Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija
Forums
 Saraksts/Par un ap kristietību/Kārdināšana
 
Aiko_Saule
pievienojies: 05.06.2005
Komentāri: 181
Kārdināšana
15.09.2013 13:47
Jēk. 1:13 Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, - jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina.

Mateja 4:1 Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts.

Tātad no Jēkaba secinām, ka Dievs nevienu nekārdina, bet no Mateja varam secināt, ka Dievs nevienu nekārdina, bet viņš var ievest vai arī neievest kārdinātāja zonā - velna zonā, kur pašu, kārdināšanas funkciju
izpilda velns.

Tad var secināt - ka Dievs nevienu nekārdina - bet tikai ieved vai neieved.

Tēvs neieved mūs kārdināšanā - jo ja Tēvs ievedīs, tad būs kārdinājumi jāpiedzīvo, tāpat kā Jēzum.

No šejienes sanāk ka visus ļaunos darbus Dievs ir uzticējis savam kalpam Sātanam - Sātans labi kalpo Dievam - un nokārdina visus, ko Dievs ieved Sātana zonā.

Dievam ir savs bizness ar Sātanu.

Un tagad ir jautājums - vai Dievs ir vainīgs - ka viņš ir ievedis kārdināšanā bet pats nav kārdinājis ?
Te man nāk analoģija ar četriem zēniem, kuri sagūstījuši meiteni - lai to izvarotu.
Protams izvarotājs bija viens - bet pārējie bija nevis tiešie izvarotāji, bet tikai gūstītāji.
Tiesā arī gūstītājus - uzskata par vainīgiem - kā ir šajā gadījumā ?
Ja Dievs ieved - viņš taču ir vainīgs līdzdalībnieks ?
Lūdzu padalieties ar saviem uzskatiem šajā jautājumā !
armilo
pievienojies: 05.07.2012
Komentāri: 24
Re: Kārdināšana
16.09.2013 21:54
Jā, Dievs ir vainīgs, un ir sodīts ar krusta nāvi. Un Dieva vienīgā vaina ir Viņa mīlestība uz cilvēkiem.

Dievs ir mīlestība (1 Jāņa 4,8). Absolūta mīlestība absolūti izslēdz jebkādu ļaunumu, tajā skaitā kārdināšanu un ievešanu kārdināšanā. Vienīgā zināmā kārdināšana tuksnesī, bija Jēzus liecība pasaulei, ka Viņš stāv pāri sātanam un viņa "labumiem" - godkārei, varaskārei un mantkārībai. Dieva Dēla kārdināšana tuksnesī nebija priekš Tēva, bet priekš mums mazticīgajiem, lai mēs atpazītu Mesiju. Šāda veida kārdināšana nav cilvēkam pa spēkam un nav arī grēciniekiem paredzēta, un tāda nekad ne ar vienu vairs nenotiks.

Tēvreizes lūgums "neieved mūs kārdināšanā" ir jāsaprot kā "neļauj mums ieiet kārdināšanā", jo mūs kārdina mūsu pašu grēcīgā miesa (Jēk 1,14). "Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, - jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama."

Tātad, Dievs nevienu nekārdina un neieved kārdināšanā, citādi Viņš nebūtu Mīlestība. Katram ticīgajam pašam sev ir jāuzdod jautājums: kādam Dievam es ticu: tādam kas mani kārdina (pagrūž uz grēku) vai tādam, kas mani mīl (pasargā un izglābj no grēka).
 
 Saraksts/Par un ap kristietību/Kārdināšana