Jaunava Marija lūdza lūgties rožukroni, gandarīt par grēkiem, novēlēt sevi Bezvainīgās Marijas Sirdij
Visus mīļi aicinām uz pārdomām par Fatimas vēstījumu un kopīgu rožukroņa lūgšanu katoļu baznīcās"
Mulders pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 485
Re: Kam Tu cilvēk novēli sevi?
08.11.2007 16:02
Grūti jums!
Mūsu Dievs ir jau gandarījis par mūsu grēkiem pie Krusta un mēs novēlam sevi Viņam, tā mēs esam atpirkti ne ar iznīcīgām mantām sudrabu vai zeltu, bet ar šī bezvainīgā Jēra asīnīm!
Kā saka pravietis: "Nebīsties, es tevi esmu saucis savā vārdā tu esi mans"
Paldies Dievam, kas mūs ir izvedis no ēģiptes, saucis mūs savā vārdā un pac cietis, miris un augšāmcēlies par mūsu grēkiem, ka mums vairs tos nevajag izpirkt, vien nest un nolikt tos pie sava Kunga krusta!
Ak jūs, laimīgie! :))) Vēl tikai tāds neliels sīkums - kā izpaužas šī "savu grēku nolikšana pie Kristus krusta"? Vai tie ir tikai skaisti vārdi, iztēles rotaļa vai arī kāda noteikta prakse, kas galu galā ļauj grēkus tur atstāt un neatgriezties pie tiem kā sunim pie saviem vēmekļiem? Vai arī vienu un to pašu "grēku nolikšana" notiek no reizes uz reizi?
Mulders pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 485
Re: Kam Tu cilvēk novēli sevi?
08.11.2007 16:53
Rom 8:36 Gluži, kā ir rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm.
Tātad katru dienu Vecais Ādams tiek noslīcināts un Jaunais tiek atjaunots.
Ps 51
17 Kungs, atdari man manas lūpas, lai mana mute teic Tavu slavu! 18 Jo Tev nepatīk kaujamie upuri, un, ja es Tev dotu dedzināmo upuri, Tu to negribētu. 19 Upuri, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi.
Lūk atbilde! Bet izrādīšanās savās un citu acīs ar "gandarīšanas darbiem"...
Kā stāv rakstīts:
Luk 20: 46 "Sargaities no rakstu mācītājiem, jo tie mīl apkārt staigāt garos svārkos un saņemt sveicienus tirgus laukumos un viņiem patīk ieņemt goda vietas sinagogās un viesībās. 47 Viņi apēd atraitņu namus, aizbildinādamies ar savām garajām lūgšanām. Viņi dabūs daudz smagāku sodu!"
Mat 15: 7 Jūs liekuļi! Jesaja ir pareizi par jums pravietojis, sacīdams: 8 šī tauta godā Mani ar savām lūpām, bet viņu sirds ir tālu nost no Manis. 9 Bet velti tie Mani godā, sludinādami mācības, kas ir cilvēku likumi."
Hm, manuprāt, izrādīšanās ar Svēto Rakstu zināšanām nav ne ar ko labāka par izrādīšanos ar gandarīšanas darbiem. Cik nu atceros, arī farizeji prata citēt katram dzīves gadījumam atbilstošu pantiņu. Un tātad - kā jūs slīcināt savu veco Ādamu un atjaunojat Jauno? Kā jūs sevī dabūjat to satriekto garu, salauzto un sagrauzto sirdi, ko Dievs nenoraidīs? Izlasāt attiecīgo Svēto Rakstu vietu, un gars uzreiz top satriekts, sirds - sagrauzta un nemierīga, vai kā citādi?
Vispār, cik nu pazīstu luterāņus, tad neizskatās necik grēku sagrauzti un tādi, kas "ciestu nāvi katru mīļu dienu". Ārējais izskats jau gan var būt mānīgs...
