Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija
Forums
 Saraksts/Par un ap kristietību/Pestīšana
Komentāri:Iepriekšējie123Nākamie
armilo
pievienojies: 05.07.2012
Komentāri: 24
Re: Pestīšana
23.07.2012 11:02
Jeezus piedzima, lai aizvestu greeciniekus uz Debesiim. Dieva plaans nav kaadu nogalibaat, bet gluzhi preteeji izglaabt dziiviibu. Dievs nevar ieplaanot savu pravieshu naavi, taada vienkaarshi ir greecinieku reakcija - nogalinaat ikvienu Dieva veestnesi, tajaa skaitaa arii Kristu. Dievs nevar iet pats pret savu bausli "Tev nebuus nokaut", un ieplaanot sava suutnja naavi, tomeer Dievs var paredzeet un zinaat kas notiks. Dievs zinaaja ka greecinieki nokaus Jeezu taa pat kaa neskaitaamus pravieshus pirms Vinja, un izmantojot greecinieku domaashanu "ieplaanoja" pasaules pestiishanu ar Kristus vietniecisko naavi.
παλαιό ανόητος
pievienojies: 18.05.2012
Komentāri: 40
Re: Pestīšana
23.07.2012 16:35
Armilo, tātad Jēzus varmācīgā nāve tomēr bija nepieciešama pestīšanai un, ja viņš būtu nomiris, teiksim, 60 gadu vecumā no infarkta, tad pestīšana nebūtu notikusi?
armilo
pievienojies: 05.07.2012
Komentāri: 24
Re: Pestīšana
23.07.2012 18:09
Palaio,
Veelreiz... Kam bija nepiecieshama Jeezus naave, Dievam vai greeciniekiem? Ja greecinieki nebuutu greecinieki, tad Jeezum nebuutu jaadzimst shajaa pasaulee (un jaamirst 60 g. vecumaa).
Neige
pievienojies: 17.07.2012
Komentāri: 25
Re: Pestīšana
23.07.2012 18:10
Armilo,
Es nedomāju, ka nāves ieplānošana, no morālā aspekta, ir īpaši labāka par pašu nāves izpildīšanu. Tu tam nepiekritīsi? Tāpat, es nedomāju, ka problēma ir piektā baušļa pārkāpšanā - galu galā, ir situācijas, kad morāle var būt relatīva (Dievs pavēl ebrejiem karot pret kanaāniešiem utt.) un galu galā Dievs ir visas morāles autoritāte.

Tomēr, es piekrītu, ka Dievs zināja, kas notiks ar Jēzu. Tā kā Dievs ir visvarens un visuzinošs, viņam nekas nevar tikt apslēpts. Vēl tūkstoš gadu pirms Viņa dzimšanas, Dievs atklāja praviešiem neskaitāmas detaļas par Jēzu - Viņa nodošanu par 30 sudraba gabaliem, Viņa notiesāšanu un pat Viņa nāves veidu - nāvi pie krusta. Kā gan pravieši varēja to visu zināt? Ir skaidrs, ka Dievs viņiem to atklāja.

Paliek tikai jautājums - kāpēc īsti Viņam bija jāmirst? Jā, lai atpestītu pasauli no grēka smaguma un dotu cilvēkiem iespēju laboties, pats motīvs ir skaidrs. Bet kāpēc tieši šādā veidā, atdodot dzīvību?

Kā jau iepriekš teicu, uz šo jautājumu atbildēt ir grūti, ja ne neiespējami. Uzdodot šādu jautājumu, mēs sevī it kā domājam, ka varēja taču būt kāds labāks veids, kā izpirkt pasaules grēkus. Tomēr, ir svarīgi neaizmirst, ka tas, kas mums liekas "labāks" parasti ir labāks tieši no mūsu skatupunkta. Tomēr Dieva ceļi nav mūsu ceļi, Viņa domas nav mūsu domas - tās ir augstākas par mūsējām. Iespējams, iemesls ir tāds, ko mēs ar savu ierobežoto Dieva uztveri pat nespējam izprast.

