Par cik tiku kristiita saliidzinoshi nesen, tad dievkalpojumos joprojaam rodas virkne jautaajumu, kas netika atrunaati maaciibaas. Viens no tiem ir par ieshanu pie dievgalda - no maaciibaam biju sapratusi, ka pie dievgalda var iet tikai peec greeksuudzes, bet katru reizi veeroju, ka pie dievgalda iet krietni vien vairaak cilveeku nekaa pie greeksuudzes.. Tad nu netieku gudra, kaa iisti ir..
maasa pievienojies: 09.01.2005 Komentāri: 63
Re: dievgalds
16.12.2005 22:17
Sveika, Kāpēcīte! Pie dievgalda vari iet ik reizi, kad vien esi baznicā, ja esi žēlastības stavoklī - t.i., ja neesi apzināti izdarījusi nopietnu grēku. Ja vēlies iet pie dievgalda ik svētdienu, tiek ieteikta ( no tiem ,kas pasi praktizē) grēksūdze reizi mēnesī.°
Jo biežāk iesi pie dievgalda, jo skaidrāk sapratīsi, cik grēcīgi esam, un otrādi, jo biežāk iesi pie grēksūdzes, jo skaidrāk sapratīsi, cik ļoti Tev vajadzīga sastapšanās ar Jēzu sv.Komūnijā.
Kapecite pievienojies: 16.12.2005 Komentāri: 7
Re: dievgalds
18.12.2005 12:38
Paldies!
maasa pievienojies: 09.01.2005 Komentāri: 63
Re: dievgalds
18.12.2005 16:03
Vienmēr laipni!
man prieks dalīties!
Mulders pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 485
Re: dievgalds
18.12.2005 20:03
Ps 19:13 Kas gan apzinās savu nomaldīšanos? Šķīstī mani no manām neapzinātām kļūdām! --- Baidos, ka taa ir sevis maaniishana domaajot, ka tu esi bezgreeciiga. Bet pareizi vaardi ir tie, ko tu saki, ka tieshi shii apzinja, cik ljoti esam greeciigi un atziishanaas Dievam, ka pashi no sevis mees nespeejam nenieka (Jan 15:1-5) sagatavo muus cieniigam Altaara sakramenta sanjemshanai!
Kapecite pievienojies: 16.12.2005 Komentāri: 7
Re: dievgalds
23.12.2005 21:31
Man shajaa sakaraa veel viens jautaajums par pashu greeksuudzi - vai ir kaadi kanoni, peec kuriem jaavadaas taas laikaa attieciibaa uz to, ko un kaa sakaam? Cik lielaa meeraa cilveeki reaali pie taa pieturas?
maasa pievienojies: 09.01.2005 Komentāri: 63
Re: dievgalds
23.12.2005 22:44
Gandrīz katrā lūgšanu grāmatiņā kārtība ir aptuveni dota.
Nesen parādījās šķiet Viļānos drukāti bukletiņi ar uzrakstu "Izlīgšanas un gandarīšanas sakraments", tajā lieliski aprakstīta katoliskajā Baznīcā pieņemtā kārtība, kura Latvijas praksē bieži ir citāda.
Tomēr, manuprāt, galvenā doma vienmēr paliks tā pati - lai es atceros, ka katra grēksūdze ir atgriešanās pie Tēta, kurš ietērpj mani jaunās drānās un rīko viesības!
Mulders pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 485
Re: dievgalds
24.12.2005 23:26
Kapecite, Dievs grib nevis lai tu esi pareiza bet gan lai tu esi patiesa. Jo nekaada "pareizie" kanoni tev nedos nekaadu greeku piedoshanu, ja tu patiesi nenozheelo greekus. Un otraadi, kad Sveetais Gars tev uzraada kaadu greeku, vai vienkaarshi kad tu saproti, ka esi greeciiga tik ljoti, ka gribas to suudzeet Debesu Teevam, tad ir pofig kur un kaadaa pozaa tu atrodies... Dievs tev ir apsoliijis greeku piedoshanu Kristuu, jo tieshi tavaa nespeekaa Dieva speeks paraadaas! Greekus piedod Dievs, nevis no tavas "pozas" vai "vaardiem" kaa no magjiskas mantras rodas greeku piedoshana. Saliidzini tak ar visparastaako izliigshanu 2u cilveeku starpaa... viens ir greeka satriekts un luudz otram piedoshanu, otrs tev piedod un tu ticiibaa to sanjem. Visss... greeks un nodariijums ir piedots. Un tad atliek tikai vaardi "ej, un negreeko vairs". Aceries pati kaa tu esi piedevusi paaridariitaajam un kaa tev ir piedots!
