Čats
English
Niks:
Parole:
Reģistrācija
Forums
 Saraksts/No citiem avotiem/Par Liturģisko Gadu un Sv. Misi
 
Smilgu Juris
pievienojies: 11.02.2005
Komentāri: 136
Par Liturģisko Gadu un Sv. Misi
05.03.2007 20:07
Ievērojot to, ka iepriekšējā tēmā normālu diskusiju samaitāja otra dalībnieka huligānisms, atļaušos atvērt jaunu tēmu ar tulkojumu no tās pašas misāles – par Liturģiskā Gada un Sv. Mises likumsakarībām. Tas lieliski apraksta to, kā katrā Sv. Misē mēs it kā izdzīvojam mazu liturģiskā gada ciklu.

 

Par liturģisko gadu
„Katra Mise no jauna dod mums Kristu visā Viņa žēlastību pilnībā, ar šo Upuŗa garu, kas dominēja visā Viņa pastāvēšanas laikā. Savās zemes dzīves gaitās Jēzus nemitīgi domāja par Viņu gaidošo Krusta Upuri, un Viņa dvēsele bija pastāvīgi gatava šim Upurim, kuŗu prasīja Viņa Pestītāja misija. Tādēļ var teikt, ka Eucharistija atgādina mums ne tikai Jēzus – Pestītāja un Upuŗa – nāvi, bet arī visu Viņa dzīvi.
Atkārtojis Jēzus vārdus – „Katru reizi, to darīdami, dariet to Manai piemiņai“ – priesteris turpina upurēšanas formulu Baznīcas vārdā: „Tāpēc, Kungs, mēs, Tavi kalpi, un kopā ar mums visa Tava svētā tauta, atceroties Tā Paša Kristus, Tava Dēla un mūsu Kunga svētīgās Ciešanas, Viņa Augšāmcelšanos no kapa un Viņa godpilno Debessbraukšanu, upurējam Tev...“ Senajās liturģijās šajā brīdī tika pieminēta arī mūsu Kunga Ieņemšana un Piedzimšana, Epifānija, Viņa nāve un Viņa otrā Atnākšana godībā. Tas nozīmē, ka Jēzus dzīves noslēpumiem ir jānodarbina visas mūsu domas Sv. Mises celebrēšanas laikā.
Tāpēc arī pāvests Sv. Leons mums saka: „Šis Sakraments ietveŗ sevī visu to redzamo, kas bija Pestītāja dzīvē“. Un Sv. Akvīnas Toms raksta: „Šis Sakraments satur visus brīnumus, visus mūsu pestīšanas noslēpumus“.
Konsekrācijas brīdī Pestītājs piedzimst, top pasaulei redzams, māca un darbojas brīnumainā kārtā. Viņš uzupurējas, mirst mistiskā nāvē, godībā augšāmceļas jaunai dzīvei un nāk tiesāt pasauli un tās grēkus: lūk, tas ir viss šī Sakramenta brīnums.
Sv. Mises gaitā mēs atklājam pastāvīgas atsauces uz visu pestīšanas vēsturi. Lūdzoties altāra pakājē un dziedot Kyrie, mēs kopā ar Vecās Derības tautu lūdzam Dievu atsūtīt mums apsolīto Pestītāju. Gloria liek mums sadzirdēt eņģeļu dziesmas pie Betlēmes silītes. Pārdomājot Apustuļa vēstules, mēs apzināmies, ka Raksti ir piepildījušies Jēzū līdz pat vissīkākajai detaļai. Evaņģēlijā Pestītājs mums atnes Savu mūžīgās dzīves Vārdu tieši tāpat, kā Viņš to darīja Jeruzālemē, Kapernaumā, Nācaretē un Jērikā. Ofertorijā Viņš ar tikpat pilnīgu pašaizliedzību gatavojas Upurim. Prefācijas laikā Viņš kopā ar mums godina Tēvu. Konsekrācijas brīdī Jēzus no jauna upurē Savu dzīvību, un, kad Miesa un Asinis tiek savienotas biķerī, Viņš no jauna mistiski augšāmceļas. Viņš parādās ticīgo pūlim ar Lieldienu novēlējumu: „Miers lai ir ar jums vienmēr!“ Sv. Komūnijas pieņemšanas brīdī Kristus ļauj mums ienākt debesu godībā, jo tieši Viņš būs mūsu brīnumainais atalgojums, mūsu pārveidotās dzīves mūžīgais prieks.
Sv. Mises Upuŗa bagātības ir neskaitāmas: tajā dzīvo un darbojas Jēzus. Mums nav iespējams pilnīgi un līdz galam saprast, kā viens vienīgs upuris var būt pietiekams mūsu pestīšanai; mēs nekad neizsmelsim dievišķās darbības mantojumu un nekad pilnībā neapjautīsim visu svēto zīmju jēgu. Tāpēc mūsu Māte Baznīca, Svētā Gara iedvesmota, ir nopinusi ap Eucharistisko Upuri brīnumainu vainagu: liturģiskā gada svētki ir kā krāšņi ziedi, ar gudrību izvietoti noteiktā kārtībā, lai mums atgādinātu Jēzus un Baznīcas – Viņa mistiskās Miesas – dzīves noslēpumus.
Lūk, tas ir visu to ceremoniju noslēpums, kuras Katoļu Baznīca notur visa gada gaŗumā: tās visos aspektos parāda mums vienīgās un nedalāmās Jēzus dzīves brīnumus; tās izgaismo šos brīnumus un mūs arvien vairāk un vairāk pievērš Pestītāja mīlestībai.
Tāpat kā daba ik gadus atkārto veselu rindu savu brīnumu, kas turklāt mainās atkarībā no gadalaika, tāpat arī liturģija katru gadu mums parāda mūsu pestīšanas brīnumu ciklu, un ļauj mums iet aizvien tālāk un tālāk – lietojot Sv. Pāvila izteicienu – „Kristus mīlestības gaŗumā un platumā, augstumā un dziļumā“ [...].
Pievienojoties Vecās Derības ticīgās tautas vaimanām, Adventa laikā Baznīca uzstājīgi sauc pasaules Glābēju. Ziemassvētki mums Viņu dod silītē; Epifānija mums Viņu parāda kā debesu un zemes Valdnieku. No Septītās svētdienas pirms Lieldienām līdz pat Lieldienām, Kristus Pats ved grēcinieku dvēseles uz grēku nožēlu un uz pārvēršanos, lai Lielajā Piektdienā iegremdētu viņus Savā nāvē un atdzīvinātu viņus jaunai dzīvei žēlastībā caur Sakramentu pieņemšanu Lieldienu dienā. Četrdesmit dienu laikā starp Lieldienām un Debessbraukšanas dienu mēs baudām Tā klātbūtni, Kas slavā un godībā ir augšāmcēlies no kapa, un kopā ar Apustuļiem lūdzam, lai Svētais Gars ienāktu mūsos. Vasarsvētki mums Viņu piešķiŗ. Svētā Gara dāvanas un Eucharistijas labumi Vissvētākā Sakramenta svētkos palīdz mums celt mūsu dvēseles garīgo celtni, kas ļaus mums sasniegt „Jēzus Kristus laika pilnību“ debesīs. Un tad atkal drīz nāks Ziemassvētki un Epifānija, lai atgādinātu mums šo laimīgo galamērķi.
Mierīgajā un tomēr tik bagātajā kustības un dažādības ritmā liturģija vada mūs caur Kristus dzīves un darbu noslēpumiem.
It kā ļaujot savējiem piedalīties Savos darbos, Pestītājs tajos ir iesaistījis arī Vissv. Jaunavas Marijas un visu svēto dzīvi un piemērus, un liturģija to neaizmirst: Vissv. Dievmātes un Apustuļu svētki, mocekļu piemiņa, ticības apliecinātāju triumfs, jaunavu un svēto sievu piemiņa visa gada gaŗumā daudzās krāsās un dažādos veidos atspoguļo lielo noslēpumu, par kuŗu ir teikts: „Ar Viņa gribu mēs tapām svētīti caur vienīgo Jēzus Kristus Miesas upuri“.
Jo, „kļūstot mūsu starpā par Taisnību, Svētumu un Pestīšanu, Kristus ir izlīdzinājis cilvēci ar Dievu
“. Mēs dzīvojam no Jēzus Krusta Upuŗa, un Sv. Misē, kuŗā pilnībā valda Viņa persona, mēs baudām šī nemitīgi atkārtotā Upuŗa augļus. Kristus atpestī mūs caur Savu klātbūtni Sv. Mises Upurī.”

