Codex Vaticanus Graecus 1209 (tiek arī tā saukts) ir viens no senākajiem un nozīmīgākajiem Svēto Rakstu manuskriptiem, kas satur gan Veco, gan Jauno Derību. Par Vatikāna Kodeksu tas tiek dēvēts arī tāpēc, ka ir viens no visnozīmīgākajiem Vatikāna Apustuliskās Bibliotēkas krājumiem un, domājams, ir vissenākais gandrīz pilnīgais Svēto Rakstu manuskripts, kas sarakstīts ap 4. gadsimtu, bet pabeigts ap 13. gadsimta sākumu. Vatikāna Apustuliskajā Bibliotēkā manuskripts atrodas kopš 15. gadsimta vidus – 1448. gada. Jāmin, ka laikā no 1868. līdz 1881. gadam tā faksimilizdevums tika veikts, pateicoties pāvesta Leona XIII rūpēm (tā paša pāvesta, kam 1889. gadā tika dāvināts izcilais albums “Terra Mariana” par Livoniju). Fotogrāfiskas versijas visam tekstam, vai arī tikai Jaunās Derības tekstam bija vairākkārt. Jaunākā fotoversija bija 1965. gadā pēc pāvesta Pāvila VI ierosinājuma, un tā tika prezentēta Vatikāna II koncilā. 1968. gadā Carlo M. Martini vadībā tā tika reprintēta plašākai sabiedrībai. Ar pāvesta Jāņa Pāvila II svētību 1999. gada 25.decembrī Codex Vaticanus B. jaunais, pilnīgais un oriģinālam precīzi atbilstošais faksimizdevums tika izdots, sagaidot Kristus dzimšanas 2000. gadu jubileju. Faksimila apjoms ir 1560 lapas grieķu valodā. Šim izdevumam ir 450 kopijas ar numerāciju 1-450, un 50 kopijas ar numerāciju I-L. Šo faksimilizdevumu ir iespējams iegādāties un tas maksā 4900 eiras. Latvijas Romas katoļu Baznīcai dāvinātais manuskripta numurs ir XXXVI/L. Komentāros (Prolegomena) ir zinātniski aprakstīti Codex Vaticanus B paleogrāfiskie un kodikoloģijas jautājumi (Paul Canart, franciski), kā arī komentēti teksti par Veco Derību (Pierre-Marie Bogaert, franciski) un Jauno Derību (Stephen Pisano, angliski). | 
