Kara kontekstā vienīgās dialoga puses ir Ukrainas prezidents Zelenskis un Krievijas prezidents Putins, un kardināla Mateo Dzupi mērķis ir "pirmām kārtām veicināt labvēlīgu vidi, atmosfēru, kas var novest pie miera procesiem", teica Vatikāna valsts sekretārs, skaidrojot kardināla Dzupi misiju.
Simtiem svētceļnieku pēdējās dienās ir ieradušies benediktiešu māsu klosterī Misūri štatā pēc tam, kad pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos sāka izplatīties ziņas, ka nesen izraktās kontemplatīvā ordeņa dibinātājas mirstīgās atliekas nav satrūdējušas četrus gadus pēc viņas nāves.
Francisks adresējis vēstuli Hirosimas bīskapam Aleksim Mitsuru Sirahamam sakarā ar tur notiekošo G7 valstu līderu samitu. Viņš atgādina, ka, lai stātos pretī mūsdienu draudiem, kodolieroči galīgi neder. Tie tikai pavairo riskus un rada vienīgi miera ilūziju.
Pāvests Francisks sacīja, ka īstenojis vienu no Traditionis custodes izmaiņām, 2021. gada motu proprio, kas ierobežo tradicionālās latīņu Mises svinēšanu, jo viņa priekšgājēju ieviestās priekšrocības "tiek izmantotas ideoloģiskā veidā".
Nākamajos mēnešos Romas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem nāksies saskarties ar daudzām grūtībām un neērtībām, jo ir sākušies sagatavošanās darbi 2025. gada jubilejai. Šajā laikā paredzēts īstenot vairākus lielus projektus.
Vatikāns publiskojis pāvesta Franciska videovēstījumu jauniešiem, kuri no 1. līdz 6. augustam Lisabonā piedalīsies Pasaules jauniešu dienu (PJD) pasākumos. Svētais tēvs aicina jauniešus raudzīties uz šo notikumu ar cerības skatienu un labi tam sagatavoties.
Svētā Krēsla centieni atvieglot uz Krieviju deportēto ukraiņu bērnu atgriešanos, kontakti ar Kremli un ekumeniskais dialogs, pāvesta veselības stāvoklis, Partenona fragmentu atgriešana Grieķijai un vairāki citi jautājumi bija pāvesta un žurnālistu sarunas centrā, noslēdzot apustulisko ceļojumu pa Ungāriju un lidojot no Budapeštas uz Romu.
Pāvests Francisks ir uzrakstījis priekšvārdu portugāļu žurnālistes Auras Migelas grāmatai “Garais ceļš uz Lisabonu”, kurā autore izklāsta Pasaules jauniešu dienu (PJD) vēsturi, no to pirmsākumiem līdz mūsdienām.
Pat mūsdienu sociālo mediju vadītajā pasaulē, kur viss mūs mudina sevi izstādīt, komunicēt un paust savu noskaņojumu un visslepenākās domas, tiklīdz tās piedzīvojam, joprojām ir cilvēki, kas prot būt diskrēti.
Pasaulē
