Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija
Forums
 Saraksts/Katolicisms/Pāvests
Komentāri:Iepriekšējie12345
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: Pāvests
03.03.2006 19:28
paldies, Mulder, es gaidīju to, ko Tu sarakstiji!

tātad - par dēlu vai brāli. Originālā ir ne viens, ne otrs - tur ir rakstīts aptuveni tā: Jēkaba Jūda. Var saprast, kā grib. Tie, kas tulko kā Jēkaba brālis, pamatojas uz rakstu vietām, kas turpat blakus (vismaz manis minētajā angļu bībelē) minētas. (salīdzināt šo frazeoloģismu var piemēram - esi dzidējs, ka saka: Andra Ilze? - atšķirībāno citām Ilzēm, šī ir draudzene, māsa, sieva vai meita Andrim)

tālāk - māsas dēls vai brāļa dēls. Būtībā originālā (gr.v.) nav dzimtes šajā vietā - tulotājs+nodevējs var tulkot gan šā, gan tā, jo latviski nav nekatrās dzimtes apzīmŗejuma tam.

tālāk - izdari, lūk, ko : ieraksti savā grieķu vādnīcā vārdu "brālēns/ māsīca" un pārtulko. Vispār es nezinu, kas Tev tur sanāks, bet - ebrejiem vienkārši NEBIJA  termina, kas apzīmētu šo radniecības pakāpi (ne lejupejošu vai augšupejošu, bet tieši brālēnu - viena līmeņa radiniekus, kam kopīgs ir viens no vecvecākiem)

Un - Mulder, vai tiešām Tev nenāk prātā, ka es pazīstu cilvēkus, kas prot grieķu valodu? Prot, nevis māk atrast tulkojumu vārdnīcā!

Un vēl - es ieteiktu Tev atvērt jaunu tēmu ar nosaukumu "Muders pret RKB" - domāju, ka tas būtu atbilstīgāk, nekā jebkuru tēmu, kur iesākumā kāds vēlējies uzzināt katoļu baznīcas viedokli (jo neiazmirsti, ka šis ir Kurzemes Bīskapijas oficiālais portāls) pārvērst par kaujas lauku.
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
04.03.2006 10:53
kri, es runaaju par tulkojuma konsekvenci, ja ir tulkots Jeekabs Alfeja deels, tad tieshi tai pashaa pantaa ir analogjiska konstrukcija arii analogjiski jaatulko. Tas tu nezkaapee esi iedomaajusies, ka Rakstos ir viens vieniigs Jeekabs. Bet tas bij izplatiits vaards un tas ir voluntaarisms pievilkt savu teologjiju rakstiem tikai taapeec, ka taa gribaas. Ljaujot rakstiem runaat pashiem par sevi sanaak pavisam cita bilde.
Un ko tu ar to ebreju valodu. Jaunaa Deriiba ir rakstiita griekjiski, es tev paraadiiju, ka tiek lietots arii vaards "braaleens" taatad Sveetais Gars vareeja ljoti viegli buut preciizs JA RKB teologjija buutu taada kaadu to RKB ziimee. Bet es domaaju, ka Sv. Gars labaak zin vai ir braalji vai braaleeni.
Un nevajag meetaaties ar griekju spechiem... es ne tikai paljaujos uz lexikonu, bet palasu arii citus tulkojumus Biibeles, pasaulee atziitus etc.
Tas ar ko tu nodarbojies, taa ir eisegjeeze. Izdomaa kaut kaadu teezi, un tad meegjina pievilkt rakstus, piedomaajot klaat Sv. Gara valodas nezinaashanu, savelkot kopaa visus juudus ar jeekabiem un jaazepiem...
Bet tu noignoreeji rakstu vietas, kas skaidri noraada, ka Kristum bij gan braalji, gan maasas, gan Marija greekoja apshaubiidama Kristu, gan vinja gjimene vinjam neticeeja, gan to, ka Kristus pac noraidiija savu maati, noraadot kas vinjam ir tuvaakais... Bet es saprotu, tev ir ticiiba RKB teologjijai, un Raksti tev ir tikai taa... lai paniekotos... taa teikt Dieva Vaards ir otrshkjiriigs, jo svariigi ir tas kam TU tici un kam tu GRIBI ticeet... :)
Bet nu tici savai bazniicai, es pietureeshos pie Dieva Vaarda kaads tas ir!
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: Pāvests
04.03.2006 12:46
Labi, Mulder, es nemaz netaisos Tevi pārliecināt. Viss, ko rakstīju, biju citu dēļ. Lai tad viņi izsver, kas un kā. Paliec pie sava personīgā svētā gara. Negribēju jau tevi uz to paķert, bet  Tu apgalvo, ka Tu pārzini Svētā Gara valodu un met mājienus, ka visu, ko Tu raksti, Tev mācījis un skaidrojis Svētais Gars. Tad nu man atliek priekš Tevis paša atgādināt vienu Tavu teikumu iepriekšējos postos, lai parādītu, uz ko Tu vai tavs gars ir spējīgs, lai aizstāvētu savu taisnību:

