Rekur Latvijas Avīzē publicēts interesants raksts par kardinālu Jozefu Racingeru, kuru daudzi min kā vienu no ietekmīgākajiem cilvēkiem RKB aiz Pāvesta:
Latvijas Avīze: Katoļu baznīcas ideologs Rietumeiropā, sevišķi katoļu zemēs, ļaužu prātus nodarbina jautājums, kā veidosies laicīgās varas attiecības ar baznīcu pēc Jāņa Pāvila II ēras. Atzīstot tagadējā pāvesta leģendāros nopelnus, politiķi tomēr ļoti daudzus viņa aicinājumus ir atstājuši neievērotus. Simbolisks piemērs – lēmums svītrot no Eiropas Savienības konstitūcijas projekta teksta atsauci uz kristietības mantojumu.
Iepretim uzvarošajām globalizācijas, atvērtās sabiedrības un liberālisma tendencēm Jāņa Pāvila II vadītā Romas katoļu baznīca sludina konservatīvas, par tradicionālām dēvētas vērtības un nostādnes, ko mūsdienās pat nereti uztver kā politiski nekorektas. Atcerēsimies kaut vai skandālus ap Svētajam krēslam tuvā eirokomisāra amata kandidāta filozofa Roko Butiljones bēdīgi slavenajiem izteikumiem. Tomēr viņa sacītajam par "ļoti modē nākušajiem aizspriedumiem pret kristīgo reliģiju", jo „Eiropa baidās uzsākt debates par savu identitāti", piemīt laba daļa patiesības.
Vatikāna norišu apskatnieki pamanījuši, ka, Jāņa Pāvila II fiziskajiem spēkiem izsīkstot, viņa pārstāvību starptautiskos saietos visbiežāk uzņemas divi kardināli: Parīzes arhibīskaps Žans Marī Lustigers, kurš 27. janvārī kopā ar vairāku valstu vadītājiem piedalījās arī Aušvicas nāves nometnes atbrīvošanas sešdesmitgades ceremonijā (agrā jaunībā katolicismā pārgājušais arhibīskaps nāk no Polijas ebreju ģimenes un Aušvicā nogalināti viņa tuvinieki), un ticības mācības kongregācijas – vienas no Romas kūrijas nodaļām – prefekts Jozefs Racingers.
Liberālo un antiklerikālo kreiso aprindu skatījumā konservatīvi noskaņotais Racingers ir Vatikāna "pelēkais kardināls", kurš šobrīd nosaka katoļu baznīcas ideoloģiju. Tomēr saskaņā ar ne pārāk afišētu atzinumu fakts, ka Racingers ir vācietis – viņa vecāki bija Lejasbavārijas zemnieki – un viņa mācības seminārā pārtraucis iesaukums vērmahtā, varētu būt viens no apstākļiem, kas nevilšus attur no Racingera izraudzīšanas baznīcas vadībā. Otrs varbūtējais šķērslis ir jau visnotaļ cienījamais vecums (dzimis 1927. gadā), trešais – uz Vatikānu izdarītais spiediens, lai nākamais pāvests būtu "progresīvs", vēlams no t. s. trešās pasaules.
Jāņa Pāvila II laikā katoļticīgo skaits ir pārsniedzis miljarda robežu un aptuveni puse no tiem dzīvo Rietumu puslodē, galvenokārt Latīņamerikā. Taču konklāvā, kurā kardināliem (tiem, kas jaunāki par 80 gadiem) no sava vidus reiz būs jāievēl kārtējais Svētā Pētera pēctecis, noteicošais vārds piederēs eiropiešiem. Un šī izvēle – kā 1978. gadā attiecībā uz poli Karolu Vojtilu – jau vairākkārt bijusi diezgan negaidīta. Katrā ziņā Jozefam Racingeram piemīt pietiekami liela autoritāte, lai noskaņotu kardinālu kolēģijas domas par labu kādam kandidātam.