Jebkurā gadījumā, ja mēs atceramies svētās Trīsvienības principu, mēs zinām, ka Jēzus ir viena no trijām Dieva personām. Citiem vārdiem sakot, Jēzus ir Dievs. No šāda skatu punkta, izrādot savu nebeidzamo mīlestību, Dievs ir atdevis pats sevi mokošai nāvei, izdarot vislielāko upuri cilvēces labā.
Neige
pievienojies: 17.07.2012
Komentāri: 25
Re: Pestīšana
23.07.2012 18:23
Šādi Dievs parāda, ka Viņam nekā nav žēl atdot mūsu labā - pat savu dzīvību. Manuprāt, ar to Dievs vēlējās paradīt maksimālās pašaizliedzības piemēru un paust savu mīlestību pret mums.

Manuprāt, visas cilvēces (iedomājies visus cilvēkus, kas jebkad ir dzīvojuši un vēl dzīvos) grēku nocelšanai, dzīvības atdošana ir adekvāts upuris. Tas ir pietiekami uzrunājošs un skaidrs, lai visa cilvēce izprastu tā nozīmīgumu.

Jautājums παλαιό ανόητος,
Kādu citu manifestēšanas veidu visas pasaules grēku piedošanai tu iztēlojies?
παλαιό ανόητος
pievienojies: 18.05.2012
Komentāri: 40
Re: Pestīšana
24.07.2012 10:38
Armilo, es saprotu, ka Jēzus nāve bija nepieciešama D-vam, lai viņš varētu piedot grēciniekiem.
Lūk, Neige raksta, ka tas saistīts ar izpirkšanu. Izpirkšanu piemin arī liekas ap.Pāvils kādā no savām vērstulēm. Un protams rodas jautājums - kam tiek maksāta tā izpirkuma maksa? Kurš maksā - skaidrs, D-vs, kāda ir maksa - skaidrs, Jēzus nāve, bet kam tā tiek maksāta?
Neige
pievienojies: 17.07.2012
Komentāri: 25
Re: Pestīšana
24.07.2012 14:12
Manuprāt, šajā gadījumā "grēku izpirkšana" ir domāta kā sinonīms grēku piedošanai.
παλαιό ανόητος
pievienojies: 18.05.2012
Komentāri: 40
Re: Pestīšana
29.07.2012 21:42
Atbildot uz jautājumu "Kādu citu manifestēšanas veidu visas pasaules grēku piedošanai tu iztēlojies?", domāju, ka D-vs būtu varējis skaidrāk un nepārprotamāk komunicēt ar cilvēci, nevis kā tagad - līdzīgi kā ar ķēniņu Saulu viņa karjeras beigu posmā.
Neige
pievienojies: 17.07.2012
Komentāri: 25
Re: Pestīšana
31.07.2012 16:06
Piemēram kā? Kā tieši Tu iztēlojies "komunicēšanu ar cilvēci"?
παλαιό ανόητος
pievienojies: 18.05.2012
Komentāri: 40
Re: Pestīšana
01.08.2012 08:22
Nu, līdzīgi kā VD - kad cilvēks varēja D-vam uzdot jautājumu un saņemt atbildi.
Neige
pievienojies: 17.07.2012
Komentāri: 25
Re: Pestīšana
01.08.2012 13:35
Man šķiet, viens no iemesliem, kāpēc Dievs Vecajā Derībā daudz aktīvāk sevi manifestēja, ir tāds, ka mūsdienās ar visiem plašsaziņas līdzekļiem, šādas Dieva zīmes (ja tās patiešām būtu nepārprotamas un neapgāžamas) izplatītos pa visu pasauli vienā acumirklī. Tas, savukārt, novestu pie tā, ka visi sāktu ticēt Dievam. Tomēr šī ticība vairs nebūtu gluži ticība, bet gan loģiska dedukcija, kas izriet no taustāmiem pierādījumiem.