"Aciimredzot liidziigi ir ar Jeezus braali Gal 1:19 nav nekaadu probleemu ka Jeezus vecaakais braalis ir liels viirs un ticiigs kljuvis peec Jeezus augshaamcelshanaas."  (izcēlums mans) Mulders
Re: Pāvests 03.03.2006 10:52
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
04.03.2006 14:25
A kaadas probleemas, ka Jeezus braalis ir naakamais vecaakais braalis... es, protams, neieshu spekuleet par vinja braalju vecumu, tas rakstos nav paraadiits. Tik nu varbuut neizteicos skaidri... "Jeezus vecaakias braalis" domaac ir "vecaakais no tiem 4iem kas uzskaitiiti". Par vinju, protams, vecaaka nav, jo vinjsh ir pirmdzimtais Marijas deels.
Es neatsaucos nevis uz kaut kaadu abstraktu "manu Sveeto Garu", bet uz to Garu, kas vadiija evangjelistus un apustuljus rakstot jauno deriibu. Tas RKB starp rindinjaam apsuudz, ka Sveetais Gars nejeedz pac ko raksta... raksta braalis, kad domaa braaleens, raksta braaleens, kad domaa braalja deels, etc. Tur taa fiicha, ka man nav probleemu lasiit Rakstus tieshi taa kaa staav rakstiits un nepiedzejot tam klaat visaadus pastaastus par Marijas nevainiigo ienjemshanu, vinjas jaunaviibas saglabaashanu peec Jeezus Dzimshanas etc. Man ar to nav probleemu... jo lasu to kas staav rakstiits. Bet tev, lai tu ticeetu Sveteajiem Rakstiem naakas piedzejot ebreju valodas nepilniibas griekju valodaa, naakas mekleet kaadu kas piekriit tavam tulkojumam taa vietaa, lai izmantotu vaardniicas striidiigos jautaajumos, tev naakas ignoreet un aizskaidrot skaidras rakstu vietas par Marijas greeciigumu... Man tomeer vieglaaka dziive, man bazniica neaizliedz lasiit un saprast rakstus taa kaa staav rakstitis bez jebkaadaam cilveeku pashizdomaataam dievkalposhanaam. Protams, ja tev patiik, ka tevi Dieva lietaas vada cilvekei, nevis pac Dievs, tad taa ir tava izveele, es paljaujos uz pasha Dieva Vaardu kaa tas staav rakstitis!
imelda
pievienojies: 03.04.2005
Komentāri: 66
Re: Pāvests
22.03.2006 14:42
 

Par „mīļāko mācekli”

 

Mulder

 

Svētie Raksti ir avots, kas sevī ir pilnīgi un paši sevi izskaidro, cilvēkiem, kuri Svētajā Garā meklē Patiesību .

 

Lasot Svētos Rakstus, man ir svarīgi, lai es saņemtu atbildes uz visiem jautājumiem, kuri rodas. Nepiekrītu argumentam: „ Tas pestīšanai nav svarīgi.”

 

Lasot Jāņa Evanģēliju piecās vietās tiek pieminēts „mīļākais māceklis”(Jņ 13,23; 19,26; 20,2; 21,7 un 21,20)

Es jautāju:

1.Kurš ir šis māceklis?

2.Ko ietver sevī(nozīmē) apzīmējums „mīļākais”?

Lasot pārējos Evanģēlijus, tikai Lk 22,14 es atrodu, ka tas bija viens no 12 apustuļiem. Pārējās situācijās, kurās ap. Jānis runā par „mīļāko mācekli”, citi Evanģēliji vēsta, ka piedalījās mācekļi. Kā jau pats secināji, mācekļi un apustuļi nav viens un tas pats.

 

Tad, kurš ir šis māceklis?

Uzmanīgi apskatot visas situācijas, secinu, ka tas varētu būt ap. Jānis. Tomēr jāsecina, ka to ap. Jānim varēja pastāstīt cits apustulis.

 

Nav atbildes.

 

Kāpēc „mīļākais”? Nu galīgi nav norādes. Vēl vairāk, dīvaini šķiet, ka Jēzum visi nav vienādi.

 

Ko es daru?

1.Lūdzu Svēto Garu un meklēju atbildi.

2.Jautāju to citam, ja pati nevaru atbildēt. Tāda cilvēka nevar būt, kurš viens varētu noiet šo ceļu. (Arī Tu to nedari viens.)

Izskatās, ka sāk veidoties tradīcija.

 

Mulder, es vēlos saņemt atbildi. Ceru, ka nenobijies un atbildēsi „Kurš ir šis māceklis?”

 

Svētie Raksti ir pilnīgi. Nevar būt, ka nav atbildes.

