Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija
Forums
 Saraksts/No citiem avotiem/Par veco Misāli un Novus Ordo
Komentāri:12Nākamie
Smilgu Juris
pievienojies: 11.02.2005
Komentāri: 136
Par veco Misāli un Novus Ordo
25.02.2007 14:54
Tridentes misāles priekšvārds

„Mums ir liels prieks un gods atkal padarīt pieejamu veco Misāli, kas ir uzticīga Svētās Katoliskās Baznīcas senajai un cienījamajai tradicionālajai Liturģijai. Liturģijai, kuŗas vispārīgais nodibinājums „lielā mērā nāk no Svētā Gregora Lielā (540-604) un pat no vēl tālākas senatnes” [1], un kas daudzu gadu simteņu gaŗumā ir radījusi tik daudzus svētos un atnesusi tik daudz žēlastību. [2]
Kas attiecas uz Mises Romas Kanonu – t.i., pašu Apustuļu noteikto lūgšanu – tad „nedz Austrumos, nedz Rietumos nav nevienas eucharistiskas lūgšanas kas, vēl mūsu dienās lietota, varētu lepoties ar tik lielu senumu. Ne tikai pareizticīgo acīs, bet arī attiecībā pret anglikāņiem un pat pret tiem protestantiem, kas ir saglabājuši zināmu Tradīcijas izpratni, šī Kanona atmešana no Romas Baznīcas puses nozīmētu atteikšanos uz mūžīgiem laikiem no pārliecības, ka tā pārstāv īsto Katolisko Baznīcu.” [3]
Un kā gan šāds dārgums – kuŗu atzīst arī jaunās 1969. gada 3. aprīļa Apustuliskās konstitūcijas „Missale Romanum” teksts – varēja tikt nobīdīts malā, faktiski nonicināts, izpostīts? Tā neapšaubāmi ir daļa no tā "negantības brīnuma", kas sāk darboties, gatavojot Antikrista atnākšanu; tā to jau savā laikā paredzēja abats Geranžē (Dom Guéranger), slavenā „Liturģiskā gada” autors:
Ja Mises Upuris izdzistu, mēs nekavējoties atkristu atpakaļ tajā izlaidīgajā stāvoklī, kuŗā atradās pagānisma aptraipītās tautas, un tāds būs Antikrista darbs: viņš izmantos visus līdzekļus, lai traucētu Svētās Mises celebrēšanu, lai šis lielais atsvars tiktu iznīcināts un lai Dievs izbeigtu visu lietu pastāvēšanu – jo tām vairs nebūtu nekādas jēgas pastāvēt. Mēs varam to saprast bez gŗūtībām, jo, kopš ir atnācis protestantisms, mēs redzam daudz mazāku spēku mūsu sabiedrībā. Ir uzliesmojuši pilsoņu kaŗi, atnesdami līdzi postu – un tas tikai tāpēc, ka Mises Upuŗa intensitāte ir samazinājusies. Tas ir tikai sākums tam, kas notiks brīdī, kad sātans un viņa kalpi tiks atraisīti un visā pasaulē nesīs jukas un postu, kā mūs brīdina pravietis Dāniēls.” [4]
Arī Pijs XII paredzēja šīs draudošās briesmas:
Pieņemsim” – viņš sacīja [5] – „ka komunisms ir tikai redzamākais no Baznīcas, Tradīcijas un Dievišķās Atklāsmes ienaidniekiem; bet arī tad mēs redzēsim īstu tā invāziju visā garīgajā: filozofijā, zinātnē, tiesībās, izglītībā, mākslā, presē, literatūrā, teātrī un reliģijā. Esmu pārņemts ar Dievmātes atklāsmēm, ko Viņa devusi mazajai Lūcijai Fatimā. Šī mūsu Kundzes mērķtiecība Baznīcu apdraudošo briesmu priekšā nav nekas cits kā dievišķs brīdinājums par Baznīcas pašnāvību, kas izpaustos tās ticības, Liturģijas, teoloģijas un dvēseles iedragāšanā. (…) Visapkārt sev es dzirdu atjaunotājus, kas vēlas nojaukt Svēto Kapelu, iznīcināt Baznīcas universālo liesmu, atmest tās rotājumus, uzvelt tai vainas apziņu par savu vēsturisko pagātni. Esmu pārliecināts, ka Svētā Pēteŗa Baznīcai ir jāatzīst un jāpieņem sava pagātne, citādi tā pati izraks sev kapu.” [6]
Labāk nav iespējams pateikt. Un šodien, pēc piecdesmit gadiem, mēs redzam, cik gaišredzīgi bija šie vārdi!

***
[1] Kardināli Ottaviani un Bacci, Īss un kritisks jaunās Mises kārtības apskats, I (1969).
[2] Lai labāk izjustu tradicionālās Liturģijas skaistumu, diženumu, jēgu un dziļumu, mēs iesakām izlasīt slaveno R.P. Martin de Cochem’a (XVII.g.s.) grāmatu „Svētās Mises Upuŗa izskaidrojums” (…).
[3] P. Louis Bouyer, citēts piezīmēs pie darba Īss un kritisks jaunās Mises kārtības apskats, (1969), izdevniecība Clovis.
[4] Dom Prosper Guéranger, Svētās Mises izskaidrojums. Dāniēla pravietojums par Mūžīgā Upuŗa atcelšanu: skat. Dan. 8:11-19.
[5] Grāfam Enrico Pietro Galeazzi, kas kļūs par vienu no viņa tuvākajiem līdzstrādniekiem.
[6] Mgr Georges Roche, Philippe Saint-Germain, Pie XII devant l’histoire, Paris, Robert Laffont, p. 52.”(Missel vespéral très complet, éditions D.F.T., 2003, pp. I-III)
LieneM
pievienojies: 06.01.2007
Komentāri: 2
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
28.02.2007 17:41
vienkāršam mirstīgam varētu paskaidrot - mūsu baznīcās kādas mises - pēc vecā jeb novus ordos stila?
XXX
pievienojies: 23.02.2007
Komentāri: 21
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
01.03.2007 11:51
Mgr Perla atbilde 2002. gada 15 aprīlī , Komisija  "Ecclesia Dei"

Q: Vai svētdienās katolis drīkst piedalīties Sv. Misē un iet pie Komūnijas ko celebrē priesteris no Sv. Pija X brālības vai kādā kopienā, kura ir radusies no šīs brālības?

NĒ, Svētās Mises Upurim jānotiek vienotībā ar Pāvestu un vietējo bīskapu. Piedalīšanās Misē ko svin priesteri, kas nav vienotībā ar Baznīcu tiek pieļauta tika ārkārtas gadījumos, kad nav iespējas piedalīties Misē, kas ir vienotībā ar Baznīcu.  Bet,  Sv. Pija X Brālības priesteri nav vienotīobā ar Baznīcu, sakarā ar savu piederību SHIZMAI, ko izraisīja monsinjors Marcels Lefevrs ordinējot bīskapus PRET PĀVESTA gribu.  Tas tiek uzskatits par shizmātisku darbību, kas veikta 1988. gada 30. jūnijā. (Motu Proprio "Ecclesia Dei" 1988. gada 2. jūlijā, n° 3-4)

Un Smilgu Juri (bet es apmēram iedomājos kas aiz šī vārda stāv), beidziet taisīt te savu demagoģiju. Lefevristi ir SHIZMĀTIĶI. Jūs te varat citēt ko gribat un kā, tas nemaina viņu situāciju. Un PALDIES DIEVAM!
Smilgu Juris
pievienojies: 11.02.2005
Komentāri: 136
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
01.03.2007 19:45
Mūžīgā Mise (Sv. Pija V Mise - fr. la Messe de Toujours, la Messe éternelle), ir nevis “lefevristu”, bet gan visas Baznīcas īpašums – lai kā velnišķīgās modernisma herēzes piekritēji necenstos to iznīcināt.
XXX
pievienojies: 23.02.2007
Komentāri: 21
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
01.03.2007 20:57
Labāk paturi savu integrista čāpstināšanu pie sevis. Katoliskajā Baznīcā ir tikai viena Svētā Mise. Tā, kas tiek svinēta kopībā ar Pāvestu un bīskapiem.

Es brīnos, ka bīskaps Lapelis ļauj savā saitā šādi muldēties kādam tur cietpaurim. Ja nu kāds pasviež šādu tekstu esamību 'katedrālē' kur augstāk? Te jau vairs nav runa par vārda brīvību, bet par lojalitāti pret Vatikānu un Romas bīskapu. Gandrīz sirsniņa sāk sāpēt.
Smilgu Juris
pievienojies: 11.02.2005
Komentāri: 136
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
02.03.2007 00:05
>> Labāk paturi savu integrista čāpstināšanu pie sevis.

Jūs, mīļo draudziņ, labāk paturait savu lauku kūts leksikonu pie sevis. Es labi saprotu, ka padomju okupācijas laikā latviešu tautas inteliģences zieds tika izkauts vai spiests doties trimdā, taču vismaz ārēji vajadzētu censties izskatīties civilizētam un drusciņ to antiņu būšanu atmest.

>> integrista

Oui, mon cher frère, je suis intégriste – parce que je m’efforce d’être intégralement fidèle aux enseignements de la Sainte Eglise Catholique. Et je préfèrerais être mille fois intégriste qu’une fois moderniste, adepte de la mère exécrable de toutes les hérésies – selon Saint Pie X.

>>Es brīnos, ka bīskaps Lapelis ļauj savā saitā šādi muldēties kādam tur cietpaurim.

Vai ar cietpauri Jūs domājat Pāvestu Piju XII?

>>Ja nu kāds pasviež šādu tekstu esamību 'katedrālē' kur augstāk?

