Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija
Forums
 Saraksts/Katolicisms/Paardomas,par sv.Misi!
 
Ingars
pievienojies: 24.07.2009
Komentāri: 71
Paardomas,par sv.Misi!
24.03.2011 02:29
Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu,
bet lai pats kalpotu
un atdotu savu dzīvību daudzu atpirkšanai.
(Mt 20, 28)

Kungs mums nepārmet to, ka mēs baudām zemes labumus, Viņš pats ir teicis, ka, ņemot vērā mūsu šejienes stāvokli, mums tie ir nepieciešami, lai piešķirtu mieru savai eksistencei un darītu ērtāku un vieglāku ceļu uz Debesu Tēviju. Svētā Baznīca lūdz par to, lai mums tiktu dāvāts nepieciešamais. Neraugoties uz to, ka ar mūsu dzīvi virs šīs zemes ir nesaraujami saistītas sāpes, bēdas un trūkums, Kungs nekad nav vēlējies, lai raizes un posts veidotu visu tās pavedienu. Tāpēc ar svētā Pāvila muti Kungs mums māca nest citam cita nastas (Gal 6, 2), lai paklausītu Kristum, kurš pats personīgi mums deva pavēli mīlēt citam citu.
Vai gan Kungs nenāca no Debesīm nevis tāpēc, lai Viņam kāds kalpotu, bet lai pats kalpotu un atdotu savu dzīvību daudzu atpirkšanai? Rīkojies tāpat, Dieva draugs, un, apzinādamies žēlastību, kuras saņēmējs esi, dalies tajā ar ikvienu cilvēku, kurš vēlas sasniegt pestīšanu.
Svētais Serafims no Sarovas.
Ingars
pievienojies: 24.07.2009
Komentāri: 71
24.03.2011 02:38
Pārdomām

No kurienes ir tavi labumi? Ja tu saki: no nejaušības, tad esi ateists, jo neatzīsti Radītāju un neesi pateicīgs Tam, kas tevi aplaimojis. Ja tu atzīsti, ka labumus devis Dievs, tad pasaki iemeslu, kādēļ tie tev doti. Vai tad Dievs būtu netaisns, ka dzīvei nepieciešamo dala nevienlīdzīgi? Kāpēc tu esi bagāts, bet, lūk, viņš – nabags?
Tu, kas ievīsti savas bagātības nepiesātināmas mantkārības krokās, – vai domā, ka nevienam nedari netaisnību, tik daudz atņemot nelaimīgajam?
Kas ir skopais? Tas, kuram nav diezgan ar to, kas ir pietiekami. Kas ir zaglis? Tas, kurš atņem otra mantu.
Bet vai tu neesi skopais? Vai neesi zaglis, ja lietas, kas uzticētas tavai pārraudzībai, esi piesavinājies savam personīgajam labumam?
Cilvēks, kas atņem otram mēteli, tiek saukts par zagli, bet tas, kas neapģērbj nelaimīgā kailumu, varēdams to izdarīt, – vai viņš ir cita vārda cienīgs?
Izsalkušajam pieder maize, ko tu atstāj savos krājumos, kailajam cilvēkam – mētelis, ko tu taupi savā lādē, baskājim – kurpes, kas nelietotas pūst pie tevis, nabagam – nauda, ko esi paslēpis.
Lūk, tu pieļauj lielu netaisnību, jo daudz ir to cilvēku, kam vari dot.
Svētais Bazīlijs Lielais
Ingars
pievienojies: 24.07.2009
Komentāri: 71
24.03.2011 02:43
Pārdomām

Bet jūs visi esat brāļi.
(Mt 23, 8)

Lai ko brāļi darītu, viņu vidū aizvien jāvalda mīlestībai un priekam citam par citu.
Tas, kas strādā, sacīs par savu brāli, kas lūdzas: “Dārgums, kas manam brālim pieder, ir arī manējais – tas ir mūsu kopīgais dārgums.”
Savukārt tas, kas lūdzas, sacīs par brāli, kas lasa: “Labums, ko mans brālis gūst no savas lasāmvielas, dara bagātāku arī mani.”
