Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija
Forums
 Saraksts/Autordarbi/Kādā brīvībā dzīvosim? ( PART I )
 
Pāvils Jarāns
pievienojies: 05.02.2005
Komentāri: 7
Kādā brīvībā dzīvosim? ( PART I )
14.04.2005 17:25
Kādā brīvībā dzīvosim?



Viens no populārākajiem vārdiem mūslaiku leksikā ir vārds “brīvība”. Par “brīvību” mēs dzirdam izskanam dažādus viedokļus gan radio, gan no cilvēkiem uz ielas, no draugiem, televīzijas raidījumos utt. Mēs esam nostādīti milzīgas izvēles priekšā, par kādu tieši “brīvību” runāt, jo pastāv bezgala daudz tā saucamo “brīvību”: vārda brīvība, rīcības brīvība, izvēles brīvība, preses brīvība, domas un reliģiskā brīvība, seksuālā brīvība, pilsoniskā brīvība un visāda citāda brīvība… Tajā pašā laikā mēs novērojam, ka tā pati prese, radio, televīzija un cilvēki uz ielas runā par arvien pieaugošo no visdažādākajam atkarībām sirgstošo cilvēku skaitu. Ir runa par atkarīgajiem no azartspēlēm, no alkohola, narkotikām, pornogrāfijas, datorspēlēm utt. Citiem vārdiem, mēs dzīvojam ļoti paradoksālā laikmetā. Dienās, kad visvairāk tiek runāts par brīvību, nemitīgi pieaug to cilvēku skaits, kuri cieš no dažādām atkarībām un sāk savu brīvību zaudēt.

Bet ko mums, kristiešiem, šis vārds nozīmē? Vai pastāv arī tāda “kristiešu brīvība”? Šo pārdomu sākumā piedāvāju aplūkot jautājumu par to, kas ir cilvēka brīvība un kādēļ tā nav nošķirama no jautājuma par “atbildību”. Otrajā daļā piedāvāju izgaismot brīvības jautājumu ar Evaņģēlija un īpaši – Jēzus dzīves piemēru. Kādā veidā Jēzus izdzīvoja brīvību, kādā veidā Viņš izprata brīvību un kā mēs kā kristieši varam sekot mūsu Kunga piemēram?



  1. Brīvība un atbildība




Kas tad ir brīvība? Bieži vien brīvību uztver kā visatļautību vai arī kā vienkārši spēju izvēlēties. Tomēr abi šie skatījumi nespēj dot izsmeļošu atbildi uz uzdoto jautājumu. Proti, ja brīvība ir visatļautība, tad dzīve sabiedrībā kļūst neiespējama. Ja katrs vēlas būt brīvs, nerespektējot otru, tad tas noved pie vardarbības un haosa. Brīvība bez ierobežojumiem nav iespējama. Savukārt, ja mēs uzskatām brīvību tikai par iespēju izvēlēties, tad arī tas noved pie absurdiem secinājumiem. Patiesībā cilvēka izvēles iespējas ir visai ierobežotas. Mēs neizvēlamies piedzimt vai nepiedzimt, mēs neizvēlamies dažādas dotības vai talantus, mums netiek dota izvēle novecot vai nenovecot; kad cilvēks iemīlas, tad zināmā mērā viņš arī zaudē iespēju izvēlēties starp “mīlēt” vai “nemīlēt” otru, jo viņš vienkārši mīl; mēs neizvēlamies un neprogrammējam mūsu ķermeņa funkcijas – tās ir lielā mērā neatkarīgas no mūsu iegribām: mums tām ir japakļaujas, utt.

Ņemot vērā iepriekš sacīto, var rasties iespaids, ka cilvēkam vispār nav brīvības. Tomēr dziļākajā būtībā mūsos ir brīvība. Cilvēka brīvību, iespējams, vislabāk varētu raksturot ar viņa spēju izteikt savu “jā” vai “nē”. Šī spēja teikt “jā” vai “nē” izsaka to, kas ir mūsu brīvība gan mūsu personiskajā dzīvē, gan sabiedriskajā, gan attiecībās ar garīgo pasauli – Dievu. Protams, mēs nevaram izvēlēties gribēt vai negribēt kļūt arvien pieaugušākiem un vecākiem. Mēs visi novecojam, tomēr varam izlemt un teikt savu “jā” vai “nē” dziļai un patiesai dzīvei. Un tas vislabāk raksturo to, ko cilvēkam nozīmē brīvība. Līdzīgi ir arī attiecībās ar Dievu: iespējams, mēs neizvēlamies brīdi, kad Dievs mūs uzrunā, taču mums piemīt brīvība izlemt atbildēt Viņam ar mūsu “jā” vai “nē”. Svarīgi ir apzināties, ka mūsu brīvība nav skatāma nošķirti no ģimenes, draugiem, sabiedrības, paražām, kas veido mūsu brīvību un izpratni par to. Mēs neesam ne no viena neatkarīga iegribu būtne, kas izvēlas starp “šo” vai “to”, bet gan persona, kas dzīvo kopā ar citām personām, kurām ir jārespektē citai cita, lai spētu laimīgi dzīvot.

