SQL error: query You have an error in your SQL syntax; check the manual that corresponds to your MariaDB server version for the right syntax to use near '1481,705) AND o.module=2 AND (o.mode=2 OR o.mode=3) AND o.status=1 GROUP BY n.au' at line 1 SQL: SELECT n.author_id,COUNT(o.id) AS cnt FROM otree o LEFT JOIN onames n ON o.id=n.id WHERE n.author_id IN (951,1515,1763,,1481,705) AND o.module=2 AND (o.mode=2 OR o.mode=3) AND o.status=1 GROUP BY n.author_id
AToms pievienojies: 02.04.2007 Komentāri:
Dzeja
05.04.2007 11:03
Redzu es krēslaino Katedrāli Atmiņas ataust man Tuvas un tālas Priesteru sejas Un Hostijas gaismu Altāra zeltu Un bīskapa smaidu Sirds mazliet sažņaudzas Atmiņas senas Uz mirkli apstājas Sāk pulsēt lēni Tagad es esmu Tik ļoti tālu Kādēļ Tu sauci man Katedrāle...
Vēlos jautāt: “Vai Eduarda Veidenbauma dzeja ir dziļi eksistenciāla?”
Vēstulē E. Treimanim-Zvārgulim Veidenbaums rakstīja:
“Gudro cik gudrodams, nekāda mērķa nevar atrast dzīvei, visi ideāli, tuvāk apskatot, izrādās no tārpiem izēsti, un galu galā tev jāpaliek vai nu lopam, kas nekā nedomā cita kā tik par ēšanu, jeb pesimistam.”
Jāatzīst, ka šis Veidenbauma apgalvojums ir atspoguļojies viņa dzejā.
Minēšu tikai dažus piemērus no Veidenbauma daiļrades.
“… to mūžīgi kalpina rūpes un darbs, un galā tak kapenēs grauž viņu tārps.”
“Iedzer, brāli! Ātrām kājām Mūža dienas projām skrien, Nāve sauc uz tumšām mājām, Iedzer, kamēr kapā lien!”
“Es domāju, ka pasaulē Nav prātīgs it nekas, Un mūsu dzīves nozīme Ir tīrās muļķības. Bez mērķa cilvēks blandās te…”
“Visām lietām pienāk gals, Velti taisīt lielus plānus, Velti strādāt, nolīst lānus, Drīzi atskan nāves balss.”
“Tumsa un migla pasauli sedz, Mūžīgas rūpes dzīve tik redz. Velti ir strādāt, veltīgs ir darbs, Galā tak zemē grauž tevi tārps.”
“Ja nav naudas, spārni īsi, Guli tur, kur liktens sien, Gaidi nāvi, paradīzi, Paliec vājš un bedrē lien.”
“Tumsība, kur vien tik skatās, Aukstums visur, kur vien iet. Ak, uz visas pasauls platās Nav neviens, kam laime zied”
“Vēl desmit divdesmit gadus - Un lugai būs pienācis gals, Vai slinkojis būtu vai centies, Reiz trūdēt sauc likteņa balss.”
Šeit par savu dzeju autors atreferē:
“Ēst salkušam tās nevar dot, Un paēdis tās nesaprot.”
No vienas puses šajās rindās pausts pesimisms, pat bezcerība un dzīves bezjēdzība, kas robežojas ar “ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirsim.” [1.Kor.15:32], bet tajā pat laikā tās ir uzrunājošas, jo skar mums visiem tik svarīgo dzīves jēgas jautājumu. Nevar teikt, ka Veidenbauma dzeja sniegtu kādas skaidras atbildes, bet tīri filosofiksi aizdomāties tā aicina.
Protams, paliekot filosofiskās pozīcijās, to varētu ilgi un bezjēdzīgi apcerēt, tādēļ mēģināsim saprast, vai autors kaut kādā mērā apliecina kristīgo ticību.
Citēju autora izteikumus par baznīcu:
“Dieva nams stāv pilns ar lūdzējiem, kas mācītājam uz vārda tic, kad pasaules mantu vietā pēc nāves debesis viņš sola.”
Vai šie panti pauž vilšanos kristietībā, vai arī mācītājos? Vai arī autoram tas ir viens un tas pats?
Varbūt autoram nav pieņemas, ka kristietības aizsegā valda buržuji:
“Bet ticīgo muļķu visvairāk ir radīts, tie galviņas nodur un dieviņam tic. Tāds rokas laiza, kad sists tiek un badīts, un dieviņam pateic, kad piekrāpj to cits.”
Jāatzīst, ka Veidenbaums mēdz būt neciešami tiešs:
“Dievs ir laipnīgs: mācītājus devis līdz ar kungiem tev. Sen bez tiem tev’ ellē rāvis būtu velns par kalpu sev.”