Smilgu Juris pievienojies: 11.02.2005 Komentāri: 136
Re: Kam Tu cilvēk novēli sevi?
08.11.2007 19:16
Labi teica viens krievu rakstnieks: "Luterāņi cīnījās pret Romas pāvestu. Romas pāvesta vietā viņi izgatavoja sev no Svēto Rakstu grāmatas papīra pāvestu, uzlika viņu uz altāra un sāka pielūgt.”
ARM pievienojies: 29.05.2007 Komentāri: 185
Re: Kam Tu cilvēk novēli sevi?
08.11.2007 19:39
Interesanti, ko jums nodarījuši luterāņi? Kādēļ gan viņiem jūsu priekšā būtu jāliekuļo un jāizskatās grēku sagrauztiem?
Luterāņi itin neko man nav nodarījuši. Atgādināšu domu apmaiņu starp Mulderu un mani.
Mulders: "mums vairs tos [grēkus] nevajag izpirkt, vien nest un nolikt tos pie sava Kunga krusta! T.A.: "kā izpaužas šī "savu grēku nolikšana pie Kristus krusta"?" Mulders: "Gluži, kā ir rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm. Tātad katru dienu Vecais Ādams tiek noslīcināts un Jaunais tiek atjaunots." T.A.: "Kā jūs slīcināt savu veco Ādamu un atjaunojat Jauno? [..] Cik nu pazīstu luterāņus, tad neizskatās necik grēku sagrauzti un tādi, kas "ciestu nāvi katru mīļu dienu.""
Man šķiet, ka saruna ir gluži par tēmu.
Alexandro pievienojies: 07.10.2007 Komentāri: 90
Re: Kam Tu cilvēk novēli sevi?
09.11.2007 08:59
Man vienmēr ir radies iespaids par mūsu brāļiem luterāņiem, ka atteikušies no daudz kā vērtīga, viņi pavada laiku pārmetot katoļiem, ka tiem šīs vērtības ir. Pāvests, kā vienotības garants, Euharistija, kā pilnīgas vienotības ar Dievu Sakraments, pārējie Sakramenti kā palīdzība ceļā uz Debesu Valstību un Marija, kā jaunā un pilnīgā cilvēka prototips.
zvargulis pievienojies: 26.03.2006 Komentāri: 64
Re: Kam Tu cilvēk novēli sevi?
09.11.2007 10:46
Alexandro
"45. Tāpat ir arī rakstīts: pirmais cilvēks, Ādams, kļuva par dzīvu dvēseli, - pēdējais Ādams par dzīvu darītāju Garu. 46. Pirmais nav garīgais, bet dabīgais, tik pēc tam nāk garīgais. 47. Pirmais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem; otrs cilvēks no debesīm. 48. Kāds tas, kas no zemes, tādi paši tie, kas no zemes; un, kāds Tas, kas no debesīm, tādi paši tie, kas no debesīm; 49. un, tāpat kā esam nesuši zemes cilvēka tēlu, tā arī nesīsim Tā tēlu, kas no debesīm."
Nesīsim Tā tēlu, kas no debesīm, proti Jēzus Kristus.
Mulders pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 485
Re: Kam Tu cilvēk novēli sevi?
09.11.2007 11:19
Kā jūs sevī dabūjat to satriekto garu, salauzto un sagrauzto sirdi, ko Dievs nenoraidīs?
Nekā! Grēku uzrāda Svētais Gars pats un Dieva Vārda bauslība uzrāda grēku, satriec lepnās sirdis un parāda kādi mēs esam Dieva acīs. Satriekta Sirds ir Dieva Vārda darbības rezultāts! Tas ir Dieva Vārda Spēks! Tieši te arī parādās tava cietsirdība, jo es uzrādu Dieva Vārdu un tu pret to nicīgi izturies, meklējot savu taisnību savos gandarīšanas darbos. Bet Dievs mūs pestī ne pēc mūsu taisnības darbiem!
