Kas vispār ir vērtība šajā dzīvē. Vērtības ir pārejošas. Kas šodien ir vērtīgs, tas rīt var būt bezvērtīgs. Savas vērtības jākrāj debesu valstībā, tad tās neizgaisīs un neviens tās nenozags. Vērtības atšķiras no valsts uz valsti. Ja Japāna ir milzīga cieņa pret cilvēkiem gados, tad, manuprāt, Latvijā par tiem vienkārši ņirgājās. Protams, ka vecs cilvēks ir vērtība. Dzīves bagāžu neviens atņemt nevar. Protams, sirmā vecumā smadzenes var nedarboties tā kā iepriekš un viņa visu augstā aizmāršība var darboties un atmiņa pasliktinās. Tomēr, ja cilvēkam, piemēram, 90 gados ķermenis ir vājš un salauzts, tas nenozīmē, ka galva nestrādā, nedrīkst cilvēku padarīt par nederīgu pirms laika. Latvijā ir tāds pieņemts rīcības modelis, ka bērni un mazbērni bieži neapgrūtina savus vecvecākus vai vecākus ar savām problēmām, lai tos neuztrauktu. Tas var pilnīgi ačgārni. Cilvēku stāvoklis var būt dažāds. Kādam 90 gados maigi sakot prāts atpūšas, bet, ja cilvēkam 90 gados prāts un atmiņa darbojas lieliski, tad neizmantot viņa potenciālu, neuzprasot padomu, ir mazākā mērā izšķērdība. Vēl jo vairāk cilvēks, ja viņam vairs neviens neko nestāsta, jūtas nederīgs un nevajadzīgs. Es domāju, ka daļēji sabiedrībā Latvijā ir modē veciem cilvēkiem neko nestāstīt, jo jaunie jau domā, ko tas vecais saprot. Īstenībā tieši tā sirmā, līkā vecmāmiņa var būt ģimenes lielākā vērtība, zināšanu krātuve. Daudzi saka lasiet grāmatas. Grāmatas ir jālasa, protams. Tomēr pašās noderīgākajās grāmatās bieži vien ir uzrakstīta kāda cilvēka dzīves pieredze un filozofija. Atceroties manu draugu Mērfiju esmu pārliecināts, ka labākās un vērtīgākās dzīves pieredzes paliek neuzrakstītas. Reiz es nejauši noklausījos divu sirmu kundžu sarunu bērnu spēļu laukumā uz soliņa. Es sēdēju uz soliņa, lasīju Roterdamas Erasma „Muļķības slavinājumu” un īsti neticēju apgalvojumam, ka sirmā vecumā cilvēks ir visu aizmirsis, tāpēc pat nebaidās nomirt. Sirmās kundzes sāka apspriest norises pasaulē. Fantazēja kāda pasaule izskatīsies nākotnē, nonāca pie secinājuma, ka viņas to nepieredzēs. Tad vecākā no kundzēm paziņoja, ka viņai nav bail nomirt. Kundze atzina, ka savos astoņdesmit astoņos gados ir ļoti nogurusi. Ķermenis paliek vājāks un vājāks, palikuši tik kauli un āda, bet patiesais iemesls, kāpēc pazudušas bailes nomirt bija cits. Kundze atzina, ka ir pārrāvušās viņa saites ar ģimeni. Daudzie bērni un mazbērni sirmo kundzi apciemo arvien retāk. Nestāsta vairs savas problēma, un nosaka, ko gan man tevi uztraukt. Apciemojumi ir reti un tā teikt saimnieciska rakstura. Bērni palīdz aiziet uz veikalu, kaut ko nopērk, droši vien kaut ko palīdz izdarīt. Kundze noteica, ka bērni dzīvo tālu, ka tas ir iemesls retiem apciemojumiem. Tā kā daži radinieki dzīvo tajā pašā pilsētā, citi 40 km attālumā, manuprāt, iemesli retiem apciemojumiem ir citi. Tie ir divi: egoisms un aizmāršība. Egoisms izpaužas no bērnu un mazbērnu puses, kā nepatiesa iedoma, ka cilvēks ir vecs un nederīgs un neko man palīdzēt nevar. „Tā kā esmu aizņemts, man ir problēmas, sava sirmā tuvinieka apciemojums man ir lieks apgrūtinājums”, tā droši vien domā daudzi bērni un mazbērni. Aizmāršība izpaužas no jauno cilvēku, nevis sirmgalvju puses. Jo nabadziņi jau ir aizmirsuši, cik sirmā māmiņa vai tētiņš daudz ir viņiem palīdzējuši bērnībā. Labi, pieņemsim, līdz noteiktam vecumam, mēs neatceramies neko. Tad mums vecāki aprūpē visvairāk. Tā kā vairumam jau ir savi bērni, tad nesaprast un nenovērtēt cik vecāki mūsu labā ir izdarījuši nav pat jaunības maksimālisms, tas ir marasms un smadzeņu liesums, kā teiktu izcilais dzejnieks Aleksandrs Čaks.