Lūk, no vienas puses šie vārdi pauž kādu patiesību, ko autors ir piedzīvojis, un arī nelielu izpratni par baznīcas mācības saturu, bet no otras puses autora vilšanās cilvēkos pāraug Dieva zaimošanā, un maldos, ka velns ir tikai ellē. Šķiet, ka autors ir vīlies baznīcā, līdzīgi kā revolucionāri noskaņotie jūdi, kad, atteicies no politiskas cīņas, Jēzus mira pie krusta.
Sapņi par brīvību un sociālu taisnīgumu autoram lika rakstīt sekojošas rindas:
Par cilvēku mēs varam spriest pēc tā, ko viņš ir sacījis un rakstījis. Tādēļ lasot Eduarda Veidenbauma dzeju varu secināt, ka viņš ir ilgojies pēc latviešu tautas garīgas un politiskas neatkarības, skarbi aprakstījis nemazāk skarbo dzīves realitāti un valdošo netaisnību, nesaudzīgi nicinājis paša labuma meklētājus un mīkstmiešus, kas atmetuši cīņu par patiesību, ironizējis par baznīcas, viņaprāt, nesakarīgo sludināšanu, un apliecinājis arī kristīgo ticību vismaz atreferējot.
Pats autors savā dzejā nav sacījis “es ticu,” bet ar izpratni ietvēris dzejā Jēzus kalpošanas slavinājumu:
“Tu priekus tiem nesi, kas tumsībā, grūtībā smaka, Tu vārguļu sagrauztām sirdīm bij’ dzīvības aka, Tu cilvēci sildīji garīgās verdzības salnā, Un cilvēce atmaksu deva tev – Golgatas kalnā.”
Bet tā kā tas ir rakstīts pagātnes formā, pieļauju, ka viņš līdz galam neizprata kā Jēzus Kristus krusta nāve spēj palīdzēt tieši viņam pašam. Bet tas ir tikai mans pieļāvums, jo iepriekšējais dzejolis neskan tik pārliecinoši kā sekojošās rindas:
“Gods Dievam augstībā, Skan eņģļu biedrībā, Kad kūtī Betlēmē Dzimst Glābējs pasaulē.
Nu cilvēcei nobeidzies tumsības laiks, Tai Pestītājs radījies, kalpības draugs, Viņš pārvarēs ļauno, kas peklē reiz kauks, Un cilvēcei tuvosies dievības vaigs.”
Ja tas ir rakstīts atreferējot, tad arī nav slikti. Grūti komentēt izteikumu “kalpības draugs,” kas būtu aplams, kalpību saprotot kā apspiešanu. Kā zināms Jēzus mācīja par labprātīgu kalpošanu, kas nāk no ticības, ko dāvā Dievs caur savu Vārdu un Sakaramentiem. Šāda kalpošana tad ir ticības auglis, jeb Dieva darbs caur mums.
Pats Veidenbaums rakstot K.Veidenbaumam ir sacījis:
“Es ienīstu, kā agrāk, visu svētulību un neticu tagadējai ticībai, tāpat ar citus savus ieskatus neesmu grozījis, bet savu agrāko vieglprātības filosofiju esmu atmetis [..]. Savu pienākumu izpilda tas, kas “tā dara citiem, kā grib, lai citi viņam darītu, kad viņš būtu to vietā”. Tas ir pienākuma ideāls [..].”
Tā nu redziet, ko saka īstais pesimists, kurš vīlies visā un visos. Viņš kā pienākuma ideālu min Jēzus mācīto Mt.7:12 [sal.Lk.6:31]:
“Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem. Jo tā ir bauslība un pravieši.”