Tā kā, tu drīxti kāpt debesīs ar saviem gandarīšanas darbiem, es cerēšu uz Kristus gandarīšasnas darbu un Dieva Vārdu, kas mani satriec un pazemo krusta priekšā! Man nav savas sirds satriektība jāpierāda tev vai kādam citam, to Dievs pts redz un tiesā!
Mulders pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 485
Re: Kam Tu cilvēk novēli sevi?
09.11.2007 11:27
Alexandro, vovo...
Jer 44: 16 "Tiem vārdiem, ko tu mums runāji Tā Kunga Vārdā, mēs negribam klausīt! 17 Mēs izpildīsim savu solījumu, ko esam devuši, nest kvēpināmos un dzeramos upurus debesu ķēniņienei, kā mēs un mūsu tēvi, mūsu ķēniņi un virsnieki to darījuši Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās! Toreiz mums bija maizes papilnam, mums klājās labi, mēs neredzējām nekā ļauna. 18 Bet no tā laika, kopš mēs pārtraucām dedzināmos un dzeramos upurus debesu ķēniņienei, mums trūkst visa kā, un mēs ejam bojā no zobena un bada. 19 Un, kad mēs tagad atkal nesam debesu ķēniņienei dedzināmos un dzeramos upurus, tas taču nenotiek pret mūsu vīru gribu, ka mēs tai cepam raušus, uz kuriem veidojam tās attēlu, un nesam arī dzeramos upurus, lai tai kalpotu?"
Jeremija arī pārmeta Jūdiem, ka šiem ir ij Debesu Ķēniņiene ij rauši ij kas nu tur! :) Tā kā... varbūt kādreiz ieklausies ko tas brālis Luterānis saka, var gadīties, ka viņš saka Dieva viedokli par tevi! Jo kā tu zināsi, ka Dievs uz tevi runā... kā tu zini,ka tu neesi šis Jūds, kurš tač rezdkā pamatoja savu taisnību ar to ka viņa upuri tak darbojās, bet redz kā līdzko savam elkam upurus sāka nedot, tā slikti klājās... :) Precīza RKB loģika!
Un ja tava un citu Katoļu attiexme pret Dieva Vārdu ir tāda pati nicīga kā Tomam Augustīnam, tad jau nav brīnums!
Bet mēs ticam un pielūdzam to Dievu, kas Dieva Vārdā atklājies... visus citus pašizdomātus dievus mēs noraidām, lai cik saksitos vārdos un filosofiskos terminos tu to ietērptu! Un man prieks, ka tu Mariju par jaunā cilvēka prototipu zīmē... mūsu jaunais cilvēka prototips ir Kristus... kā stāv rakstīts
1 Jan 3: 1 Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam. Pasaule mūs tāpēc neatzīst, ka tā Viņu nav atzinusi. 2 Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir.
Tā kā tu pats liecini, ka mēs esam dažādās reliģijās! Jums ir jūsu Pāvests, mums ir mūsu Dieva Vārds, ko mēs turam par Dzīvā Dieva Radītāja viedokli un interpretāciju jebkurā jautājumā par kuru viņš ir izteicies savā vārdā! Un Kristus ir visas Dievišķās pilnības iemiesojums.