 

Priecāšos, ja paskaidrosi, ko nozīmē „mīļākais māceklis”

 

Tad pāriesim pie Tev nesaprotamajām Katoļu Baznīcas dogmām.

 

Labu Tev šo laiku :)
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
25.03.2006 14:47
>Svētie Raksti ir pilnīgi. Nevar būt, ka nav atbildes.

Nepiekriitu! Sveetie raksti ir pilniigi pestiishanas jautaajumaa. Citos jautaajumos Raksti ir pat ljoti nepilniigi. Teixim Rakstus tu nevari izmantot kaa pamatu fizikas via kjiimijas apmaaciibaa. Lai maaciitu Veesturi Rakstos pietruukst daudz kaa, laigan tieshi veestures zinjaa Raksti arii daudz ko atklaaj. Taapat ljoti daudzas citas lietas Raksti neatklaaj... pietam pat visai interesantas un gariigas lietas Raksti neatklaaj. Piemeeram - cilveeku radiishanas meerkjis (vieniigais kas ir teikts - Dievam par godu), vai arii reaalais ljaunuma ceelonis. Nu it kaa Velns, a no kuriens vinjaa ljaunums, par to Raksti klusee... Taapat Raksti klusee par ljoti daudzam citaam lietaam... tai skaitaa arii par shii konkreetaa maaceklja identitaati. Un tajaas vietaas, kur Raksti kaut ko noklusee, tur ir tikai normaali ka dzimst tradiicija, kura nevar buut pretrunaa rakstiem. Shajaa gadiijumaa es uzskatu, ka "miiljotais maaceklis" bij viens no apustuljiem. Apustulji ir mācekļi. īpashi izredzeeti maaceklji. Apustulis un Maaceklis nav svstarpeeji izsleedzoshas grupas, bet apustulis ir maaceklja apakshgrupa. Taapeec apustulis arii ir maaceklis. Bet ne katrs maaceklis ir apustulis (tikai dazhi). Taapeec apustuli var saukt par maacekli neradot pretrunas. Un Jaanja Evangjeelijaa shii idioma tiek lietota 1aas personas vietaa. Autors runaa par sevi no treshaas personas viedoklja. Un "miiljais maaceklis" nenoziimee, ka paareejie nav miilji, bet tieshi noziimee, ka shajaa kontextaa autors referenceejas pats uz seviim. Tev logjika pieklibo!
Es neredzu kaapeec man buutu jaatkaapjaas no pienjeemuma, ka "miiljotais maaceklis" ir kaads no apustuljiem. Tas nav pretrunaa nevienai rakstu vietai! Tikai evangjeelija autoram ir nu taads stils par sevi rakstiit no treshaas personas viedoklja. Vinjam neviens to nevar aizliegt, un no literaaraa stila tu nevari veidot doktriinas!
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
25.03.2006 14:52
p.s. Teixim raksti nereglamentee cik biezhi jaaiet pie dievgalda. No vaardiem "cikkaart juus to dzerat" var izsecinaat, ka tas driixt notikt vairaak kaa vienu reizi. Bet cik biezhi - par to raksti klusee. Bazniicaa taapeec ir tradiicija, ka vismaz reizi gadaa. Bet no taa nav atkariiga pestiishana, bet vienkaarshi tradiicija kaartiibas labad ieviesta, un shaada tradiicija noteikti nav pretrunaa rakstiem.
Raksti nereglamentee liturgjiju vispaar, tikai dod noraades apmeeram kam buutu jaabuut (luugshanaam, dziedaajumiem, lasiijumiem) bet konkreeti kaa un cik daudz, tas nav teikts - taapeec atkal, tiek ieviesta tradiicija, kas nav pretrunaa rakstiem un atkal viss ir kaartiibaa...
Raksti tajos jautaajumos, kas nav svariigi pestiishanaa arii nav pilniigi. Tomeer jautaajumos kas IR essenciaali pestiishanas un muuzhiigaas dziiviibas ieguushanai, tur Raksti ir ljoti preciizi, skaidri un pietiekoshi - pat pac Jaanja Evangjeelijs saka, ka ar vienu sho evangjeeliju pietiek, lai cilveeks naaktu pie ticiibas un ieguutu muuzhiigo dziivoshanu.
imelda
pievienojies: 03.04.2005
Komentāri: 66
Re: Pāvests
27.03.2006 12:30
>Mulder

Tradīcija ir laba, ja tā nav pretrunā Svētajiem Rakstiem.  Tātad Tu pats apgalvo, ka Tradīcijas avots ir Svētie Raksti.

Kas no Tradīcijas tomēr, tavuprāt, ir pretrunā Svētajiem Rakstiem?

