Vēl pirms savas uzkāpšanas debesīs Jēzus bija apsolījis Svētā Gara atnākšanu: „Ja jūs mani mīlat, jūs pildīsiet manus baušļus. Un es lūgšu Tēvu, un Viņš jums dos citu Iepriecinātāju (Svēto Garu)... Es jūs neatstāšu bāreņus.” (Jņ 14.nod.) Ja pieaugušam, patstāvīgam cilvēkam nomirst vecāki, tad tomēr nevienam neienāk prātā viņu saukt par bāreni. Par bāreni saucam bērnu, kuram, mazam esot, nomiruši vecāki. Tādam bērnam ļoti vajadzīga māte un tēvs, bet diemžēl viņi no šīs zemes dzīves ir aizgājuši. Tomēr Jēzus saviem pieaugušajiem mācekļiem saka: „Neatstāšu jūs bāreņus.” Tas tādēļ, ka mūsu ceļā uz debesīm mēs neviens nevaram būt ne pietiekami pieauguši, ne patstāvīgi. Bez Jēzus neviens cilvēks, lai arī cik garīgi nobriedis viņš būtu, tomēr nespēj dzīvot Dieva žēlastības dzīvi un saviem spēkiem sasniegt mūžīgo svētlaimi. Bez Jēzus mēs būtu vēl nožēlojamākā stāvoklī nekā mazs bērns, kuram miruši vecāki. Jo par šādu bērnu, kaut arī viņa stāvoklis ir ļoti smags, tomēr var parūpēties citi. Bet cilvēks viens pats, saviem spēkiem – bez Jēzus, kļūst par tādu bāreni, kurš līdz debesu mājām nonākt nespēj. Kas mums jādara, lai mēs varētu saņemt Svēto Garu? Uz šo jautājumu atbild pats Kristus: „Ja jūs mani mīlat, jūs pildīsiet manus baušļus.” Bez jebkādiem mūsu nopelniem Dievs mūs pirmais ir iemīlējis, un tieši tādēļ arī mēs esam spējīgi mīlēt Viņu. Kad, pildot baušļus, pieaugam mīlestībā uz Jēzu, tad no Svētā Gara saņemam arvien vairāk spēka to darīt ar vēl lielāku atdevi. Šai garīgajai attīstībai un augšupejai nav robežu. Ja grēcīgums, kas ir katrā no mums, nebremzētu šo garīgo izaugsmi, tad ikviens varētu kļūt vismaz kā svētais Asīzes Francisks vai svētīgā Māte Terēze no Kalkutas. Bet tomēr, par spīti šim šķērslim varam arvien pieaugt Dieva mīlestībā, ja vien pildām Viņa baušļus. Piecdesmitajā dienā pēc Jēzus augšāmcelšanās, tas ir, Vasarsvētkos, notika vēl viens svarīgs notikums. Svētais Gars atsevišķus, Kristū atdzimušus cilvēkus apvienoja vienā Baznīcā. Svētā Gara atnākšanas un Bābeles torņa būvniecības aprakstā saskatām zināmas paralēles. Bābeles iedzīvotāji gribēja uzbūvēt pilsētu un torni, kura virsotne sniegtos debesīs, bet viņiem tas neizdevās. Neizdevās tādēļ, ka viņu darbības dzinējspēks bija lepnība. Vai tad cilvēka spēkos ir uzbūvēt torni līdz debesīm? Dievs sajauca viņu valodu tā, ka viņi vairs cits citu nesaprata. Svētā Gara atnākšanas dienā notiek kaut kas pilnīgi pretējs nekā Bābelē. „Cilvēki samulsa un brīnījās, sacīdami: „Lūk, vai tie visi, kas runā, nav galilejieši? Un kā mēs ikviens dzirdam savu valodu, kurā mēs dzimuši?”” (sal. Apd 2,7-8) Dieva Gars ielej cilvēkos neparastu vienprātību. Cilvēki, kas runāja dažādās valodās, tagad saprata cits citu un kļuva savstarpēji tuvāki. Baznīca, pretstatā Bābeles tornim, patiešām ir celtne, kas sniedzas debesīs. Tas kļuva iespējams, jo Baznīcas cēlājs ir pats Dievs. Svētais Gars mums māca jaunu valodu – mīlestības valodu, kurai dažādu tautu valodas nav par šķērsli, lai saprastos un tuvinātos. Jēzus savas augšāmcelšanās dienā mācekļiem dod grēku piedošanas varu, sacīdams: „Saņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosiet, tiem tie ir piedoti, kam aizturēsiet, tiem tie ir aizturēti.” Grēks, tā ir vēl viena realitāte, ar kuru jārēķinās. Svētais Gars ir tas, kas izgaismo cilvēka sirdsapziņu, palīdzot tam vispirms apzināties savu grēcīgumu, tad nožēlot un Grēksūdzes sakramentā atbrīvoties no tā važām. Velna gars skalda un valda, tas ienes nesaskaņas cilvēku starpā, kā arī starp cilvēkiem un Dievu. Svētais Gars palīdz cilvēkiem izlīgt un atjaunot draudzību ar Dievu. „Tas, kurš atzīstas savos grēkos, jau darbojas kopā ar Dievu. Dievs apsūdz tevi tavos grēkos; ja arī tu apsūdzi sevi, tad tu pievienojies Dievam. Cilvēks un grēcinieks pārstāv, tā sakot, divas dažādas realitātes. Kad runa ir par „cilvēku”, tad to ir veidojis Dievs; kad runā par „grēcinieku” – cilvēks pats to ir veidojis. Iznīcini to, ko pats esi veidojis, lai Dievs varētu glābt to, ko Viņš ir veidojis.” Lai šie svētā Augustīna vārdi iedrošina ikvienu no mums paklausīt Svētā Gara iedvesmām! No sirds visiem novēlu priecīgus Vasarsvētkus! Liepājas diecēzes bīskaps Vilhelms Lapelis Informatīvais izdevums “Nāc” Nr. 26, 2005.g. maijs | 