Mulder, mana attieksme pret Dieva vārdu it nemaz nav nicīga, bet pret Dieva vārda valkāšanu gan diez ko laipni noskaņots neesmu. Jūs rakstāt: "Grēku uzrāda Svētais Gars pats un Dieva Vārda bauslība uzrāda grēku, satriec lepnās sirdis un parāda kādi mēs esam Dieva acīs. Satriekta Sirds ir Dieva Vārda darbības rezultāts! Tas ir Dieva Vārda Spēks!" Tāpēc jau es arī Jums prasu, vai tiešām Jūs un citi luterāņi katru dienu staigā ar tik satriektām sirdīm, kā te rakstāt, vai arī tā ir tikai tāda izrunāšanās? Visa mana ticības prakse ir vērsta uz to, lai kādreiz iemantotu šādu satriektu sirdi, kāda Dievam ir tīkama, lai atbrīvotos no savas lepnības un kaut reizi mūžā patiešām no sirds nožēlotu, ka esmu grēkojis Dieva priekšā. Pagaidām nevaru teikt, ka būtu ko tādu piedzīvojis, kaut arī pie grēksūdzes esmu bijis daudzkārt. Bet Jūs rakstāt, ka šāda sirds, kad cilvēks, satriekts un pazemots, ar asarām acīs dienu un nakti lūdz Dievam piedošanu, Jums ir gluži pašsaprotama parādība. Tad kā luterāņiem izdodas saņemt šo satriekto sirdi un kā izdodas to tik sekmīgi noslēpt no apkārtējiem? Vispār gan gribas jautāt mazliet skarbāk - vai kaut reizi mūžā esat piedzīvojis, ko nozīmē būt SATRIEKTAM un PAZEMOTAM? Varat man neatbildēt, pietiks, ja godīgi atbildēsit pats sev. Trallināt par to, ka "Dieva Vārds mani satriec un pazemo" es arī māku, tikai bijājos to darīt, jo uzskatu par negantu Dieva kārdināšanu. Kad D.V. mani satrieks un pazemos, tad no manis pat pīslis, pat smaka pāri nepaliks, kur nu vēl tāda kreatūra, kas spēj rakstīt internetā.
Mulders pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 485
Re: Kam Tu cilvēk novēli sevi?
09.11.2007 16:38
Toms Augustīns.... ahāa... znač ja tava lepnā sirds nevar pazemoties līdz dubļiem un krustam, tad Luterāņi tuftu dzen!
Redz 1) Luterāņi neko enpanāk paši un ar pašiedvesmu un pašsuģesiju nenodrabojas. Luterānismā nav kaut kādas "pašsatriekšanas" metodes, bet to izdara Dieva Gars pac, mūsu grēknožēla nav no mums atkarīga, bet no Dieva Vārda... to tu nesaproti, jo tu centies pac no sevis izspiest savu grēknožēlu, tamdēļ nekad neesi to arī izjutis, tādējādi visas tavas grēksūdzes kā tu pac liecini ir liekulība 2) Esmu ne reizi vien bijis satriekts līdz asarām un izsmisumam... Dievam ir metodes kā to panākt un kā aizvest cilvēku atpakaļ pie krusta, uzrādot viņam grēku, atņemot viņam Elkus! 3) Luterāņi nerēgojas citiem un nemēģina citus pārliecināt ar savu vaigu, savu satriektību mēs paturam Dieva priekšā (lasi bikctēva priekša, ja patīk) un nemēģinam citus pārliecināt vai stāties Dieva Vārda priekšā!
Tā kā... nu neesi tu nekāds svētuma un dievbijības paraugs, tas ir Gara darbs cilvēkā! Ja tu nenožēlo grēkus no sirds, tad nav jēga to mēģināt izspiest... nojūgsies un iedzīvosies tikai kognitīvajā disnonansē!
Mat 6: 16 Un, kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši kā liekuļi; jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā gavētāji. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. 17 Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu, 18 ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.
Jes 58: 4 Padomājiet vēl: jūs gavējat, lai būtu nesaskaņas un nevienprātības un lai rupji varētu laist darbā dūres; jūs negavējat tā, ka jūsu balss būtu dzirdama debesu augstumos. 5 Vai tāda gavēšana lai Man patiktu, vai tā ir tāda diena, kad cilvēks patiesi sagādā savai miesai ciešanas? Kad cilvēks nokar galvu kā niedri, kad apvelk maisu un sēd pelnos - vai tu to vari saukt par gavēšanu un par tādu dienu, kas Tam Kungam patīk? 6 Vai drīzāk tā nav gavēšana, kāda Man patīk, proti: kad atraisa jūga važas, kad tos, kam pāri nodarīts, atlaiž svabadībā un noņem no viņu pleciem ikkatru jūgu? 7 Vai ne tā? Kad tu savu maizi lauz izsalkušam un nabagus, kas bez pajumtes, uzņem savā namā; kad tu redzi kailus un tos apģērb un neatraujies no sava tuvāka, 8 tad tava gaisma atmirdzēs kā rīta blāzma, tava atdzimšana notiks ātrāk, tava taisnība ies tavā priekšā, un Tā Kunga godība tevi pavadīs.