Kādu „šādu“?

Atšķirībā no Jums es par saviem vārdiem atbildu un esmu gatavs atbildēt arī kompetentajā Baznīcas tiesā saskaņā ar spēkā esošajiem kanoniem. Mans diecēzes bīskaps ir Mgr Joseph Doré.

>>Te jau vairs nav runa par vārda brīvību, bet par lojalitāti pret Vatikānu un Romas bīskapu.

Jums un visiem pārējiem lietotājiem. Iegaumējiet reizi pār visām reizēm: lojalitāte pret Vatikānu un Romas bīskapu nenozīmē pienākumu mīlēt Novus Ordo Misi un neaizliedz tās konstruktīvu kritiku.

 

  

 
XXX
pievienojies: 23.02.2007
Komentāri: 21
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
02.03.2007 01:24
1. Lauku kūts leksikons? Kā sauc, tā atskan! Pavaicā tad nu tiem trimdas latviešiem, ko viņi domā par taviem murgiem un tad nāc te vārstīt savas gudrības. Vismaz pēc tevis zreiz redzams, ka ar trimdu nav nekāda sakara: kārtējais vietējais Švauksts, izsprucis uz Eiropu, ‘kārklu’ latvietis.

2. Ar franču valodu vari neplātīties, ne vienīgais to proti. Žēl tikai, ka atšķirībā no daudziem citiem latviešiem, slikti pielieto un arī saproti slikti.

Si l'on en croit certains fidèles attachés à la liturgie dite de Saint Pie V qu'ils considèrent comme "traditionnelle" à l'exclusion de tout autre liturgie, le missel romain actuel autoriserait toutes les fantaisies que l'on voit faire dans les messes paroissiales. Affirmer de telles choses peut relever d'une certaine ignorance. Afin d'éviter de faire dire tout et n'importe quoi au Concile dont on se réclame, nous donnons ci-dessous le déroulement de la messe auquel tout célébrant devrait se conformer puisqu'il n'est permis à personne, même prêtre, d'ajouter, de modifier ou de supprimer quoi que ce soit dans la liturgie (cf. Constitution Sacrosanctum Concilium). Le descriptif qui suit est intégralement repris de l'Introduction générale du Missel romain, IIIème édition approuvée en 2000 par le pape Jean-Paul II.

 

Celui qui veut bien comparer cette liturgie "conciliaire" avec celle décrite dans l'Ordo Romanus primus (du VIIIème siècle) ne peut être que frappé par les incontestables similitudes rituelles. Rappelons que l'Ordo Romanus primus nous donne la plus ancienne description connue du rite romain, un rite qui se caractérise par sa dignité et sa sobriété.

 

http://72.30.186.56/search/cache?p=ordo+novus&fr=yfp-t-501&ei=UTF-8&meta=vc%3D&u=notredamedesneiges.over-blog.com/article-4455415.html&w=ordo+novus&d=don-gRIeOWHu&icp=1&.intl=fr

 

3.Pijs XII kapā apgrieztos, redzot kā manipulē ar viņa vārdu.

4. Ja jau „atbildi” par saviem vārdiem, tad kādēļ zem pseidonīma? Runā atklāti, ja jau tik drosmīgs. Tiešām kārtējais ‘kārklu’ latvietis. Tādi Briselē sēž ne mazums. Spļauj visiem virsū un domā, ka tālu tikuši. Bet īstenībā, visi lielie latvieši, kā Auseklis, Kārlis Ulmanis, bīskaps Sloskāns raudātu par tādiem. Vērdiņa vergiem. Jau Skalbe to saprata.

5. Mūs, katoļus, pašreizējā Mise apmierina. Problēmas ar Novus ordo ir pārgudriem plātīzeriem, kam vienīgais veids kā izcelties ir parādīt savu nejēdzību.

 

Atgriezies mājās un tad pamācis citus. Un nav ko slēpties aiz Strasbūras bīskapa. Visticamāk viņš tevi pat nav redzējis un ja ir tad apmuļķots, kā vairums rietumnieku. To vietējā masa labi pieprot.
Smilgu Juris
pievienojies: 11.02.2005
Komentāri: 136
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
02.03.2007 02:30
>>> Lauku kūts leksikons? Kā sauc, tā atskan! Pavaicā tad nu tiem trimdas latviešiem, ko viņi domā par taviem murgiem un tad nāc te vārstīt savas gudrības. Vismaz pēc tevis zreiz redzams, ka ar trimdu nav nekāda sakara: kārtējais vietējais Švauksts, izsprucis uz Eiropu, ‘kārklu’ latvietis

 Pirmkārt, mīļo zēn, vai tad Jūs māte bērnībā nav mācījusi, ka nepazīstamiem pieaugušiem cilvēkiem pieņemts teikt “Jūs”? Tāpēc jau es arī minēju par šīm kūts manierēm.

 

>>> Un nav ko slēpties aiz Strasbūras bīskapa.

Es jau, draugs mīļais, neslēpjos aiz Strasburgas bīskapa. Ja esat pamanījis – es Jūs aicinu, ja Jūs uzskatāt, ka es neesmu lojāls pret Baznīcu – vienkārši iesniegt sūdzību pret mani manam diecēzes bīskapam, kā tas pēc kanoniem pieklājas. Ja Jūs pats nemācēsiet to darīt, es Jūs labprāt pakonsultēšu un palīdzēšu sastādīt sūdzību.

 

>>> Ja jau „atbildi” par saviem vārdiem, tad kādēļ zem pseidonīma? Runā atklāti, ja jau tik drosmīgs.

Un kādēļ tad Jūs pats lietojat pseidonīmu – turklāt tik piedauzīgu? Mani atrast un identificēt Jūs varat gaužām vienkārši: draudze saucas Paroisse personnelle traditionnelle de la Croix Glorieuse à Strasbourg-Koenigshoffen (bijusī Communauté St.-Arbogast). Latvietis jau tur ir tikai viens.

 

>>> Visticamāk viņš tevi pat nav redzējis

Redzējis jau ir – kad celebrēja Tridentes Misi. Vai personiski pazīst – par to gan es šaubos. Tomēr Apustuliskais Nuncijs Eiropas Padomē pazīst gan; viņam Jūs varat pajautāt.

 

>>>Mūs, katoļus, pašreizējā Mise apmierina.

Mani arī apmierina pašreizējā Sv. Mise. Pašreizējā – t.i., Mūžīgā – tā, kuŗu “uz mūžīgiem laikiem” noteica Svētais Tridentes Koncils (ceru, ka par tādu esat dzirdējis?). Ar Novus Ordo ir tā: atzīstu tās validitāti, sirds man pie tās īpaši nesaistās, bet – It is much better to have a NO Mass than no Mass.

 

>>>Problēmas ar Novus ordo ir pārgudriem plātīzeriem, kam vienīgais veids kā izcelties ir parādīt savu nejēdzību.

Problēmas ar Novus Ordo, mīļo draudziņ, ir ne tikai „pārgudriem plātīzeriem“, bet ļoti daudziem latīņu rita katoļiem – sākot jau ar tiem kardināliem un bīskapiem, kas Otrajā Vatikāna Koncilā veidoja Coetus Internationalis Patrum. Būtu jau labi, ja patiešām būtu tā, kā Jūs sakāt. Taču tā nav. Baznīcas apmeklētāju skaita dramatiskā krišanās pēc revolucionārās liturģiskās reformas, visādas liturģiskas ļaunprātības, konflikts ar FSSPX, sedevakantisma rašanās utt. Tas viss ir daļa no tiem pašiem „Sātana dūmiem“, kuŗus savā slavenajā izteicienā minēja pāvests Pāvils VI. Tā kā nedomājiet, ka, ja Jums nav problēmu, tad nevienam tādu nav.
XXX
pievienojies: 23.02.2007
Komentāri: 21
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
02.03.2007 02:52
1. Es uzrunāju uz Jūs tikai tos, ko var cienīt. Un kūts jau parasti sākas sirds apvidū. Tur jau ir tā smaka.

2. MSR Dorē ir neitrāla persona, kamēr neesi viņa diecēzes priesteris. Un pat ja esi, tam nav nekādas nozīmes. Es zinu, ko par tādiem kā tevi domā Vatikāns. Starp citu, savdabīgi, ka tieši visliberālākajā Francijas diecēzē sazēlusi tāda nezāli. Nu ja, aizmirsu liberālisms no integrisma jau ne ar ko daudz neatšķiras. Abi karo pret Īsto Katolisko Baznīcu.

3. Piedauzīgs kaut kas ir tikai tiem, kuri zina, kas ir piedauzīgs. Es nezinu.

4. Celebrē kā gribi, tu neesi pilnvarots runāt Katoliskās Baznīcas vārdā.

5. Evaņģēlijs runā par mazo pulciņu, kas paliks pēdējos laikos un tie varbūt nav shizmātiķi, bet gan tie, kas uzticīgi seko Baznīcai.

 

Jānis Pāvils II teica, ka Vatikāna II koncils ir lielākā Svētā Gara dāvana Baznīcai 20. gs. Bet tu jau laikam nezini, ka ir tāds Jānis Pāvils II.

6.Jānis Pāvils II teica, ka Vatikāna II koncils ir lielākā Svētā Gara dāvana Baznīcai 20. gs. Bet tu jau laikam nezini, ka ir tāds Jānis Pāvils II.
Batseba
pievienojies: 04.11.2005
Komentāri: 516
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
02.03.2007 09:46
>XXX

Es domāju, ka man īpaši patika Tava komenta 4., 5., un 6. punkti, bet jāatzīst, ka lielisks ir viss koments!