Racingers kļuva pazīstams baznīcas teorētiķis jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos sešdesmitajos gados, būdams teoloģijas profesors Vācijas universitātēs un eksperts vēsturiskajā Vatikāna otrajā koncilā (1962 – 1965). Viņš paziņojis, ka "koncils vēlējās parādīt, ka kristietība nav nostājusies pret prātu, pret modernismu, gluži pretēji – tā sniedz palīdzību, lai prāts visā pilnībā varētu nodoties ne tikai tehniskiem jautājumiem, bet arī cilvēces, morāles un reliģijas izzināšanai". Pēc kādas versijas, tolaik teoloģijas profesors nebūt nepiederēja baznīcas ortodoksālajam spārnam, viņa uzskati mainījušies Jāņa Pāvila II iespaidā.
Pāvests 1981. gadā uzaicināja Racingeru, toreiz jau kardinālu un Minhenes bīskapu, vadīt ticības mācības kongregāciju, kuras uzdevums ir izplatīt un aizstāvēt baznīcas doktrīnu. Tāpēc viņš bija atbildīgs, piemēram, par pāvesta ieceltās divpadsmit kardinālu un bīskapu komisijas darbu pie jaunā katoļu baznīcas katehisma sastādīšanas, kurš pirms dažiem gadiem no franču valodas oriģināla tika pārtulkots un izdots arī latviski. Par Racingeru kā atzītu starptautiska mēroga personību liecina tas, ka viņš ir viens no divpadsmit ārvalstu asociētajiem locekļiem Francijas Institūta (vadošā zinātniskā iestāde Francijā, dibināta 1795. gadā) Morālo un politisko zinātņu akadēmijā. Tādi ir arī, piemēram, Spānijas karalis Huans Karloss un bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels. Pašu Racingeru 1992. gadā ievēlēja mirušā Andreja Saharova vietā.
Viņu abu nostājā ir zināma līdzība. Gluži kā Saharovs kādreiz Padomju Savienībā kardināls Racingers šodienas Eiropā nostājas pret valdošo politiku. Intervijā Itālijas avīzei "La Repubblica" viņš, starp citu, piemin, ka dažā labā Eiropas Savienības valstī, teiksim, Zviedrijā, homofobijas sludināšanā apsūdzēti mācītāji jau pabijuši aiz restēm. Viņaprāt, laicīguma principi Rietumeiropā no reliģijas brīvības garanta tiek pārvērsti kareivīgā ideoloģijā, ko uzspiež ar likumu, aizliedzot publiski paust katoliskā un kristīgā pārliecībā sakņotus uzskatus. Politikā un tāpat ekonomikā, apgalvo Racingers, atgādināt par Dievu kļūst "gandrīz vai nepieklājīgi, it kā tādējādi varētu apdraudēt neticīgo brīvības" un "it kā Dievs nebūtu šīs pasaules sastāvdaļa", bet "sabiedrība, no kuras Dievs ir pilnībā izraidīts, pati sevi iznīcina. To pierādīja pagājušā gadsimta totalitārie režīmi".
Pēc izplatīta ieskata, Racingers neesot labvēlīgs ekumeniskajai kustībai lielā mērā tāpēc, ka protestantu baznīcas daudzviet pieļauj sieviešu ordinēšanu un dod svētību homoseksuālistu laulībām. Tāpat vistiešākajā pretrunā ar ES politiku ir kardināla un vispār Vatikāna vēršanās pret feminismu, pret dzimstības regulēšanu un, protams, pret Turcijas uzņemšanu Eiropas Savienībā.
Arī baznīcas tuvākā nākotne kardināla apcerējumos pareģota ar lielu drūmas noskaņas piedevu. Tomēr, cer Jozefs Racingers, visgrūtāko pārbaudījumu laikā, kas vēl stāv priekšā, tā būs baznīca, kura atradīs spēku sevī, "nevis baznīca, kura cīnās par politisko mandātu. Tā izvairīsies no flirta tiklab ar labējiem, kā ar kreisajiem".