 
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
27.03.2006 15:57
Imelda mees dazhaadi izprotam jeedzienu "Tradiicija".
Ja Sveetie Raksti ir kaut kam avots, tad taa ir doktriina nevis tradiicija. Tradiicija ir cilveeku ieviesta kaartiiba. Taas avots ir cilveeks. Bet cilveeks var savu kaartiibu saskanjot ar Dieva atklaato Vaardu un tad tu ieguusti Rakstos saskanjotu tradiiciju. Tu nevari apgalvot, ka "iet pie dievgalda vismaz reizi gadaa" avots ir Sveetie Raksti, jo nekaa taada Rakstos NAV. BET, tas arii nav pretrunaa rakstos, jo rakstos nav nekaa taada, kas liktu iet biezhaak, vai retaak. Taakaa shaadas tradiicijas avots NAV raksti, bet vienkaarshi cilveeku izgudrojums, kas ir ieviests kaartiibas labad, lai nebuutu bardaks.
Liidziigi bazniicas arhitektoniskaa forma, taa nav Rakstos pamatota, bet taa nav arii pretrunaa rakstiem. Taapat var ieviest tradiiciju katram bazniiceenam pie bazniicas izdaliit pa gurkjim. Tas gan nav paveeleets, bet nav arii pretrunaa...
Savukaart ja tiek ieviesta kaada tradiicija kas IR pretrunaa rakstiem, tad taada ir jaatmet. Un kas pac svariigaakias, tradiicija nedriikst buut doktriinu avots. Jo tradiicija apriori ir cilveeku nevis Dieva izgudrojums. To ko Dievs saka, to droshi var izlasiit Rakstos, ja kaads ko pieliek vai atnjem, tas dabuus sodu. Taapeec pielikt, piemeeram, Marijas muuzhiigo nevainibu, bezgreeciibu vai debesiis uznjemshanu miesaa ir nebibliskas, Rakstos nepamatotas maaciibas! Taas ir tieshi otraadi, cilveeku ieviestas tradiicijas - taa teikt pagaanisma aizstaashana ar kristietiibas birku, un TAD piemekleeti jakobi "pamatojumi" rakstos. Taapat ir ar purgatoriju, indulgenceem, pestiishanu no darbiem ir tikai cilveeku izgudroto tradiiciju ielasiishana rakstos!
imelda
pievienojies: 03.04.2005
Komentāri: 66
Re: Pāvests
29.03.2006 21:16
Da nebeigsim mēs šo diskusiju. Un varbūt, ka Tu nekad nepiekritīsi, ka Tradīcija balstās un izriet no Svētajiem Rakstiem. Tas, lai paliek Dieva ziņā.

Man Svētie Raksti ir pilnīgi. Gudrības, drosmes, taisnības un askēzes avots. Fizikas, ķīmijas u.c. zināšanas ir pakārtotas un izrietošas no šiem  tikumiem. Tātad no Svētajiem Rakstiem.

Dieva kontemplācija (uzlūkošana, raudzīšanās) ir ekseģēzes pamatā. Dažreiz tas ir ilgs lūgšanu un ieklausīšanās laiks. Lai izprastu Svētos Rakstus ir smagi „jāstrādā”. Paskaties kā glezno ikonas – ilgi - lūdzoties, gavējot un kontemplējot.

Par „mīļāko mācekli” man ir cits viedoklis un atklāsme nekā Tev, bet neuzskatu to par iemeslu, kas mūs šķirtu. Domāju, ka arī daudz, ko citu mēs redzam atšķirīgi. Arī ar musulmaņiem, jūdiem, budistiem un visiem cilvēkiem, kuri nepazīst Jēzu Kristu, mūs nekas nešķir. Mūs vieno Dieva Bezgalīgā Mīlestība. Mūs vieno Dieva Apsolījums – Mūžīgā Dzīve. Mēs Turp dodamies pa dažādiem ceļiem.

Mums tikai jāmīl, jātic un jācer par sevi un ikvienu cilvēku.

