Dārgie brāļi un māsas, 1. Mēs lasām svētā Jēkaba vēstulē: „No tās pašas mutes nāk svētība un lāsts. Tas tā mani brāļi nedrīkst notikt!” (Jēk 3:10) Svētie Raksti atgādina mums, ka vārdiem ir īpašs spēks apvienot cilvēkus vai sašķelt viņus, veicināt saites vai izaicināt naidu. Tas ir patiesi ne tikai par vārdiem, ko viens cilvēks saka otram: tas tāpat attiecas uz komunikāciju jebkurā līmenī. Modernā tehnoloģija mums dod iepriekš nepiedzīvotas iespējas labajam, Jēzus Kristus pestīšanas patiesības sludināšanai un saskaņas un izlīguma veicināšanai. Taču to ļaunprātīga izmantošana var darīt neizsakāmu ļaunumu, izraisot pārpratumus, aizspriedumus un pat konfliktu. Tēma, kas tika izvēlēta 2005. gada Vispasaules komunikāciju dienai – „Komunikāciju mēdiji: kalpojot cilvēku savstarpējai sapratnei” – runā par neatliekamu vajadzību: veicināt visas cilvēces ģimenes vienotību lietojot šos lieliskos resursus. 2. Viens svarīgs veids šī mērķa sasniegšanai ir izglītība. Mēdiji var mācīt miljardus cilvēku par citām pasaules daļām un citām kultūrām. Pamatoti tie ir saukti par „pirmo mūsdienu Areopagu... kas daudziem ir galvenais līdzeklis informācijai un izglītībai, kā arī vadībai un uzvedības motivācijai kā indivīdiem, ģimenēm un visai sabiedrībai” (Redemptoris Missio 37). Patiesas zināšanas veicina sapratni, kliedē aizspriedumus, un pamodina vēlēšanos uzzināt vairāk. Īpaši vizuāliem tēliem ir spēks veidot ilgstošus iespaidus un noteikt attieksmes. Viņi māca cilvēkus, kā attiekties pret citu grupu un nāciju locekļiem, un ietekmē, vai viņi tiks uzskatīti kā draugi vai ienaidnieki, sabiedrotie vai potenciālie pretinieki.  Kad citi tiek attēloti naidīgā veidā, tiek iesētas konflikta sēklas, kas ļoti viegli var pāraugt vardarbībā, karā vai pat genocīdā. Tā vietā lai celtu vienotību un sapratni, mēdiji var tikt lietoti, lai sanaidotu dažādas sociālās, etniskās un reliģiskās grupas, sakūdot bailes un naidu. Tiem, kas ir atbildīgi par komunikācijas stilu un saturu, ir milzīga atbildība pārliecināties, lai tas nenotiktu. Patiešām, mēdijiem ir milzīgs potenciāls, lai veicinātu mieru un celtu tiltus starp cilvēkiem, salaužot fatālo vardarbības, atriebības, un jaunas vardarbības ciklu, kas mūsdienās ir tik izplatīts. Sakot ar sv. Pāvila vārdiem, kas bija pamatā šī gada Vispasaules Miera dienas vēstījumam: „Ļaunums lai tevi neuzvar, bet tu uzvari ļaunumu ar labu” (Rom 12:21).
3. Ja ieguldījums miera veicināšanā ir viens no nozīmīgiem veidiem, kā mēdiji var apvienot cilvēkus, tad to ietekme operatīvi mobilizējot palīdzību, atsaucoties uz dabas katastrofām ir vēl viens. Bija iepriecinoši redzēt, cik ātri starptautiskā kopiena atsaucās uz neseno cunami, kas prasīja neskaitāmus upurus. Ātrums, ar kādu ziņas šodien ceļo, automātiski palielina iespēju savlaicīgiem praktiskiem soļiem, lai sniegtu maksimālo palīdzību. Šādā veidā mēdiji var dot lielu labumu. 4. Otrais Vatikāna koncils mums atgādināja: „Lai mēdiji tiktu pareizi izmantoti, ir svarīgi, lai visi, kas tos lieto, zinātu morālās kārtības principus un tos uzticīgi pielietotu” (Inter Mirifica 4). Fundamentāls ētikas princips ir sekojošais: „Cilvēks un cilvēku kopiena ir mērķis un mērs sabiedrisko komunikāciju līdzekļu lietošanai; komunikācijai ir jānotiek caur cilvēkiem ar cilvēkiem cilvēku integrālai attīstībai” (Komunikāciju ētika 21). Tāpēc vispirms komunikatoriem pašiem ir jāpraktizē savā dzīvē tās vērtības un attieksmes, ko viņi ir aicināti ieaudzināt citos. Pāri visam tas nozīmē patiesu veltīšanos kopīgajam labumam – labumam, kas nav ierobežots ar šaurām konkrētas grupas vai tautas interesēm, bet aptver visu intereses un vajadzības, visas cilvēces ģimenes labumu (sal. Pacem in Terris 132). Komunikatoriem ir iespēja veicināt patiesu dzīvības kultūru, distancējoties no mūsdienu sazvērestības pret dzīvību (sal. Evangelium Vitae 17) un izsakot patiesību par katra cilvēka vērtību un cieņu. 5. Visas komunikācijas modelis ir atrodam pašā Dieva Vārdā. „Daudzkārt un dažādos veidos Dievs caur praviešiem runājis mūsu tēviem; pēdīgi šinīs dienās Viņš mums runājis caur savu Dēlu” (Ebr 1:1). Iemiesotais Vārds ir nodibinājis jaunu derību starp Dievu un cilvēkiem – derību, kas arī apvieno mūs kopienā vienu ar otru. „Jo Viņš ir mūsu miers, kas abus savienoja vienā, ar savu miesu iznīcināja ienaidnieku, kas kā starp siena mūs šķīra” (Ef 2:14). Mana lūgšana šī gada Vispasaules komunikāciju dienai ir, lai vīrieši un sievietes, kas darbojas mēdiju jomā, spēlētu savu lomu nojaucot naida sienas mūsu pasaulē – sienas, kas sašķeļ tautas un nācijas, vairojot pārpratumus un neuzticību. Lai viņi lieto sev pieejamos resursus draudzības un mīlestības saišu stiprināšanai, kas skaidri norāda uz Dieva Valstības sākumu šeit virs zemes. Jānis Pāvils II,
Vatikānā, 2005. gada 24. janvārī, sv. Franciska no Sales svētkos. | 