Vairāk no grāmatas mans un Dieva noslēpums: dalies un tev tiks dots iepazīsties šeit: https://www.facebook.com/MyandGodsecre/
Zelta zēns pievienojies: 07.05.2016 Komentāri: 5
Re: Mans un Dieva noslēpums: Dalies un tev tiks dots
07.05.2016 05:25
Kristus mīlestības bauslis ir mazāk pamācība, bet vairāk atbilde un atslēga uz mūžīgo dzīvi. Reiz lūdzot Jēzu, lai ieraksta sirdī man savu vārdu. Un es vēl stiprāk sajutu mīlestību pret Dievu, sajutu tās ilgas pēc tikšanās ar Jēzu, Dievu, Dievmāti. Tās ilgas, kas pieprasa un liek būt labam, ne tikai ievērot Kristus vārdu, bet arī tam kalpot. Bet Kristum var kalpot ne tikai baznīcā, bet arī ikdienā mīlot Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu. Jo tiešām patiesi iemīlot Dievu, Dieva Māti, saproti, ka atbilde visam ir mīlestība. Mīli savu tuvāko kā sevi pašu, nedrīkst palikt tikai vārdu līmeni. Patiešām, ja gribi sekot Jēzum, tad iemīli Dievu, savu tuvāko un pat savu ienaidnieku. Jo atbilde ir vienkārša, ja mēs patiesi iemīlēsim Dievu, savu tuvāko un pat ienaidnieku, tad mīlestība mūs vadīs dzīvē un mīlestības stāvoklis mums palīdzēs izvairīties no grēkiem. Tikai patiesas mīlestības stāvoklis mums to var palīdzēt. Jālūdz Jēzum, lai savu mīlestības vārdu ieraksta mūsu sirdīs. Ja Dievu, Dieva māti jau mīlu patiesi, no visas sirds, tad protams mīlestība pret savu ienaidnieku ir mūža darbs, jālūdz cītīgāk Jēzu, lai palīdz man to iemācīties. Jo tas nav iespējams bez Viņa atbalsta!!! Jālūdz Dievs, lai viņam pietiek žēlsirdības ne vien piedod visus mūsu grēkus, bet, lai piedot arī tiem, kuriem Dieva vārds ir svešs un tas nav ierakstīts viņu sirdīs.
Zelta zēns pievienojies: 07.05.2016 Komentāri: 5
Re: Mans un Dieva noslēpums: Dalies un tev tiks dots
07.05.2016 05:26
No sava mazumiņa dalies ar to, kuram visvairāk vajag tavu palīdzību, un tev tiks atmaksāts. Mēs varam uzbūvēt ideālu pasauli, ja palīdzēsim viens otram, ja palīdzēsim Dievam, ja Dievs palīdzēs mums. Tā ir un nav utopija reizē. Tas ir teorētiski iespējams, bet grūti realizējams dzīvē. Jo dzīve materiālajā pasaulē, mežonīgā kapitālismā ir skarta. Cilvēku daba ir riebīga un mantrausīga. Jāprot piedod, neticēt un būt pazemīgam. Citādi var zust vēlme vispār kādam dalīties! Kad neviens vairs nevienam nepalīdzēs, tad mums vairs nepalīdzēs Dievs, tad viss beigsies. Jāsaprot, ka nepateicība ir pasaules, ne Dieva alga. Dievs mums algu izmaksās debesu valstībā. Tici, ceri, cīnies un dalies!
