| Forums |  | |
| | EGO
pievienojies: 24.02.2005
Komentāri: 5 | dzeja 30.05.2006 16:51 | Puskususi
Vairs nezināt neko,
tikai iet un iet,
aiz pagrieziena būs uguns vai ledus,
bet nekad tie abi kopā,
uguns un ledus cilvēki
katru mirkli kūst un deg,
katru mirkli sāpina un priecē,
viena uguns liesma sastingusi man sirdī
un tai vienalga,
vai dedzina vai saldē,
mana sirds nav ne uguns, ne ledus,
kaut kas nenosakāms, tik smags un
vienaldzīgs,
un uguns cilvēks
manai sirdij par strauju,
ledus apņemtos manai sirdij nav žēl,
tik kaut kur pa vidu
starp uguni un ledu
ir puskususi degoša sirds, kura
par strauju aizsvilties sapņos,
par lēnu, lai noteiktu cenu,
dzīvei.
Aiz pagrieziena ir vienaldzība
un ilgas un karsti sapņi,
un viena sirds pa vidu kā
novērošanas kamera
abpus dzeloņdrātīm
jūsu koncentrācijas nometnei.
| |
| |
