Kā jau tika norādīts, Hitlers 1941. gada rudenī pavēlēja izbeigt pieaugušo eitanāziju. Tomēr faktiski tas nozīmēja tikai nonāvēšanas metožu maiņu (skat. P. Kneisleres liecībā). Jau tā paša gada vasarā H. Himlers ieminējās par iespēju izmeklēt koncentrācijas nometņu ieslodzītos, tiklab miesīgi, kā garīgi slimos.
Meiteni ar tik gaišu, uzticību raisošu skatienu šodienas steigā reti var sastapt. Tas ir pirmais, kas piesaista uzmanību, Jēzus un Marijas dominikāņu māsu misionāru kongregācijas klostermāsu Agnesi satiekot. Ak, jā, vēl viņas tērps – habits, kas ārēji apliecina piederību pie klostera un aiz kura viņa, šķiet, it kā jūtas drošāka, ar ārpasauli satiekoties, un melnā mūķenes galvassega, kas gan slēpj matus, bet toties izceļ viņas mirdzošās acis.
Vasarsvētki ir Svētā Gara atnākšanas svētki. Svētais Gars piecdesmitajā dienā pēc Kristus augšāmcelšanās, tas ir, Vasarsvētkos, atnāca pēkšņi, ārkārtēju ārējo zīmju pavadīts. Bija dzirdama rūkoņa, it kā stipra vēja pūsma, un uguns liesmas nonāca pār apustuļiem un Dievmāti Mariju, kas bija kopā ar viņiem.
Visos laikos svēto relikvijas tikušas īpaši godinātas Katoliskajā Baznīcā. Vārds relikvijas (no latīņu termina reliquiae - atliekas) attiecas vispirms uz kristiešu mocekļu vai citu svēto miesu, kā arī uz dažādiem priekšmetiem, ar kuriem viņi bijuši kontaktā. Bet kā lai izprotam relikviju godināšanu?
Romas katoļi 8.maijā atzīmēja 70.gadadienu, kopš pāvests Pijs XI ar bullu nodibināja Liepājas diecēzi jeb bīskapiju, kas aptvēra Zemgales un Kurzemes novadus. Pateicības dievkalpojumā Kurzemes bīskaps Vilhelms Lapelis ar lielu bijību runāja par visiem bīskapiem, kas tajā kalpojuši. Taču īpaši vārdi tika veltīti viņa priekšgājējam bīskapam, vēstures doktoram, teoloģijas licenciātam, vairāku grāmatu autoram, ilggadējam Vatikāna radio žurnālistam Ārvaldim Andrejam Brumanim.
Pirms izdarīt kopsavilkumu un parādīt T- 4 tālāko izvēršanos pasākumā „14f13,“ jānoskaidro divi jau sākumā uzdotie jautājumi: 1) vai nacistu eitanāzija arī faktiski bija slepena un 2) vai eitanāzijai ir psiholoģiski blakusefekti un kādi tie ir.
Klāt Lieldienas – Kristus Augšāmcelšanās svētki. Tie ir līksmi un prieka pārpilni, jo Kristus ir uzvarējis grēku un nāvi uz visiem laikiem. Dievs, mūs mīlēdams, atdeva savu dzīvību mūsu dēļ. Kristus augšāmcēlās, lai mēs jau tagad piedzīvotu garīgu augšāmcelšanos un dzīvotu mūžam.
Lieldienas ir mūsu civilizācijas krāšņākais zieds. Ja Dievs cilvēku ir radījis pēc savas līdzības, tad šī līdzība īstenojas Lieldienu noslēpumā. Tūlīt pēc Kristus nāves mācekļu sašutums izgaisa, satiekoties ar augšāmcēlušos Pestītāju. Raudošās dievbijīgās sievietes Jēzu ar savu klātbūtni iepriecināja.
Gavēņa laikā piedzīvojot garīgo tuksnesi, ticīgie lielā skaitā dodas pie grēksūdzes jeb gandares sakramenta, ko Kristus iedibinājis draudzības atjaunošanai ar Dievu.
Raksti