Mīlestībā- Tava māsa Jēzū Kristū.
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
30.03.2006 12:32
Labi, tu ej pa savu celju. Es ieshu pa to celju, kursh ir gaisma, patiesiiba, greeku piedoshana, augshaamcelshanaas un dziiviiba. Mans celjsh ir Jeezus Kristus, un bez vinja es nenieka nespeeju dariit. Ja kas labs naak no maniim, ja kaada laba doma, tad tas ir Dieva darbs un Kristus nopelns, ne maneejais, jo es esmu greecinieks, pazudis un greeks mani shkjir ne tikai no Dieva, bet no ikviena cilveeka, bet pateiciiba Dievam, kas caur Jeezus Kristus asiniim mani mazgaajis tiiru un ir ieceelis no naaves valstiibas sava Deela zheelastiibas valstiibaa.
Celjsh ir tikai viens!
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: Pāvests
30.03.2006 13:58
ta dīvains Tu esi, Mulder! Īpatnis! iedomājos gan - sēžam vienā laivā, a viens sāk mētāt tekstiņus par to, ka citi  pasažieri brauc citā virzienā, bet viņš lūk vienīgais pareizajā...
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
30.03.2006 17:24
A tu kad nomirsi buusi Debesiis? Es buushu! A tu?
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: Pāvests
30.03.2006 18:34
es paļaujos uz Dieva žēlsirdību un mīlestību Jēzū Kristū un ceru tur būt. :) Jā, Jēzus daudz apsolījis tiem, kas Viņam tic - un tāpēc es pazemīgi ceru, ka mana ticība nemitēsies. Apskaužami, ka Tu par sevi esi tik drošs! ;)
imelda
pievienojies: 03.04.2005
Komentāri: 66
Re: Pāvests
30.03.2006 21:04
Es dodos studēt loģiku, jo tur Tu man pagaidām ieliec:) Pēc tam, kad kaut vienā jautājumā būsim vienojušies, varēs pa taisno, uz Debesīm:)
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
31.03.2006 11:15
kri! Luuk un es tev ieteiktu pamediteet par to kaapeec es esmu tik droshs par seviim! Kaapeec Paavils bij tik droshs par seviim, lai arii bij dziivs, kaapeec Jaanis savaa 1ajaa veestulee raksta, ka vinji var buut droshi par muuzhiigo dziivoshanu, ka viiri un puishi ir uzvareejushi ljauno, par to, ka mums ir droshs aizstaavis.
Padomaa! Vai tu savu droshiibu meklee Jeezuu Kristuu, kursh ir teicis - tavi greeki tev ir piedoti, vai tu meklee droshiibu pati sevii, mierinot, ka es jau neesmu slikta, es censhos maxmaali daudz laba dariit, es ieveeroju Bazniicas normas etc. Sauliit, tur jau sleepjaas muusu atshkjiriiba, ka visa mana droshiiba ir Jeezuu Kristuu. Ja es paljaushos kaut pa kripatu uz seviim, tad man shaubas buus kaa likts... jo neatvairaams ir Dieva Vaards - "Esiet Sveeti, kaa es esmu Sveets". Ja tu taada vari buut, tu esi droshi, ka debesiis, ja Nee, tu DROSHI esi ellee. Viens tikai ir sveets - Jeezus Kristus, un vinjsh sho sveetumu un taisniibu piedeevee man, un es to ticiibaa sanjemu. Tas kaapeec es buushu Debesiis nebuus taapeec, ka es esmu labs, bet taapeec, ka Kristus ir sveets. Bet ellee es nebuushu taapeec, ka Kristus MANIS deelj nomira un tur jau pabija, lai man Velns vairs nevar uzstaadiit nekaadas prasiibas, jo Kristus nostaasies vinja priekshaa un teiks - es par to jau samaksaaju. Es vispaar shajaa epopejaa esmu mazs un melns, bet man ir DROSHS Dieva Apsoliijums, ka es buushu debesiis, jo Kristus ir debesiis.
Ja tu shaubies, tad tu shaubies par to vai Kristus upuris ir pietiekoshs, lai tevi shkjiistiitu no taviem greekiem. Ja tu shaubies, tad tu shaubies par to vai esi gana laba debesiim - Dieva Vaards saka - neesi tu gana laba. Ja tu shaubies, tad tev vajag Evangjeelija pasludinaajumu... Lasi Evangjeelijus, bet varbuut saakumaa 1o Jaanja Veestuli, tur ljoti daudz ir par to teikts, ka tu vari buut drosha, ka Dieva Gars ir tevii, jo to tu esi sanjeemusi no pasha Jeezus Kristus. Vinjsh nemelo, ja ko saka, tad tas ir uz muuzhiigiem laikiem. Debess un Zeme zudiis, bet Dieva vaardi nezudiis! Un shie Dieva Vaardi ir - Tavi Greeki tev ir piedoti Jeezus Kristus upura deelj.
Ja tas taa nav, tad es neesmu droshs par savu pestiishanu. Bet ja tas taa ir, tad mana pestiishana ir tik pat stabila cik stabila un droshi ir Dieva Vaards. Jo ne uz sevi es paljaujos savaa pestiishanaa, tad man jaanogrimst ellee, bet tikai un vieniigi uz Dieva Zheelastiibu es paljaujos, un to Dievs jau ir paraadiijis - nododams savu Deelu par maniim.
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: Pāvests
31.03.2006 13:49
pieņemsim, ka es nomirstu šai brīdī un paspēju vēl pirms nāves atdot Dieva rokās visus savus šīsdienas pārkāpumus pret mīlestību - tad man ir liela cerība nokļūt debesīs. Bet - es jautāju Tev - kā Tu esi tik drošs, ka līdz sava mūža beigām neatkritīsi no ticības? Kā Tu esi tik drošs, ka Dievs tevi neatļaus kārdināšanai kā Ījābu? Kā Tu vari būt tik drošs, ka šos kārinājumus izturēsi? Es nejautāju, vai esi drošs par Kristu, es jautāju par Tevi! Mēs esam atkarīgi no Dieva žēlastības un tikai Viņš izlems, kā ar mums būs. Tu aizmirsti vienu Jēzus līdzību; par avīm un āžiem. Kā Tu vari būt drošs, ka ne reizes neesi pagājis garām, nepaēdinājis, atraidījis Kristu kādā no Viņa mazajiem? Tu varbūt esi daudzreiz pieņēmis, paēdinājis - bet kā Tu vari būt drošs, ka tas atsvērs visas noraidījuma reizes? Un te Jēzus nerunā, ka āžiem būs kāda apžēlošana. Arī āži bija pārliecināti, ka pilnībā pilda Dieva gribu.