Tomēr, Dievs izvēlas palikt "inkognito", Viņš vēlas, lai ticība ir ticība nevis loģisks secinājums - un tam ir savs iemesls. Ja mums būtu neapgāžami pierādījumi Dieva eksistencei, mēs gandrīz visi nonāktu ellē. Atcerēsimies eņģeļus - viņi atradās Dieva klātbūtnē, tātad, viņi absolūti zināja, ka Dievs eksistē. Tomēr, tā kā tiem bija brīva griba, daudzi izvēlējās sagrēkot. Šie eņģeļi uzreiz tika aizsūtīti uz elli, jo absolūta svētuma klātbūtnē grēks nevar atrasties.

Ar zināšanām nāk atbildība. Apustulis Jēkabs aicina savus brāļus nekļūt par mācītājiem, jo tie, kas Dievu iepazīst, tiks tiesāti par saviem grēkiem daudz stingrāk nekā neticīgie. "Netopiet, mani brāļi, daudzi par mācītājiem, zinādami, ka mēs nāksim grūtākā tiesā." (Jēk 3:1) Ja mēs absolūti nepārprotami zinātu, ka Dievs eksistē un tomēr izdarītu kādu grēku (un mēs visi esam grēcīgi), mēs tiktu tiesāti tikpat bargi kā eņģeļi. Tāpēc šī it kā neziņa ir liela žēlsirdība no Dieva puses.

Ko es ar to visu gribu pateikt, ir tas, ka Dievs par visu ir padomājis. Apustuļu atstātās liecības par Jēzu un viņa upuri, ir pietiekami skaidras, lai mēs uztvertu un saprastu tā nozīmi. Bet tajā pašā laikā, tie nav neapgāžami pierādījumi, un to patiesumu nav iespējams pilnībā pārbaudīt. Šeit ir tā ticības robeža.
παλαιό ανόητος
pievienojies: 18.05.2012
Komentāri: 40
Re: Pestīšana
02.08.2012 18:51
Tad es varu vien teikt kopā ar ap.Pāvilu:
"(..) ko tad Viņš vēl pārmet? Kas tad spēj pretoties Viņa lēmumam?"
παλαιό ανόητος
pievienojies: 18.05.2012
Komentāri: 40
Re: Pestīšana
29.08.2012 06:46
Padalīšos ar atziņu no brāļu luterāņu interneta foruma. Tas, kas šo raksta, ir mācītājs:
"VD un JD. Derība - tas ir sava veida līgums, ko slēdz divas puses. VD no vienas puses ir Dievs, bet no otras - cilvēks jeb ļaužu kopa, ko pazīstam kā Israēli. Kā jau katrā derībā ir līguma nosacījumi. VD cilvēkam ir jāpilda baušļi un, ja viņš tos piepilda, tad Dievs savukārt no savas puses sniegs teim pestīšanu. Tātad bauslības piepildīšana (nevis vienkārši pildīšana) nodrošina mūžību, bet ar nosacījumu, ka baušļiem jābūt piepildītiem. Tā kā cilvēks nespēja īstenot līguma nosacījumus, Dievs lauza šo līgumu, lai dotu vietu citam līgumam - daudz labākam, kuru vairs nekad nevarēs lauzt. Tā ir JD. Ar ko atšķiras JD no VD? Arī JD ir līgums, kuru slēdz divas puses: no vienas puses Dievs Tēvs, bet no otras - Dievs Dēls. Vājais posms, cilvēks, šajā derībā nemaz nav. Iznāk, ka Dievs slēdz derību pats ar sevi. Bet tas galvenais ir tas, ka šīs derības augļus - tas ir Kristus mantojums - Jēzus Kristus atdeva cilvēkam, it kā cilvēks būtu šo derību piepildījis, ja vien tic, ka Kristus to darījis tavā labā. Tad tu stāvi Dieva priekšā Kristus drēbēs, un Dievs uz tevi raugās kā uz tādu, kas ir Viņa mīļotais Dēls."
Aiko_Saule
pievienojies: 05.06.2005
Komentāri: 181
Re: Pestīšana
30.08.2012 13:31
παλαιό ανόητος :

