ja es nepartraukti ludzu Dievam palidzibu savas gaitas, lai man nokartojas dzive, lai es iemantoju sirdsmieru, vai tas ir pareizi? varbut tas jadara tikai kadu reizi, bet parejas jaskaita lugsnas? vai tomer ir nepartraukti jaludz palidzibu sev tikmer, kamer paliec stabils un tad vari lugt par parejiem, vienkarsi lugt vai tas jadara paraleli ar savam likstam, ludzot ari par visu parejo? ieprieks paldies - kas padalisies iespaidos.
Mitzrael pievienojies: 23.01.2005 Komentāri: 83
Re: par sevi ludzot...
07.03.2005 18:09
pats personīgi esmu nonācis pie slēdziena, kad jūtu labāk iet un lūgt to ceļu, kas vairāk vestu pie Viņa, atklātu Viņa gribu, atdot visu Viņa rokās - bet mazāk pēc pēc kaut kā konkrēta, jo varu kļūdīties un nevajadzīgi gaidīt to, kas nav Viņa griba. Katrā ziņā attiecības ir: dzīvs cilvēks ar dzīvu Dievu, nevis pātaru skaitīšana - dzīvās attiecībās viss ir iespējams. Vari būt tāds, kāds esi, nav jābaidās, kad kaut ko dari nepareizi - bet tai pat laikā klausies Viņa balsi, lai saprastu, ja esi kaut ko nepareizu izdarījis.
maksis pievienojies: 04.01.2005 Komentāri: 4
Re: par sevi ludzot...
08.03.2005 09:38
Mitzrael, paldies tev - es jau domaju lidzigi, tikai jautajums par lugsnam ari ir aktuals, jo tas ir jaskaita. dzivot var ka velas, tikai caur Dievu, un ka gan Dievu uzrunat, ja ne caur lugsnam? vai ne ta?
Mitzrael pievienojies: 23.01.2005 Komentāri: 83
Re: par sevi ludzot...
10.03.2005 23:04
protams, caur lūgšanām, kuras jau vairāk līdzinās sarunai, kura izriet no šīm dzīvajām attiecībām - tajās tu runā par sevi un, jo neesi viens, arī par citiem. nedomāju, ka te var runāt par pareizāk vai labāk: kad un vai lūgties par citiem un par sevi. ar pātariem biju domājis pantiņu skaitīšanu aiz pienākuma sajūtas, kam var sekot vainas sajūta, ja neesi kaut ko noskaitījis. svarīgi, ka tu savai lūgšanai dod laiku, ka šīm attiecībām dod laiku - jo kādas gan tās var būt par attiecībām, ja mīļotie netiekas.