Es uzticos Dieva mīlestībai un žēlsirdībai pret mani,  es zinu, ka Kristus ir nomiris par mani, bet atzīstu Viņa pārākumu un Viņa pirmtiesības lemt. Kā Tu esi tik drošs, ka Tava ticība ir pilnīga... Kalnus Tu taču nevari pārcelt! Un solījumi ir doti tiem, kas tic...
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
31.03.2006 14:42
pieņemsim, ka es nomirstu šai brīdī un paspēju vēl pirms nāves atdot Dieva rokās visus savus šīsdienas pārkāpumus pret mīlestību - tad man ir liela cerība nokļūt debesīs. Bet - es jautāju Tev - kā Tu esi tik drošs, ka līdz sava mūža beigām neatkritīsi no ticības? Kā Tu esi tik drošs, ka Dievs tevi neatļaus kārdināšanai kā Ījābu? Kā Tu vari būt tik drošs, ka šos kārinājumus izturēsi? Es nejautāju, vai esi drošs par Kristu, es jautāju par Tevi! Atbildu! Par SEVI es neesmu droshs, ka es peec minuutes elposhu! Bet par Jeezus Kristus apsoliijumiem es esmu droshs 100%. Taatad...
Kaa es esmu droshs, ka es liidz muuzha galam palikshu ticiibaa -
Jan 10:28 Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.
Kaa tev shkjiet, vai shie vaardi attiecaas uz maniim? Un ja jaa, tad vai Kristus ir speejiigs to izpildiit? Ja atbilde ir Jaa, tad luuk arii kaapeec esmu par to droshs.
Kaa es esmu droshs, ka mani neliks kaardinaashanaa kaa Iijabu. Neesmu droshs, bet es esmu droshs, ka es tapshu pasargaats jebkuraas kaardinaashanaas, jo staav rakstiits "Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest. " 1 Kor 10:13 Kaa redzi, atkal Dievs taa ir teicis, ne es. A kas es taads, lai Dievam pretiim runaatu. VINJSH taa teica, un es tam ticu, a ticu taapeec, ka Dievs apsoliija uztureet manu ticiibu.

Luuk manas atbildes! Tobish Ja Dievs kaut vienaa burtaa ir melojis, tad es esmu pazudis. Bet Ja Dievs NEMELO, tad nekaa droshaaka par sho nav! Jo kaa staav rakstiits " Tātad ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības. " (Rom 9:16)
Es nepaljaujos uz seviim, es paljaujos uz Kristu, ja es paljaujos uz seviim es esmu shaubaas, nedroshiibaa un tas mani dzen izmisumaa. Bet es esmu droshs, ka man ir Tainss aizstaavi Teeva priekshaa... uz vinju es lieku savu ceriibu, un vinjsh arii mani Shkjiista no visiem maniem greekiem, pagaajushiem, esoshiem un naakoshiem, vinjsh arii mani iztiira, lai es nestu veel vairaak auglju, vinjsh mani dara par labaaku cilveeku, ne es, jo bez Vinja es esmu nekas... ellei nolemts greecinieks.

Mēs esam atkarīgi no Dieva žēlastības un tikai Viņš izlems, kā ar mums būs.

Un kaa tev shkjiet, ko vinjsh ir izleemis, suutot savu Deelu nomirt par muusu greekiem? Vai tev VEEL nav skaidrs Dieva leemums? Kaapeec tu tam netici?

Tu aizmirsti vienu Jēzus līdzību; par avīm un āžiem. Kā Tu vari būt drošs, ka ne reizes neesi pagājis garām, nepaēdinājis, atraidījis Kristu kādā no Viņa mazajiem?