Luters mācīja, ka attaisnošana noteik vienīgi pateicoties TICĪBAI un ka Jēzus Kristus nopelnu dēļ Dievs mums grēkus NEIERĒĶINA. Šie ir galvenie Lutera maldi un reizē arī - gandrīz visu pārējo maldu avots.

RKB māca, ka attaisnošanai ticības vien nepietiek, bet nepieciešama arī baušļu pildīšana un svēto Sakramentu pieņemšana. Pamatojums rakstos Mt 19.17 Un Viņš tam sacīja: "Ko tu Man jautā par to, kas labs; tik viens ir Labais. Bet, ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad turi baušļus."

Luters bija iecentrējies uz šo svēto rakstu vietu.
Romiešiem 2:28 Jo mēs spriežam, ka cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem.
Izskatās, ka LELBiešu draugs savu teoriju būvē uz šo Lutera centru - tāpēc jau viņš ir Luterānis, ka viņš atzīst šo centru par pareizu - lai iegūtu pestīšanu.

Tagad varam paskatīties no citas puses - par ko tad te īsti iet runa ? Runa iet par to - kā iegūt sev "siltu vietiņu debesīs pēc nāves".
Ja paskatās no malas - piemēram no Supratendras, tad izskatās, ka kristieši diskutē un strīdās visu laiku par to - kuri no liekumiem ir tie, kuri patiešām ievedīs "siltajā vietiņā" kur varēs mūžīgi bez problēmām dusēt un tusēt - jeb pat es nezinu ko viņi tur darīs :)
Arī paklausoties Latvijas Kristīgo rādio - man bieži nākas secināt - ka visi tie raidījumi ir meklējumi atrast - ieeju debesu valstībā.

Citos vārdos sakot - kā grūt sev labumu.
Savs labums ir prioritāte - baznīca ir tikai instruments rokās.
Tas ir novērojams reāli dzīvē - ja iet labi - tad uz baznīcu neiet. Kāpēc lai gan ietu - ja labums ir un dzīve iet kā gribās un esi laimīgs bez komūnijas ar baznīcu.

Un tālāk sākās sarežģītais - cik savas dzīves laiku ir jāpavada komūnijā ar baznīcu un cik nē - kādas ir pareizās proporcijas ?

Tad nāk Jēzus un saka - pildi baušļus, jo kas pilda - tas mani mīl.
Ideālā gadījumā - baznīca bilda baušļus - un tā mīl Jēzu.
Varbūt cilvēki kuri ir baznīcā to nedara 100% - bet pats egregors baznīca to dara 100%.

Tā nu sanāk - ka egregors ir 100% ideāls - baznīca ir 100% svēta un šī svētā baznīca ir spējīga pastāvēt Dieva priekšā jo arī ir svēta - un te nu ir loģiska sakarība - nekas neieies Debesus valstībā, kas nesvēts - baznīca ir svēta un tur ir Debesu valstība.

Tad nu cilvēks - cenšas iet uz baznīcu - lai tajā iegūtu zināšanas - par to kā ir pareizi ieiet Debesu valstībā ! Kur gan lai viņš citur ietu ? Baznīca ir svēta - un pie tās ir jāgriežas.

