Benedikts XVI atgādināja, ka Bībeles valodā vārds “sirds” norāda uz cilvēka personas centru, uz viņa jūtu un nodomu krātuvi. “Godinot Pestītāja Sirdi, mēs pagodinām Dieva mīlestību uz cilvēci, Viņa universālās pestīšanas gribu, Viņa bezgalīgo žēlsirdību,” teica pāvests. Viņš paskaidroja arī, ka Kristus Vissvētās Sirds kults nozīmē pielūgt to Sirdi, kas mūs tik ļoti mīlēja, sirdi, kuru pārdūra šķēps un no kuras Jēzum karājoties krustā, iztecēja asinis un ūdens – jaunas dzīves neizsmeļamais avots.
Vissvētās Jēzus Sirds svētkos Baznīca visā pasaulē atzīmēja arī priesteru svētdarīšanas dienu. Pāvests norādīja, ka tas ir izdevīgs brīdis lūgties, lai priesteri pirmajā vietā vienmēr liek mīlestību uz Kristu. Šai sakarā Svētais tēvs atcerējās svētīgo bīskapu Džovanni Battista Skalabrini – migrantu debesīgo aizbildni. 1. jūnijā apritēja 100 gadi kopš viņa aiziešanas mūžībā. Bīskaps Skalabrini nodibināja svētā Kārļa Boromeja misionāru kongregāciju, kuras mērķis bija sludināt Evaņģēliju itāliešu migrantiem pasaulē. Atceroties bīskapu Skalabrini, pāvests Benedikts XVI atcerējās visus, kas ir tālu no mājām un bieži vien arī no ģimenes. Viņš novēlēja, lai migranti savā ceļā biežāk satiek cilvēkus ar draudzīgām sejām un labvēlīgām sirdīm, kas ir gatavi viņus atbalstīt ikdienas grūtībās.
Pāvests piebilda, ka Sirds, kura visvairāk līdzinās Jēzus Sirdij, ir Marijas, Viņa Bezvainīgās Mātes Sirds. Svētais tēvs uzticēja pasauli Jaunavas Marijas Bezvainīgajai Sirdij, lai tā baudītu Dieva žēlsirdīgo mīlestību un iepazītu patiesu mieru. RadioVaticana.Org - Foto: pāvests Jānis Pāvils II lūdzoties Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes priekšā
| 