Kā tad tu Dieva Vārda valkāšanu atšķir no Dieva Vārda paša? Ja Dieva Vārds neatbilst tavai neatgrizīgajai un cietsirdīgajai sirdij, tad tu to noraidi!
Redz tur jau tas prikols... tu pac liecini, ka nekad neesi līdz sirds dziļumiem bijis satriekts... bet gandarīšanas darbus gan esi darījis, un tad sev iestāsti, ka tev ir piedots... Nu kā tu taisies piedošanu dabūt, ja tu nemaz nenožēlo savu grēku... neesi satriekts bijis līdz pamatiem? Tā tik tāda pašpiedošana ar iluzorām gandarīšanas darīšanām... Pāvests tevi tur paklausībā un tu viņam paklausi kā pašam Dievam, bet meiru sirdī nerodi! Sūdigs tev Dievs!
Alexandro pievienojies: 07.10.2007 Komentāri: 90
Re: Kam Tu cilvēk novēli sevi?
09.11.2007 17:20
Dieva Vārda kalps diez vai līdīs citu sirdīs un dvēselēs kā Tu, Mulder. Un arī par "sūdīgu" nenosauks Dievu, kam tic brālis ticībā.
->Mulderam 1. Par savas sirds lepnību it nemaz nešaubos, bet par to cilvēku sirds ne-lepnību, kuri apgalvo, ka ir pazemīgi (lepojas ar savu pazemību), gan atļaujiet šaubīties. 2. Vai tad nu luterāņi neko nedara paši, tā arī tikai tāda izrunāšanās. Ne jau nu Dievs jūsu vietā atšķir Svētos Rakstus un lasa tos jums priekšā, paši vien to darāt. Ne jau nu Dievs jūsu vietā iet svētdienās uz baznīcu dziedāt korāļus un uzklausīt sprediķi, paši vien to darāt. Ne jau nu Dievs jūsu vietā uzmanīgi un pacietīgi uzklausa Evaņģēlija lasījumus, nevis par tiem ņirgājas, paši vien to darāt. Ikviena grāmatas lasīšana, ikviena mācīšanās, ikviena uzmanīga klausīšanās un ikviena dziesma, ko dziedam, savā ziņā ir pašiedvesma un pašsuģestija, jautājums tikai, ar kādu mērķi. 3. Es nezinu, vai visas manas grēksūdzes ir liekulība, nožēloju grēkus, cik nu māku un esmu spējīgs, un ceru uz Dieva žēlastību. 4. Nav runa par to, ka citi būtu jāpārliecina par savu satriektību, bet tādai satriektībai, kura ārēji nekā un nekad nav pamanāma, arī neticu - ne attiecībā uz luterāņiem, ne uz katoļiem, ne uz kādu citu. Satriektība nenozīmē raudas un vaimanas, nedz arī stāstīšanu visiem par savām sāpēm, tomēr cilvēku, kuram vakar nomiris miesīgs bērns, jebkurā gadījumā var atšķirt no cilvēka, kuram dzīvē "viss kārtībā". Es nebūt neapgalvoju, ka katoļi būtu vairāk satriekti par luterāņiem, tikai skeptiski izturos pret tiem, kuri par šādu satriektību savā ikdienā vispār runā. Un, ja pareizi atceros, tad par to šeit sākāt rakstīt tieši Jūs. 5. Es nudien neesmu ne svētuma, ne dievbijības paraugs, un noteikti pat nezinu, ko nozīmē no sirds nožēlot grēkus. Kā jau rakstīju, nožēloju, kā nu māku un cik nu māku, cerot uz Dieva žēlastību sasniegt patiesu grēknožēlu. Tāpēc arī vaicāju, kā brāļiem luterāņiem, izdodas dienu no dienas dzīvot tajā patiesajā grēknožēlā, kādu iepriekšējos komentāros esat aprakstījis. 