Protams baznīcas egregoram nav būtiska atrašanās telpā - būtne var būt komūnijā ar baznīcu arī pļavā pildot baušļus. Bet tad nāk dznebudists - tu tajā savā pļavā - savā Nirvānā, kurā tev patiešām ir labi - nedrīksti ieiet, kamēr - nav pestītas visas dvēseles. Te nāk līdzība ar svētajiem rakstiem - celsim teltis te jo te ir labi - bet nē ! Tev ir jāceļas un jāiet - sludināt evanģēlijs visām tautām - prieka vēsts.

Jēzus Kristus ir dzimis un pasaulē nācis tikai viena nolūka pēc - Lai apliecinātu īstenību tādu, kāda tā ir.
(Tirgotāji un ekonomistsi un baņķieri - šo visu interpretē savās pirkšanas un pārdošanas shēmās un saka, ka Jēzus ir atpircis tevi no Dieva ar savu nāvi )

Atzīstiet īstenību un īstenība darīs jūs brīvus.

Kāda tad ir tā īstenība ?
Un kā īstenība var darīt tevi brīvu ?
Jeb kā īstenības atzīšana var tevi darīt brīvu !
Un ja brīvu tad no kā ?

bet pirms tam - Jēzus dzimst un pasaulē nāk - lai apliecinātu īstenību tādu kāda tā ir.

Tad nu sanāk, ka Jēzus nāk un saka - pildi baušļus un apliecina, ka baušļi un bauslība caur praviešiem dotā tiešām ir īstenības daļa un ja ir daļa no īstenības - tad tā ir eksistējoša.
Kāpēc vajag apliecināt īstenību - tāpēc, ka daudzi neredz to ka baušļi īstenībā eksistē, tāpēc ir jāsāk ar īstenības apliecināšanu kāda tā ir. Protams tie, kuri zina - tiem jau nevajag neko apliecināt tiem ir tīrās zināšanas bez šaubām un ar pārliecību - bet tiem, kuriem tādas nav ir nepieciešams kāds, kurš vēlrez apliecinās īstenību. Kad īstenība ir apliecināta - vēlreiz, kā maziem bērniem, jo pieaugušiem un nobriedušiem tā ir pašsaprotama lieta, tad Jēzus kā skolotājs iesaka šo īstenību atzīt tādu kāda tā ir - un tieši tas, ka baušļi eksistē un ir Dieva doti un ka tos pildot var ieiet Dieva valstībā.

Ieteikums ir tīro zināšanu nodošana - cilvēkiem.
Kas zina kā uzcelt māju tikai tas var to uzcelt - bet kas nezina, tas nevar.
Tāpat ir ar Debesu valstību - kas zina tie var ieiet, kas nezina, tie nevar.
Lūk nāk Jēzus Skolotājs un māca - dod tīrās zināšanas - pildi baušļus un nonāksi debesīs.

Interesanati, ka nedaudz tālāk svētajos rakstos, pēc Lutera centra tas pats Pāvils Romiešiem raksta sekojošo.
Romiešiem 2:31 Vai bauslību iznīcinām caur ticību? Nekādā ziņā ne, mēs bauslību nostiprinām.
Pēc Lutera centra tas pats autors raksta, ka nevis ticība ir primāra - bet baušļi ir primāri.
Tas nozīmē - ka ticība ir pakārtota baušļiem, jeb ticība ir instruments ar kuru tiek nostiprināta bauslība.

Luteram ir savādāk - galvenais ir ticība, pēc tam bauslība.

Vispārībā vārds ticēt - ir izmantojams sekojoši.
Ja skolēns tic ka Zeme ir apaļa, tad viņš atzīst, ka tīrās zināšanas, kuras atspoguļo kādu īstenības daļu tādu kāda tā ir un kuras iedod kāda būtne ir patiesas.

Ticība lieciniekam.

Lutera gadījumā rodas nepilnības.