Sveicu Tevi Tavos svētkos! Lai Tev daudz Dieva žēlastību!!!
Smilgu Juris
pievienojies: 11.02.2005
Komentāri: 136
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
02.03.2007 10:08
>>>MSR Dorē ir neitrāla persona, kamēr neesi viņa diecēzes priesteris. Un pat ja esi, tam nav nekādas nozīmes. Es zinu, ko par tādiem kā tevi domā Vatikāns. Starp citu, savdabīgi, ka tieši visliberālākajā Francijas diecēzē sazēlusi tāda nezāli. Nu ja, aizmirsu liberālisms no integrisma jau ne ar ko daudz neatšķiras. Abi karo pret Īsto Katolisko Baznīcu.

Jūs, draudziņ, lūdzu, neluncinieties aplinkiem, bet atbildiet tieši uz Jums teikto! Kas tad tā par tādu gļēvulību? :-) Runāt Jūs protat, bet, kad Jūs aicina reāli darboties un iet konkrētu kanonos paredzēto ceļu, tad uzreiz plinti kŗūmos, vai ne? Nu bet tādi jau tie liberāļi mēdz būt. :-)

 

Ipaši Jums – bet arī visiem pārējiem – pievienoju nākamā izvilkuma tulkojumu no tās pašas misāles. Šie lasījumi ir ļoti svētīgi tieši tagad, Lielajā Gavēnī.

 

Par liturgisko gadu

 

Katra Mise no jauna dod mums Kristu visā Viņa žēlastību pilnībā, ar šo Upuŗa garu, kas dominēja visā Viņa pastāvēšanas laikā. Savās zemes dzīves gaitās Jēzus nemitīgi domāja par Viņu gaidošo Krusta Upuri, un Viņa dvēsele bija pastāvīgi gatava šim Upurim, kuŗu prasīja Viņa Pestītāja misija. Tādēļ var teikt, ka Eucharistija atgādina mums ne tikai Jēzus – Pestītāja un Upuŗa – nāvi, bet arī visu Viņa dzīvi.
Atkārtojis Jēzus vārdus – „Katru reizi, to darīdami, dariet to Manai piemiņai“ – priesteris turpina upurēšanas formulu Baznīcas vārdā: „Tāpēc, Kungs, mēs, Tavi kalpi, un kopā ar mums visa Tava svētā tauta, atceroties Tā Paša Kristus, Tava Dēla un mūsu Kunga svētīgās Ciešanas, Viņa Augšāmcelšanos no kapa un Viņa godpilno Debessbraukšanu, upurējam Tev...“ Senajās liturģijās šajā brīdī tika pieminēta arī mūsu Kunga Ieņemšana un Piedzimšana, Epifānija, Viņa nāve un Viņa otrā Atnākšana godībā. Tas nozīmē, ka Jēzus dzīves noslēpumiem ir jānodarbina visas mūsu domas Sv. Mises celebrēšanas laikā.
Tāpēc arī pāvests Sv. Leons mums saka: „Šis Sakraments ietveŗ sevī visu to redzamo, kas bija Pestītāja dzīvē“. Un Sv. Akvīnas Toms raksta: „Šis Sakraments satur visus brīnumus, visus mūsu pestīšanas noslēpumus“.
Konsekrācijas brīdī Pestītājs piedzimst, top pasaulei redzams, māca un darbojas brīnumainā kārtā. Viņš uzupurējas, mirst mistiskā nāvē, godībā augšāmceļas jaunai dzīvei un nāk tiesāt pasauli un tās grēkus: lūk, tas ir viss šī Sakramenta brīnums.
Sv. Mises gaitā mēs atklājam pastāvīgas atsauces uz visu pestīšanas vēsturi. Lūdzoties altāra pakājē un dziedot Kyrie, mēs kopā ar Vecās Derības tautu lūdzam Dievu atsūtīt mums apsolīto Pestītāju. Gloria liek mums sadzirdēt eņģeļu dziesmas pie Betlēmes silītes. Pārdomājot Apustuļa vēstules, mēs apzināmies, ka Raksti ir piepildījušies Jēzū līdz pat vissīkākajai detaļai. Evaņģēlijā Pestītājs mums atnes Savu mūžīgās dzīves Vārdu tieši tāpat, kā Viņš to darīja Jeruzālemē, Kapernaumā, Nācaretē un Jērikā. Ofertorijā Viņš ar tikpat pilnīgu pašaizliedzību gatavojas Upurim. Prefācijas laikā Viņš kopā ar mums godina Tēvu. Konsekrācijas brīdī Jēzus no jauna upurē Savu dzīvību, un, kad Miesa un Asinis tiek savienotas biķerī, Viņš no jauna mistiski augšāmceļas. Viņš parādās ticīgo pūlim ar Lieldienu novēlējumu: „Miers lai ir ar jums vienmēr!“ Sv. Komūnijas pieņemšanas brīdī Kristus ļauj mums ienākt debesu godībā, jo tieši Viņš būs mūsu brīnumainais atalgojums, mūsu pārveidotās dzīves mūžīgais prieks.
Sv. Mises Upuŗa bagātības ir neskaitāmas: tajā dzīvo un darbojas Jēzus. Mums nav iespējams pilnīgi un līdz galam saprast, kā viens vienīgs upuris var būt pietiekams mūsu pestīšanai; mēs nekad neizsmelsim dievišķās darbības mantojumu un nekad pilnībā neapjautīsim visu svēto zīmju jēgu. Tāpēc mūsu Māte Baznīca, Svētā Gara iedvesmota, ir nopinusi ap Eucharistisko Upuri brīnumainu vainagu: liturģiskā gada svētki ir kā krāšņi ziedi, ar gudrību izvietoti noteiktā kārtībā, lai mums atgādinātu Jēzus un Baznīcas – Viņa mistiskās Miesas – dzīves noslēpumus.
Lūk, tas ir visu to ceremoniju noslēpums, kuras Katoļu Baznīca notur visa gada gaŗumā: tās visos aspektos parāda mums vienīgās un nedalāmās Jēzus dzīves brīnumus; tās izgaismo šos brīnumus un mūs arvien vairāk un vairāk pievērš Pestītāja mīlestībai.
Tāpat kā daba ik gadus atkārto veselu rindu savu brīnumu, kas turklāt mainās atkarībā no gadalaika, tāpat arī liturģija katru gadu mums parāda mūsu pestīšanas brīnumu ciklu, un ļauj mums iet aizvien tālāk un tālāk – lietojot Sv. Pāvila izteicienu – „Kristus mīlestības gaŗumā un platumā, augstumā un dziļumā“ [...].
Pievienojoties Vecās Derības ticīgās tautas vaimanām, Adventa laikā Baznīca uzstājīgi sauc pasaules Glābēju. Ziemassvētki mums Viņu dod silītē; Epifānija mums Viņu parāda kā debesu un zemes Valdnieku. No Septītās svētdienas pirms Lieldienām līdz pat Lieldienām, Kristus Pats ved grēcinieku dvēseles uz grēku nožēlu un uz pārvēršanos, lai Lielajā Piektdienā iegremdētu viņus Savā nāvē un atdzīvinātu viņus jaunai dzīvei žēlastībā caur Sakramentu pieņemšanu Lieldienu dienā. Četrdesmit dienu laikā starp Lieldienām un Debessbraukšanas dienu mēs baudām Tā klātbūtni, Kas slavā un godībā ir augšāmcēlies no kapa, un kopā ar Apustuļiem lūdzam, lai Svētais Gars ienāktu mūsos. Vasarsvētki mums Viņu piešķiŗ. Svētā Gara dāvanas un Eucharistijas labumi Vissvētākā Sakramenta svētkos palīdz mums celt mūsu dvēseles garīgo celtni, kas ļaus mums sasniegt „Jēzus Kristus laika pilnību“ debesīs. Un tad atkal drīz nāks Ziemassvētki un Epifānija, lai atgādinātu mums šo laimīgo galamērķi.
Mierīgajā un tomēr tik bagātajā kustības un dažādības ritmā liturģija vada mūs caur Kristus dzīves un darbu noslēpumiem.
It kā ļaujot savējiem piedalīties Savos darbos, Pestītājs tajos ir iesaistījis arī Vissv. Jaunavas Marijas un visu svēto dzīvi un piemērus, un liturģija to neaizmirst: Vissv. Dievmātes un Apustuļu svētki, mocekļu piemiņa, ticības apliecinātāju triumfs, jaunavu un svēto sievu piemiņa visa gada gaŗumā daudzās krāsās un dažādos veidos atspoguļo lielo noslēpumu, par kuŗu ir teikts: „Ar Viņa gribu mēs tapām svētīti caur vienīgo Jēzus Kristus Miesas upuri“.
Jo, „kļūstot mūsu starpā par Taisnību, Svētumu un Pestīšanu, Kristus ir izlīdzinājis cilvēci ar Dievu“. Mēs dzīvojam no Jēzus Krusta Upuŗa, un Sv. Misē, kuŗā pilnībā valda Viņa persona, mēs baudām šī nemitīgi atkārtotā Upuŗa augļus. Kristus atpestī mūs caur Savu klātbūtni Sv. Mises Upurī.