Jo Viņš tā saka. Paarlasi Romieshu 8 nodalju un Galatieshu 3 nodaljas beigas.
Tu varbūt esi daudzreiz pieņēmis, paēdinājis - bet kā Tu vari būt drošs, ka tas atsvērs visas noraidījuma reizes? Sauliit, es nepaljaujos neuzko ko esmu dariijis. Jo NAV nekaa taada, ko es buutu dariijis un kas man speetu novest Debesiis. Es neko nespeeju dot par savas dveeseles atpirkshanu. Luuk sheit saak izliist tavas (ne)ticiibas aazha kaaja. Ka tu NETICI tam ko Kristus ir izdariijis TEVIS deelj. Vinjsh TAVAA vietaa padariija shos darbus, vinjsh TAVAA vietaa piepildiija Dieva likumu un TAVAA vietaa nomira un sanjeema sodu, lai TU sanjemtu to nopelnu, kas pienaakas Kristum. Kristus labpraatiigi tev dod savu darbu balvu. Darbus dariija vinjsh, tev ir jaatic tam, un TAD tu dariisi lielaakus darbus nekaa pac Kristus. Tikai un VIENIIGI tad, ja tu buusi glaabta un buusi Dieva Beerns (faktiski buusi Debesu valstiibas daliibnieks) taviem darbiem buus shii veertiiba, kuru tu taa centies sasniegt bez Kristus. Bet bez Kristus tu nenieka nespeej (Jaanja 15:1-5), bez Kristus tu esi pazudusi. Bet AR Kristu tu esi Jau debesu valstiibas daliibniece un TAAPEEC uz tevi attiecaas visi Kristus apsoliijumi - par to, ka vinjsh tevi nepametiis, par to, ka neuzliks tev vairaak kaa tu vari nest, par to, ka vinjsh tev PALIIDZ nest tavu krustu, par to ka vinjsh tevi vadiis, dziedinaas, stiprinaas un DARIIS darbus caur teviim. Taapeec, ka tu esi Vinja beerns. Vai tu tam tici? Vai netici? Vai tu tici, ka tu esi Kristus atpirkta Dievam par godu? Vienkaarshs jautaajums - VAI TU TICI KRISTUM?

Un te Jēzus nerunā, ka āžiem būs kāda apžēlošana. Arī āži bija pārliecināti, ka pilnībā pilda Dieva gribu.
Jaa Aazhi paljaavaas uz saviem darbiem un teica - mees bausliibu pildaam, mees DARAAM labus darbus. A tu esi tik paarliecinaata. Es jau teicu... ka es esmu paarliecinaats ka es NEDARU nevienu darbu no seviim, gana labu Dievam. Ja kaads labs darbs no maniim naak, tad TAAPEEC ka es esmu Dieva Atpirkts. Es neesmu manu labo darbu avots, tas ir Dievs. Bet dziivs es buushu nevis savu darbu deelj, bet tamdeelj, ka Kristus par maniim ir miris un es tam ticu. Paarlasi Romieshu veestuli 4 nodaljas saakumu. Paarlasi... tur ir recepte kaa dabuut Dieva taisniibu, greeku piedoshanu!

Es uzticos Dieva mīlestībai un žēlsirdībai pret mani,  es zinu, ka Kristus ir nomiris par mani, bet atzīstu Viņa pārākumu un Viņa pirmtiesības lemt. Kā Tu esi tik drošs, ka Tava ticība ir pilnīga... Kalnus Tu taču nevari pārcelt! Un solījumi ir doti tiem, kas tic...

Taatad, vai tu tici apsoliijuma, ka Ikviens, kas tic uz Jeezu Kristu ir IEGAAJIS Dieva Zheelastiibaa (pabeigta darbiiba)? Paarlasi Jaanja 3:16

Krii, ja tu paljaujies uz saviem darbiem, tad tu visu muuzhu dziivosi shaubaas un iisti drosha nebuusi, kad tev naave staavees pie durviim, tu iipashi nemieriiga buusi, jo tu nebuusi paarliecinaata, vai tu dariiji pietiekoshi daudz, vai nav palicies kaads neizsuudzeets greeks, vai kaut kas nav piemirsies... jo ja KAUT VIENS greeks tev paliks, tu iesi uz elli. Ja kaut VIENS neizdariits labs darbs paliks nepadariits tu iesi uz elli, JA tu paljaujies uz saviem darbiem.

Es klausot Dieva Vaardam ZINU, ka es ieshu uz elli, ja paljaushos uz saviem darbiem. Un ZINU un esmu paarliecinaats, ka es nonaakshu debesiis, ja es ticeeshu, ka shos darbus un naaves sodu ir sanjeemis Jeezus Kristus. Veel vairaak Vinjsh ir Augshaamceelies, lai ikviens, kas vinjam tic, nemirtu ne muuzham. Kaa tu vari nebuut paarliecinaata par to, ko Dievs tev ir teicis. Vai tad Dievs melo? Vai tad uz vinja teikto nevar paljauties?
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: Pāvests
31.03.2006 15:05
nu man jau prieks, ka Tu esi svēts! :)))

es TICU Kristum. Cik reizes man Tev to atkārtot? Bet kalnus es nevaru pārcelt.