Zelta zēns pievienojies: 07.05.2016 Komentāri: 5
Re: Mans un Dieva noslēpums: Dalies un tev tiks dots
07.05.2016 05:27
Vai kalps ir augsts? Nav neviena iemesla domāt, ka kalps ir zems. Cilvēks, kas palīdz otram cilvēkam, saņemot salīdzinoši zemu atlīdzību, nevar tikt uzskatīts par zemu, jo atlīdzība ir zema. Zems ir tas, kura derīgums sabiedrībai un Dievam ir zems, jo tas, kas kalpo tik sev, nekādā gadījumā nekalpo Dievam, jo Dievs kalpo ne tikai sev. To Jēzus parādīja gan mazgājot kājas mācekļiem, gan tas notiek katru dienu, stundu, minūti, sekundi. Dievs mums palīdz mums nepārtraukti, gan ar savu vārdu, gan ar saviem darbiem. Var jau teikt, ka kalpam nav izvēles, tāpēc viņa kalpošana viņu augstāku nepadara, jo, ja viņš varētu, tad viņš nekalpotu,bet tikai izrīkotu. Tāpēc vislabākais apzīmējums ir, ka kalps nav zemāks par augstmani. Visaugstākais kalpotājs ir kā Jēzus, kas kalpo arī tad, ja to varētu nedarīt. Jebkurš var būt kalpotājs, neskatoties uz savu lomu sabiedrībā. Jo cilvēkam ir vairāk naudas, jo viņam ir vairāk iespēju kalpot, palīdzēt cilvēkiem, trūkumcietējiem, radīt, ko paliekušu pasaulē. Bet tāpēc, ka kādam ir vairāk naudas viņš vienkārši nevar būt labāks, jo tad jau mēs atgrieztos sākuma punktā. Tāpēc labāks kalps ir tas, kas dara visu iespējamo, lai palīdzētu apkārtējiem, lai kalpotu dievam un sabiedrībai. Kam daudz tiek dots, no tā daudz arī daudz tiek prasīts. Ja cilvēks jau pamatā domās, ka viņam nekas nav dots, bet viņš visu ir nopelnījis, tad jau tā ir kļūda pašos pamatos, jo jau savu dzīvību būtībā mēs neesam nopelnījuši, tā mums ir dāvāta, bet cik bieži mēs par to pateicamies? Ir laiks sākt pateikties un kalpot. Sākiet jau šodien: lūdzoties. Lūgšana neko nemaksā, bet lūdzoties par citiem mēs kalpojam sabiedrībai un Dievam. Lūgšana ir viens no svētīgākajiem darbiem uz šīs Pasaules. Lūdzaties par mirušajiem un viņi lūgsies par jums, jums palīdzēs. Tā ir svētā sadraudzība, kuras nozīmi un iespējas mēs neaptveram.
Zelta zēns pievienojies: 07.05.2016 Komentāri: 5
Re: Mans un Dieva noslēpums: Dalies un tev tiks dots
07.05.2016 05:28
Mateja 5:3 "Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība. Jāsaka tā: “Esmu patiesi priecīgs, ka es saprotu, ka esmu garā nabags”. Bez Kristus ne es, ne kāds cits būtu nopelnījis, nopelna vai nopelnīs biļeti uz debesu valstību. Kristus ir šī biļete, ja tici Viņam un spēj atzīt savus grēkus, sava gara nabadzību salīdzinot ar Viņu, un, visbeidzot, ja dzīvo saskaņā ar viņa mācību. Analizējot tālāk šos Kristus vārdus ir jāsaka, ka būtu tikai godīgi, ja arī garīgi slimajiem cilvēkiem piederētu debesu valstībā. Es uzskatu, ka viņi ar savu dzīvi ir pelnījuši saņemt daudz vairāk kā pasaules bagātākais cilvēks, ņemot vērā, sabiedrības neviennozīmīgo attieksmi un ierobežotās iespējas dzīvē. Protams, ka garīgi slimie cilvēki ir liels apgrūtinājums saviem tuviniekiem, bet svētīgi ir tie, kas to ar godu paveic…
jankkelis1 pievienojies: 14.11.2015 Komentāri: 23
Re: Mans un Dieva noslēpums: Dalies un tev tiks dots