Piezīme:
Šīs liturģiskās pārdomas ir izvilkums no krājuma „Viss gads kopā ar Kristu – [Ikdienas] liturģiskās pārdomas ticīgo lietošanai“, kuŗu sagatavoja 936. gadā dibinātā Einsiedeln’as Vissvētās Dievmātes benediktiešu klosteŗa mūki. Pēc klosteŗa priekšnieka vārdiem, „Šīs grāmatas vienīgais mērķis ir atvērt kristiešu acis un ļaut viņiem apbrīnot nebeidzamos dārgumus, kas slēpjas Eucharistiskajā Upurī“. [...] Imprimatur šai grāmatai ir piešķirts 1935. gadā, ar kardināla Pačelli aprobāciju Svētā Tēva Pija XI vārdā: „Viņa Svētību īpaši iepriecina tas, ka katoliskās Liturģijas dārgmantas un reliģiskās mākslas skaistums tiek cieši saistīti ar katolicisma dogmatisko patiesību bagātību; šīm patiesībām ir jāapgaŗo Dieva bērnu domas un jānosaka viņu uzvedība, un autori ir izteikuši šīs patiesības skaidrā un sirdī paliekošā valodā. Svētais Tēvs nešaubās, ka šādos apstākļos šis gara darbs lielā mērā palīdzēs nospraust ticīgo dvēselēm un ģimenēm ceļu uz Dieva žēlastību, un kā ķīlu šim svētīgajam darbam, viņš no visas sirds piešķiŗ autoriem savu apustulisko svētību“. – Šeit ir publicētas tikai pārdomas svētdienām un svētku dienām [...].

(Missel vespéral très complet, éditions D.F.T., 2003, pp. 1471-1474)

 
XXX
pievienojies: 23.02.2007
Komentāri: 21
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
02.03.2007 10:42
Klausties tu, vecais vīna trauks, jau Evaņģēlijs saka: jaunu vīnu vecos traukos nelej! Lai tā būtu, Baznīca arī tā domā, un tādēļ, lai nebūtu vēl lielāka šķelšanās atļauj dažiem veidojumiem, kā piemēram tev no sv Pētera brālības, latīņu valodu un kniksēšanu likt pāŗi par visu. Lai notiek.Darbojies savā līmenī.

Bet tas ko tu te čivini pa Katedrāli, tā jau ir shizma. Baznīca ( tā paša bīskapa Dorē) personā parāda, ka ir atvērta uz sadarbību, bet tu te vāries jau mēnešiem ilgi, lai uzspiestu nevienam katolim nesaistošu pāris simtu integristu viedokli par to Misi ko pašreiz svin vairums Universālajā Baznīcā.

Izskatās, ka esi švaki lasījis Jāņa Pāvila II Motu Proprio no 1988. gada. Ieteiktu vēlreiz iedziļināties. Un vēl, ja gribi lai tava persona kādam kaut ko izsaka, ieteiktu parūpēties lai Arbogasta saitā tu būtu kaut kur minēts.

 

Lai būtu pilnā kopībā ar Baznīcu it jāatzīst Vatikāna II koncils. Koncils ir devis jaunu skatu uz liturģiju un kā teikts tajā franču tekstā ko tev iekopēju, tas it daudz tuvāks Baznīcas senākajām tradīcijām, nekā visa tava Tridenta. Tā ir ļoti līdzīga ORDO ROMANUS PRIMUS no VIII. gadsimta.
Smilgu Juris
pievienojies: 11.02.2005
Komentāri: 136
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
02.03.2007 11:58
>>>Klausties tu, vecais vīna trauks, jau Evaņģēlijs saka: jaunu vīnu vecos traukos nelej!

Tas ir ļoti labi, ka Jūs minējāt vecos un jaunos traukus. Par lefevristiem šoreiz nerunāsim, bet runāsim par Sv. Pēteŗa brālību.

(1) Atnāciet kaut vai mūsu diecēzē vai Parīzes archidiecēzē uz ierindas svētdienas Misi, kas notiek “parastajā” draudzē pēc Novus Ordo rita, un uz tādu pašu Misi, kas notiek pie Sv. Pēteŗa brālības pēc Tridentes rita. Pirmajā Jūs ieraudzīsiet patukšas solu rindas, saujiņu vecu tantiņu, pāris jaunus cilvēkus un ar putekļiem pārklātu un pamestu biktskrēslu. Otrajā ieraudzīsiet stāvgrūdām pilnu baznīcu (cilvēki stāv, jo vairs nav vietas), rindas pie grēksūdzes, daudz jauniešu un jaunu pāŗu ar bērniņiem, skautus ar kaŗogiem. Un galvenais – tur Jūs drīzāk redzēsiet gados jaunu priesteri.

(2) Salīdziniet semināristu skaitu FSSP Wigratzbad’es seminārā (pāri par 60 šobrīd) un jebkuŗā vidusmēra Rietumeiropas „jaunajā seminārā” (pirms dažiem gadiem šejienes seminārā viņus varēja saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem).

Tā kā, nevēloties nevienu apvainot, jākonstatē, ka Rietumeiropā Jūsu minētie „jaunie trauki”… vienkārši fiziski izmirst. Vai tad neesat dzirdējis par tiem gadījumiem, kad (īpaši Beļģijā) diecēze ir spiesta pārdot Novus Ordo draudzes dievnamu baznīcēnu trūkuma un līdz ar to ziedojumu trūkuma dēļ? Neesat dzirdējis par bijušajiem N.O. dievnamiem, kur pēc tam jaunie saimnieki ierīko krogus?

Un tieši te nu vietā ir Pestītāja vārdi par to, ka ikvienu atpazīs pēc viņa augļiem.

 >>>Bet tas ko tu te čivini pa Katedrāli, tā jau ir shizma.

Bet šeit jau es ieteiktu Jums būt uzmanīgākam, jo tas ko Jūs tagad darāt, ir neslavas celšana, kas šī portāla administrācijai – ja tāda ir – būtu jāapsauc. Jo schizma ir pilnīgi konkrēts kanonisks noziegums, kas ir definēts KTK 1364. kanona 1. paragrāfā. Tagad Jums būtu jāpierāda, ka es šo noziegumu esmu izdarījis. Ja nu to nevarat, tad stājas spēkā tā paša KTK 1390. kanona 2.-3. paragrāfi par neslavas celšanu – kas šo pārkāpumu izdarījis, tas sodāms ar taisnīgu sodu, t.sk. cenzūru, un var būt spiests atlīdzināt zaudējumus. – Atgādinu, ka, ja Jūs patiešām esat katolis, tad Jums Kanonisko tiesību kodekss ir saistošs.

>>> Lai būtu pilnā kopībā ar Baznīcu it jāatzīst Vatikāna II koncils.

Man jau, dārgais draugs, nav absolūti nekādu problēmu ar Otrā Vatikāna koncila pieņemšanu – tieši tāpēc, ka es, atšķirībā no Jums, neredzu nekādus hipermoderniskus jauninājumus šī Baznīcas ekumeniskā pastorālā koncila aktos. Tagad atliek pats mazumiņš: tagad Jums būtu jāatzīst visi iepriekšējie (dogmatiskie) Baznīcas koncili. Un te nu mums rodas lielas problēmas, vai ne? :-)  

 >>> Baznīca ( tā paša bīskapa Dorē) personā parāda, ka ir atvērta uz sadarbību

Uz sadarbību ar ko? :-)

 >>> bet tu te vāries jau mēnešiem ilgi, lai uzspiestu nevienam katolim nesaistošu pāris simtu integristu viedokli

Mīļo zēn, man, tāpat kā Jums, ir tiesības uz savu viedokli, un, tāpat kā Jums, ir tiesības šo viedokli aizstāvēt. Vienīgais, kas to aprobežo, ir Katoliskās Baznīcas dogmas un kanonisko tiesību normas. Neviena no tām neaizliedz konstruktīvi kritizēt jebkuŗu no Baznīcā esošajiem ritiem un pastorālajiem iestādījumiem. Vēl jo vairāk – pagājušogad Vatikāns ar paša Pāvesta svētību apstiprināja Labā Gana Institūtu (L’Institut du Bon Pasteur), kuŗam viens no mērķiem ir konstruktīvi kritizēt 2.V.K. un Novus Ordo. Skat. šeit:

http://en.wikipedia.org/wiki/Institute_of_the_Good_Shepherd



>>> pāris simtu integristu viedokli  par to Misi ko pašreiz svin vairums Universālajā Baznīcā

Nu, pāvesta Libērija laikā vairums Universālajā Baznīcā vispār bija uz vienu roku ar ariāņiem, savukārt Sv. Atanāziju arī sauca par integristu. Un kas no tā?
XXX
pievienojies: 23.02.2007
Komentāri: 21
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
02.03.2007 18:39
1. Neķer kreņķi, esmu bijis Parīzē, pat studējis. Labi zinu, kas tur notiek. Varētu jau tu beigt te demagoģēt. Parīzes seminārā ir apmēram 120. semināristi. Galvenās draudzes stāvgrūdām pilnas, aizej darbdienā uz Rue du Bac, vai Notre Dame de Victoires. Mises katru stundu, matam nav kur nokrist, grēksūdzei tādas rindas, ka jāstāv 3. stundas un vairāk, kaut gan biktē vairāki priesteri. Tas pats ir Sacre Coeur bazilikā. Un nav jau brīnums, ka pāris savus Dievnamus arī variet piepildīt, integristu kungi!

 

2. Tavs citāts:„Mums ir liels prieks un gods atkal padarīt pieejamu veco Misāli, kas ir uzticīga Svētās Katoliskās Baznīcas senajai un cienījamajai tradicionālajai Liturģijai.” Tātad pašreizējā Sv.Mise, Pija VI Mise, kas tiek svinēta post-koncila laikā, nav uzticīga?

Tātad, tu apgalvo, ka pašreizējais Pēc-koncila pāvesti un pats koncils ir neuzticīgi Baznīcai? Kā saucas šāds apgalvojums (apmelošana, nepatiesības izplatīšana, vai varbūt Dieva zaimošana?)