Taja pašā laikā ir svarīgi apzināties, ka cilvēka brīvība nav nodalāma no atbildības. Cilvēks var uzskatīt sevi par brīvu tad, kad viņš ir spējīgs atbildēt par savu brīvību, un tieši tas ir katras sabiedrības pamatā. Cilvēks, kurš nav spējīgs vai neprot būt atbildīgs par savu brīvību, daļēji vai arī pilnā mērā to zaudē, par ko arī liecina, piemēram, pārpildītie cietumi vai atkarīgo no psihotropajām vielām ciešanas.

Centīsimies vēlreiz pievērsties mūsu jautājumam. Vai mēs esam brīvi? Ja esam, tad kādā veidā mūsu brīvība izpaužas? No iepriekš sacītā izriet, ka mūsos ir brīvība. Pats fakts, ka mēs atzīstam un pazīstam mūsu brīvību, jau ir mūsu brīvības izpausmes veids. Mēs nespējam būt brīvi neatkarīgi no mūsu pašu attieksmes pret savu brīvību. Mēs varam noliegt savu brīvību, bet mēs to tik un tā darītu, mūsu pašu brīvības vadīti.

Neieslīgstot smalkās analīzēs, mēs tomēr varam secināt, ka cilvēka brīvība lielākoties izpaužas divos līmeņos. Pirmajā līmenī ir runa par izvēles iespēju, kas izpaužas ikdienas dzīvē. Piemēram, mēs varam izvēlēties mazgāt veļu ar “OMO” vai “Ariel” utt. Savukārt otrajā līmenī runa ir par kopsakarīgu un vienotu mūsu dzīves virzību, kuru paši esam izvēlējušies. Proti, ņemot vērā mūsu dotības, talantus un intereses, mēs izvēlamies savu profesiju vai arodu, kas arī lielā mērā nosaka to, kas mēs būsim, un veidu, kādā mēs dzīvosim šajā pasaulē. Mūsu brīvība šajā līmenī izpaužas tajā, ka mēs paši izvēlamies mūsu dzīves virzienu (virzību) un paši zināmā mērā arī izvēlamies dzīves saturu, kas raksturos mūsu dzīves veidu. Ja es izvēlos būt par ārstu, tad pielieku visas pūles, lai par tādu kļūtu. Mana brīvība šī iemesla dēļ ikdienas līmenī, iespējams, tiks ierobežota, bet kopumā mana brīvība tad izpaužas daudz dziļākā līmenī. Tātad mūsu brīvība izpaužas šajos divos līmeņos. Brīvība nav nošķirama no atbildības, jo, ja mēs nebūsim konsekventi un atbildīgi par mūsu izvēli, piemēram, būt par ārstu, un nestudēsim, tad mūsu izvēles brīvība “būt” vai “nebūt” par ārstu tiek zaudēta. Tādējādi atbildība palīdz brīvībai izpausties un konkretizēties dzīvē. Atbildība kļūst arī par brīvības nosacījumu. Citiem vārdiem sakot, bez atbildības nav brīvības.

Tajā pašā laikā šī brīvība izvēlēties mūsu dzīves veidu, arodu, amatu un kopumā veidu, kādā mēs esam pasaulē, ietver sevī lielu risku. Mums ir rūpīgi jāizvēlas, pēc kādiem principiem mēs veidojam savu dzīvi. Redzot tik daudzas salauztas dzīves un likteņus, rodas jautājums: uz kāda pamata būvēt dzīvi, lai tā nesabrūk? Ko es izvēlos, lai patiešām dzīvotu brīvu un jēgpilnu dzīvi? Kas ir tas, kas piešķir manai dzīvei vadmotīvu un ļauj manai brīvībai izpausties dzīvē? Kas ir manas brīvības pamatā?

Kristiešu mācības pamatā ir ticība, ka Jēzus Kristus glābj un atbrīvo cilvēku no visa, kas viņu paverdzina un dara nebrīvu. Kristus laikabiedri bija pārsteigti par brīvību, kas tik ļoti raksturoja Jēzu, kuram sekoja cilvēku pūļi. Kas tad ir šī brīvība, kurā dzīvoja Jēzus? Un vai arī mēs varam piedzīvot šo brīvību, sekojot mūsu Pestītājam?

                                                                                                                                          

Pāvils Jarāns, op

 

( Raksta pilna versija tiks publiceeta zhurnaalaa: "SAULE")
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: Kādā brīvībā dzīvosim? ( PART I )
14.04.2005 18:20
paldies! :)
Pāvils Jarāns
pievienojies: 05.02.2005
Komentāri: 7
Re: Kādā brīvībā dzīvosim? ( PART I )
14.04.2005 23:05
Darba otraa dalja sekos tuvakajaas dienaas
ADN
pievienojies: 26.12.2004
Komentāri: 48
Re: Kādā brīvībā dzīvosim? ( PART I )
15.04.2005 12:05
Labi apkopotas domas, tā tas ir.
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Kādā brīvībā dzīvosim? ( PART I )
15.04.2005 14:10
briiviiba ir iespeeja nedariit to ko negribaas!
 
 Saraksts/Autordarbi/Kādā brīvībā dzīvosim? ( PART I )