6. Neko es sev neiestāstu, tur nu Jūs maldāties. Tam, ka Dievs man piedod, es ticu tāpēc, ka Viņš to ir apsolījis, kaut arī es nekādā veidā neesmu to pelnījis. Protams, man sāp, ka es nespēju nožēlot savus grēkus pietiekami dziļi, bet tā ir liela žēlastība, pēc kuras ik dienas lūgšanā jāklauvē, un nevaru cerēt, ka to man pēc savas gribas izdosies izdarīt. Diez vai manā mūžā kādreiz pienāks diena, kad varēšu sev teikt, ka "nu gan esmu bijis satriekts līdz pamatiem", jo pastāv liela varbūtība, ka savu satriektību tikai iztēlojos. Arī manas asaras un "izmisums" neko daudz nenozīmē, jo tie var būt tikai jūtu uzplūdi, kuriem man nav nekādu tiesību ticēt. 7. Kā tad ir - kādi apstākļi liek Jums domāt, ka kaut reizi savā dzīvē esat bijis līdz sirds dziļumiem satriekts? Vai tomēr nav tā, ka runājat par lietām, kuras nezināt vai kuras tikai iztēlojaties? Es nevaicāju Jums par Jūsu ticību Dieva Vārdam, bet gan par Jūsu ticību pašam sev (savai satriektībai, savai grēknožēlai, savai pazemībai).
Alexandro: Godīgi sakot, arī es šobrīd "lienu Muldera dvēselē", un tas nav labi, taču mani vienmēr mulsina cilvēki, kuri apgalvo, ka viņi ir "bijuši satriekti" un "patiesi nožēlojuši grēkus". Manuprāt, neviens cilvēks to par sevi nevar pateikt, bet, ja saka, tad jau no tā vien skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā. Var tikai ticēt uz Dieva žēlastību un apsolījumu, ka Viņš pieņem mūs tādus, kādi esam, ar visu nespēju būt satriektiem un nožēlot.
->Mulders Atradu Jūsu rakstītajā arī tādus vārdus: "mūsu grēknožēla nav no mums atkarīga, bet no Dieva Vārda" Vai tas būtu jāsaprot tā - Dieva Vārds apgalvo, ka Jūs (tikpat labi arī es) savus grēkus nožēlojat vai jau pat esat nožēlojis?
Alexandro pievienojies: 07.10.2007 Komentāri: 90
Re: Kam Tu cilvēk novēli sevi?
09.11.2007 20:23
T.A.
Vismaz šad un tad mums visiem ir ko nožēlot. Arī par Internetā rakstīto.
"mūsu grēknožēla nav no mums atkarīga, bet no Dieva Vārda"Vai tas būtu jāsaprot tā - Dieva Vārds apgalvo, ka Jūs (tikpat labi arī es) savus grēkus nožēlojat vai jau pat esat nožēlojis?
Nē tas ir jāsaprot tā, ka Dieva Vārds ir tas, kas uzrāda mūsu grēku!
Nu un tavs viedoklis par manas "sirds satriektības" patiesumu man nav saistošs. Dievs pats labi zin cik patiess es tādā vai citādā mirklī esmu, kad liekuļoju, kad patiesību runāju...
Mulders pievienojies: 20.01.2005 Komentāri: 485
Re: Kam Tu cilvēk novēli sevi?