 

3. Tev ir gan problēmas ar Vatikāna II koncilu, jo tieši to tu pasaki nākamajā punktā. Citēju: „Mīļo zēn, man, tāpat kā Jums, ir tiesības uz savu viedokli, un, tāpat kā Jums, ir tiesības šo viedokli aizstāvēt. Vienīgais, kas to aprobežo, ir Katoliskās Baznīcas dogmas un kanonisko tiesību normas. Jā taisnība, manu viedokli ietekmē gan dogmas (ko gan citu māca Koncils?), gan Kanonisko tiesību kodekss, kas starp citu, ir tiešs Vat. II koncila auglis. Ja tu nevari pieņemt KTK un dogmas, tu neesi uzticīgs Katoliskai Baznīcai. Tu vari diskutēt, bet ne nepaklausīt. Dažādas pārdomas ir ikviena teologa pienākumos, viņa domas attīstības pamatā, bet tikai, kamēr viņš nerunā Baznīcas vārdā un savas Missio Canonica ietvaros. Šajā brīdī, jā, dogmas (teiksim skaistāk Maģistērija definētas patiesības) ir noteicošās.

 

4. Mēs vairs neatrodamies pirmkristiešu Baznīcā. Daudzas lietas ir skaidri definētas, piem tā pati ariānisma problēma. Toties, kas atbrīvoja mūs no katāru herēzijas? Varbūt integristi? (Nē, dominikāņi!)

 

5.Es arī ne īpaši saprotu, kāds sakars ir kādam tur hipermodernismam ar Pāvila VI Misi? Varbūt vienīgi tavās acīs. Vēl pārdomām es citēju: „Man jau, dārgais draugs, nav absolūti nekādu problēmu ar Otrā Vatikāna koncila pieņemšanu – tieši tāpēc, ka es, atšķirībā no Jums, neredzu nekādus hipermoderniskus jauninājumus šī Baznīcas ekumeniskā pastorālā koncila aktos. Tagad atliek pats mazumiņš: tagad Jums būtu jāatzīst visi iepriekšējie (dogmatiskie) Baznīcas koncili. Un te nu mums rodas lielas problēmas, vai ne? :-)” Šis teiciens parāda, ka tieši tev ir problēmas ar Vatikāna II koncilu, jo tu to gribi interpretēt savā subjektīvā Tradīcijas pieejā, laikā, kad KONCILS PATS IR TAS, KAS VEIDO TRADĪCIJU.

 

6. Gribu atgādināt visiem, kuri nezina, ka pāvests Jānis Pāvils II, kurš bija ļoti norūpējies par Baznīcas vienotību, atļāva tiem katoļiem, kuriem bija grūtības iekļauties pēc-koncila laikmetā, svinēt Misi pēc Sv. Pija V rita. Bet ar 5. nosacījumiem:

 

1. Atzīstot Pāvesta Pāvila VI 1970. gadā publicētās misāles likumīgumu un pareizību. (Mūsu S. Jurim, kā redzējām, ar to ir problēmas)

 

2. Šādas Mises drīkst svinēt tikai īpašās vietās, ko nosaka bīskaps (un nevis draudžu baznīcās, izņemot ārkārtas gadījumus) un pēc vietējā bīskapa nosacījumiem.

 

3. To drīkst svinēt pēc 1962. gada misāles teksta un latīniski.

 

4. Nedrīks sajaukt abu misāļu ritus un tekstus.

 

5. Katrs bīskaps, kas atļauj šāda veida darbības, atskaitās par rezultātiem Romai.

 

Te vēl būtu daudz ko piebilst, bet lai nu paliek.
Smilgu Juris
pievienojies: 11.02.2005
Komentāri: 136
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
03.03.2007 22:52
>>> Neķer kreņķi, esmu bijis Parīzē, pat studējis. Labi zinu, kas tur notiek. Varētu jau tu beigt te demagoģēt. Parīzes seminārā ir apmēram 120. semināristi. Galvenās draudzes stāvgrūdām pilnas, aizej darbdienā uz Rue du Bac, vai Notre Dame de Victoires. Mises katru stundu, matam nav kur nokrist, grēksūdzei tādas rindas, ka jāstāv 3. stundas un vairāk, kaut gan biktē vairāki priesteri. Tas pats ir Sacre Coeur bazilikā.

Interesanti, Jūs vispār lasāt, ko Jums raksta, pirms atbildat? Es, man šķiet, rakstīju par normālu draudzes baznīcu, kuŗā cilvēki iet svētdienās, nevis par starptautisku svētceļojumu vietu vai par tūrisma objektu. Tad jau mēs varam arī raudzīties uz milzīgo japāņu tūristu baru Notre-Dame-de-Paris un priecāties: vai, cik daudz dievlūdzēju! :-)

>>> Tavs citāts:„Mums ir liels prieks un gods atkal padarīt pieejamu veco Misāli, kas ir uzticīga Svētās Katoliskās Baznīcas senajai un cienījamajai tradicionālajai Liturģijai.” Tātad pašreizējā Sv.Mise, Pija VI Mise, kas tiek svinēta post-koncila laikā, nav uzticīga?

Pirmkārt, šis Jūsu apgalvojums parāda, ka neesat draugos ar formālo loģiku. Ja Tridentes Mise “atbilst”, tad no tā neizriet, ka N.O. Mise “neatbilst”.

Otrkārt, atšķirībā no Sv. Pija V Mises, par Pāvila VI Misi (jeb “Buņjīni Mise” pēc tās galvenā autora vārda) nevar tik skaidri un viennozīmīgi teikt, vai ta “ir” vai “nav” uzticīga Tradīcijai. Tur jau slēpjas šīs Mises vājums, ka tās – teiksim tā – doktrinālā ortodoksija ir atkarīga no tā, kas un kā to celebrē. Pārāk liela brīvība ir atstāta celebrantam, un tas nav nekas labs – it īpaši Eucharistiskās Lūgšanas izvēlē. Protams, ja to celebrē Rīgā Jēkaba katedrālē, teiksim, kard. Pujats vai kāds no latviešu bīskapiem vai priesteriem, tad nekādu problēmu nevar būt. Taču, no otras puses, viens ķecerīgs vai palaidnīgs priesteris ļoti viegli var, lietojot tieši to pašu Misāli un tās pašas rubrikas, nocelebrēt ne tikai pilnīgi invalidu (nederīgu) misi, bet pat galīgi Dievu zaimojošā veidā. Un tā parādās tādas negantības, kā “klaunu mise”, “kafijas mise”, “geju mise”, “siera mise”, “rok-mise”, “repa mise” u.tml. Dažas no šādām negantībām esmu redzējis savām acīm – ne jau Latvijā, protams.

Un jā, protams – arī Tridentes Mise nav absolūti droša pret ļaunprātībām, profanācijām un zaimošanām. Taču tā pēc savas būtības ir tūkstošreiz drošāka par N.O. Misi.

>>> Tātad, tu apgalvo, ka pašreizējais Pēc-koncila pāvesti un pats koncils ir neuzticīgi Baznīcai? Kā saucas šāds apgalvojums (apmelošana, nepatiesības izplatīšana, vai varbūt Dieva zaimošana?)

Nē, mans jaunais draugs, es to neapgalvoju. Nezinu, no kurienes Jūs to izrāvāt.

>>> Tev ir gan problēmas ar Vatikāna II koncilu, jo tieši to tu pasaki nākamajā punktā. Citēju: „Mīļo zēn, man, tāpat kā Jums, ir tiesības uz savu viedokli, un, tāpat kā Jums, ir tiesības šo viedokli aizstāvēt. Vienīgais, kas to aprobežo, ir Katoliskās Baznīcas dogmas un kanonisko tiesību normas. Jā taisnība, manu viedokli ietekmē gan dogmas (ko gan citu māca Koncils?), gan Kanonisko tiesību kodekss, kas starp citu, ir tiešs Vat. II koncila auglis. Ja tu nevari pieņemt KTK un dogmas, tu neesi uzticīgs Katoliskai Baznīcai. Tu vari diskutēt, bet ne nepaklausīt. Dažādas pārdomas ir ikviena teologa pienākumos, viņa domas attīstības pamatā, bet tikai, kamēr viņš nerunā Baznīcas vārdā un savas Missio Canonica ietvaros. Šajā brīdī, jā, dogmas (teiksim skaistāk Maģistērija definētas patiesības) ir noteicošās.

Nosauciet man kaut vienu Otrā Vatikāna koncila definēto dogmu (sic!), un es publiski atzīšu, ka man nav taisnība. :-)

Mīļo zēn! Pirms Jūs bāžat citiem sejā Otro Vatikāna koncilu (apmēram tāpat, kā sektanti skandina savas tantriskās mantras), labā nedaudz pats palasiet par šo Koncilu un uzziniet, kas tas bija par koncilu un kāds ir tā lēmumu raksturs. Lūdzu neapvainojietes, bet šāds analfabētisms jau nu tomēr ir nedaudz nepieklājīgs. Ja tas ir tas, ko iemāca Parīzē, tad tas diemžēl tikai apstiprina manas aizdomas par tur “plaukstošo” teoloģiskās izglītības līmeni.

>>>Toties, kas atbrīvoja mūs no katāru herēzijas? Varbūt integristi? (Nē, dominikāņi!)

Jā, dominikāņi, kas no to laiku viedokļa bija integristi. Taču šodien dominikāņu ordenis nebūt nav pasargāts no dažādām novirzēm: tieši tā pārstāvji Latīņamerikā atbalsta t.s. „atbrīvošanās teoloģiju“. Tas pats ar jezuītiem: ordenis bija radīts, lai aizsargātu katolisko doktrīnu, bet, diemžēl, tā slavas laiki ir sen gaŗām – jo ar abreviatūru „SJ“ šodien vairāk saistās tādi odiozi vārdi, kā pr. Pjērs Teijārs de Šardēns un pr. Entonijs de Mello…

>>> Šis teiciens parāda, ka tieši tev ir problēmas ar Vatikāna II koncilu, jo tu to gribi interpretēt savā subjektīvā Tradīcijas pieejā, laikā, kad KONCILS PATS IR TAS, KAS VEIDO TRADĪCIJU.