Bet ja jau to visu, ko Tu saki, Kristus ir solījis - tad ko man saspringt? pietiek, ka es  ticu, ka Viņš pildīs savus solījumus, un varu darīt visu, ko vēlos, lai šo dz„ivi izbaudītu - nu, piemēram, var pagadīties samīlēties... Tad jau uz priekšu, vai ne? Dievs man taču jau iepriekš manus grēkus ir piedevis, nekas mani no Viņa rokas nevar izraut, es tik drusku pagrēkošu, tad nožēlošu? Vai ne? Tam taču nav nozīmes! Man taču vieta debesīs jau ir nodrošināta? (hmm,  es gan atceros par nodrošinātu mūžīgo dzīvi, bet kā ar to vietu, vot ņipomņu - atgādini gan!)
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
31.03.2006 16:58
Interesanti, ka tu saki ka Tici uz Kristu taadeejaadi tas naak no Sveetaa Gara, jo neviens nevar teikt, ka Jeezus Kristus ir Dieva Deels, kaa vien no Sveetaa Gara un tomeer tu domaa, ka tev ir ljauts greekot...
Interesanti, ka taa ir PIRMAA reakcija VISIEM neticiigajiem, kad vinjiem pasludina Evangjeeliju.
Vai tas, ka tu esi izlaista no cietuma noziimee, ka tu vari zagt un laupiit? Vai tas ka tu esi izvilkta no purva noziimee, ka tu vari lekt tajaa iekshaa atpakalj. Tu esi BRIIVA no greeka, Kristus tevi atbriivo, nesaprotu KAAPEEC tevii naak domas, ka tu gribi greekot? Vai tev sagadaaa prieku greeks? Vai tu GRIBI greekot? Ja taa, tad taads jautaajums rodaas - Kaadam Garam tu piederi?
Redzi, Dieva Vaarda gaismaa tavs gars izgaismojas, un kaa staav rakstiits - Ar luupaam tie mani slavee, bet vinju sirdis ir taalu no Manis. Jociigi, ka zinja, ka tu esi briiva no cietuma tevii rada pirmo domu, aiziet kaut ko nozagt vai pagreekot, padariit kaut ko taadu, kaadeelj tu shai cietumaa vispaar biji! Luuk TO es nesaprotu!
Vinju Kristus ir atbriivojis, dariijis briivu, atpircis, nomaksaajis, NOMIRIS, a vinja biida teorijas, ka JA TAA BUUTU, tad pirmais ko vinja izdariitu ir - ietu pamiileeties un pagreekot... vai taada ir tava dziljaa sirds veelme?
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
31.03.2006 17:02
Un vai tad tu NETICI, ka Dieva Gars cilveekaa darbojas taa ka vinjsh NEGRIB greekot, ka greeks kljuust riebiigs, ka cilveeks arvien beeg no greeka. Bet tu ar savu tekstu pazinjo, ka ja tas maita Dievs nemaisiitos ar saviem sodiem, tu jau sen kaut kur greekotu. Padomaa par to... kas ir tavaa sirdii... veelme greekot, vai veelme beegt no greeka. Kas tevi attur greekot, bailes no soda, vai miilestiiba uz Dievu, bet ja miilestiiba uz Dievu, tad kaa tu shajaa miilestiibaa vari pazinjot, ka taapeec, ka Dievs tevi miil, tu VARI greekot?
Uhh... negaidiiju shitaadus textus no katolja... tev jaaiet iesveetes maaciiba no jauna!
Mulders
pievienojies: 20.01.2005
Komentāri: 485
Re: Pāvests
31.03.2006 17:08
A par to sveetumu

Ne es to saku atkal

Ebr 10:10 Pēc šīs gribas mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam.

Vai tu to uz seviim attiecini? Vai tu tam tici? Atbildi savaa sirdii ne man, jo ne jau es tevi tiesaaju, Dievs tevi tiesaa... taapeec vinjsh redz tavu sirdi, un pajautaa savai sirdij, vai vinja tic uz shiem vaardiem un kaadas ir tavas domas... vai tas ir prieks miers un laime, vai taas ir domas - "ahaa varu iet greekot"...

Ebr 1:3 Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā;

Vai tu tici shiem vaardiem? Pajautaa savaa sirdii un ieklausies, ko taa atbild?

1 Jan 5:
10 Kas tic uz Dieva Dēlu, tam ir liecība Viņā. Kas netic Dievam, tas Viņu ir darījis par meli, tāpēc ka tas nav ticējis tai liecībai, ko Dievs ir nodevis par Savu Dēlu.
11 Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums ir devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā.
12 Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības.
13 To es jums rakstu, lai jūs zinātu, ka jums ir mūžīga dzīvība, kas ticat Dieva Dēla Vārdam.

Vai tu tici shiem vaardiem. Vai arii Jaanim tu pateiksi - nu tad es varu greekot... Palasi palasi... un tad pastriidies ar Jaanja veestules autoru!
kri
pievienojies: 15.01.2005
Komentāri: 401
Re: Pāvests
31.03.2006 17:25
uh, Mulder, vienīgais, ar ko noteikti grēkoju ir tas, ka strīdos te ar Tevi. Ne man Tev kas jāpierāda. Runāt Tu proti ļoti labi. Es labāk pieturēšos pie darbiem - dzīvošanas Kristū.
Komentāri:Iepriekšējie12345
 Saraksts/Katolicisms/Pāvests