Jo vispirms ir satikšanās ar Dievu, tad iepazīšanās, tad pārbaudīšana, tad teiksim atzīšana, un tad paļaušanās uz iepazīto Dievu un tad ticēšana - ka tas ko Dievs dod ir labs un nodrošinās silto vietiņu zem viņa spārna debesīs :)

Luters manuprāt ir izcēlis tikai Ticību - un norāda ka tā ir tikai nepieciešama, bet kā paliek ar
IEPAZĪŠANU, PĀRBAUDĪŠANU, ATZĪŠANU, SAPRAŠANU. Arī šīs lietas ir svarīgas - ieiešanai Dieva valstībā - par šīm lietām nerunā - kāpēc ?

Tāpēc es neesmu luterānis - ka es nevaru piekrist, ka TICĪBA ir tā atslēga.

Tad jau drīzāk baušļi - bet vēl drīzāk pats Dievs ir cēlonis.

Un tad paliek viss vēl sarežģītāks - nākošais līmenis, bet par to vēlāk.
Jo tad mēs nonākam RKB zonā - kurā arī ir daudz nepilnību.

Un tad kad izburas cauri RKB nepilnībām - tad būtne ir izgājusi skolu un ir sasniegusi gaismību.

Un kad gaismība ir sasniegta - tad var sākt domāt par īstajām Kristībām.

Un īstās kristības ir tad, kad būtne ciešot un maldoties pa Luterisma maldu sistēmu un RKB nepilnīgo sistēmu - jeb pa kādu situ sistēmu - nonāk pie nešaubīgas atziņas, ka Dievs eksistē, un ka eksistē viņa baušļi - un ja tos visi uz planētas Zeme pildīs - tad būs tā Debesu valstība.

bet daudzi nav vēl cietuši un līdz šai atziņai nonākuši - jo tos ieved maldos daudzas maldīgas teorijas.

bet agri vai vēlu nākas vilties teorijās un spriedelējumos un ATGRIEZTIES pie Dieva un viņa likumiem, kurus apliecina pats Jēzus Kristus.

Dieva radītās sistēmas būtība ir skaidra - un kā tajā iegūt Laimi arī !

Nākošajā līmenī ir vēl jautājumi Dievam !!!! Garam Aiko_Saule no realitātes Supratendra !!!!

Kāpēc Dievam ir jārada tāda sistēma, kurā Laimi ir iespējams iegūt - caur ilgu mokpilnu maldīšanos ?
jeb vēl smagāks jautājums - kāpēc ir jārada neperfektas būtnes, kurām ir jāpiedzīvo ļaunums ciešanas un mokas !

Pagaidām Dievs garam Aiko_Saule ir devis šādu atbildi realitātē Supratendra.

Es esmu Dievs un es zinu labāk par tevi, kas kuram ir vajadzīgs un ko kuram kad atņemt un ko kuram kad iedot.

No šejienes visi esam tādi īstenībā, ka mēs Nezinām tik daudz, kā Dievs zina.

Mēs esam tīro zināšanu deficītā - attiecībā pret Dievu.

Mums var likties, ka Dievs ir ļauns - pieļaujot ļaunumu !
Bet tā kā mēs nezinām visu īstenību - tad mēs navaram objektīvi spriest, kas ir labs un kas ir ļauns.
Līdz ar to mēs nevaram objektīvi otru tiesāt - un izteikt spriedumu, par to vai otrs ir launi vai labi rīkojies - to var objektīvi izspriest tikai Dievs, kurš ir visu zinošs.

Ja mēz būtu visu zinoši - tad varētu pārņemt Dieva tiesāšanas objektīvo funkciju - bet tā kā mēs visu nezinām - tiesāt nedrīkst.

No šejienes sanāk - ka tiesu sistēma nav nepieciešama !

Tiesā pats Dievs - bez starpniekiem vai ar - tos, kuri baušļus nepilda un svētī tos, kuri pilda.

Un tad nu arī sanāk - kas baušļus pilda tie ir laimīgāki nekā tie kas nepilda - jau tagad.

Protams ir sistēmas, kas vienkārši traucē pildīt - un cilvēku ievelk ellē.

