Bērna Jēzus, lielā cilvēku drauga, piedzimšana Ziemsvētkos ir miera un prieka svētki, jo pats Dievs atnācis pie saviem ļaudīm tiem sniegt glābšanu. Mums nebūtu šo jauko svētku, nebūtu Jēzus, ja Viņa Māte Marija deviņus mēnešus iepriekš nebūtu izteikusi savu „jā” vārdu Dieva iecerei dāvāt cilvēkiem Pestītāju – Jēzu Kristu.
Ziemsvētki ir mūsu svētki, to varam teikt ne tikvien mēs, ticīgie kristieši. Dieva Dēls ir nācis kā Glābējs ikvienam cilvēkam. Kristus ar savām asinīm ir atpestījis visus, arī tos, kas Viņu nepazīst. Katram cilvēkam tā ir dāvana, kas pārspēj visu. Šo dāvanu atnes pats Dievs, upurēdams sevi.
Kā Adventa laikā dzīvo Liepājas katoļu draudzes? Ar kādām domām un cerībām tās sagaida Ziemassvētkus. Par to runājām ar Kurzemes bīskapu Vilhelmu Lapeli, Dienvidkurzemes dekānu, Svētā Jāzepa, Svētā Meinarda un Māras draudžu prāvestu Gati Bezdelīgu, Jēzus un Marijas Dominikāņu Misionāru klostera kopienas priori māsu Diānu un klostermāsu Mārīti.
Pirmā Adventes nedēļa Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Liepājas Svētās Trīsvienības draudzē ienāk ar vienu zīmīgu pasākumu, kurš, cerams, augšup cels ne tikai draudzes, bet arī pašas baznīcas un arī Liepājas dzīvi. 5. decembrī paredzēts oficiāli dibināt Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcas atjaunošanas fondu.
Ar Adventa laika pirmās svētdienas pirmajām vesperēm mēs uzsākam jaunu liturģisko gadu. Pēc Vissvētākās Jaunavas Marijas piemēra — sekojot viņai, kura mums māca dzīvot, ticībā ieklausoties Dieva Vārdā, apstāsimies pie diviem pantiem no svētā apustuļa Pāvila Pirmās vēstules tesalonīkiešiem:
Nepilnu mēnesi Viļakas Romas katoļu draudzē kalpo vikārs Rinalds Broks. Jau pirmo reizi ierodoties Viļakā, viņš guvis ļoti pozitīvus iespaidus gan par pilsētu, gan arī tās iedzīvotājiem. Iepazīstot Viļakas, Kupravas un Liepnas draudžu locekļus, jaunais priesteris atzīst, ka šeit var izjust ģimenes garu.
Lai arī jautājumi, kas saistās ar eitanāziju kļūst arvien aktuālāki, liekas, ka tās būtība daudziem vēl ir neskaidra. Raksta nolūks ir noskaidrot, kādas teorijas eitanāziju dara iespējamu, kādas ir bijušas šīs prakses sekas, vai arī eitanāzijai, līdzīgi abortiem, ir psiholoģiski blakusefekti un kādi tie ir.
Šodien mēs varam novērot, ka arvien vairāk cilvēku tiecas pēc garīgās dzīves, pēc pārdabiskām un noslēpumainām lietām, kā arī meklē atbildi uz jautājumu: Kas ir svētums?
Lai arī jautājumi, kas saistās ar eitanāziju kļūst arvien aktuālāki, liekas, ka tās būtība daudziem vēl ir neskaidra. Raksta nolūks ir noskaidrot, kādas teorijas eitanāziju dara iespējamu, kādas ir bijušas šīs prakses sekas, vai arī eitanāzijai, līdzīgi abortiem, ir psiholoģiski blakusefekti un kādi tie ir.