Un tas, kas strādā, sacīs: “Visas kopienas labumam es veicu savu kalpojumu.”
Daudzie locekļi veido vienu ķermeni, tie savstarpēji balsta cits citu, pildot katrs savu uzdevumu. Acs skatās visas miesas dēļ, roka strādā arī pārējiem locekļiem, kājas soļodamas nes tos visus, un viens loceklis cieš līdzi, ja kādam citam kaut kas kaiš.
Lūk, kā brāļiem ir jāizturas citam pret citu! Tas, kas lūdzas, netiesās brāli, kas strādā, par to, ka šis brālis nelūdzas. Un tas, kas strādā, netiesās brāli, kas lūdzas. Tas, kas kalpo, netiesās pārējos. Taču katrs, lai ko viņš darītu, rīkosies Dieva godam.
Tādējādi liela vienprātība un miera pilna harmonija veidos saskaņas saites, kas brāļus apvienos un ļaus dzīvot skaidrībā un vienkāršībā, Dieva labvēlīgā skatiena pavadītiem.
Bet pats svarīgākais ir neatlaidība lūgšanā. Tikai vienu Kungs no mums prasa – lai mēs katrs savā sirdī sargātu šo dārgumu, kas ir Kunga dzīvā un garīgā klātbūtne. Vienalga, vai mēs strādājam, lūdzamies, lasām vai darām ko citu, – katram ir jāapzinās mūsu vislielākais un neatņemamais labums, kas ir Dieva Svētais Gars.
Svētais Makārijs Ēģiptietis
Ingars
pievienojies: 24.07.2009
Komentāri: 71
Re: Paardomas,par sv.Misi!
25.03.2011 04:15
Kā man savu dzīvi padarīt jēgpilnu un laimīgu? Kā man rast dvēseles mieru un harmoniju? Kurš ir pareizais dzīves ceļš? Izcilais poļu rakstnieks C. K. Norvids ir sacījis: “Kādēļ gan meklēt pareizo ceļu, ja tas jau pirms gadu tūkstošiem ir atrasts!” Kurš gan ir šis drošais ceļš?
Šodienas Evaņģēlija lasījumā Vissvētākā Jaunava Marija ar savu Fiat! (Lai notiek!) rāda mums ceļu, kas ir sevis atdošana Dievam. Kurp šis ceļš aizveda? Jā, līdz pat Golgātai. Marijas sirdi daudzkārt pārdūra sāpju zobens. Bet šodien viņa tomēr ir Debesīs uzņemtā Karaliene.
Visi svētie ir pūlējušies iet šo Dievam atdošanās ceļu. Ir arī kāds izcils mūsu laikabiedrs, kuru pazīstam un esam redzējuši pat mūsu Latvijā un kurš gāja šo īpašo ceļu. Viņš Dievmātes Fiat! padarīja par savas dzīves devīzi, izsakot to vārdiem Totus tuus (viss tavs). Mūsu pāvesta Jāņa Pāvila II pilnīgā atdošanās Dievam jau drīz uzplauks svētuma slavā. Šā gada 1. maijā Vatikānā notiks pāvesta Jāņa Pāvila II svinīga beatifikācija. Nav grūti saprast, ka visi svētie, kas veltījuši savu dzīvi Dievam, nekad nekļūst par zaudētājiem – viņi visi ir ieguvēji.
Mēs varētu sev jautāt: kādēļ man ir bail atdoties Dievam tā, kā darīja viņi? Kādēļ man šķiet, ka Dievs ierobežos manu brīvību vai atņems kādu prieciņu, vai uzliks smagu kalpošanas nastu?
Kādēļ mūs biedē tas, kas ir labs, bet vilina tas, kas ir grēcīgs un dvēselei kaitīgs? Diemžēl pirmdzimtais grēks, cilvēces eksistenciālā katastrofa, ir saindējis mūsu asinis un tā izveidojis mūsos ačgārnu vērtību uztveri. Cilvēks, kas grēko, ir pats savas dvēseles ienaidnieks... Ak, šī grēka viltība, kā tā krāpj nabaga neapdomīgo cilvēku!
