Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
Kāds paziņa man tālruņa aplikācijā „WhatsApp” atsūtīja šādus vārdus: „Ir tikai divas dienas, kurās mēs neko nevaram darīt – vakardiena un rītdiena! Tāpēc šodien ir īstā diena, lai mīlētu, ticētu un dzīvotu!” Es nezinu, kas ir šo vārdu autors, bet pilnīgi piekrītu tam, ka ikviena mūsu dzīves minūte, pat sekunde, ir unikāla un neatkārtojama, ka nav iespējams pagriezt laiku atpakaļ un to, kas aizgājis, izdzīvot no jauna.
Starp tikumiem, kas veido kristīgās dzīves pamatus, ir tikumi, kas piešķir cilvēka dzīvei un darbībai būtisku ievirzi. Tā kā šīs ievirzes mērķis ir Dievs, šos tikumus sauc par kardinālajiem jeb teologālajiem, un tie ir: ticība, cerība un mīlestība. Ticība un mīlestība, kā to teicis sv. Ignācijs no Antiohijas, ir “Dzīves pamats un piepildījums: ticība ir pamats, bet mīlestība piepildījums. Abu divu apvienojums ir pats Dievs. Visi citi tikumi izriet no šiem diviem” (Ef,13).
Dosimies pie Martas un Marijas Lūkasa evaņģēlijā, lai dziļāk izprastu mūsu garīgo dzīvi, kas ik dienas norisinās mūsu sirdī. Tur, kur mēs pavadām visvairāk laika un patērējam visvairāk enerģijas. Starp vienkāršām nodarbēm, lietām, kuras mūs aizrauj, kuras mīlam, pēc kurām ilgojamies, bet arī starp tām, kas mūs nomāc, mums nepatīk, no kurām bēgam. Tā visa vidū – ikdienas putekļos – pulsē mūsu garīgā dzīve.
Jau esam apskatījuši Svētā Gara dāvanas, augļus, esam rakstījuši par kristību Svētajā Garā. Paturam cerību, ka tas ir kalpojis lasītāju ticības padziļināšanai un garīgās dzīves izaugsmei. Turpinājumā centīsimies aplūkot jaunu sadaļu ticības mācībā – tikumus.
Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
Lielākajai daļai cilvēku Ziemassvētki ir priecīgs notikums. Tad mēs cits citu atceramies, ejam ciemos, apsveicam viens otru un novēlam gaišus un priecīgus svētkus. Tas, bez šaubām, ir patīkami, skaisti un svarīgi. Taču, aizmirstot šo svētku patieso nozīmi, mēs sajūtam tikai virspusēju prieku, kas ātri atnāk un tikpat ātri aiziet, laupot sev iespēju piedzīvot dziļu, pilnīgu un nepārejošu prieku, kas piešķirtu „garšu” mūsu dzīvei.
Priestera komentārs Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētkos (09.12.2019)
Nereti kopā ar Radio Marija Latvija klausītājiem, pārdomājot kādus Baznīcas svētkus, runājam par to, ka Baznīcai patīk svinēt. Baznīca mūs aicina priecāties un dāvā svētkus svinēšanai. Kā pierādījumu tam varam uzsvērt aicinājumu svētīt svēto dienu – ja šo pamudinājumu apzinīgi ievērojam, iegūstam 52 svētku/svētās dienas un vēl papildus visas Baznīcas svētku dienas, kurām ir svētdienas nozīme. Līdz ar to katoļiem gada laikā ir par desmit svētdienām vairāk nekā citiem cilvēkiem!
Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
Nesen kāds garīdznieks man izstāstīja diezgan bēdīgu notikumu, ar ko viņam personīgi nācies saskarties. Katra mēneša pirmajā piektdienā viņš savā draudzē apmeklē slimniekus un cienījama vecuma cilvēkus. Kad viņš ienāca kādas sirmas māmuļas pieticīgajā dzīvoklī, uzreiz pamanīja svinīgi uzklātu galdu.
(Turpinājums) Svētais Gars dod brīvību no iekšēja satraukuma vai jūtu sfēras bangām. Miers ir auglis un sekas pilnīgam priekam un mīlestībai. Neviens nevarētu pilnībā priecāties, ja būtu iekšēji nemierīgs, tas nozīmē, ja vispirms nebūtu brīvs no dumpīgām, neapvaldītām jūtām un impulsiem. Pilnīga mīlestība un prieks pēc savas būtības izslēdz cilvēka iekšējo nesakārtotību un nemieru.
Priesteris Andris Ševels MIC, Daugavpils Jēzus Sirds draudzes prāvests
Novembra sākumā, kad dabā nolasām atgādinājumu par aiziešanas nenovēršamību, ticīgie Latvijā biežāk apmeklē kapsētas, lai atcerētos savus dārgos tuviniekus, lūgtos par viņiem un apliecinātu tiem savu mīlestību. Skumjas, ko rada tuvinieka aiziešana no šīs dzīves, tomēr nespēj nomākt ticību mūžīgajai dzīvei un augšāmcelšanās cerību.
2017. gada augustā tika iesvētīts pamatakmens Jēzus un Marijas dominikāņu māsu misionāru klostera ēkai Liepājā, Lauku ielā 52. Kā stāsta klostermāsa Diāna Jaks, ir grūti noticēt, ka tik īsā laikā klosteris ir pabeigts. Pirms tam saimniecības ēkas tika pielāgotas dzīvošanas vajadzībām.
Raksti
