Pirmo reizi mūžā zaudēju tik tuvu mīļu cilvēku. Esot kristietei, likās, ka nav tik lielas grūtības, ko nevar izdzīvot. Protams, ka Dievs neuzliek vairāk kā varam izturēt, Bet ne par to. Viņa vairs nav. Viņš ir Mūžības priekšā. Es vēlētos izdarīt to, ko meitai tagad vajadzēyu izdarīt. Daudz jau ir izdarīts. Ko vēl, Mīļais Dievs, Tu vēlies? Uzlūko manas asaru pilnās acis, pastieptās rokas pret Tevi un cilvēcīgo vājumu. Es mīlu Tevi Dievs. Es mīlu tevi tēti. Signe.
Batseba pievienojies: 04.11.2005 Komentāri: 516
Re: Mans tētis
05.08.2012 19:15
>imelda Tu nezaudēji savu tēvu. Jo saite starp vecākiem un bērnu saglabājas. Kā meita, Tu noslauki savas asaras, lai tās neapgrūtina Tavu tēvu. Pieteic aizlūgumu par viņa dvēseli. Aktīvi bet mierīgi piedalis šajā aizlūgumā, (t.i. - Tev jāizsūdz savi grēki un mierīgi jāpieņem Sakraments). Vienmēr atceries savu tēvu savās lūgšanās. Bet esi mierīga. Lai Dieva miers ir ar Tevi.
imelda pievienojies: 03.04.2005 Komentāri: 66
Re: Mans tētis
06.08.2012 11:47
31.jūlijā viņu guldīja zemes klēpī, bet 3.augustā tika svinēta Svētā Mise dominikāņu baznīcā. (Pēc dominikāņu tradīcijas viņš, pārdabiski, pieder dominikāņu ģimenei.) Tik daudz kas izdzīvots bēru laikā. Dažbrīd nav iespējams bez izmisuma atcerēties par visu. Atvadu runas laikā tēva otrās ģimenes locekļi nepieminēja mūsu ģimeni, tādējādi izsvītrojot no tēva dzīves nozīmīgu posmu un daudz mīļu cilvēku. Netika atļauts atvadīties no tēva ne kapličā, ne arī pie kapa. Par cilvēkiem, kuri tā rīkojās, tika palūgts nosvinēt Svēto Misi. Tagad ir iestājies miers, jo tā arī ir noticis - ir bijusi grēksūdze un ar tīru sirdsapziņu pieņemta Svētā Komūnija. Tēvs ir Dieva rokās, un es izdarīju visu, ko sapratu labu esam. Paldies visiem, kas aizlūdza par mana tēva dvēseli un mani.
