Tāpēc šajā izdevumā būs daudz liecību – galvenokārt, par to, kā cilvēki izdzīvojuši un izdzīvo vienotību tajās robežās, kādās esam, un īpaši dažādās kopienās. Par iedvesmu, pasakām, par ilgām pēc nedalītas Baznīcas, par Kristus otro atnākšanu un upurēšanos – par to ir stāsts šajā, nu jau otrajā numurā. Izdevums ir bezmaksas. Par tā saņemšanu var uzzināt, rakstot uz e-pasta adresi: . Bez tam izdevuma atbalstītāji aicina visus interesentus uz sadraudzības vakaru 10. jūnijā plkst. 18.30 Rīgas Kristīgajā vidusskolā Deglava ielā 2 (ar „groziņu” agapei). Uz minēto e-pasta adresi gaidīsim arī jūsu atsauksmes par šo izdevumu. Izdevuma veidotāja Anda Done * * * Turpinājumā Vatikāna Radio speciālkorespondenta Andra Vasiļevska sagatavotais materiāls. Pāris dienas pirms Svētā Gara nosūtīšanas svētkiem iznāca jaunais izdevums “Kas mūs vieno”. Tā galvenais temats – vienotība Kristus Baznīcā. Kad paklausībā pieņemam katrs savas konfesijas nosacījumus, un tam ir sava nozīme. Bet vai mēs esam arī iedvesmas cilvēki? Pirmais ekumēniskā izdevuma „Kas mūs vieno” numurs bija saistīts ar lūgšanu nedēļu par kristiešu vienotību, kas notika janvārī. Šīs nedēļas vadmotīvs bija: „Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau likts, un tas ir Jēzus Kristus”. Dažviet pasaulē šī īpašā lūgšanu nedēļa notiek Vasarsvētkos, kad mācekļi tiek piepildīti ar Svēto Garu un kad dzimst Baznīca. Tik daudz ir brīžu, kad sakām: „Tā bija vienotība Svētajā Garā!” Kāda ir šī vienotība? To gan nevar aprakstīt, bet tikai piedzīvot, tāpēc – kā rakstīts šī numura ievadā – centrā ir liecības par to, kā daudzi kristieši izdzīvo vienotību dažādās kopienās. „Uguni esmu nācis mest uz zemi un kā es vēlētos, kaut tā jau degtu.” Šīs ilgas pēc nedalītas Baznīcas pēc atvēršanās – par to ir stāsts šajā numurā. Bet par to, kā tapis šis izdevums, palūdzu vairāk pastāstīt izdevuma sagatavotāju Andu Doni.
- Anda, nu ir atkal iznācis jauns ekumēniskais izdevums „Kas mūs vieno” – nu jau otrais numuriņš. Ar ko Tev konkrēti asociējas šis numurs un kas viņā ir tāds, kas nebija pirmajā?
Šis numurs man saistās ar lieliem jautājumiem par turpinājumu šim izdevumam, jo lai gan tāda nojausma bija pie pirmā veidošanas, tomēr nebija 100% pārliecība. Un arī par to, cik bieži tas varēs iznākt, jo šis izdevums ir iespējams tikai pateicoties ziedojumiem – gan materiāliem ziedojumiem, gan cilvēkiem, kas vienkārši tam velta savu laiku. Un šoreiz, atšķirībā no pirmā numura, man bija svarīgi dzirdēt arī kristīgo cilvēku atsauksmes – vai tas ir svētīgi, vai tā ir labi? Zinu, ka varbūt domas ir dažādas domas, bet man bija svarīgi to noskaidrot. Es ļoti ilgi kavējos ķerties klāt pie šī numura veidošanas, kamēr ļoti pārsteidzošā veidā un pilnīgi neparedzēti ar ziedojumiem atsaucās vairāki cilvēki no Kānas ģimeņu kustības. Un tad es sapratu, ka ir jātaisa otrs numurs.
- Tu runā arī par vairākām kustībām un kopienām Baznīcā. Kādas ir tās kustības, kuras Tu esi izcēlusi šajā numurā?
Šajā numurā ir nedaudz par kopienu Chemin Neuf, jo viņiem ir sava izdevniecība Tychic un, pateicoties šai izdevniecībai un tās laipnajai atļaujai, es varu izmantot viņu materiālus. Tad ir par Kānas brālību, kas jau ilgi ir Latvijā. Par mūsu kopienu Effata, kas arī ir atvērta dažādu konfesiju cilvēkiem. Tad ir viena liecība par cilvēku, kurš izdeva ekumēniskus izdevumus padomju laikā Maskavā – par Sandru Rīgu. Un man liekas, ka tas, ka es viņu satiku, ir ļoti zīmīgi. Manās rokās pēkšņi nonāca viņa grāmata Priziv, kas ir vairāku ekumēnisko izdevumu apkopojums, un tieši tas, ka viņi izdeva tādas ekumēniskas – kā viņš teica – burtnīcas vēl tajā padomju laikā, mani ļoti uzrunāja. Un arī apbrīnojamā veidā man izdevās viņu satikt, un es domāju, ka viņa liecība arī ir svarīga.
