Kāda strīda laikā mana karstasinīgā vecāmāte pateica apmēram kaut ko tādu - kaut tu nosprāgtu (es tieši vārdu salikumu neatceros, bet kaut kas tāds par miršanu bija), kopš tās dienas es visu laiku par to domāju, man šie vārdi nedod mieru. Vai tas nevarētu būt kā lāsts, jo saka, ka arī dusmās izrunātiem vārdiem ir spēks :( Mums nav nakādas labās attiecības un nekad nav bijušas, bet tik tālu viņa vēl nav gājusi. Kā jūs komentētu šo situāciju?
kri pievienojies: 15.01.2005 Komentāri: 401
Re: Lāsts..?!
24.01.2007 11:36
es šādās situācijās (arī piemēram, kad pienāk kārtējās ķēžu vēstules, kas piesola nelaimi nepārsūtījušam, un tml.), kad tīri pat pret prāta apsvērumiem top neomulīgi ap sirdi, padomāju: bet Jēzus ir par visu stiprāks! Stiprāks par lāstiem, ļaunu aci, nelabvēļiem! Mēs droši varam paļauties uz Viņu, un ne par ko citu nav jāraizējas!
AToms pievienojies: 02.04.2007 Komentāri: 7
Re: Lāsts..?!
02.04.2007 22:46
Ja esi Kristū lāsti ir bezspecīgi
maksis pievienojies: 04.01.2005 Komentāri: 4
Re: Lāsts..?!
01.11.2010 09:58
man ari pedeja laika iezogas sadas domas. it ka kaut kas dzive neveicas tagad, bet eju uz baznicu, ludzos.
vai ir verts aprunaties par so jautajumu ar priesteri? baznica tacu zinas risinajumu? jeb tomer aprunaties ar kadu vardotaju?
J. pievienojies: 13.06.2006 Komentāri: 462
Re: Lāsts..?!
01.11.2010 12:58
maksi - parunā ar priesteri vai kādu Kristum ticīgo un nekādā gadījumā nesaduļķo savu dvēseli kontaktējot ar vārdotāju, ekstrasensu, utml. sātana pieviltiem darboņiem
maksis pievienojies: 04.01.2005 Komentāri: 4
Re: Lāsts..?!
01.11.2010 13:07
es ari ta domaju - ka priesterim uzradot savu problemu - vinas zinas: ko un ka labak but. nolikt sveciti, lugties vai ar sevto udeni apslacities - man jau ari skiet, ja pasam ir ieksejs speks un domu energija- tad nekas tads nevaretu but, drizak pasa ir kaut kadi nepareizi celi vai velmes.
Manuprāt, obligāti jāizdara dažas lietas. Ja vien tas iespējams, jālūdz piedošana savai vecmāmuļai par situāciju, kurā viņa tiktāl ieļaunojās, ka teica šādus vārdus. Ja pašai saglabājies kāds ieļaunojums pret vecmāmuļu, jācenšas viņa saprast un viņai piedot. Jānožēlo sava rīcība Dieva priekšā un savs grēks konfliktā ar vecmāmuļu jāizsūdz, saņemot Gandarīšanas sakramentu un lūdzoties priestera noteiktās lūgšanas, lai pēc tam ietu pie Komūnijas. Dievs ir visvarens un mīlošs, un Savā spēkā vērsīs par labu ikvienu lāstu un ļauna vēlējumu, dāvājot Tavai sirdij mieru.