Un tālāk ir divi ceļi !

Pieņēmums ka eksistē LIKTENIS un pieņēmums, ka eksistē GRIBAS BRĪVĪBA.
Neige
pievienojies: 17.07.2012
Komentāri: 25
Re: Pestīšana
01.09.2012 18:46
Es arī nesaprotu, kāpēc tik ļoti jāieciklējas uz vienu vietu Rakstos. Vai tad tieši šādi  nerodas visādas sektas? Jo ārpus konteksta no Bībeles var izraut jebko. Lūk tikai pāris piemēri, kas ir pretrunā Lutera citātam:

Mat 7: 21 Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! - ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.

Rm 2
13 Jo nevis bauslības klausītāji ir taisnoti Dieva priekšā, bet bauslības darītāji tiks atzīti par taisnotiem.

1Jņ 2: 4 Kas saka: es esmu Viņu atzinis, bet netur Viņa baušļus, ir melis, un viņā nav patiesības.

1Jņ 3: 18 Bērniņi, nemīlēsim vārdiem, nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību!

Lūk 6: 46 Ko jūs Mani saucat: Kungs, Kungs! - bet nedarāt, ko Es saku?
Neige
pievienojies: 17.07.2012
Komentāri: 25
Re: Pestīšana
01.09.2012 19:04
Vispār jau es esmu redzējis cilvēkus, kas uzskata, ka Bībele apstiprina citplanētiešu eksistenci, pamatojoties pēc šī citāta:

Jņ 10: 16 Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts;

:D
παλαιό ανόητος
pievienojies: 18.05.2012
Komentāri: 40
Re: Pestīšana
02.09.2012 14:14
Paldies jums par atbildēm, Aiko_Saule un Neige.
Man pašām sāka likties, ka viens no galvenajiem šķēršļiem saprotamā pestīšanas notikuma izpratnē, ir pārliecīgs uzsvars uz Jēzus nāves faktu. Pašā par sevi šajā nāvē nav nekas īpašs: miljoniem cilvēku ir miruši gan pirms tam, gan pēc tam; bieži vien vēl mokpilnākā veidā. Bet kas ir unikāls tieši Jēzus gadījumā, ir augšāmcelšanās. Proti, apstiprinājums, ka skumjais determinisms, ko F.Raņevska raksturoja ar teicienu, ka "dzīve ir lēns lēciens no vagīnas kapā" nav neizbēgams un galīgs.
Sahra
pievienojies: 14.08.2009
Komentāri: 14
Re: Pestīšana
03.09.2012 11:09
Neige, vispār Luters nav ieciklējies uz vienu rakstu vietu. Aiko_Saule apzināti izplata maldus, jo ir izvilcis kaut ko no konteksta. Iesaku palasīt pašu Luteru šajā jautājumā.
Bet vēl labāk iesaku palasīt Dieva Svētos Rakstus. Diezi par ko liecina šādas Rakstu vietas?:
Gal.2:16, 2:21, 3:22, 3:24, 5:4, 5:6,
Efez.2:8-9,
Filip.3:8-9,
Rom.5:8-11, 10:9-13, 11:6, 3:21-26, 3:28, 4:4-5, 4:9, 4:14-22...
Vē un vēl un vēl līdzīgas Rakstu vietas, kas viena otru papildina un skaidro.
Bet darbi protams būs svarīgs liecinieks, ka ticība ir dzīva. :)
Neige
pievienojies: 17.07.2012
Komentāri: 25
Re: Pestīšana
03.09.2012 14:16
Sahra,

Šajās vēstulēs Pāvils raksta, ka Dieva žēlastība (kas vairākos tavos citātos pat nav tā īsti definēta) ir dota mums par velti - respektīvi mēs neesam to nopelnījuši ar kaut kādiem saviem darbiem, bet gan Jēzus pats ar savu upuri to mums ir devis - citiem vārdiem sakot, Dievs mums ir dāvājis pestīšanu. Vairākkārt tiek arī ir akcentēta labo darbu bezjēdzība, ja tie ir veikti bez ticības Kristum. Bet nekur netiek minēts, ka baušļi kā tādi kaut kādā veidā ir atcelti vai ka kristietim labie darbi nav relevanti.