Kapecite pievienojies: 16.12.2005 Komentāri: 7
Re: dievgalds
25.12.2005 16:27
Pilniibaa piekriitu par to ka formai nav noziime un ka galvenais ir patiesa nozjeela. Tieshi taapeec domaaju, cik buutiska ir taa forma, kaada to prasiits pasniegt.. Cik lielaa meeraa priesteri sagaida paredzeetaas standratfraazes? Vai varu paskaidot kontekstu ap konkreteo apzinaato greeku jeb jaaprobezjojas ar taa kodoliigu nosaukshanu.. Nezinu, man kaut kaa vairaak prasaas dialoga formu nevis tikai apzinaato greeku mineeshanu un tad priestera uzklausiishanu..
laima pievienojies: 25.12.2005 Komentāri: 2
Re: dievgalds
25.12.2005 17:52
Kontekstu laikam ir svarīgi nosaukt, jo priesteris (vismaz man) tad arī iesaka kaut ko konkrētu, ko darīt, un patiešām tas ir palīdzējis. Vismaz man liekas ka dievs darbojas caur šo cilvēku (priesteri) jo tie padomi ir vietā un palīdz.
Mulders pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 485
Re: dievgalds
25.12.2005 21:56
Kapecite, varu ieteikt vienu, man tas ljoti ir paliidzeejis izprast greeku nozheelu, piedoshanu, dziljumu un Dieva neizsakaamo zheelastiibu - Lasi Psalmus! Taas ir patiesas luugshanas, ja tev ticiiba ir veel maza un pati esi mazs beerns ticiibaa, tad lasi shos burviigos Dieva Vaardus un tur tu vareesi smelties daudz ko un arii sapratiisi, ka ne tu speej aptvert savus visus greekus, nedz tas ir vajadziigs... Jo kursh gan apzinaas savas nomaldiishanaas dziljumu. Protams, greeks nosaukts vaardaa dod tev tiiri cilveeciigu speeku, bet neshausti sevi par to, vai esi nosaukusi visus greekus, vai esi izsuudzeejusi visus - droshi varu tev pateikt, nee neesi! Un nekad nespeesi... visdriizaak tu nekad shajaa dziivee nespeesi aptvert sava greeka lielumu un dziljumu... kur nu veel to nosaukt vaardaa. Bet kas tev ir dots, pie taa gan turies - Kristus, kuraa pac Dievs tev piedod greeku, vinja Krusta naave ir pietiekosha arii tavam greekam... jo Dieva piedoshana un miilestiba ir lielaaka par tavu greeku, tikai veers savu skatu uz Kristu un piesauc vinju, jo vinjsh gan ir apsoliijis tev greeku piedoshanu. Kaut vai lasi Jaanja 8 nodalju... netikle pat bij gatava sanjemt naavi par saviem greekiem, droshi vien ar praatu skatoties, tu neesi TIK greeciiga, bet ja skataas Dieva aciim, arii tu esi pelniijusi nomeetaashanu ar akmenjiem... bet arii uz tevi attiecas Kristus vaardi - "tad arii es tevi nepazudinu, ej un negreeko vairs". Shie vaardi ir tev teikti, Kristus tev ikdienas tos saka... atgriezies no greekiem ikdienas, un Kristus Gars dariis tevi arvien pilniigaaku... un kaa staav rakstiits - "Tas tiks pabeigts liidz Kristus Dienai", nebaidies... arii naavee tu ieiesi nepilniiga un greeciiga... bet Kristus asinis tevi shkjiista, tev ir aizstaavis Debesiis... kursh par tevi ir miris un tavus greekus samaksaajis, tad nu pagodini vinju ar savu dziivi, jo tu esi atpirkta, tu esi Dieva Beerns, kas buudams atpestiits var saukt uz Debesu Teevu - "Aba, Teevs". Jo tev ir dota greeku piedoshana un Sveetaa Gara daavana, kaa to Kristus apsoliijis... neshaubies, tici ka taa ir... pagaidaam tu to neredzi, bet vai tad tu redzi kaa vakciina pret gripu tevi faktiski nonaavee (saslimsti ar gripu) un tad dara atkal dziivu (padara imuunu pret gripu)... taapat Kristiibaa... tu esi mirusi greekam un tagad dziivo Kristum... Un ja kaadreiz atkal kluupi, zini, tu vari iet pie Kristus un vinjsh piedod... jo vinjsh par tevi mira. :) Neshaubies! Un tu redzeesi... Dievs caur tevi dariis lielus darbus, tu buudama shii Viina Koka zars, nesiisi daudzkaartiigus augljus, ko Dievs tevii dariis... Arii tu esi Dieva balss shajaa pasaulee... tad nu ej un sauc visus Dieva beernus atpakalj Dieva valstiibaa :)
kri pievienojies: 15.01.2005 Komentāri: 401
Re: dievgalds
25.12.2005 23:10
mulder, skaisti teikts. Tik viena piebilde: Jēzus šai Tevis minētajai grēciniecei gan teica tā, bet viņš neteica: Tavi grēki ir piedoti! To Viņš teica tai, kas ar mīlestības un nožēlas asarām nāca pati pie Viņa. Es šai epizodē saskatu to, ka Jēzus nenāk mūs tiesāt, Viņš nevēl mums nāvi un arī nevēlas, lai grēkotu vairāk - bet, lai saņemtu pilnīgu piedošanu, nākošam solim jānāk no mūsu puses (ja neesam paralizēti).