- Vai tam ir kāda nozīme, ka šis izdevums iznāk Vasarsvētku priekšvakarā?
Jā, protams – tas ir Baznīcas veidošanās laiks. Tad, kad runā par vienotību, bieži saka „vienotība Svētajā Garā”. Arī lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību dažās vietās pasaulē tiek atzīmēta tieši Vasarsvētkos. Jā, es domāju, ka tieši tāpēc, ka šie ir īpaši svētki Baznīcai, šis otrais numurs ir uz šiem svētkiem sagatavots.
- Kādu konfesiju cilvēki Tev palīdzēja šī izdevuma tapšanā?
Es noteikti nezinu visus tos, kas zināja par šo izdevumu un kas lūdza. Tie, ar kuriem man ir tuvāks kontakts, ir no brāļiem katoļiem. Bija atbalsts arī no baptistiem. Ir cilvēki, kuri ir draudzēs, bet kuri neuzsver savu konfesionālo piederību un kuriem šis jautājums likās svarīgs, kur kuri arī mani atbalstīja.
- Vai ir gaidāms vēl kāds nākamais šāds numurs?
Tā kā bija otrais, tad es domāju, ka būs arī trešais, bet viss ir Dieva ziņā. Šis numurs atšķirsies arī ar to, ka esmu ļoti priecīga un pateicīga, ka ir arī oriģinālzīmējumi, kas nav no Tychic izdevuma. Es esmu ļoti pateicīga Unai Torsterei no manas draudzes (Rīgas Lutera draudzes), kas veidoja arī pāris ilustrāciju. Man ir prieks, ka ir arī kaut kas, ko varu pati ielikt. Paldies visiem, kas ir devuši savas fotogrāfijas. Labi, ka varu ielikt liecības tieši no Latvijas.
- Kur šo izdevumu būs iespējams iegādāties?
Pirmkārt, tas ir bezmaksas. Katoļi visi zina Informācijas centru. Brāļi un māsas baptisti varētu interesēties pie Edgara Maža. Un visi pārējie, kas vēlētos var rakstīt uz e-pastu: un tad mēs sazinātos, kā varētu saņemt šo izdevumu.
- Novēlējums lasītājiem gūt kaut ko īpašu Svētā Gara gaidīšanā, lasot šos tekstus, kas ir atrodami izdevumā…
Es nododu Dieva ziņā rezultātu. Es ļoti lūdzu, lai šis izdevums aizsniegtu īstos cilvēkus, kurus Dievs vēlas uzrunāt. Un pārdomājot par žurnāla nākotni, es apkopoju tos viedokļus, ko es biju dzirdējusi, un tā viedokļu polaritāte tiešām bija divi zīmīgi teicieni. Bija viedoklis: „Kur ir problēma? Viss taču ir kārtībā!” Un otrs: „Jā, šī tēma ir svarīga!” To saka mana sirds un tas man palīdzēja pieņemt lēmumu, un es tiešām ceru, ka šis izdevums palīdzēs, lai tas, kas no Dieva valstības jau ir, varētu iespīdēt tajā, kā vēl nav. * * * Šīs ekumēnisma domas var palīdzēt izprast nesen mūžībā aizgājušā pāvesta Jāņa Pāvila II rakstītais ekumēnismam veltītajā enciklikā Ut unum sint: „Ir pilnīgi skaidrs, ka kustība, kas veicina kristiešu vienotību, nav tikai sava veida apendiks, kas tiek pievienots Baznīcas tradicionālajai darbībai. Drīzāk ekumēnisms ir organiska tās dzīves un darba sastāvdaļa, un tātad tam jāizpildās visā, kas Baznīca ir un ko dara. Ekumēnismam jābūt kā auglim, kas dzimst no veselīga un plaukstoša koka, kas aug līdz pilnīgam savam briedumam. Es esmu vīna koks, jūs – tie zari. Kāds zars esmu es? Vai ļaujos dārznieka šķērēm? Vai uz mana zara var atrast vīnogas? Un vai tās ir saldas?” Andris Vasiļevskis, RTI, speciāli Vatikāna Radio - Zemāk dota iespēja lejupielādēt un/vai noklausīties Vatikāna radio speciālkorespondenta Andra Vasiļevska sagatavoto audio materiālu:
| 