Ingars pievienojies: 24.07.2009 Komentāri:
Re: Dzeja
28.07.2010 00:29
Debesu valstība ir līdzīga tīrumā apslēptai mantai. (Mt 13, 44)
Daži domā, ka tiem nav nekādas daļas pie Svētā Gara dāvanām. Tāpēc, ka pavirši izpilda Dieva norādījumus, viņi nezina, ka tajā, kas saglabā skaidru savu ticību Kristum, ir apvienotas visas dievišķās dāvanas. Tā kā kūtruma dēļ mēs esam tālu no darbīgās mīlestības, kas mums būtu jādāvā Dievam, no šīs mīlestības, kas mums atklāj mūsos apslēptos Dieva dārgumus, tad, pats par sevi saprotams, mēs domājam, ka neesam līdzdalīgi dievišķajās dāvanās. Ja Kristus caur ticību mājo mūsu sirdī, kā sacījis apustulis Pāvils, (Ef 3, 17) un ja Viņā ir apslēpti visi gudrības un atziņas dārgumi (Kol 2, 3), tad tas nozīmē, ka visi gudrības un atziņas dārgumi ir apslēpti mūsu sirdī. Taču tie atklājas sirdij tik daudz, cik katrs spēj sevi šķīstīt, un šo šķīstīšanos panāk baušļu pildīšana. Tā ir tavas sirds laukā apslēptā manta, ko tu vēl neesi atradis sava slinkuma dēļ. Jo tad, ja būtu to atradis, tu būtu pārdevis visu, kas tev ir, lai iegūtu šo lauku. Bet tu to esi atstājis novārtā un meklē tam visapkārt – tur, kur saauguši vien ērkšķi un dadži. Tāpēc Glābējs saka: “Svētīgi tie, kam skaidra sirds, jo viņi Dievu redzēs.” (Mt 5, 8) Viņi redzēs Dievu un redzēs dārgumus, kas ir Viņā. Viņi to redzēs tad, kad mīlestībā un atturībā būs šķīstījušies. Un, jo šķīstāki tie būs, jo vairāk tie redzēs.
Svētais Maksims Apliecinātājs.
XXXX pievienojies: 09.07.2011 Komentāri:
Re: Dzeja
26.07.2011 00:46
Tu esi šeit, mans Dievs. Tu mani meklēji? Ko Tu vēlies no manis; man nav nekā, ko Tev dot. Kopš mūsu pēdējās tikšanās neko neesmu atlikusi Tev. Neko... neviena laba darba. Savā kūtrumā. Neko... neviena laba vārda. Savās skumjās. Nekā cita kā vien dzīves apnikums, garlaicība, tukšums. Atdod to man! Steiga, kā ik dienas; un atkal jau diena galā, nevērtīga; vēlēšanās atpūsties prom no darbiem un pienākumiem; vienaldzība pret labo, kas būtu darāms; īgnums pret Tevi, mans Dievs! Atdod to man! Dvēseles stingums, vainas apziņa par savu gļēvumu, un šis gļēvums spēcīgāks par vainas apziņu... Atdod to man! Vajadzība justies laimīgai; maigums, kas sāpina, jo esmu viena, bez palīdzības... Atdod to man! Uztraukumi, bailes, šaubas... Atdod to man! Kungs! Kā ubags Tu dodies vākt kopā pārpalikumus un atliekas. Kam Tev tie derēs, Kungs? Debesu valstībai. Marija Noela. Es grib'eju Tevi iepaz'it un tagad pat iem'il'eju.Lai Tevi satiktu,ien'aca vienk'ar'si spont'ana ideja,ideja lai Tevi nepazaud'etu,mans Dievs....es grib'eju Tevi iepaz'it un tagad pat iemi'l'eju...Tu esi 'seit mans Dievs,....
XXXX pievienojies: 09.07.2011 Komentāri:
Re: Dzeja
22.08.2011 21:55
Nav citu kāpņu, pa kurām sasniegt Paradīzi, – vienīgi krusts.
Kungs sacīja skaļā balsī: “Lai visi cilvēki zina, ka pēc sāpēm nāk žēlastība, lai viņi zina, ka tad, ja tie iepriekš nebūs nesuši skumju nastas, viņi nevarēs sasniegt žēlastības augstumus. Lai viņi iemācās, ka žēlastības dāvanas pieaug atbilstoši tam, kā nastas kļūst smagākas. Lai cilvēki nekļūdās – ir tikai viens ceļš, kā sasniegt Paradīzi: krusts ir vienīgais ceļš, pa kuru tajā nokļūt.” Mēs neiegūsim žēlastību, ja nepanesīsim ciešanas. Mums ir jāpacieš sāpes pēc sāpēm, lai sasniegtu dievišķo dabu, kas ir Dieva bērniem apsolītais gods, un pilnīgo dvēseles laimi. Ja cilvēks zinātu, cik salda ir žēlastības iemantošana, cik dārga tā ir, cik daudz prieka un svētlaimes tā sniedz, tad neviens nežēlotos par krustu, kas tam ir jānes. Svētā Roze no Limas.
pievienojies: Komentāri:
Re: Dzeja
23.08.2011 03:46
Patiesi, KAM IR AUSIS, TAS LAI KLAUSĀS! Mākslinieku dvēseles ir kā rozes, tikai vienmēr vajadzīgas veldzējošās lietus lāses, lai ziedlapiņas būtu Radītāja dzīvinātas un stiprinātas! NOSLĪPĒTIE DIMANTI spīd arī vistumšākajās naktīs, rādot SAVU UNIKALITĀTI! ŽĒLSIRDĪBAS STUNDĀ TAS ATKLĀJAS VISKRĀŠŅĀK!