Mulders pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 485
Re: dievgalds
26.12.2005 11:39
Interesanti kaa tu interpretee Kristus vaardus "arii es tevi nepazudinu" :) Vai tiesas dienaa tu gribi teikt, es biju taa, kas nopelniija sev greeku piedoshanu, tu Kristu man neesi vajadziigs?
kri pievienojies: 15.01.2005 Komentāri: 401
Re: dievgalds
27.12.2005 01:32
Nē - es jau teicu: man liekas, ka Jēzus ar to gribēja teikt, ka Viņš netiesā mani uzreiz pēc padarītā grēka - kaut arī es varbūt būtu nāvi pelnījusi tūlīt un tagad - nespriež man tiesu, nenosaka sodu (par to runā arī citi vārdi: Es nenācu, lai pasauli tiesātu, bet lai to izglābtu)- bet dod man laiku patiešām atgriezties, patiešām saprast savu grēku un tad nākt pie Viņa ar patiesi satriektu sirdi un saņemt Viņa piedošanu.
Kapecite pievienojies: 16.12.2005 Komentāri: 7
Re: dievgalds
27.12.2005 08:59
Laima, bet vai nav taa, ka priesteris savaa sakaamajaa parasti koncentreejas/dod padomu attieciibaa uz tikai kaadu vienu no nosauktajiem greekiem? Nu vismaz taada ir mana liidzshineejaa pieredze.. Par to konkretizeeshanu - vienkaarshi domaaju, vai greeksuudzes buutiiba paredz shaadu iedziljinaashanos, ja reiz tiek uzskatiits, ka pirms taas jau jaabuut ruupiigai sirdsapzinjas izmekleeshanai un ka greeksuudzee tikai tiek nosaukti shie greeki, taadeejaadi it kaa vairs neprasot to apdiskuteeshanu (kas man personiigi zinaamaa meeraa tieshi pietruukst, lai apzinaatos konkreetaa apzinaataa greeka dziljumu). No otras puses, konkreeta greeka vispaarinaashana (no konkreeta cilveeka/gadiijuma uz abstraktaaku liimeni) ljauj savaa nozjeelaa ietvert varbuut liidziigus nodariijumus attieciibaa uz citaam situaacijaam, kuras es neesamu apzinaajusi..
Mulders pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 485
Re: dievgalds
27.12.2005 11:35
kri, bet paveero Kristu, vinjsh ne vienu vien reizi teic vaardus "tavi greeki tev piedoti, ej un negreeko vairs", arii tai gadiijumaa, kad pie vinja kaajaam netikle bij un slaciija taas ar daargu ellju (vai smarzh, preciizi neatceros). Kristus piedod greekus... jaa tad kad tu to nozheelo... tev ko liekas, ka taa netikle tajaa Jan 8 nemaz nenozheeloja, it iipashi kad Kristus vinjai pasludina greeku nozheelu. Es nesaprotu, kaapeec tu gribi visu laiku to "dekjiiti" paarvilkt uz saviem pleciem un pazinjot, ka tavas afigennaas nozheelas deelj Kristum tagad ir pienaakums tev piedot un ielaist tevi Debesu valstiibaa. Neesi un NEKAD nebuusi tu cieniiga ieiet debesu valstiibaa, tu tur tiec tikai taapeec, ka Kristus ir par tevi miris un TIKAI taapeec, nevis taapeec, ka tu uz ausiim staavi... nespeej tu pati no sevis Dievam neko piedaavaat, kas vareetu tevi samierinaat... to ir izdariijis Kristus, tu nevari buut vinja vietaa... Apjeedz reiz to, ka ne no tevis ir atkariiga tava glaabshana, bet no Dieva zheelastiibas, kad beidzot sapratiisi, ka Dievs pirmais tevi ir miileejis, bez jebkaadiem nosaciijumiem ar tiiru un iistu agape tad tu patiesi buusi speejiiga miileet savu tuvaako.
