Mīlestību varētu salīdzināt ar situāciju, kad mēs uzņemamies palīdzēt otram cilvēkam pārkļūt pāri okeānam. Mums ir kopīga laiva un airi, un tikai divatā ir iespējams tikt līdz galam.
Šis jautājums Latvijā tiek bieži uzdots dažādās sabiedrības un arī kristīgo konfesiju aprindās. Tas var parādīties Ziemas saulgriežos (bluķa vakarā) svinot Ziemassvētkus, vai arī Lieldienās –pavasara saulgriežos, kad svinot pavasara un saules atnākšanu, mēģina palīdzēt zemes atmodai, nodrošinot zemes auglību, vai arī Jāņos – vasaras saulgriežos. Kāda vērtība ir šīm tradīcijām? Vai ir vērts tās turpināt?
„Kristus augšāmcelšanās mani pārliecina par to, ka laikam, kas aiziet, ir jēga.” Tie ir apsveikuma vārdi, ko saņēmu pagājušā gada Lieldienās no saviem draugiem. Paturēju tos prātā, jo man šķiet, ka tajos ir viena no atslēgām, kas ļauj saprast ne vien Lieldienu, bet arī kristietības jēgu.
„Vienmēr priecājieties Kungā!” (Fil 4, 4) – tāds ir Benedikta XVI vēstījuma 27. Pasaules Jauniešu dienā temats. Tā tiks atzīmēta Pūpolu svētdienā, kas šogad iekrīt 1. aprīlī.
Šajā rakstā svētais Francisks no Sales skaidro kāpēc ir svarīgi augt svētumā tur, kur Dievs mūs ir nolicis, un to, cik liela nozīme ir vingrināties tikumos.
Lielais gavēnis ir laiks, kad mums dota iespēja visam ierādīt īsto vietu. Baznīca aicina mūs no jauna atklāt askēzes dziļo nozīmi, bez kuras nav iedomājama patiesa garīgā dzīve. Askēze ir garīgs, pašaizliedzīgs darbs ar sevi, kas ir saistīts ar lūgšanu, gavēšanu un žēlsirdības darbiem. Šie trīs aspekti veido vienu veselu, un to mērķis ir nevis dziedināšana, veselība vai kāds cits labums, bet gan attieksmes mainīšana pret sevi pašu, Dievu un līdzcilvēkiem.
Mateja evaņģēlijā (4,1-11) mēs lasām – Jēzus pēc kristības Jordānā un pēc pasludināšanas, ka Viņš ir Dieva Dēls, dodas tuksnesī, kur Viņš tiek sātana kārdināts. Visas atbildes, ko Jēzus saka kārdinātājam, ir ņemtas no Atkārtotā Likuma grāmatas, kur atrodams apraksts par Izraēļa ceļu cauri tuksnesim.
„Kas ir ceļā pie Dieva, tas ir ceļā no viena sākuma uz nākamo” – sv.Gregors no Nisas (brālis Rodžers). It kā pavisam parasts padoms. Diemžēl tas vienkāršākais mēdz būt arī visgrūtākais. Tieši tāpēc brālis Rodžers šo patiesību iekļauj vēlējuma formā, bet vēlējuma formas pamatojumu mēs varam atrast Kristus vārdos: „Neraizējieties par rītdienu, rītdiena rūpēsies pati par sevi.” (Mt 6, 34)
Baznīcai Latvijā ir piederīgi dažāda vecuma cilvēki – gan gados, kuri vēl atceras, ko viņiem mācīja viņu vecāki un vecvecāki, gan vidējā paaudze, kura dažādu apstākļu dēļ mazāk zina par Baznīcas normām, gan arī jaunie cilvēki, kas gribētu uzzināt, kādēļ Baznīca nosaka tādus vai citus likumus.