Piezīme:
Šīs liturģiskās pārdomas ir izvilkums no krājuma „Viss gads kopā ar Kristu – [Ikdienas] liturģiskās pārdomas ticīgo lietošanai“, kuŗu sagatavoja 936. gadā dibinātā Einsiedeln’as Vissvētās Dievmātes benediktiešu klosteŗa mūki. Pēc klosteŗa priekšnieka vārdiem, „Šīs grāmatas vienīgais mērķis ir atvērt kristiešu acis un ļaut viņiem apbrīnot nebeidzamos dārgumus, kas slēpjas Eucharistiskajā Upurī“. [...] Imprimatur šai grāmatai ir piešķirts 1935. gadā, ar kardināla Pačelli aprobāciju Svētā Tēva Pija XI vārdā: „Viņa Svētību īpaši iepriecina tas, ka katoliskās Liturģijas dārgmantas un reliģiskās mākslas skaistums tiek cieši saistīti ar katolicisma dogmatisko patiesību bagātību; šīm patiesībām ir jāapgaŗo Dieva bērnu domas un jānosaka viņu uzvedība, un autori ir izteikuši šīs patiesības skaidrā un sirdī paliekošā valodā. Svētais Tēvs nešaubās, ka šādos apstākļos šis gara darbs lielā mērā palīdzēs nospraust ticīgo dvēselēm un ģimenēm ceļu uz Dieva žēlastību, un kā ķīlu šim svētīgajam darbam, viņš no visas sirds piešķiŗ autoriem savu apustulisko svētību“. – Šeit ir publicētas tikai pārdomas svētdienām un svētku dienām [...].

(Missel vespéral très complet, éditions D.F.T., 2003, pp. 1471-1474)
Alexis
pievienojies: 23.02.2007
Komentāri: 10
Re: Par Liturģisko Gadu un Sv. Misi
05.03.2007 20:14
Un Jūsu teksti pierāda, ka esat integrists pēc savas būtības, tātad shizmātiķis, lai kam jūs sevi nepieskaitītu. Es lūdzu šī portāla lietotājus Ignorēt Smilgu Jura diskusiju aiz cieņas pret Patiesību un aiz uzticības Katoļu Baznīcai.

Un es izsaku lūgumu Liepājas un Kurzemes bīskapam nepieļaut savas diecēzes oficiālajā saitā publisku Baznīcas apmelošanu un graušanu. Paldies, ja kāds sadzirdēja, ja ne, uzticu savu lūgšanu Dievam.
 
 Saraksts/No citiem avotiem/Par Liturģisko Gadu un Sv. Misi