Protams, par darbu nepieciešamību var strīdēties atkarībā no situācijas un apstākļiem. Piemēram, ja cilvēks ir viens pats uz neapdzīvotas salas, viņam nav atbildības citu cilvēku priekšā, tāpēc visi viņa darbi ir relatīvi. Bet ja cilvēks dzīvo aktīvā sabiedrībā un izvēlas neveikt kādu konkrētu, kristīgu darbu, tad, manuprāt, Dieva acīs tas nav tīkami.
Neige
pievienojies: 17.07.2012
Komentāri: 25
Re: Pestīšana
03.09.2012 14:50
Ūdens no avota mums arī ir dots par velti. Bet lai šo dāvanu saņemtu, mums ir ne tikai jātic, ka avots eksistē, bet arī jāpienāk pie tā, jānoliecas un jāizstiepj rokas, lai ūdeni pasmeltu.
Sahra
pievienojies: 14.08.2009
Komentāri: 14
Re: Pestīšana
03.09.2012 21:48
Neige, nu es jau tieši to arī rakstu par darbiem, ka labie darbi seko, ja ticība ir dzīva. Un tie liecina par ticību. Un nav jau tādu kristīgu darbu, es palabotu, es teiktu, ja dzīvojam ticībā Dievam, tad visa mūsu dzīve, darbi ir labie darbi, darīti Dievam par godu un tad arī jebkurš darbs sanāk kristīgs. :)
παλαιό ανόητος
pievienojies: 18.05.2012
Komentāri: 40
Re: Pestīšana
04.09.2012 07:35
Varbūtvar teikt tā, ka ticības un labu darbu pretnostatījums dažkārt tiek pārspīlēts? Jo tāpat kā ticība neizbēgami izpaužas darbos, arī, lai veiktu labus darbus, ir nepieciešama kaut kāda ticība.
Aiko_Saule
pievienojies: 05.06.2005
Komentāri: 181
Re: Pestīšana
10.09.2012 18:52
παλαιό ανόητος
Varbūtvar teikt tā, ka ticības un labu darbu pretnostatījums dažkārt tiek pārspīlēts? Jo tāpat kā ticība neizbēgami izpaužas darbos, arī, lai veiktu labus darbus, ir nepieciešama kaut kāda ticība.

Un kā paliek ar PAZĪŠANU, PAĻAUŠANOS, UZTICĒŠANOS ?

Kāpēc TICĪBA ir svarīgāka par šīm trim iepriekšnosauktajām parādībām ?
παλαιό ανόητος
pievienojies: 18.05.2012
Komentāri: 40
Re: Pestīšana
11.09.2012 08:57
Aiko_Saule:
Pazīšana, paļaušanās, uzticēšanās, man domāt ir ticības aspekti, tā ka runa faktiski ir par vienu un to pašu.
Aiko_Saule
pievienojies: 05.06.2005
Komentāri: 181
Re: Pestīšana
11.09.2012 11:04
παλαιό ανόητος
Pazīšana, paļaušanās, uzticēšanās, man domāt ir ticības aspekti, tā ka runa faktiski ir par vienu un to pašu.

Es nevaru piekrist - ka runa iet par vienu un to pašu - pamatojums:
jo vispirms ir pazīšana - tad veidojas uzticēšanās un pēc kāda laika paļaušanās - un pēc tam ticēšana !

Manā realitātē šīs ir četras dažādas lietas !
Komentāri:Iepriekšējie123Nākamie
 Saraksts/Par un ap kristietību/Pestīšana