(Turpinājums) Svētais Gars dod brīvību no iekšēja satraukuma vai jūtu sfēras bangām. Miers ir auglis un sekas pilnīgam priekam un mīlestībai. Neviens nevarētu pilnībā priecāties, ja būtu iekšēji nemierīgs, tas nozīmē, ja vispirms nebūtu brīvs no dumpīgām, neapvaldītām jūtām un impulsiem. Pilnīga mīlestība un prieks pēc savas būtības izslēdz cilvēka iekšējo nesakārtotību un nemieru.
Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
Novembra sākumā, kad dabā nolasām atgādinājumu par aiziešanas nenovēršamību, ticīgie Latvijā biežāk apmeklē kapsētas, lai atcerētos savus dārgos tuviniekus, lūgtos par viņiem un apliecinātu tiem savu mīlestību. Skumjas, ko rada tuvinieka aiziešana no šīs dzīves, tomēr nespēj nomākt ticību mūžīgajai dzīvei un augšāmcelšanās cerību.
2017. gada augustā tika iesvētīts pamatakmens Jēzus un Marijas dominikāņu māsu misionāru klostera ēkai Liepājā, Lauku ielā 52. Kā stāsta klostermāsa Diāna Jaks, ir grūti noticēt, ka tik īsā laikā klosteris ir pabeigts. Pirms tam saimniecības ēkas tika pielāgotas dzīvošanas vajadzībām.
Jau kādu laiku no Latvijas ticīgo un priesteru puses tika aktualizēts jautājums par to, kā jārīkojas ticīgajiem dažos Svētās Mises brīžos. Tie dažādās draudzēs bija atšķirīgi un izraisīja zināmu nesaprašanos. Šis jautājums ir gana būtisks, kaut arī kādam varbūt šķiet – kāda starpība, kurā draudzē kā liturģija tiek piedzīvota. Kādēļ tas ir būtisks nevis otršķirīgs jautājums?
Oktobris ir Dievmātei veltīts mēnesis, kurā mēs draudzēs un arī ģimenēs kopīgi lūdzamies Rožukroni – pasaulē vienu no visizplatītākajām un mīļākajām lūgšanām. Baznīca vienmēr ir atzinusi šīs lūgšanas īpašo iedarbību. Laikā, kad tika apdraudēta pati kristietība, ticīgie atzina, ka Rožukroņa lūgšanas spēka dēļ draudi attālinājās. Gadsimtu gaitā gan Dievmāte, gan pāvesti, gan bīskapi un garīdznieki ir aicinājuši ticīgo tautu ik dienas veltīt laiku Rožukronim, lai izlūgtu mieru sev, savām ģimenēm un pasaulei.
Svētā Gara dāvanas ļauj uzplaukt kristieša garīgajai dzīvei. Tās kļūst kā daudzkrāsaini ziedi, kas atklāj kristīgās garīgās dzīves bagātību. Tomēr ziedi nav mērķis paši sev, bet pēc savas dabas tiecas izdot pastāvīgus augļus. Augļi vainago augu dzīves ciklu.
No 6. līdz 27. oktobrim Vatikānā norisināsies Bīskapu sinode, kas veltīta Amazones reģionam. Intervijā portālam Vatican Insider pāvests sacīja, ka Amazones sinode būs "Svētā Gara vadīts kopības darbs. Gaidāmā sinode ir "steidzama" sapulcēšanās, - tā nebūs ne zinātnieku, ne politiķu, bet gan Baznīcas, un tajā paredzētajās diskusijās galvenā uzmanība būs pievērsta evaņģelizācijai".
Jēzus zināja, ko rakstu mācītāji domā (Mt 9,4). Viņš zina arī to, ko mēs domājam. Viņš zina visu. Dieva pilnīgajā visa zināšanā nav trūkumu. Tas gan neattiecas uz Viņa radībām - pat ne eņģeļiem: kritušajiem vai nekritušajiem.
Aglonieši! Svētceļnieki! Dāmas un kungi! Man ir liels gods kārtējo reizi būt kopā ar jums šajos svētkos, šogad pirmo reizi – arī kā Valsts prezidentam.
Doties pie grēksūdzes pirmo reizi pēc 5, 10, 20, 30 (vai vairāk gadiem) var būt biedējoši. Mēs zinām, ka tas būtu jādara, bet viena mūsu daļa tam pretojas, vai arī mums pat var būt bailes atkal sākt iet pie šī Sakramenta. Līdzās kauna sajūtai mēs, iespējams, esam pat aizmirsuši, kā iet pie grēksūdzes.
Raksti