12.11.2007 14:57
TA, pa punktiem
1. Kritiku pieņemu! 2. Luterāņi neko nedara kāmēr Dievs nav pirmais kaut ko darījis. Pēc tam, kad Luterānis ir atpestīts un Dieva Vārda atdzīvināts, tad notiek tas viss, ko tu raksti... Luterāņi māca, ka miroņi neceļās, ja viņus nepieceļ Dievs. Taču Luterāņi māca arī, ka piecelts mironis vairs nav mironis, bet ir dzīvs un kā dzīvs var darīt dzīvus darbus, kurus Dievs viņam ir sagatavojis 3. To es nevaru spriest, tev pašam jāizdomā vai tu grēkus nožēlo patiesi, vai tikai formalitātes izpildi. Galu galā arī ja mūsu pestīšana būtu atkarība no grēknožēlas dziļuma, tad mēs dzīvotu pastāvīgās šaubās, jo neviens nezin vai ir pietiekoši 'dziļi' nožēlojis. 4. Par laimi mūsu pestīšana un Dieva piedošana nav atkarīga no jūsu spējām noteikt cilvēka sirds stāvokli Dieva priekšā. Tu arī aizmirsti, ka Luterāņiem ne tikai "dēls vakar nomira" bet Dievs viņam ir arī pateicis "rīt tavs dēls būs atkal dzīvs". Varbūt tu neredzi šo satriektību, jo redzi šo prieku par labo vēsti? Tevī tas rada neticību, bet Luterāni tas rada prieku un spēku dzīvot šodien! 5. Atbildu - caur Dieva Vārdu - Dieva Vārds gan satriec gan dziedina! Bauslība satriec, Evanģēlijs dziedina. Būtībā jau Dievs parūpējas, lai mēs sevi neieraudzītu patiesi tajā gaismā kādi mēs īstenībā esam - grēcinieki - jo tad es domāju ikviens no mums vienkārši uz vietas lektu daugavā aiz kauna un bēdām. Pietiek jau ar to mazo sīkumiņu, ko dažkārt Dievs atklāj par mums, kad ieraugām kādi maitas mēs esam... un tai pat laikā Dievs nemitīgi atgādina, ka Viņš mūs tomēr mīl un pieņem Kristus dēļ un Viņš mūs dziedina un dara mūs līdzīgus Kristum... un mēs ticām un mācām, ka tas būs pabeigts līdz pasarajai Dienai, kā to Raksti apliecina. 6. Šeit tu runā kā Luterānis 7. Man nav ticības pašam sev. Ja es uz sevi paļaujos, tad esmu nāves briesmās. Ja tevi tas nomierinās, tad skat tevis paša rakstīto punktu #6 tas ir tas par ko es rakstu! Man jau nav citas sirds satriektības kā tā kuru Dievs manī rada... Varbūt patiesi man ir sapuvusi visa kāja un no tā es esmu redzējis tikai nelielu brūci, bet ar to man pietiek lai es pilnā rīklē kliegtu uz Dievu - Apžēlojies par mani nabaga grēcinieku!
kri pievienojies: 15.01.2005 Komentāri: 401
Re: Kam Tu cilvēk novēli sevi?
12.11.2007 16:41
kā man patīk šis: 2. Luterāņi neko nedara kāmēr Dievs nav pirmais kaut ko darījis. Tas laikam izskaidro pasivitāti - nu kā lai es cilvēkam stāstu par Jēzu, ja Dievs pats viņam vēl nav izstāstījis - bet, ja Dievs ir izstāstījis un cilvēku aizkustinājis, tad priekš kam tad es vēl tur vajadzīga? Bet, ja ņem to nopietni - tad neviens cilvēks, tai skaitā luterānis un katolis, nevar izdarīt neko, ko Dievs iepriekš jau nebūtu zinājis. Mēs nevaram Dievu pārsteigt ne ar ko. Tad ko Tev, Mulder, ar to lielīties?