Bet, kad mēģinām iet Dievam atdošanās ceļu, sākot ar drosmīgu grēku nožēlu un Gandarīšanas sakramentu, tad darīt labu vairs nešķiet tik grūti. Dieva žēlastības avotā, svētajos sakramentos, mēs iemantojam it kā eņģeļa spārnus, kas nes mūžīgās dzīves ceļā.
Ak, šī atdošanās Dievam! Tur, Betlēmē, Vissvētākā Jaunava Marija, paceļot pret debesīm savu jaundzimušo, saka: “Lūk, es nāku, lai pildītu, Dievs, Tavu gribu. Un kopā ar Viņu, Tavu Dēlu, arī es, Marija, un mans laulātais draugs Jāzeps. Lūk, mēs, Tavi kalpi, lai ikvienā dzīves stundā pildītu, Dievs, Tavu gribu! Tavam godam un Tavai mīlestībai!” Jā, Tavai mīlestībai, vispirms tieši mīlestībai. Un šī veltīšanās atbalsojas mūsu sirdīs kā miera un iepriecinājuma dāvana, kas nāk no Jēzus Sirds.
Mēs esam aicināti neskatīties uz lielo ļaunumu, ko izplata plašsaziņas līdzekļi. Dieva žēlastība spēj panākt, ka zem šī milzīgā tuksneša pelniem, par kādu kļuvusi mūsdienu pasaule, uzdīgst pestīšanas jaunie asni. Tās ir pazemīgo Dieva bērnu dvēseles – tie Dieva bērni, kas drosmīgi seko Kunga aicinājumam, sakot savu Fiat! Debesu Tēva gribai.
Mēģināsim pievienoties viņu pulkam, sakot savu: “Jā, Tēvs! Tavs prāts lai notiek kā Debesīs, tā arī virs zemes!” – virs mūsu zemes, kas nekad nav bijusi tik apdraudēta, kā tas ir šodien.
Tādēļ apliecināsim: “Jā, Tēvs! Jā Tavai neizmērojamajai žēlsirdības dāvanai, kas atmirdz Tavā Dēlā Jēzū Kristū, kurš mūsu glābšanas dēļ dzimis Betlēmē. Cik ļoti man vajadzīga atpestīšana, kuru esam mantojuši, pateicoties Vissvētākās Jaunavas Marijas jāvārdam. Viņas Fiat! dāvāja mums Jēzus patiesību, žēlsirdību un paklausības paraugu, kurā rodam mūžīgās dzīvības ceļu.”
Mans Fiat! nozīmē to, ka es savu no Dieva saņemto eksistences dāvanu atdodu Radītāja rīcībā un Dievs iekļauj manu dzīvi savas mīlestības nodomos. Viņa nodoms ir darīt mani par mūžīgas svētlaimes līdzmantinieku. Dievs ir Mīlestība, un tajā ir garantija, ka Viņš nekad man nenodarīs ne vismazāko pārestību. 
Kad Jaunava Marija mūs lūdz veltīties Dievam, Viņa aicina sacīt visam, ko Jēzus no mums gaida, augt paklausībā un bērnišķā atdevē, kā arī uzklausīt Dieva Vārdu, ko Baznīca sargā, sludina un skaidro, lai to īstenotu savā dzīvē.
Mūsu Tēva gribai lai īstenojas ikdienas centienos atbrīvoties no grēka un dzīvot žēlastībā. Ik dienas ģimenē lai notiek kopīga lūgšana, kuru vecāki lūdz kopā ar saviem bērniem. Bez lūgšanas mums nebūs nedz prieka, nedz miera, nedz nākotnes. Žēlastība ģimenes kopīgās lūgšanas gaisotnē veido arī bērnu sirdsapziņu. Svētdienā Jēzum mīlestību apliecināsim ar savu klātbūtni Svētās Mises svinībās. Reizi mēnesī drosmīgā vaļsirdībā atdosim Jēzum savu grēku vainas Gandarīšanas sakramentā. Piektdienā vienosimies ar Pestītāju, kurš nežēlojās, ka Viņam būtu par grūtu nomirt uz krusta mūsu glābšanas dēļ. Jēzus nāves dienā uzņemsimies gavēni, atsakoties no gardumiem, no izklaides programmām televīzijā, no sērfošanas internetā un no jautrībām draugu kompānijā un arī jubileju atzīmēšanu pārcelsim uz sestdienu. Raugoties uz krustāsisto Jēzu, varam gavēt arī pavisam vienkārši – ar maizi un ūdeni.