kri pievienojies: 15.01.2005 Komentāri: 401
Re: dievgalds
27.12.2005 12:04
nu re - Mulder - te ir tā atšķirība starp katolisko un luterānisko domāšanu: luterāņi uzskata, ka pestīšana takarīga tikai no Dieva žēlestības - tātad es varu darīt, ko gribu - grēkot vai negrēkot, censties darīt labu vai necensties - galu galā Kristus ir jau mnai izpircis bez mana nopelna un viss ir Viņā žēlstības ziņā. Katoliskā domāšana saka: jā, Kristus ir izpicis mani bez mana nopelna, bet - ir rakstīts arī: "kas Vinam tic" - un kā citādi lai es parādu savu ticību, ja ne darbos? Kā citādi lai parādu Viņma savu mīlestību? Ne jau manu darbu un pat ne manas mīlestības dēļ Dievs mani pieņem par savu bērnu - jo tie visi ir pīšļi pret Viņa lielumu - bet es neesmu cilvēks, ja neatbildu uz mīlestību ar mīlestību, lai cik maza tā manējā būtu. Man pat nav svarīgi, vai man par to kas būs - man svarīgs ir Tas, ko mīlu. Un mīlestība pieprasa darb\ibu - sadarbību, atbildi. Citādi tā ir tikai sklaisti vārdi. Ja grēks netiek nožēlots, tad piedošana nedarbojas - jo mēs paliekam tajā. Grēciniece, kas mazgāja Jēzum kājas, meklēja Viņu, atrada Viņu, raudāja par savu niecību iepretī Viņam. Jēzus teica: tava ticība tevi glābusi! vai: Tavi grķi piedoti! tikai tioem, kas nāca , sauca vai kurus atnesa vai par kuriem aizlūdza. Necenties novirzīt Kāpēcītes domas, ka grēksūdze nav nepieciešama, nemēģini ieļaunot viņu!'Pat ja Tev tas šķistu nevajadzīgi, labāk vienmēr ir darīt vairāk, nekā mīļotais pieprasa. Nevis sēdēt, rokas klēpī salikušam un domāt:ak, viņš jau tāpat mani mīl, priekš kam man pūlēties!
Kāpēcīt, jā, bieži priesteris atbildē skar tikai vienu no taviem grēkiem - iespējams, to, kuru redz kā būtiskāko. Man tika teikts, ka tomēr par saviem grēkiem grēksūdzē jārunā konkrēti.
Batseba pievienojies: 04.11.2005 Komentāri: 516
Re: dievgalds
27.12.2005 12:05
Šeit vispirms ir jāatceras, kas, pēc būtības, ir grēks un kas ir izlīgums ar Dievu. Cilvēkiem ir tendence grēku nožēlošanu uztvert tikai kā juridisku procesu. Bet īstenībā primāri ir cilvēka attiecības ar Dievu. Un tieši grēks ir tas, kas šīs attiecības pavājina. Jo cilvēkam ir dota izvēles brīvība - būt ar Dievu vai nebūt. Vidusceļa nav. Bet brīvība vienmēr uzliek pienākumu kontrolēt savu rīcību, savu dzīvi. Jo Dievs ir devis prātu un spēju novērtēt, vai mana nostāja, mana rīcība tuvina mani Dievam, vai attālina.
Batseba pievienojies: 04.11.2005 Komentāri: 516
Re: dievgalds
27.12.2005 12:10
>kri
Protams, ka priesteris vienmēr runā par vienu, noteiktu grēku no visa "komplekta". Jo tas ir par iemeslu citiem grēkiem. Vienkarši veidojas "ķēde", kuras sākumā arī ir šis grēks, uz kuru priesteris vērš manu uzmanību. Tāpēc jau pēc grekusūdzes ir derīgi apdomāt priestera teikto "mierīgos apstākļos" .
