Vai ir iespējama draudzība (bez tuvības) starp puisi un meiteni
smarekse pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 38
Re: Draudzība
21.01.2005 20:05
Var.
GMV pievienojies: 23.11.2004 Komentāri: 159
Re: Draudzība
21.01.2005 20:23
Tā kā šī ir liecību sadaļa, labāk būtu atturēties no topikiem, kuros tiek uzdoti jautājumi. Portāla apmeklētāji ir aicināti šo sadaļu izmantot, lai dalītos savās liecībās par dzīves laikā pieredzēto. Diskusijām ir sava sadaļa. Kārtīgi izpētiet foruma galveno lapu.
kri pievienojies: 15.01.2005 Komentāri: 401
Re: Draudzība
22.01.2005 15:16
Es to teikšu kā liecību: pirms nebiju kristīta, pat iedomāties nespēju, ka draudzība ar vīrieti kādā brīdī nekļūs miesiska. Es vispār nevareju iedomāties citādas attiecības, kā otra cilvēka privatizēšanu, un man bija dilemma: ir tik daudz brinišķīgu cilvēku apkārt, bet - kā lai visus privatizē??? Morāle un ētika taču neatļauj vairāk kā vienu vielaicīgi. Tagad es varu teikt tā: drauzdība starp vīrieti un sievieti ir iespējama, bet tikai Kristus spēkā. Tāda škīsta draudzība, kuras vainagojums galarezultātā kļūst laulība, nav retums. Bet cita veida garīga sadraudzība - tā ir īpaša Dieva dāvana, un to neviens nevar sev piesavināties. Tajā ir ļoti jāuzmanās, lai nejauši nenodarītu sev un otram pāri, Un tā var būt tikai starp cilvēkiem, kam 1) ir viens mērķis - Debesu valstība, 2) viņi ir pārliecināti un droši savā aicinājumā. Es to saku kā liecību, jo jūtu šādas draudzības klātesamību, un tā tiešām ir visdārgākā Dieva dāvan. Un vēl - šī draudzība neizslēdz citas, tieši otrādi - tā ved aiz sevis jau daudzas šādas draudzības, un tu tikai spēj brīnīties,kā Dievs dara brīvu un plašu tavu sirdi.
pārdoma pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 6
Re: Draudzība
24.01.2005 08:07
GMV. Man tiešam kaut kas nomisējās, emu iekļuvusi ne tajā sadaļā ar savu jautrājumu. Atvainojos.
pārdoma pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 6
Re: Draudzība
24.01.2005 08:12
Kri. Ar lielu interesi lasīju Tavu atsauksmi, un varu pilnīgi piekrist Tev.
janisl pievienojies: 07.05.2006 Komentāri: 155
Re: Draudzība
02.07.2006 23:15
Man šajā jomā ir bijis mazliet savādāk. Visu laiku, kad pamatā izveidojas personība- līdz deviņarpus gadu vecumam, man apkārt bija g.k. sievietes un meitenes. Tā es draudzību ar pretējā dzimuma pārstāvi uztvēru kā iespējamu, atšķirībā no daudzien maniem vienaudžiem. Pusaudža vecumā nāca pārmaiņas. Vaina bija tā, ka es nezināju ROBEŽU starp seksuālu iekāri, draudzību un mīlestību. Vissmagākais bija iemācīties panest "kurvīti," pēc tam nenodedzinot visus tiltus. Taču Dievs mani ir izvedis cauri šim posmsm, pasargājot no aptraipīšanās ar sievieti, ( es vēl neesmu precējies). Arī tagad šādu draudzību uzskatu par iespējamu. Esmu iemācījies uzlūkot sievieti, viņu neiekārojot. Man sieviete ir BRĪNUMS, kurā arvien ir kaut kas , ko atklāt. Esmu atklājis vīrieša atbildību par sievieti un to, kas ar viņu notiek.
Mnuprāt, liela loma šajā ziņa ir videi, kurā cilvēks ir uzaudzis. Paradoksāli, bet man priekštatu par sievieti- māti deva mans tēvs! Viņš man, tolaik 6-7 g. vecam zēnam, sava brālēna ( viņš tika izsūtīts 1941. g. 14 jūnijā, neilgi pirms tēva dzimšanas) mātes nāvi prata aprakstīt, runājot par uzupurēšanos. Tēvs to darīja tik meistarīgi, ka es pat biju pārliecināts, ka tēvs man nesaprotamā veidā ir redzējis, kā šī sieviete dara visu sava bērna labā zinādama, ka viņai pašai nav lemts izdzīvot. Ir tiešām žēl to sieviešu un vīriešu, kam nav bijis lemts uzaugt pilnā ģimenē.