A, nu tad tas nozīmē, ka mēs vienkārši piederam pie dažādām reliģijām, un tad jau mums nav daudz ko savstarpēji diskutēt. Redzat, katolis tic, ka Tradīciju veido Svētā Gara iedvesma Baznīcas iekšienē, ka Tradīcija harmoniski attīstās kopš Vasarsvētku dienas, un ka Svētais Gars ir runājis caur visiem Baznīcas konciliem – no  Pirmā Nīkajas līdz Otrajam Vatikāna koncilam, ieskaitot. Savukārt vienai daļai ticīgo ir tikai un vienīgi viens, šis pēdējais, koncils – Otrais Vatikāns, kuŗu viņi vēl turklāt perversi un zaimojoši interpretē modernisma gaismā. Šo šizofrēnisko domāšanas veidu sauc par sekundovatikānismu. Paldies Dievam, tas tomēr ir minoritārs, un pašreizējais Pāvests ir noskaņots stingri pret to. Ja Jums Baznīcas vēsture sākas tikai 1962. gadā, tad jājautā, vai esat katolis vai sekundovatikānists? Tas jāizlemj Jums pašam.

>>>Te vēl būtu daudz ko piebilst, bet lai nu paliek.

Bet vēl labāk, pirms kaut ko “piebilst”, drusciņ palasīt kaut ko elementāru par Baznīcas vēsturi un dogmātiku. Lai Jūs turpmāk neatkārtotu tādas neesošas lietas, kā “Otrā Vatikāna koncila dogmas” (re-sic!).

 

Starp citu, vai neesat mācījies iekš Institut “Catholique” de Paris? :-) Varu maldīties, bet, cik man zināms, tieši tā mācībspēki ap 1980. gadu izstrādāja skandalozo bērnu katechismu “Les Pierres Vivantes”, kuŗu nacionālā Bīskapu Konference uzspieda kā obligātu katechizācijas līdzekli svētdienas skolās, bet kas čumēja un mudžēja no visādām ķecerībām. Tikai tad, kad iejaucās Roma ar kard. Ratzingeru priekšgalā, šo drausmīgo grāmateli atsauca un vairs nelietoja.
XXX
pievienojies: 23.02.2007
Komentāri: 21
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
04.03.2007 12:44
1. Tieši to jau es gribēju pateikt. Ka tavs salīdzinājums ir absurds. Nevar salīdzināt pāris pseido-integristu draudzes ar simtiem citu draudžu (no kurām lielākā daļa pat svētdienās ir pilnākas nekā jebkura Latvijas draudze). Konkrēti neminēšu, negribu zīmēties. P. S. Es runāju par galvenajām draudzēm, kaut minēju tikai pazīstamākās.

 

2. Par Pāvila VI Misi neatkārtošos. Veca dziesma ātri apnīk. Vari košļāt to savu koncepciju, kamēr zobi nodils. Starp citu, ņemot vērā, ka Pāvila VI Mise ir pieņemta visā latīņu rita Baznīcā, problēmas ar „uzticību Tradīcijai” redzami ir kādam citam. Domāju, ka ja kāds koncils piedāvātu tādu Euharistijas celebrāciju, par kādu tu uzskati Pāvila VI Misi, tā būtu Dieva zaimošana. Es nerunāju par atsevišķu cilvēku darbībām, bet par Baznīcas mācību kopumā. (Arī kardināls Pujats salīdzinot abas Mises atzina, ka Pāvila VI Mise ir daudz tuvāka Evaņģēlija tekstiem un ka Tridentes Misē ir daudz kas par daudz pielikts klāt.)

 

3. Skat. Iepriekš. Jaut. Pāvests kas piedāvātu šaubīgu Euharistiju, vairs nebūtu uzticīgs Baznīcai.

 

4. Es labāk bāžu citiem sejā Koncilu nevis Smilgu zēna ‘teoloģiskās asfiksijas’. Koncilu zinu pietiekami labi, lai par taviem vārdiem pasmietos. Par tiem pasmiesies jebkurš zinošāks katolis. Es neteicu, ka Vatikāna II koncils ir pasludinājis kādu dogmu (te nu loģika pieklibo kādam pavisam citam indivīdam un koncila mērķos nav obligāti radīt jaunas dogmas), es teicu, ka Koncils darbojas visas Tradīcijas ietvaros, balstoties uz dogmām un saņemto ticības mantojumu un vienlaicīgi viņš pats ir Tradīcijas daļa. Tradīcija jau nav tikai dogmas. Koncils ir Maģistērija darbs un Maģistērijs Māca un palīdz izprast Svētos Rakstus un Tradīciju. Piem. ‘PESTĪŠANA’ Baznīcā nekur nav pasludināta kā dogma. To māca Maģistērijs. Tu taču neteiksi, ka tādēļ pestīšana nepastāv?

P.S. Nemēģini mani situēt, vienalga kļūdīsies. Kas attiecas uz Inst.Cath. de Paris, tad man nav nekāda sakara ar to. Un es tur nekad, pqt piespiedu kārtā, nestudētu.

 

5. To nu es labāk paprasīšu pašiem dominikāņiem, kas viņi bija tajā laikā. Bet šodien mēs diez vai viņus redzēsim pie integristiem.

 

6. Sekundovatikānisms acīmredzot pastāv tikai tavās aprindās.

Mēs Katoliskajā Baznīcā labi saprotam, ka pat, ja Atklāsme ir noslēgusies ar pēdējā apustuļa nāvi, tomēr izpratne par Atklāsmi turpina padziļināties. Un tas notiek arī koncilos. Pasaki man kaut vienu dogmu (tava Tradīcijas izpratne), ko atcēlis Vat. II koncils un kas bijis iepriekšējos koncilos. Un tad runā par uzticību Tradīcijai. Un ja nav atcēlis, tad kur ir problēma. Kas attiecas uz tavu teicienu, ka Tradīciju veido Svētā Gara iedvesma Baznīcas iekšienē (? Kādā iekšienē? Kas ir iekšiene? Ļoti „teoloģiski precīzs” skaidrojums!), ka Tradīcija harmoniski attīstās kopš Vasarsvētku dienas, un ka Svētais Gars ir runājis caur visiem Baznīcas konciliem – no  Pirmā Nīkajas līdz Otrajam Vatikāna koncilam, ieskaitot” tad godīgi jāsaka, Katoliskās Baznīcas katehisms to skaidro mazliet pareizāk, skaidrāk un katoliskāk:

 

83. nr. Tradīcija, par kuru mēs šeit runājam, nāk no apustuļiem  un nodod tālāk to, ko viņi ir saņēmuši no Jēzus mācības un piemēra un uzzinājuši no Svētā Gara. Patiešām, pirmās kristiešu paaudzes laikā vēl nebija uzrakstīta Jaunā Derība, un pati Jaunā Derība apliecina dzīvās Tradīcijas procesu.

 

84. nr. Ticības svētais mantojums<>[1] (depositum fidei), ko satur svētā Tradīcija un Svētie Raksti, caur apustuļiem tika uzticēts visai Baznīcai. « Tam sekodama, visa svētā tauta, vienota ar saviem ganītājiem, pastāvīgi paliek uzticīga apustuļu mācībā un brāļu kopībā, maizes laušanā un lūgšanā, tā ka mantojumā saņemtās ticības saglabāšanā, īstenošanā un apliecināšanā izpaužas neparasti spēcīga garīga vienotība starp ganītājiem un ticīgajiem. »

85

<>

« Uzdevums autentiski interpretēt rakstiski fiksēto vai tālāknodoto Dieva Vārdu ir uzticēts vienīgi Baznīcas dzīvajam maģistērijam, kurš izmanto savu varu Jēzus Kristus vārdā »[2], tas ir, bīskapiem vienotībā ar Pētera pēcteci – Romas bīskapu.

 

Un vēl: 891. nr „Baznīcai apsolītā nemaldība piemīt arī bīskapu kolēģijai, kad tā vienotībā ar Pētera pēcteci pilda savu augstākā maģistērija funkciju », it īpaši vispārējā koncila laikā.„

 

7. Par to piebildi.: citēju S.J. (Bet vēl labāk, pirms kaut ko “piebilst”, drusciņ palasīt kaut ko elementāru par Baznīcas vēsturi un dogmātiku. Lai Jūs turpmāk neatkārtotu tādas neesošas lietas, kā “Otrā Vatikāna koncila dogmas” (re-sic!))

 

Redzu, ka tev ir ne tikai problēmas ar izpratni, bet arī ar lasīšanu. Es neteicu Vatikāna II koncila dogmas. Tāda teiciena manis rakstītajā nav. Es rakstīju: „Jā taisnība, manu viedokli ietekmē gan dogmas (ko gan citu māca Koncils?). Un to nevar noliegt. Koncils māca dogmas, tās izskaidro. Vārds mācīt nav vārds ‘koncila dogmas’. Nav Vatikāna II koncila dogmu (tavs teiciens). Tā kā tev jāpalasa ne tikai Baznīcas vēsture un dogmatika, bet jāmācās precīzi izlasīt teikto. Tad vari pārmest nezināšanu citiem.

 

Ja tu ar šādu precizitāti lasi visu Baznīcas mācību, nav brīnums, ka sekas ir tādas kā tevis rakstītajā katedrāle.lv.