XXXX pievienojies: 09.07.2011 Komentāri:
Re: Dzeja
02.11.2011 10:18
Tu ej es eju mēs abi ejam Pa dzīves līkločiem manevrējam Nekad un nekas nav mums par grūtu Mēs uzvaram kopā lai kas arī būtu Tu esi mans vairogs kad bultas šaudās Tu esi mans spēks kad man sāk zust jauda... Es zinu uz Tevi es paļauties varu Tu redzi Tu dzirdi Tu zini ko daru Vien nespēju saprast es plānus Tavus Ak iemāci mani tos pieņemt kā savus Lai viss ko caur mani Tu darīt spētu Ar Tavu stipro gribu saskanētu...
XXXX pievienojies: 09.07.2011 Komentāri:
Re: Dzeja
02.11.2011 15:21
Var duļķains ūdens,stāvot mierā,dzidrs kļūt Vien tad,kad sakustināts,to katrs jūt Tu domā,re cik labi,tracis rimis,miers ir stājies Un viss ir pateikts otram, sirdī kas bij krājies
Tie vārdi,ko Pats Jēzus devis mums ir zināt Par to,ka nevar ļaunumu ar ļaunu atrisināt Ir patiesi un dzīvē piepildās uz katra soļa Mums grēki jāatstāj,tik tā ir dzīves skola
Kad jaunu Gara vīnu Dievs no augšas dod Ikviens tad jaunas spārnu vēdas sevīm rod Vien atceries,lai prieks šis nebūtu tik īss Kad jaunu vīnu vecos maisos lej-tie plīst...
XXXX pievienojies: 09.07.2011 Komentāri:
Re: Dzeja
17.01.2012 16:47
Svētnīca mums Augstākā Jēzus Sirds Vissvētākā pasaulei tā pāri mirdz šī no Dieva dotā Sirds Nevainīgā Jaunava paklausīgā Marija savā klēpī nesa to zvaigznīti visspožāko Nāca Viņš kā Jēzus Bērns bezvainīgais Dieva Jērs Gaismas avots spožākais dimants mums Visdārgākais Mūžu svētu dzīvojot pasauli grib uzlabot Golgātā to pazemo koka krustā pienaglo Augšāmcēlies trešā dienā aizgāja pie Dieva Tēva Gaismas nesējs - Mācītājs mūsu mīļais - Pestītājs B.Dz.
pievienojies: Komentāri:
Paldies Tev, XXXX!
10.10.2012 08:02
Es jau sen gribēju tev uzrakstīt pateicību, jo tavi ieraksti man ļoti, neizsakāmi, ir palīdzējuši un aizskāruši sirdi. Redzu, ka bieži esi atbildējis uz Kavanas ierakstiem. Viņa rakstītais arī ir tik interesants, kaut gan brīžiem šķiet juceklīgs un neloģisks. Bet jūtu, ka tam ir kāda jēga, jo, ja jau mēs katrs šeit kaut ko iekomentējam, tad tas nekad nenotiek bez Dieva piekrišanas un vadības.
Es nezinu, kas tu esi, XXXX, bet jau no tava pirmā ieraksta (kas laikam bija pirms vairāk kā gada) jūtu, ka kaut kā esam garīgi vienoti. Varbūt tieši tu tiki Jēzus izvēlēts un pamudināts iekomentēt savus ierakstus - lai palīdzētu man ar tiem, jo viss šis gads man bija ļoti smags posms.
Tieši tavi, XXXX, ieraksti mani stiprināja nepagurt un neieslīgt dziļā bezcerībā!!!
Vēlreiz no visas savas sirds tev pateicos - ka pakļāvies Svētajam Garam un neapslāpēji ļaunā balsi, kurš vienmēr visus pamudinājumus iesāk ar "NE" ( piem., NEvajag, NEizdosies, NEpatiks, NEgribēs).
XXXX, tu vienmēr īpaši būsi manā sirdī, vienmēr par tevi lūgšanā atcerēšos.
anna25 pievienojies: 29.05.2009 Komentāri:
Re: Dzeja
25.03.2013 12:22
Es arī kādu laiku rakstu dzeju un citus darbiņus un ar tiem var iepazīties šeit: http://dievastudents.blogspot.com/
J. pievienojies: 13.06.2006 Komentāri:
Re: Dzeja
26.03.2013 12:43
>anna25, paskatījos video, kurā jaunieši brauc uz Aglonu... bēdīgs skats
varbūt noderēs raidījums krievu valodā par mūzikas ietekmi uz cilvēku -