Kas ar mani notiks, ja es atdošos Dievam? Atbildi varam gūt, ielūkojoties tepat Dieva radības piepildītajā pasaulē, kas mūs ieskauj. Vai kāds ir jebkad sacījis, ka zvaigžņotā debess nav skaista, vai kāds ir teicis, ka saule nav laba, vai kāds ir apgalvojis, ka mēness ir nekam nederīgs? Vai kāds ir padomājis, ka jūra un okeāni ir nevajadzīgi, vai kāds ir runājis, ka visi pasaules ziedi ir neglīti un nemākulīgi veidoti, vai kāds ir apsūdzējis dziedātājputnus par neizkoptu balsi? Un cik ļoti mūs aizkustina kalnu ainavas iespaidīgais skaistums!
Kādēļ visa Dieva radība tā spēj mūs iepriecināt? Tādēļ, ka tā pastāv pilnīgā paklausībā Dieva gribai. Visā Dievam paklausīgajā radībā mēs redzam, ka Dieva griba ir skaistums un harmonija, kas sajūsmina mūsu sirdis. Ja arī es izvēlēšos būt paklausīgs Dieva gribai, tad iekļaušos radības kopīgajā skaistumā un manā dvēselē ienāks Dieva harmonija un miers. Bet cilvēks, kura sirdi piepilda Dieva miers, sauc sevi par laimīgu cilvēku.
Šajā brīdī pajautāsim sev vēlreiz: “Vai man joprojām ir bail no pilnīgas atdošanās Dievam – tādam Dievam, kurš ir labs Tēvs un reizē kā gādīga Māmiņa un kurš rūpējas vien par to, lai saviem bērniem dāvātu mūžīgas svētlaimes dzīvi?”
Lai Dievmātes Fiat! ir arī mūsu ceļš, pa kuru mēs iesim pretī sava Radītāja bezgalīgās mīlestības apskāvienam.     
Priesteris Andrejs Trapučka.
Gab
pievienojies: 29.04.2011
Komentāri: 7
Re: Paardomas,par sv.Misi!
27.05.2011 22:12
Ja tev ir mīlestība, tev ir Dievs, un, ja tev ir Dievs, kā cita tev var trūkt? Kas pieder bagātniekam, ja viņam trūkst mīlestības? Un kā trūkst nabagam, ja viņam tā ir? Varbūt tu domā, ka bagāts ir tas, kam lāde pilna ar zeltu, bet nabags tas, kura apziņa piepildīta ar Dievu? Tu kļūdies, jo tas, kurā Dievam labpatīk mājot, ir patiešām bagāts. Vai varēs būt kas tāds, ko tu nesaprastu Rakstos, ja mīlestība, tātad Dievs, būs pārņēmis tevi? Kādu labu darbu tu nevarēsi paveikt, ja būsi cienīgs nest savā sirdī visa labuma avotu? Kāds pretinieks tevi biedēs, ja Dievs būs tavs karalis?
Mīļie brāļi, pieņemiet un paturiet mīlestības saldumu un glābiņu! Un pāri visam – saglabājiet patieso mīlestību. Nevis to, ko mute apsola, bet sirds nepieņem, bet to, kas, mutes pasludināta, tūlīt nokļūst sirdī. Tādā veidā mūsos izpildīsies apustuļa vārdi: “Esiet sakņoti mīlestībā un balstīti tajā.”
Svētais Cēzars no Ēres
 
 Saraksts/Katolicisms/Paardomas,par sv.Misi!