Katru gadu, naktī no sestdienas uz svētdienu pirms 15. marta, bez nekādiem reliģiskiem simboliem, bez skaļām lūgšanām un dziedājumiem, Holandes katoļi klusumā apstaigā tradicionālo ceļa posmu, apstājoties pie mājas, kur bija noticis Vissvētākā Sakramenta brīnums. 1345. gadā 15. martā kāds slims cilvēks, pēc Pastarās svaidīšanas un Komūnijas pieņemšanas, izvēma Hostiju. Kalpotāja iemeta izvemto Hostiju ugunī, bet pamanīja, ka Tā nedeg. Ielika šo Hostiju kastītē un pasauca priesteri, kurš Vissvētāko Sakramentu aiznesa uz Baznīcu. Tomēr nākošā dienā Hostija atkal atradās kastītē. Kad šī situācija atkārtojās trešo reizi, tika nolemts, ka acīmredzami Dievs vēlas, lai šis notikums izskanētu pasaulē. Hostija tika pārnesta uz baznīcu, tomēr šoreiz daudzu ticīgo un garīdznieku klātbūtnē. Gadu vēlāk, Baznīca oficiāli atzina Amsterdamas brīnumu, bet pati pilsēta kļuva par populāru svētceļojumu vietu. Mājā, pie galvenās Kalvenstrat ielas tika dibināta kapela, kuru ticīgie apmeklēja svinīgā marta procesijā. 1578. gadā Pilsētas Rāte, kuru vadīja protestanti, aizliedza svinības, bet katoļu darbība tika nostumta pagrīdē. Divus gadsimtus procesiju aizvietoja mazo grupu gājieni pilnīgā klusumā. Kad 1881. gadā oficiāli tika atjaunota senā tradīcija, procesija saglabāja savu “kluso” raksturu un nosaukumu – “Stille Omgang”.  Šogad “Klusā procesija” notika Amsterdamas ielās naktī no 12. un 13. martu. Katru gadu tā ir ne tikai viens no svarīgākajiem notikumiem Holandes katoļu Baznīcā, bet arī liels izaicinājums “kārtībniekiem”. No visas Holandes ar autobusiem sabrauc ticīgo grupas un piedalās vairākās Svētās Misēs, baznīcās pilsētas centrā. Pēc Mises, tie pulcējas laukumā pie Begijnhof baznīcas, kur pēc kapelas pie Kalverstrat ielas nojaukšanas 1908. gadā, tika pārcelts svinību centrs.
Starp plkst. 23 un pulkst. 4, svētceļnieki klusumā iet pa pilsētas tirdzniecības ielām, ejot arī pa slaveno “sarkano lukturu” ielu. Visa ceļa garumā stāv brīvprātīgie un policisti, kas rūpējas par kārtību. Gadās, ka izskan piedzērušos jaunekļu smiekli vai kliedzieni, kuri mērķtiecīgi nostājas ceļojuma posmā, vai arī joki un izsmiekls no tūristu puses, kuri staigā par “sarkano lukturu” rajonu. Gājiens ilgst apmēram vienu stundu, un saskaņā ar dalībnieku liecībām, tam ir “pirmo kristiešu, kuri izgāja no katakombām, piegarša”. Pēdējos gados, kopā ar katoļiem, šajā procesijā ņem dalību arvien vairāk protestantu. Vairāk fotogrāfiju: stille-omgang.nl Pēc KAI materiāliem sagatavoja Oskars Jabloņskis OP | 
;)