Ir saprotams, kāpēc Eiropas varas gaiteņos vēlas Vatikāna kursa maiņu. Bet neatkarīgi no tā, kāds kristīgās domas strāvojums gūs virsroku, vajadzēs izšķirties, vai Eiropas politiskā telpa un baznīcas garīgā telpa būs divas nesavienojamas pasaules, vai varbūt atlikušo kopīgo vērtību vārdā jāmeklē saprašanās ceļi.
Justas pievienojies: 30.12.2004 Komentāri: 213
Re: Raksts par Racingeru
02.02.2005 16:19
Starp citu, jālūdzas par mūsu pāvestu. Viņš vakar ievietots Romas slimnīcā, jo saslimis ar gripu. Slimība izraisījusi elpošanas problēmas. BBC pat ziņoja, ka viņš uz laiku pat pieslēgts pie mākslīgās elpošanas. Bet stāvoklis tomēr esot stabils. Vispār riebīgi skatīties starptautiskos TV kanālus - gan BBC, gan Sky News, gan Euronews kā maitu putni gaida to mirkli.... tāds iespaids vismaz rodas. Jālūdzas par mūsu pāvestu, lai Kungs ir ar viņu un viņu stiprina.
Amada pievienojies: 24.12.2004 Komentāri: 173
Re: Raksts par Racingeru
03.02.2005 11:09
Par tiem maitas putniem japiekrit. :( Bet par "bedigi slaveno" Butiljoni... hmmm. lasiju paris nedelas atpakal ar vinu interviju "Newsweek". Loti interesants un gudrs cilveks. Ja sanaks laiks, varbut partulkosu dazus fragmentus. ja bus pieprasijums. Poliski lasosos aicinu ielukoties seit.
Mulders pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 485
Re: Raksts par Racingeru
03.02.2005 11:36
Pavljiks taads laaga vechuks izskataas! Bet nu vecums njem savu! Baigi negribaas, lai tamdeelj saceljas bardaks! Bet jaa pierkiitu... baigi kaut kaa jociigi paliek, kad valstis ciinaas par "minoritaashu" tiesiibaam atstaajot "majoritaates" novaartaa. Driiz jau arii kristieshi buus minoritaate, un nedriixtees vairs jau pat piemineet Jeezu Kristu, jo tas buus... nu nezinu... antisemiitiski vai? Bet laix ir tuvu! Palieciet stipri ticiibaa, un viss buus kedaas!
Justas pievienojies: 30.12.2004 Komentāri: 213
Re: Raksts par Racingeru
03.02.2005 11:57
> Amada
Es jau nerakstīju to "bēdīgi slaveno" par Butiljoni jo viņu par tādu neuzskatu. Latvijas Avīzes žurnālists to rakstīja. Kaut gan nevar teikt, ka viņa raksts ir tendenciozs un katoļiem nelabvēlīgs, viņš spējis ieturēt daudz maz neitrālu pozīciju. Apskaties tepat katedrale.lv pie rakstiem par Butiljoni. Tur ir arī links uz Bankovska rakstu Rīgas Laikā, ja nu gadījumā to nelasīji. Ļoti, ļoti vērtīgs
Amada pievienojies: 24.12.2004 Komentāri: 173
Re: Raksts par Racingeru
03.02.2005 12:05
nelasiju, bet dzirdeju par to. palasisu. Justas, es neteicu, ka Tu ta saciji :) Vienkarsi visur par vinu ta tiek teikts. Tik daudz, ka pat kristiesi ta sak domat. Antikristigais lobijs sit ausgtu vilni
Kripata pievienojies: 01.02.2005 Komentāri: 87
Re: Raksts par Racingeru
03.02.2005 12:52
Un ta, ka teica vecais labais Raners: nakotnes (t.i. musdienu) kristiesi bus vai nu mistiki vai to vispar nebus.
Paldies, interesanti. Tomēr šķiet, ka par nākamo pāvestu viņam nekļūt. Tas Hitlerjūgends un Vērmahts darīs savu. Pat zinot, ka dalība šajās organizācijās nacistiskajā Vācijā bija bez maz vai piespiedu kārtā.
