpēc, ka man iepriekš šādi jautājumi tika uzdoti, un es gribēju atbildēt skaidri un nepārprotami. Viens no svarīgiem uzdevumiem ir kliedēt aizspriedumus sabiedrībā attiecībā pret Baznīcu un kristiešiem. Un abos šajos jautājumos valda aizspriedumi. Attiecībā pret homoseksuālistiem - ka Baznīca ir viņu ienaidnieks. Es gribēju pateikt, ka Baznīca nav homoseksuālistu ienaidnieks, bet Baznīca viņus pieņem kā cilvēkus, kuri jāmīl kā ikvienu citu, bet piedāvā viņiem Baznīcā saņemt grēku piedošanu un iespēju sakārtot savu dvēseli.
Attiecībā pret pedofīliju valda aizspriedums, ka katoļu Baznīca to piesedz un tolerē. Tur arī bija skaidri un gaiši jāpasaka, ka tas ir atbaidošs noziegums, no kura katoļu Baznīca norobežojas un pret kuru cīnīsies ar visiem tās rīcībā esošajiem līdzekļiem. Par slēpšanu nevar būt ne runas.
- Interesanti, kad sacījām, ka ejam intervēt jauno katoļu arhibīskapu, daudzu cilvēku pirmā spontānā reakcija bija: „Pajautājiet, kad katoļu Baznīca atcelts celibātu?” Nupat arī izskanēja ziņa, ka Austrijā 80% priesteru ir par celibāta atcelšanu. Kādas ir jūsu domas šajā jautājumā?
Celibāts – tā ir īpaša Dieva dāvana katoliskajai Baznīcai, kas palīdz atraisīt visas savas spējas kalpošanai Dievam un cilvēkiem ar nedalītu sirdi. Mēs no šīs dāvanas netaisāmies atteikties.
MZGD pievienojies: 04.08.2010 Komentāri: 14
Re:
04.08.2010 23:43
Attiecībā pret homoseksuālistiem - ka Baznīca ir viņu ienaidnieks. Es gribēju pateikt, ka Baznīca nav homoseksuālistu ienaidnieks, bet Baznīca viņus pieņem kā cilvēkus, kuri jāmīl kā ikvienu citu, bet piedāvā viņiem Baznīcā saņemt grēku piedošanu un iespēju sakārtot savu dvēseli.
Attiecībā pret pedofīliju valda aizspriedums, ka katoļu Baznīca to piesedz un tolerē. Tur arī bija skaidri un gaiši jāpasaka, ka tas ir atbaidošs noziegums, no kura katoļu Baznīca norobežojas un pret kuru cīnīsies ar visiem tās rīcībā esošajiem līdzekļiem. Par slēpšanu nevar būt ne runas.Dievs nevienu pedofīlu nepieņems un nepiedos nevienu noziegumu!Visām pedofīļu apgānītām baznīcām ir beigas.Dievs tur nemūžam nenāks ne pie viena pedofīļa,tā kā pakā,lai Jūs pedofīļi,geji,lezbietes tur nāk un svētī 2km
MVeide pievienojies: 20.01.2007 Komentāri: 250
Re:
04.08.2010 23:44
Com light>
jā 800.g.bet viņa ir apgānīta un profanēta,no herētiķirem,un nav pārkonsekrēta-un kamēr tas nav izdarīts,konsekrācija tur-IR 100%ZAIMOŠANA.
com light pievienojies: 01.04.2010 Komentāri: 93
Re:
05.08.2010 11:31
http://www.youtube.com/watch?v=uiMEzHDSe0Y cik skaisti vārdi!
Ingars pievienojies: 24.07.2009 Komentāri: 71
Re: Psalms 90 -94
05.08.2010 11:47
Ps91 (15,16)Un citu pamatu neviens nevar ielikt kā to, kas jau ir ielikts un kas ir Jēzus Kristus. (1 Kor 3, 11) Karalis nevar mājot namā, kurā trūkst kāda labuma, – viņš tajā nedzīvos. Namā, kurā jādzīvo karalim, ir nepieciešams atbilstīgs iekārtojums, lai viņam nekā netrūktu. Līdzīgi ir ar cilvēku, kas kļuvis par mājvietu Kristum–Mesijam, – viņam ir jārūpējas par to, lai namā būtu viss Kungam nepieciešamais, viss, kas Viņam patīkams. Tāpēc vispirms šis cilvēks ceļ savu namu uz klints, un šī klints ir pats Mesija. Uz klints tiek likta ticība, un uz ticības ceļas viss nams. Lai celtne kļūtu par Kunga mājvietu, ir nepieciešams tīrs gavēnis, ticībā balstīts. Ir prasīta arī tīra lūgšana, ticībā saņemta. Ir vajadzīga mīlestība, ticībā augusi. Ir nepieciešami arī žēlsirdības darbi, ar ticību paveikti. Tam visam klāt lai cilvēks lūdz pazemību, ar ticību iemīlētu. Lai viņš izvēlas nevainību, ticībā lolotu. Lai tuvina sev svētumu, ticībā sakņotu. Lai pārdomā gudrību, ticībā atrastu. Lai lūdz sev arī spēju būt kā svešiniekam, kas ticībā noderīga. Viņam būs vajadzīga arī vienkāršība, ar ticību savijusies. Lai viņš lūdz arī pacietību, ticībā īstenotu. Lai pieaug uzmanībā ar maigumu, kas sasniegts ticībā. Lai iemīl gandarīšanu, kas ticībā atklājas. Lai lūdz arī šķīstību, ticībā nosargātu. Lūk, kādus darbus no mums prasa Karalis–Mesija, kas ienāk cilvēkā, kurš Viņam sagatavojis šādu mājvietu. Ticība patiesībā sastāv no tik daudzām lietām un greznojas ar daudzām krāsām, jo tā līdzinās celtnei, kas būvēta no visdažādākajiem materiāliem un paceļas pretī augstumiem. Tā ir arī ar mūsu ticību: tās pamati ir patiesā klints, mūsu Kungs Jēzus Kristus, Mesija. Šī klints ir visas celtnes pamats. Ja kāds ir ieguvis ticību, viņš ir atradis klinti, tas ir, mūsu Kungu Jēzu, Mesiju. Un nekādas straumes viņa celtni nesatricinās, ne vēji sabojās, ne vētras spēs sagāzt, jo viņa celtne būs būvēta uz klints, uz patiesā pamata.