Mulders pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 485
Re: dievgalds
27.12.2005 19:41
kri, es nekad neesmu teicis, ka greeku nozheela nav vajadziiga, bez taas nekaada greeku piedoshana nesanaaks... tak redzi tev greeku nozheela ir kaut kaadi gandariishanas darbi, man greeku nozheela ir greeku nozheela... tev ticiiba ir darbi, man ticiiba ir ticiiba - paljaaviiba uz Kristu, ka VINJSH mani ir izglaabis... un mana ticiiba satver Dieva daavanas, un Sv. Gars ienaakot manii var dariit savus darbus... mani labie darbi nav mani darbi, bet Dieva darbi, TAAPEEC ka es jau esmu vinja beerns un jau esmu ticiigs un JAU esmu sanjeemis Dieva zheelastiibu... mani labie darbi man ir sekas manai pestiishanai, savukaart tu liecini, ka tu ar saviem labajiem darbiem gribi nopelniit pestiishanu. Taa arii ir atshkjiriiba starp katolisko un luterisko maaciibu... Luteraanji maaca, ka Kristus pirmais izglaabj cilveeku, ka Dievs pirmais cilveeku ir miileejis, ka Dievs ir tas, kas sagatavo cilveeku labiem (patiesi) darbiem un ka Dievs ir tas kas atjauno cilveekaa Dieva atteelu caur savu Garu. Cilveeks patiesi ir briivs tad, kad vinjsh pakljaujas Dieva gribai, nevis pac ar saviem speekiem censhaas iekaapt debesiis. Un LJOTI interesants ir greecinieku un katolju skatiijums uz Luterisko maaciibu, ka taa maaca, ka "neko tad var nedariit, viss jau izdariits, seedi un greeko un viss kaartiibaa". Kaapeec tev ir taads skatiijums... Pati tu saki, ka patiesa milestiiba izraisa patiesu miilestiibu... tieshi taa arii Luterismaa ir, ka tad kad es saprotu un apjeedzu ko Kristus manaa labaa ir dariijis, un kad saprotu, ka mani greeki top piedoti, man tiek daavaata Dieva zheelastiiba, es nevaru nekaa citaadaak kaa pakljauties Dieva gribai... jo redzu, ka taa ir labi un pareizi. MAN labie darbi ir sekas manai pestiishanai... nezinu kaa ir tev!
kri pievienojies: 15.01.2005 Komentāri: 401
Re: dievgalds
27.12.2005 20:15
mulder, es nesaprotu, kā vēl lai tev pasaka, ka es pestīšanu NENOPELNU. Praktiski jau mēs abi runājam identiskas lietas. Laikam vienīgais atšķirīgais ir tas, kāda rīcība izriet no mūsu ticības un mīlestības. Bet nevari pārtaisīt Tu mani par luterāni, nepūlies. Īstenībā jau Tu pats katolis vien esi - ja jau esi kristīts kā katolis - ja Tu aizietu pie priestera uz grēksūdzi, tad tā Tev būtu iespēja atgriezties Mātes Baznīcas klēpī... ;)
Mulders pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 485
Re: dievgalds
27.12.2005 20:42
kri, esmu jau atgriezies :) Netaisos es tevi par Luteraani pataisiit.. Bet nu labi... vienkaarsh jautaajums tev, vai tu esi pestiita... shodien, tagad, shajaa mirklii? Ja iebruuk griesti, vai tu buusi pie Dieva debesiis? (jaa/nee) kaa tu to zini?
kri pievienojies: 15.01.2005 Komentāri: 401
Re: dievgalds
27.12.2005 22:20
Es ceru! :)
Batseba pievienojies: 04.11.2005 Komentāri: 516
Re: dievgalds
28.12.2005 09:23
kri vēl tāls ceļš ejams.
Mulders pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 485
Re: dievgalds
28.12.2005 12:24
Batseba, bet neesmu maniijis ka kri aizliegtu Kristu un neticeetu Evangjeelijam, taatad... uiss notiek :) Meeriities kursh cik taalu ir nonaacis, tas ir bezceriigi, jo mees pashi nekad nespeesim noiet to celju, kuru muusu vietaa ir nogaajis Kristus, bet mums ir apsoliijumi... arii tev un man un kri... tas pac apsoliijums, sanjemts Sveetajaa Kristiibaa :) Dievs par laimi nedala peec konfesijaam un neuzluuko aareejo, bet skataas sirdii!
