Šo notikumu sabrauca lūkoties ļaudis no tuvajiem suitu pagastiem – Alsungas un Gudeniekiem, tālākām Kurzemes pilsētām – Kuldīgas un Liepājas, kā arī Latvijas metropoles Rīgas un pat viesi no Latgales. Misei iesākoties ar Jūrkalnes baznīcas zvanu skaņām, priesteri Tomu pie baznīcas sagaidīja, dažkārt tik bramanīgo, suitu sievu veidotie goda vārti. Suitu sievas nu bija pieklusušas un svētsvinīgi ar acu skatiem pavadīja jauno priesteri, dodamies pie altāra. Pēc altāra skūpsta tautu uzrunāja Jūrkalnes prāvests Viktors Grebeško, kurš pastāstīja, ka pēckara gados šī ir pirmā primīcijas Svētā Mise Jūrkalnē. Prāvests pateicās Dievam par izlūgtajām žēlastībām, ka no šīs draudzes Latvijas Baznīca ir ieguvusi jaunu priesteri, kurš atsaucās Dieva aicinājumam, un nu svin savu pirmo Svēto Misi.  Tad sekoja tēta un mammas svētība garīgajam ceļam, dēlu palaižot siržu zvejā, kalpot ļaudīm, caur sakramentiem un lūgšanām parādot ceļu pie Dieva.
Sekoja himna Svētajam Garam, un turpinājās Svētā Mise ar Dieva Vārda liturģiju. Sprediķošana bija uzticēta priesterim Jurim Jalinskim no Rīgas svētā Jēkaba katedrāles, kurš vairākkārt atsaucās uz šīsdienas lasījumiem, un iesāka ar vārdiem: „Atdot sevi visu!”. Pateicoties sirds pazemībai dzimst Baznīca, kura visos gadsimtos ar līdzjūtību raugās uz visiem cilvēkiem un palīdz. Jēzus izveidojis savas Baznīcas struktūru teica: „Par velti esat saņēmuši, par velti arī dodiet.” Dziedināja slimos, spitālīgos darīja tīrus. Tāpat kā Jēzus līdzjūtība, tā arī Baznīca ir priekš cilvēka nevis cilvēks priekš Baznīcas. Pāvests Jānis Pāvils II Enciklikā par Kristu – cilvēku Atpestītāju, raksta, ka cilvēks ir Baznīcas ceļš. Mēs esam Kristus līdzjūtības paudēji. Redzot negācijas Baznīcā saprotam, ka tās kalpotāji ir izraudzīti no cilvēku vidus. Jau starp pirmajiem divpadsmit apustuļiem, bija kāds, kas nodeva Jēzu, kāds publisks grēcinieks, bet Jēzus dod svētuma žēlastību ar kuru var kļūt svēti. Pateicoties šīm vājībām, priesteriem ir jāredz, ka viņi nav pārāki par tautu, bet jāupurē par sevi un tautu! Priesteris Juris uzsvēra, ka Jēzus ar līdzjūtību raudzījās uz Liepājas diecēzes ļaudīm, pateicoties viņu lūgšanām, priesteris Toms pirms vairākiem gadiem atsaucās Dieva aicinājumam, un pagājušajā svētdienā viņš teica savu galīgo: Jā! Un nu mēs esam kopā ar viņu, lai stiprinātu ar kopējām lūgšanām. Beigās priesteris Juris novēlēja jaunajam priesterim Tomam: ”Lai tavās krūtīs pukst līdzjūtīga sirds, kam pateicoties arī Jēzus izveidojis savu Baznīcu”. Tad sekoja Euharistiskā liturģija, pēc kuras, priesteris Toms saņēmis no klātesošā Kurzemes un Liepājas bīskapa Vilhelma Lapeļa svētību, dalīja primicianta svētību priesteriem, semināristiem, mammai un tētim, brāļiem, klosterļaudīm – Nabadzīgā Bērna Jēzus māsām no Rīgas, un visai Dieva tautai, kas bija sapulcējusies uz šo aizkustinošo notikumu.  Noslēgumā jaunais priesteris pateicās Ordinārijam – bīskapam Vilhelmam Lapelim, priesteriem, vecākiem par dzīvības dāvanu un kristīgo audzināšanu ģimenē, un visiem pārējiem par lūgšanām un visu to labo, ko viņa labā darījuši. Pateicās arī Jūrkalnes skolai un priesterim Andrim Solimam, kurš bija pirmais audzinātājs mazajā seminārā. Arī korim, kas bija atbraucis no Liepājas, lai darītu krāšņāku liturģiju ar savām skanīgajām balsīm. Un visiem, kas bija gatavojoties uzposuši baznīcu un palīdzējuši ar lūgšanām, ejot uz priesterību, kā arī lūdza, lai turpina palīdzēt ar lūgšanām ejot priesterības ceļu.
Pēc pateicības vārdiem turpinājās apsveikšana, laicīgo varu pārstāvēja Jūrkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Dadzis, kas apsveicot jauno priesteri piemetināja, ka būs priecīgs viņu sagaidīt atgriežoties atpakaļ kalpot dzimtajā vietā, kur pašreiz baznīcai un pašvaldībai ir iesākta un turpinās lieliska kopēja sadarbība. Sveicēju pulkus baznīcas dārzā noslēdza suitu sievas ar apdziedāšanās dziesmu un skanīgo Jūrkalnes himnu. Kā pašsaprotams šīs dienas noslēgums bija draudzes mājas pagalmā sarīkotā maltīte ar desiņām un šķovētiem kāpostiem. Andris Vasiļevskis, RTI no Jūrkalnes | 
;)
;)