 

Un vēl, tu augstāk raksti cetēju:” Oui, mon cher frère, je suis intégriste.(jā, man dārgais brāli, esmu integrists!).” Cik man zināms Sv. Pētera brālība sevi par integristiem neuzskata. Tātad, ir divas iespējas

 

1. vai nu tu šai brālībai nepiederi

2. vai piederi, bet sludini lefevristu idejas.

 

Sv. Pētera brālība nekad netaisīs šāda tipa polemikas, nerunās par Pāvila VI Misi taviem vārdiem. Man gandrīz rodas vēlme aizrakstīt Arbogasta draudzes prāvestam un noskaidrot, kas par lietu. Vai tiešām viņi sevi arī uzskata par integristiem. Un tam nu es neticu.  
Smilgu Juris
pievienojies: 11.02.2005
Komentāri: 136
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
05.03.2007 18:43
>>>Konkrēti neminēšu, negribu zīmēties.

Vai vēl vecās PSRS VDK iemaņas?

>>>Starp citu, ņemot vērā, ka Pāvila VI Mise ir pieņemta visā latīņu rita Baznīcā, problēmas ar „uzticību Tradīcijai” redzami ir kādam citam.

1. Kopš kuŗa laika „pieņemts” ir vienīgais un noteicošais Tradīcijas faktors?

:-) Vēlreiz atkārtoju: kādreiz Katoļu Baznīcā bija vispārpieņemts brāļoties ar ariāņiem. Tā arī ir Tradīcija?

2. Apgalvojums, ka „Pāvila VI Mise ir pieņemta visā latīņu rita Baznīcā”, ir acīmredzami nepatiess. Kaut vai par ambroziešu rita Misi, piemēram, neko neesat dzirdējis?

3. Vēlreiz atkārtoju: uzticība un paklausība Pāvestam nenozīmē nekādu pienākumu mīlēt Novus Ordo Misi; tā arīdzan neaizliedz to konstruktīvi kritizēt un uzskatīt pēdējo liturģisko reformu par kļūdu. Vēl jo vairāk: kā rakstīja nelaiķis Maikls Deiviss (kuŗa uzticību Pāvestam, domāju, neviens neapšaubīs), neviens neliedz katolim kvēli lūgties par tās atcelšanu.

Jums kā „latīnim” varbūt ir grūti to saprast, taču paraudzīsimies uz austrumu rita katoļu Baznīcām – kādi liturģiski jauninājumi tiek ieviesti tur. Vai tad kāds aizliedz, teiksim, ukraiņu uniātam uzskatīt Ukraiņu Grieķu Katoļu Baznīcā pašreiz veikto liturģijas piespiedu „slāviskošanu” par kļūdu un lūgties, lai to atceļ?

>>>Domāju, ka ja kāds koncils piedāvātu tādu Euharistijas celebrāciju, par kādu tu uzskati Pāvila VI Misi, tā būtu Dieva zaimošana.

Par kādu tad es to uzskatu? Es to uzskatu par substanciāli noteikti validu (derīgu) – jo to pašlaik celebrē redzamās Baznīcas Galva –, taču, diemžēl, atvērtu visādām vētrām no visām pusēm.

>>>Es nerunāju par atsevišķu cilvēku darbībām, bet par Baznīcas mācību kopumā.

Baznīcas mācībai kopumā Novus Ordo Mise ir uzticīga, taču tā atstāj bīstami daudz vietas „atsevišķu cilvēku darbībām” – kas atsevišķos gadījumos var šo uzticību arī sagraut.

>>>Arī kardināls Pujats salīdzinot abas Mises atzina, ka Pāvila VI Mise ir daudz tuvāka Evaņģēlija tekstiem un ka Tridentes Misē ir daudz kas par daudz pielikts klāt.

1. Un uz to viņam ir pilnīgas tiesības. Savukārt nelaiķi kardināli Ottaviāni un Bači, kas 1969. gadā rakstīja Pāvilam VI atklāto vēstuli ar “Īso kritisko Jaunās Mises apskatu”, bija diametrāli pretējās domās. Un man ir pilnīgas un neatņemamas tiesības šajā jautājumā piekrist viņiem, nevis citādi manis ļoti cienītajam kardinālam Pujatam, un savu viedokli aizstāvēt.

2. Atgādinu, ka Katoliskajā Baznīcā vispār ir divi Dievišķās Atklāsmes avoti – Svētie Raksti un Svētā Tradīcija. „Tuvāks Evaņģēlijam”, „par daudz pielikts klāt” – šie izteicieni pārāk ož pēc protestantisma.

>>>Koncilu zinu pietiekami labi, lai par taviem vārdiem pasmietos. Par tiem pasmiesies jebkurš zinošāks katolis. Es neteicu, ka Vatikāna II koncils ir pasludinājis kādu dogmu (te nu loģika pieklibo kādam pavisam citam indivīdam un koncila mērķos nav obligāti radīt jaunas dogmas), es teicu, ka Koncils darbojas visas Tradīcijas ietvaros, balstoties uz dogmām un saņemto ticības mantojumu un vienlaicīgi viņš pats ir Tradīcijas daļa. Tradīcija jau nav tikai dogmas. Koncils ir Maģistērija darbs un Maģistērijs Māca un palīdz izprast Svētos Rakstus un Tradīciju. Piem. ‘PESTĪŠANA’ Baznīcā nekur nav pasludināta kā dogma. To māca Maģistērijs. Tu taču neteiksi, ka tādēļ pestīšana nepastāv?

Tātad, ja atzīstat Otrā Vatikāna koncila pastorālās normas, tad atzīstat arī Tridentes koncila definētās ticības patiesības? Jā vai nē?

>>>Nemēģini mani situēt, vienalga kļūdīsies.

Mīļo puisīt, Jūs domājat, ka man nav ko citu darīt, kā vēl censties Jūs identificēt? :-)

>>>Kas attiecas uz Inst.Cath. de Paris, tad man nav nekāda sakara ar to. Un es tur nekad, pqt piespiedu kārtā, nestudētu.

Un pareizi darītu. Taču daži Jūsu līdzšinējie izteicieni pārāk atgādināja to, ko māca šajā t.s. “katoļu” institūtā.

>>>Pasaki man kaut vienu dogmu (tava Tradīcijas izpratne), ko atcēlis Vat. II koncils un kas bijis iepriekšējos koncilos.

Es jau, draugs mīļais, Jums skaidroju, ka 2.V.K. neko nav atcēlis. Vēlreiz jautāju: Tridentes koncilu un tā dogmas atzīstat? :-)  

>>>Kas attiecas uz tavu teicienu, ka Tradīciju veido Svētā Gara iedvesma Baznīcas iekšienē (? Kādā iekšienē? Kas ir iekšiene? Ļoti „teoloģiski precīzs” skaidrojums!

Tas nozīmē tieši to pašu, ko tas nozīmē – Baznīcas dzīvajā Miesā, Kas ir Kristus Miesa.

>>>tad godīgi jāsaka, Katoliskās Baznīcas katehisms to skaidro mazliet pareizāk, skaidrāk un katoliskāk

Neredzu nekādu atšķirību starp šeit citēto un to, ko esmu teicis. Tas ir, kā franči saka, „bonnet blanc et blanc bonnet”. Redzat, katechisms ir domāts lai katolis no tā smeltos un izprastu Baznīcas mācību, nevis lai aizvietotu ar to galvu kā domāšanas instrumentu.

>>>Cik man zināms Sv. Pētera brālība sevi par integristiem neuzskata.

Pilnīgi pareizi – FSSP nekad nesauc sevi par “integristiem”. Bet arī lefevristi sevi par tādiem nesauc. Tur jau ir tas joks, ka vārds “integrists” ir ideoloģiski nosacīts jēdziens, kuŗu lieto: a) modernisti, liberāli un kreisi noskaņotie katoļi un b) Baznīcas ienaidnieki no ārpuses, teiksim, no avīzes “Le Monde”. Tieši tāpat arī konservatīvie politiķi sevi nesauc par “buržujiem” un “proletariāta ienaidniekiem”, bet katoļi – par “papistiem” jeb “pāvestiešiem”. Bet, ja jau Jūs izvēlaties šo vārdiņu lietot, tad nu jānoskaidro: ko tas īsti nozīmē? Ja tas ir cilvēks, kas ir integrāli uzticīgs Katoliskās Baznīcas mācībai – nevis tikai tās daļai –, tad šis apzīmējums ir ļoti pozitīvs un pat glaimojošs.

Starp citu, es jau tāpēc Jums atbildēju franciski, ka uzreiz uzminēju, ka esat dzīvojis un mācījies Francijā. Jo citādi Jūs visdrīzāk teiktu nevis “integrists”, bet “fundamentālists”.

>>>Tātad, ir divas iespējas: 1. vai nu tu šai brālībai nepiederi, 2. vai piederi, bet sludini lefevristu idejas.

Piedodiet, bet te nu gan Jūs esat iebraucis, kā pie antiņiem pieņemts teikt, „pamatīgās auzās”. :-) Jo kā tad es, lajs būdams, varu „piederēt” priesteŗu brālībai? Pie priesteŗu brālības, kā tas loģiski izriet no šīs vārdkopas, var piederēt tikai priesteri. Tas vienādi attiecas gan uz FSSP, gan uz FSSPX. Tāpēc, strikti ņemot, arī vārds „lefevrists” var tikt attiecināts tikai uz šīs brālības klēru, bet ne jau uz lajiem – viņu draudžu locekļiem.

Turklāt es nezinu, kas tās tādas ir par „lefevristu idejām”. Varbūt varat paskaidrot? Cik man zināms, tad lefevristu priesteŗus no citiem priesteŗiem atšķiŗ nevis kaut kādas „idejas” – jo doktrināli viņi ir un paliek uzticīgi Katoļu Baznīcas mācībai – bet gan tikai un vienīgi viņu pagaidām neskaidrais kanoniskais statuss Baznīcā. Arī 1988. gada notikumu cēlonis bija nevis kaut kādas „idejas”, bet gan disciplināra rakstura pārkāpums – kad Mgr Lefebvre konsekrēja bīskapus bez Pāvesta atļaujas.

>>>Sv. Pētera brālība nekad netaisīs šāda tipa polemikas, nerunās par Pāvila VI Misi taviem vārdiem.

1. Ja neesat to pamanījis jau no paša sākuma, tad es šeit runāju tikai savā vārdā. Mani neviens nav pilnvarojis runāt FSSP vārdā, pie kuŗas es pats nepiederu un nemaz nevaru piederēt.

2. Un, interesanti, kuŗš tad bīskaps runās par Tridentes Misi Jūsu vārdiem (piemēram, genuflexio saucot par „kniksēšanu”)?

>>>Man gandrīz rodas vēlme aizrakstīt Arbogasta draudzes prāvestam un noskaidrot, kas par lietu.

Nezinu, ko par šeit aplūkojamo jautājumu domā bijušās Sv.Arbogasta draudzes prāvests (tagad tā saucas „Paroisse de la Croix Glorieuse”), jo viņam to neesmu jautājis. Man pietiek ar to, ka viņš celebrē Mūžīgo Misi, ir uzticīgs Pāvestam un ir pilnīgi regulāri un likumīgi inkardinēts savā diecēzē. Savukārt privātie viedokļi par Jauno Misi gan indultistu, gan arī lefevristu starpā var būt ļoti dažādi.

Ar sveicienu,

S.J.
XXX
pievienojies: 23.02.2007
Komentāri: 21
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
05.03.2007 19:02
Es aizrakstīju draudzes prāvestam pie viena pārtulkojot  tevis rakstīto katerdale.lv. Viņa atbilde mani pārliecināja, ka musu diskusiju nav vērts turpināt, jo tu esi nezināmas izcelsmes veidojums, varētu teikt PUMPA Baznīcas skaistajā sejā. Tavai ziņkārei, lūk, prāvesta atbilde:

Cher Monsieur,

La personne que vous citez parle évidemment motu proprio et ses positions ne sont pas celles de notre communauté. Christian Gouyaud, curé

(tulk. Dārgais kungs, cilvēks kura tekstus jūs citējat neabšaubāmi runā savā paša vārdā motu proprio un viņa nostādnes nav mūsu kopienas nostādnes. Kristians Guijo, prāvests)

Ar to uzskatu mūsu diskusiju par noslēgtu. Vagumvagantistu idejas mani neinteresē.
Smilgu Juris
pievienojies: 11.02.2005
Komentāri: 136
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
05.03.2007 19:27
>>> Cher Monsieur, La personne que vous citez parle évidemment motu proprio et ses positions ne sont pas celles de notre communauté. Christian Gouyaud, curé

Et c’est absolument exact. Je ne parle qu’en mon propre nom et assume la pleine responsabilité de mes paroles.

>>> Ar to uzskatu mūsu diskusiju par noslēgtu.

Pilnīgi piekrītu, ka mūsu sarunai būtu jāpieliek punkts. Jūsu tekstu saturs un tonis parāda, ka Jūs, diemžēl, esat vienkāršs tīkla huligāns, kādu, diemžēl, arī katoliskajos Interneta resursos ir pietiekoši daudz.
Alexis
pievienojies: 23.02.2007
Komentāri: 10
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
05.03.2007 20:13
Un Jūsu teksti pierāda, ka esat integrists pēc savas būtības, tātad shizmātiķis, lai kam jūs sevi nepieskaitītu. Es lūdzu šī portāla lietotājus Ignorēt Smilgu Jura diskusiju aiz cieņas pret Patiesību un aiz uzticības Katoļu Baznīcai.

Un es izsaku lūgumu Liepājas un Kurzemes bīskapam nepieļaut savas diecēzes oficiālajā saitā publisku Baznīcas apmelošanu un graušanu. Paldies, ja kāds sadzirdēja, ja ne, uzticu savu lūgšanu Dievam.
Smilgu Juris
pievienojies: 11.02.2005
Komentāri: 136
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
05.03.2007 20:42
Un es savukārt izsaku gatavību, ja tas šādi turpināsies, ierosināt pret Jums kompetentajā Baznīcas tiesā lietu par neslavas celšanu  – Baznīcai uzticīga un ar Pāvestu pilnīgā kopībā esoša katoļa apmelošanu schizmas noziegumā (pēc spēkā esoša Kanonisko tiesību kodeksa 1390. kanona 2.-3. paragrāfiem). Tas būs ļoti interesants precedents.
Alexis
pievienojies: 23.02.2007
Komentāri: 10
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
05.03.2007 21:28
Paldies, es labprāt sēdīšos Baznīcas Tiesas priekšā. No mana viena komentāra gan grūti būs man piespriest visu, to, ko sola šis 1390 ktk pants. Bet es gribu Jums, Juri vienkārši atgādināt, ka ja Jūs sevi saucat par integristu (es kaut kur iepriekš to lasīju) tad Katoļu Baznīcā parasti ar to domā Msg Lefevru, Sv. Pija X brālību un Ekonas semināru. Nu pašalaik vismaz pēc Romas Baznīcas domām viņi nu būtu tādā kā shizmā vai nu kā lai mīlīgāk pasaka sarāvuši saites, vai?  Kas neattiecas uz t. s. tradicionālistiem. Mise latīniski utt, bet nu viņi to otro koncilu atzīst un ekumēnismam nepretojas tik ļoti. Tādēļ, ja Jūs sevi kaut kur dēvējat par integristu, tad lieciet varbūt kādu savu paskaidrojumu (teiksim, ka Jūs ar to saprotiet vēl ko citu, nekā Romas Baznīca). Jo citādi, nu tā it kā tomēr tiem jēdzieniem Baznīcā ir kaut kas konkrēts un nokristalizējies pamatā. Kā lai citi zina, ko Jūs ar to personiski domājat?
Smilgu Juris
pievienojies: 11.02.2005
Komentāri: 136
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
05.03.2007 21:52
Uff… Nu, laikam, jāsāk no gala.

1. Es cenšos būt visos jautājumos paklausīgs Pāvestam Benediktam XVI un ar viņu kopībā esošajiem bīskapiem.

2. Otrā Vatikāna koncila aktus atzīstu pilnībā kā Baznīcas Tradīcijas sastāvdaļu.

3. Atzīstu Novus Ordo Mises validitāti (lai gan manis plaši izskaidroto iemeslu dēļ man pret to nebūt nav tādu jūtu, kā pret Tridentes Misi vai pret slāvu-bizantiešu Liturģiju).

4. Sakramentus pieņemu tikai no kanoniski regulāriem priesteŗiem, t.i., tādiem, kuŗu kanoniskais statuss attiecībā pret Pāvestu ir neapšaubāms.

5. Ar „lefevristiem“ līdz šim neesmu bijis nekādā sakramentālā kopībā.

Vai es, Jūsuprāt, esmu schizmatiķis?

 

Nav taisnība, ka „integristi = FSSPX“. Jo, piemēram, Francijas „progresīvie katoļi“ par „integristiem“ lamā visus tradicionāli domājošus katoļus – arī, teiksim, abatu Laguérie Bordo pilsētā, kas tikko regularizēja savu kanonisko stāvokli. Bieži vien visus Tridentes Misei uzticīgos katoļus tā sauc.

 

Cik man zināms, Romas Baznīca, paldies Dievam, vispār nelieto vārdu „integrists“, jo tas ir divdomīgs un ideoloģiski piesātināts. Un arī Jums es neiesaku to darīt.

 Par Sv. Pija X Brālības reālo un precīzo kanoniski tiesisko stāvokli vēl joprojām daudz strīdas. Godīgi sakot, man pašam par to viedoklis pastāvīgi mainās. Taču, pat ja pieņemam, ka tā ir schizma, tad katolim vajadzētu nevis teikt „Un paldies Dievam!“ – kā to darīja iepriekšējais lietotājs, bet gan lūgt Dievu par šīs schizmas ātrāku izdziedināšanu. Vai ne?
Alexis
pievienojies: 23.02.2007
Komentāri: 10
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
05.03.2007 22:02
Es gan esmu dažādās diskusijās dzirdējis, ka termini atšķirās. Jums tad varbūt labāk sevi piestiķēt (atvainojos par familiaritāti) pie pēdējiem. Ja parasti vienkāršu franču cilvēku vidē šos terminus jauc, tad tur kur es mītu, Lihtenšteinā, nē. Pie mums kaut kā tās definīcas un konkrētība ir lielā cieņā. Bet ja Jūs to neskaidri izteiksiet šajā saitā, var vēl kāds saskaisties un tad būs traki, sāksies krusta karš vai?
Smilgu Juris
pievienojies: 11.02.2005
Komentāri: 136
Re: Par veco Misāli un Novus Ordo
05.03.2007 22:07
Nu tad lieliski: sauciet mani par „Pāvestam uzticīgu tradicionālistu“. Es pats nekad nelietoju vārdu „integrists“, un nesāktu to analizēt, ja to nelietotu iepriekšējais dalībnieks.

Jā, un, starp citu, atļaujiet pavaicāt, kā klājas firstam Hansim-Ādamam? Viņam starptautiskā arēnā pirms vairākiem gadiem izgāja diezgan paplāni ar to konstitucionālo izmaiņu dēļ. Atceros, ka vairākas starptautiskās organizācijas viņu ļoti asi kritizēja.
Komentāri:12Nākamie
 Saraksts/No citiem avotiem/Par veco Misāli un Novus Ordo